Emma Vatsone: Gribu zināt visu – turpinājums Opcijas

[ils]

Turpinājums intervijai ar Emmu Vatsoni.

Elle Girl: Filmējoties šajās piecās filmās, tev iznāca pastrādāt ar četriem dažādiem režisoriem. Ko tu vari teikt par "Fēniksa ordeņa" režisoru Deividu Jeitsu?

Emma: Salīdzinot ar citiem režisoriem, viņš ir ļoti kluss un domīgs. Es pat teiktu, jūtīgs. Vienmēr cenšas izveidot visu, kas notiek uz ekrāna, maksimāli ticamu, praktiski – reālu. Tieši tā arī viņš filmēja "Fēniksa ordeni", un tas viņam patiesi izdevās. Viņš gribēja, lai skatītāji izjustu filmu, nevis vienkārši atnāktu paskatīties uz specefektu kaudzi un paklausīties patētiskas runas. Visā, ko viņš dara, ir kaut kas apbrīnojami reāls – tur ir domas un nopietnība.

Šo filmu vairs nevar nosaukt par bērnu filmu. Mēs pieaugam, pieaug arī filmas varoņi [Šeit var atcerēties Poterfilmu kritiķu ironiju par to, kādi izskatās 5. klases skolnieki Cūkkārpā, gandrīz jau laiks precēties! Kritiķi jau nezina, ka Cūkkārpā sāk mācīties no 11 gadu vecuma. Tātad "Fēniksa" finālā varoņiem jau gandrīz 17 gadi. Aktieri nemaz nav daudz vecāki! – ila piezīme.], un visus mūs sāk interesēt daudz nopietnākas problēmas. Tieši to vajag saprast arī skatītājiem.

Katru reizi, kad mēs sākam darbu ar jaunu režisoru, es nedaudz uztraucos: ja nu viņš nolems, ka jāuzņem pozitīvs, jautrs kino, ignorējot to faktu, ka grāmatas ar katru reizi paliek aizvien nopietnākas un nopietnākas? Tāpēc es esmu šausmīgi priecīga, ka piektās daļas filmēšanu uzticēja tieši Deividam, kas ļoti nopietni uztvēra to un pat riskēja, nolemjot uzfilmēt kaut ko patiesi interesantu, neieciklējoties uz jau iestrādātiem paņēmieniem. Turklāt Deivids patiesi ir lielisks puisis, un mēs ar viņu uzreiz atradām kopīgu valodu.

Elle Girl: Ja jau mēs sākām runāt par tādām sarežģītām lietām, tad kā tu uztver to, ka piektā filma par Hariju Poteru, starp citu, arī grāmata, lielā mērā ir veltīta politikai?

Emma: Es domāju, ka patiešām šo filmu kaut kādā mērā var nosaukt par politisku. Starp citu, man tieši tādēļ liekas, ka Deivids Jeits – režisors – tāpēc ir īpaši laba izvēle. Viņa iepriekšējā filma "The Girl in the Cafe" arī bija par politiku. Tieši tad, kad mēs filmējām "Fēniksa ordeni", notika terora akti Londonā, un Deivids pacentās filmā iekļaut arī daļu no tā. Maģijas ministrija baidās ieskatīties patiesībai acīs, tāpēc visiem spēkiem cenšas neievērot to, kas notiek apkārt. Izskatās tas vienkārši nožēlojami – kā tad viņi cīnīsies ar Voldemortu, ja nevar pat atzīt, ka pasaulē viss neiet tik gludi? Tas ir ļoti satraucošs simptomiņš!

Elle Girl: Starp citu, tajā pašā laikā, kad Hermione cīnījās ar tumsas spēkiem, viņai vajadzēja kārtot arī SLIMus, bet tev – izlaiduma eksāmenus koledžā. Kā jūs abas tikāt ar to galā?

Emma: Jā, grūti bija. Mācības man ir svarīgas, un es ļoti, ļoti gribēju pieklājīgi nokārtot visus eksāmenus. Taču atliek tikai gribēt, un var sasniegt ļoti daudz. Turklāt man laimējās, jo visi, kas strādāja pie filmas, mani ļoti atbalstīja. Es uzreiz pateicu: "Tā, man ir jāliek eksāmeni un es negribu tajos truli izgāzties! Es gribu mācīties, attīstīt sevi un izdarīt visu, kas ir manos spēkos, pilnībā izmantot savu potenciālu. Vai jūs varat man palīdzēt?" Un visi patiešām lieliski man palīdzēja, juta līdzi un atbalstīja mani.

Elle Girl: Gan filmās, gan grāmatās laiku pa laikam var just mājienus, ka Hermione sāks satikties ar Ronu. Kā tu pati domā, vai tas ir reāli?

Emma: Ak, arī man tas būtu interesanti – ja jūs zinātu cik ļoti! Pagaidām tikai šajā filmā Hermione vienreiz pamatīgi iegāzīs Ronam. Es domāju, ka viņa joprojām dusmojas uz viņu par to, kas notika Ziemassvētku ballē...

Šo rakstu rediģēja eyedam: 17.07.2007 23:41