Šausmu nometne. Opcijas

[Big Bad Wolf]

Nometnes audzinātāja nervozi gaidīja bērnus, kuriem bija jāierodas pie centrālā parka, lai varētu doties uz „Piedzīvojumu nometni”. Viņa gaidīja pie sarkana autobusa. Viņai rokās bija lapiņa, uz kuras bija sarakstīti visi nometnes dalībnieku vārdi. Viss jau bija sagatavots, lai nometnieki bez liekas kavēšanās varētu doties ceļā. -Tūdaļ jau visiem jābūt klāt,- audzinātāja nodomāja.

Tātad. Jūs visi plus, mīnus norādītajā laikā ierodaties pie centrālā parka. Atliek tikai iepazīties. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

jū. Spēle sākas!

[Džezā tikai Meit...]

Melānija šokā pavērās uz sasaldēto Kornēliju un to kā Leannu ievieto trako kreklā. Leann, es tev palīdzēšu. Lūdzu, pagriez muguru. Es nevaru tev tikt klāt. Meitene nepaspēja neko vairāk pateikt, kad viņai blakus uzradās Lorijs. Meitene centās uzslieties kaut cik sēdus un atstutēties pret savām rokām.

[Malduguns]

Leanna nīgri pagriezās pret Melāniju un ļāva, lai nāriņmeitene viņu atsien.
Lorijs viņu bija aizkaitinājis, bet to nedrīktēja ne izrādīt, ne ļaut emocijām vaļu. Lai gan tas bija viens un tas pats.
-Paldies, Melānij-Leanna izdvesa, kad juta piedurkņu vilkmi atslābstam.

[Džezā tikai Meit...]

Melānija veikli atbrīvoja Leannu no trako krekla un noteikusi Nav par ko pavērās uz Loriju. Kas pie velna tagad? Ja tu esi viens no viņiem, un es jūtu, tu esi, tad lūdzu atbrīvo mani no šīs neciešamās astes! Meitene nikni noteica un pavicināja savu nāriņas asti.

[Malduguns]

Leanna izstipīja rokas, pieslējās kājās un aizgāja pēc grāmatas, pilnībā ignorēdama Loriju.
-Tātad tā, mums ir jāizdomā, ko darīt, jo pie visa vainīga ir šitā sasodītā grāmata,-Leanna ņēmās skaidrot Melānijai un dūri trieