Pirms Rītausmas., Varam sākt! Opcijas

[Semijs]

Es ar otru GM palikām nedaudz nepacietīgi un izlēmām sākt jau TAGAD! Proti tie kuri ir pieteikušies un nav iesūtījuši anketas, var neuztraukties, būs jums laiciņš vēl, jo kamēr vēl visi paspēs iepazīties. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

1,2,3.. Aiziet!

Trešdiena, 8 augusts, 2008 gads. Laiks šobrīd ir 12:00 un laikapstākļi ir mākoņaini, saules nav un nedaudz smidzina, temperatūra ir ap + 20 C.
Vecrīga - Pulvertornis...

Pulvertornis, kas bija kara muzeja, nu jau ir patvērumu vieta atlikušajiem dzīvajiem. Kā jau zināms, inficētie jau bija ielauzušies iekšā Vecrīgā, tas ir zaļajā zonā un uzsāka savas darbības, kuru rezultātā atlikušajiem militāristiem un civiliedzīvotājiem vajadzēja mukt uz kādu patvērumu, proti Pulvertornis. Otrs patvērumu punkts bija Domu Baznīca, bet ceļš lidz viņai bija diezgan bīstams, dēļ Vecrīgas šaurajām ielām, nemaz neskatoties uz to, ka Baznīca gandrīz turpat vien ir.
Izdzīvojušie jau tika izbaudīt spriedzi dēļ inficētajiem, daudzi redzēja, kā viņu draugi vai radinieki tiek nokosti un neskaitāmo daudzumu asiņu, tākā visiem, izņemot dažiem militāristiem bija liels šoks un bailes sita augstu vilni( Tas arī atiecas uz spēlētājiem, te praktiski neviens nav vēsais! ), iepriekš bija izcēlusies ļoti liela panika, jo inficētie centās tikt iekšā Pulvertornī, bet militāristi, kuri bija parūpējušies par ieejas drošību, tika galā ļoti veikli ar inficētajiem, turpat pie durvīm gulēja Renārs Kaupers, kurš acīmredzami bija labi sašauts, visticamāk viņš bija viens no pirmajiem mērķiem.
Šobrīd visi cenšās saglabāt mieru, daudziem tiek aprūpēti ievainojumi, var redzēt, ka vairāki ir sakosti vai saskrāpēti, pie ieejas dažiem militāristiem ap rokām bija aptītas asiņaisas marles, vai plāksters uz vaiga. Daži no mūsu varoņiem ar nav tikuši sveikā kā piemēram Andrejs Lomentjevs un Mārtiņš Ozols, kad viņi palīdzēja izdzīvojušajiem tikt uz Pulvertorni, abiem uzmetās virsū vairāki inficētie, bet nekādas smagas traumas netika gūtas, tikai pāris skrāpejumi un viss. Kā mēdz teikt līdz kāzām sadzīs.
Sakari ar domu baznīcu ir pazuduši un tagad visi dzīvie cilvēki sēž Pulvertornī, un plāno kā rīkoties.

* Tagad tēli var ar viens otru iepazīties. Mārtiņš Ozols un Andrejs Lomentjevs stāv pie durvīm, jo viņiem vienīgajiem ir diezgan efektīvi ieroči.
Marīte Liepiņa uz doto brīdi mierina kādu bērnu kurš iebrukumu laikā zaudēja abus savus vecākus. Feldmanu pāris palīdz savainotajiem cilvēkiem. Anna Regeta sēž šobrīd malā pie sienas un ir diezgan lielā šokā, nesen raudāja aiz visa, kas noticis, bet tas ir saprotami. Gvenda Rīda kopā ar citām sievietēm tīra marles un plēš nevajadzīgas drēbes, priekš jaunām.
Atceraties: Visiem ir liels šoks un bailes, nesen izcēlās liela panika, tākā situācija nav tā labākā.

[Hworang666]

Jānis priecājās, kad ieraudzīja, ka Anabella ir lejā. Durvis izskatījās pavisam švaki un tā kā rūkoņa tikai pastiprinājās un lejā vēl arvein kāpa sievietes, viņš aizgāja līdz tukšajām drēbju kastēm un aizstiepa tās pie durvīm. Nolicis tās, viņš tās piepildīja ar smagākām lodēm un pāri eksponātiem. Redzēpadms, ka caur ložu caurumiem var saskatīt inficētos, viņš paņēma latviešu strēlnieka ieroci un tā asmeni ietrieca ložu caurumā. Troksmis un graboņa uz sekundi pierima, tad atjaunojās, šķietami dubultskaļi. Bļāviens, vai nevar aizvērties? Viņš nodomāja. Viss šis sāka apnikt. Negulētās stundas ļāva sevi manīt un kafiju kādam inficētajam diez vai būtu prāta darbs paprasīt... Strēlnieku ieroci viņš pagaidām paturēja, bet tikai līdz mirklim, kad viņš varēs kāpt. Ja nu kas notiek....

[Semijs]

MČ bija piegājis klāt pie durvīm kamēr visi panikoja un centās tikt lejā. Pie durvīm tika pielīmēta granāta ar līmlenti, bet pie granātas gredzens bija drāts, kura bija pievienota pie sienas, jeb vieglāk sakot tās bija lētas lamatas, lai inficētie izbaudītu nelielu sprādzienu.
Tikmēr jau visi izdzīvojušie bija tikuši lejā, izņemot MČ, Jāni un vienu citu militāristu. MČ piegājis pie Jāņa teica.
-Davai lien lejā, mēs ar tūlīt nāksim.-
Abi militāristi pavērsa savus automātus pret durvīm, MČ profilakses pēc izšāva trīs lodes pa durvīm un atkal atskanēja skaņa, ka kāds ievaidētos un apgāztos.

[Demiurgs]

Andrejs piekrītoši pamāja un pačēla bises stobru pareizajā virzienā. šeit pagaidām vis kārtībā un es parūpēšos par to lai tā arī paliktu Andrejs pielākoja mačeti tā lai būtu vieglāk izraut katram gadījumam, vinčestera tipa bisi varēj ātri pārlādēt taču ja gadās lielāks bariņš var arī nepaspēt.

[Hworang666]

Trīsreiz Jānim nebija jāsaka. Durvis jau tā šķietami turējās vairs tik uz barikādēm un ejot prom, Jānis uzstutēja šauteni tā, lai tās asmens būtu pavērsts uz augšu, un neaizlidotu, ja pret to kāds atdurtos. Lai gan šis slazds, 2 metru attālumā no durvīm, bija tieši tam domāts. Pārējais tika izdarīts gandrīz automātiski. Nokāpt pa virvi nav pārāk grūti un drīz vien, Jānis jau pievienojās pārējiem, kas jau bija nokāpuši. Zinādams, ka tagad inficētie bija tiešām tuvu, Jānis izvilka savu gloku un novietoja to viņam pieejamākā vietā. Anī! viņš iesaucās un piegāja pie savas mīļotās. Spriedze bija pamatīga...

[Pūķēns Sāra]

-Un kur mēs tagad iesim? Mēs esam pilsētā, kura ir pilna ar ienaidniekiem, bet mēs esam saujiņa "labo", kuri cenšas izdzīvot! Varbūt vajag ielīst kādā bankā un ieslēgties lielā seifā? Pārdomas iztraucēja Jānis un par to viņa bija pateicīga vīram. -Viss kārtībā?- Anabella palūkojoties uz vīru pajautāja,seju jau akal rotāja smaids, kas visiem noteikti likās dzīvespriecīgs un jautrs, bet sirdi māca bailes, kas pēdējā laikā nevēlējās atkāpties. Tās galvenokārt nebija bailes par savu dzīvību, bet gan par Jāni.

[Šamanis]

Mārtiņš redzēja Jāni, kas tikko bija nokā```` lejā un tad ziņoja pa rāciku: Vai tas bija pēdejais? Viņš tad pārslēdza frekvenci un ziņoja kanārijputniņam: Mēs šeit esam gandrīz pilnā skaitā apskati kārtīgi apkārtni, lai būtu maza iespējamība, ka kāds no tiem k.roplīšiem mums uzbrūk, tas cilvēkos radītu paniku. To pateicis viņš ielika rāciju atkal kabatā.Militārists apskatīja visus neinficētos, un bija viena lieta kas viņu izbrīnija, kāda meitene smaidīja un likās ka viņai nemaz nebūtu bail.Tas bija savādi.Maniks vēlreiz pārbaudīja vai ieroči ir kaujas gatavībā, un gaidīja līdz pa rāciju atskanēs nākamais ziņojums.

[Margo]

Anna nejutās drošībā pat tad, kad lejup bija nokāpusi Anabella. Drīz viņai pievienojās viņas vīrs un sieviete veltīja visu uzmanību viņam. Anna nopūtās un pakāpās vēl soli tuvāk militāristam. Meitenes rokas atkal drebēja. Viņa vairs negribēja redzēt nevienu inficēto. Turklāt viņai nebija ar ko aizstāvēties. Viņa nebija apbruņota. Anna pameta klusu skatu uz Anabellas pusi. Viņa smaidīja.
Redzi? Viņa arī izliekas, ka viņai rūp tava dzīvība. Katrs ir par sevi. Neviens tevi neaizstāvēs, ja pati to nedarīsi. Vai domā, ka šie militāristi nebaidās? Redzēsi, drīz vien arī viņi sāks domāt tikai par savu ādu, kad beigsies munīcija. kāda balss teica, un tas lika meitenei sarauties. Bailes nemazinājās. Vai šeit bija drošāk nekā tornī? Nebija. Tas bija tikai laika jautājums, kad atkal kkāt būs kāds inficētais. Meitene apspieda vēlmi atkal izplūst asarās, viņa norija kamolu, kas kāpās kaklā un ievilka dziļu elpu.

[Zōzā zač zač]

Sapratu,mana uzmanība ir apkārtnei. beidzu MO.
beidzis runāt pa rāciju, Vīrietis atkal pielipa snaiperes optiskajam tēmeklim.
Tīrs, pagaidām.
nodomādams Vīrietis nometa mazu dūmbumbu, kkura pusminūtikūp un tad beidzas.
Saki, lai visi iet pretī dūmakai, esjūslejāpiesegšu.
parāciju pazņoja vīrietis un ātrisavākdamies un pārlādēdams snaipereni viņš nokāpa lejā no mājas jumta.
Aiz stūra gaidīdamsvi''stēmēja tālāk pa ielu, aizmugurē viņam bija visi d\neinfivcētie cilvēki.
Protams, ne tieši,bet kādus 200-300metrus aiz viņa.
Dūmakalēnām pazuda, atklājotMilitāristu ar muguru pagriezušos pret visiem.
ja kas tad viens no jums paliekat aizmugurē, lai var piesegt, ja kas.
Viņšcaurrāciju noteica un gaidīja.

[Semijs]

* ZB Arvil, beidz rakstīt pālī un izmanto arī atkāpes! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

Aiz Jāņa tūliņ pat sekoja kāds militārists un augšā palika MČ, kurš vēl kaut ko krāmējās.
-S.ūdi gribat mūs dabūt, nu es jums tūlīt pārādīšu, kas notiek, ka kāds mēģina nokost šo melno.-
To pateicis viņš izņēma vēl divas granātas un nolika tās blakus sastādītajām lamatām, savācis visu, MČ pats sāka laisties lejā pa virvi, bet drīz vien, kad MČ bija kādus 6 m virs zemes, inficētie tika iekšā pa durvīm un uzreiz izcēlās liels sprādziens, izdemolējot praktiski visu augšu, bet tornis nesabruka, taču virve pārtrūka un MČ nosēdās uz zemes, izmežģījot kāju. Locamies sāpēs, MČ vaidēja.
-Mums jādodas tālāk..-
Kāds no militāristiem palīdzēja MČ un uzcēla viņu uz pleca. Tikmēr MČ ievēroja dūmaku un uzkliedza.
-Visiem doties uz to dūmaku!-

[Hworang666]

Kārtībā? Jā, pagaidām šķiet, ka viss ir kārtī... un Jāni pārtrauca sprādziens no augšas. Ar acs kaktiņu viņš pamanīja, ka melnais nokrīt un samežģī potīti. Tas arī varētu sāpēt. Pats agrāk brīvajā laikā viņš bija ākstijies ar skraidīšanu pa pilsētu netradicionālos veidos, jeb Parquor. Un leciens no sešu metru augstas virsmas būtu beidzies gan nesāpīgāk, gan vizuāli iespaigāk... Tad viņš izdzirdēja, ka visi tiek mudināti doties uz dūmubumbas pusi. Ilgi nedomādams, viņš satvēra Anabellas roku un skrēja tur, kur viņam lika skrit. Brīvā roka turējās netālu no ieroča. Vilkt to ārā vajadzības nebija, ļaut tam palikt nebija pārāk ērti... Skrienot viņš pajautāja savai sievai: Un kā ar tevi? Viss kārtībā? Un pasmaidīja.

[Pūķēns Sāra]

Šī steiga, lika meitenei viegli sabīties, bet viņa ātri to apslēpa. -Ar mani? Laikam jau viss labi, bet galvenais, lai tev viss būtu kārtībā,- Bella uzsmaidīja vīram un pavērās uz atpakaļu, kur atradās MČ. -Anna!- viņa iesaucās, kad atkal pagriezās. Sieviete vēlējās atdot meitenei vienu no saviem dunčiem, jo tik noprata, Annai nebija pilnīgi nekas ar ko aizsargāties, bet, laikam, pagaidām nebija prāta darbs censties meiteni atrast šajā pūlī. Anabella atkal palūkojās uz vīru, mirkli viņas sejā bija salasāmas visas tās bailes, kas atradās dvēselē, bet tad jau viņa atkal smaidīja. -Mums vajadzētu paceļam ietikt kādā apģērbu veikalā, izcili jau būtu aptiekā, lai varam sadabūt apsējus tai potītei,- viņa to teica Jānim, bet tik skaļi, lai to varētu sadzirdēt MČ un otrs militārists.

[Hworang666]

Anna? Jānis nesaprata. Protams, tā varēja būt meitene, ar kuru Anabella runāja, pirms kāpšanas lejup pa virvi, bet... Viņš noskurinājās un sāka skatīties apkārt. Ikvienas garākas ielas galā šķietami varēja saredzēt kādu cilvēku bariņu, bet ne visi nesās šurp. Lai gan Jānis nevarēja būt pārliecināts, ka tie ir inficētie, viņš nolēma tā pa īstam neiet un nenobaudīt kādu "vietējo silto sagaidīšanu". Izdzirdējis par apģērbu veikalu, Jānis ieķiķinājās, kas bija viņam ļoti neraksturīgi. Pat tagad ceri uz dārgām drēbēm? Vecrīgā bija drēbju veikali, bet neviens no tiem pa kabatai normālam studējošam cilvēkam. Kad izdzirdēja par aptieku, Jānis paskatīijās uz militāristiem un pajautāja: kā tas nākas, ka jums nav mediķa, vai vismaz medikamentu pie rokas?

[Margo]

Anna palūkojās apkārt, jo likās, ka kāds viņu sauca. Patiesi. Tā bija Anabella. Meitene arvien trīcēja. Sprādzieni un šāvieni. Meitene nebija pārliecināta, vai tikai āris militāristu spēs viņus nosargāt. Ievilkusi elpu, Ana ātri pieskrēja pie Anabellas. Bija velti tēlot drosmīgo. Tricēšana meiteni nodeva.
Jā? viņa vārgi iejautājās un pameta skatu uz militāristiem. Viņai tu nerūpi. Redzēsi, katrs par sevi... kāda balss atkārtoja, bet Anna centās tam neticēt.

[Pūķēns Sāra]

-Cik zināms man vairāk vienmēr ir patikusi kvalitāte nevis cena,- Bella noteica vīram, to sakot viņa mēģināja, lai balss būtu tik pat jautra kā viņa izskatījās no malas, bet runājot ar Jāni, tomēr viņa nespēja novaldīt trīsas balsī. Pienākot Annai, sieviete sevi sapurināja, -Ņem,- viņa pasniedza Annai duncīti, kas atradās brīvajā rokā, -Nezinu vai mācēsi rīkoties, bet tomēr drošāk būs gan.- Anabella uzsmaidīja meitenei, -Ja godīgi, es nezinu, kur tev šobrīd būs drošāk...- viņa paskatījās Uz vīra pusi, cerot, ka viņš zinās. Anna viņai nebija vienaldzīga, meitenē viņa saskatīja, kaut ko sev tuvu un jauku, bet Bella vairs nespēja jēdzīgi domāt, tādēļ sakot, ka Anna būs drošībā pie viņas un Jāņa, viņa varēja krietni samelot un Annu iegrūst lielākā nelaimē. -Un kā redzēju, tu ļoti veiksmīgi tiki lejā. Bija tik traki?- Viņa dzīvespriecīgi jautāja.

[Margo]

Pārspīlēti. Anna nodomāja un drebošām rokām paņēma duncīti, ko sniedza sieviete. Viņa jutās kaut nedaudz drošāk. Jā, tiku. Anna strupi noteica, taču vēlāk to nožēloja. Meitene nebija pārliecinata, vai Anabelli vr uzticēties. Viņa bija pieradusi būt viena, tču tagad - palikt vienai bija bīstami. iņa runā ar tevi, kā ar bērnu! atkal ieskanējās pārmetoša balss meitenes galvā. Nebija nemaz tik briesmīgi, aču vēlreiz es to nedarītu... meitene ierunājās, lai balsi noslāpētu. Meitees balss neizklausījās ne kripatiņu dzīvespriecīga, pat smaids viņas sejā neparādijās ne uz mirkli. Anna aizlika aiz auss, kādu matu šķipsnu un pavērās uz Anabellu, taču atkal vairījās lūkoties sievietes acīs.

[Zōzā zač zač]

ooc: nēsmu dzēris, man jauna klaviatūra,tāpēc tā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)


Aiz muguras bija dzirdami soļi, tad pēkšņi sprādziens, Vīrietis automātiski apmetās apkārt un ar snaipereni notēmēja uz civilajiem, viņš bija uz zemes un viņiem bija jāredz,ka tur ir vīrietis, drīzāk mlitārists ar ieroci,kas tēmē uz viņiem, jo dūmu bumbas dūmi bija izklīduši.
Ātrāk šurpu, ātrāk.
Nokliedzies Vīrietis piecēlāskājās un notēmēja uz ieliņu, kas bija aiz stūra, drīzāk, tas bija vienīgais cēļš, kurvispār skriet.
Uzreiz aizgriezies aiz stūra vīrietis ieņēma vēl vienu posteni, lai varētu cilvēkus piesegt, kadi viņi bija tuvā viņš viņiem uzbļāva.
Apstājieties. ja ir kāds ievainotais, tad uzreiz divi cilvēki viņam palīdz, un pasauciet kādu, kam ir ierocis, laiman varētu palīdzēt.
Šo pārsvarā militārists teica Jānim, jo viņam tācu bija gloks vismaz militāristam tā ikās un viņš bija tuvākais ar ieroci.
Un pārējo viņš teica citiem civilajiem,lai palīdz Mč, protams, viņš nezināja,ka Mč ir cietis.

[Hworang666]

Jānis uztvēra mājienu uzreiz, kā tas tika izrunāts. Mīļum, lūdzu, tavi naži, viņš nočukstēja un palaida vaļā rokas. Sargā savu draudzeni un es sargāšu jūs.... Tad viņš pieskrēja pie militārista. Viņam nebija ne jausmas, kas tieši tūliņ būs jādara, bet nez kādēļ nepameta nojauta, ka nāksies patērēt lodes... Mani sauc Jānis. Pieklājības frāzes vienmēr bija modē. Pat apokalipses laikā... Atbrīvojis ieroci no drošinātāja, viņš sasprindzināja dzirdi...

[Šamanis]

Mārtiņš nolika rāciju kabatā un uzsauca Andrejam: Palīdzēsi man piesegt aizmuguri? viņš jautāja skatīdamies uz viņu.Viņš jau aizgāja uz aizmuguri un sāka sargāt, nezinādams vai Andrejs nāks palīdzēt.Viņš aplūkoja apkārtni, bet pašlaik nevienu neredzēja, tad viņš pievērsa savu skatienu tornim kurā tikko bija nelāgs būkšķis.Viņš pie sevīm nodomāja Nu jā.....pēc tāda sprādziena pat mironim būtu jābūt pa galam. viņš uzsmaidīja, un tad paskatījās uz Kanārijputniņu, pie kura bija piegājis kāds civilais, kuram bija glock šaujamierocis, viņš atkal sev uzdeva veco jautājumu, Diez vai viņam ieroča turēšanas atļauja ir?Viņš no kabatas izvilka savu mobilo telefonu, paskatoties ekrāna uzreiz saprata: Bāc, izlādējies! Mārtiņš nedaudz dusmīgā tonī noteica.

[Demiurgs]

Andrejs viegli iztrūkās izdzirdējis Martiņa teikto taču viņš visu saprata un piebiedrojās mārtiņam, bisi viņš turēja paceltu gaisā jo tā bija gatava šaušanai un tas vienmēr nozīmē ka jāievēro drošība lai nesavainotu sevi un citus, vai šajā gadījumā vimaz citus neinficētos. Andrejs atri uzmeta acis Martiņa telefonam Kam tad taisījies zvanīt

[Šamanis]

Mārtiņš teica: Savai.....ģimenei, mana ģimene pašlaik dzīvo manā vasarnīcas mājā.es vienkāršivi nezinu vai viņiem viss ir kārtībā. to pateikdams viņa sejā bija redzamas nelielas bažas un skumjas.Mārtiņš neskatoties uz to ātri uzsauca Andrejam: Man prieks, ka tu piekritu ar mani piesegt aizmuguri!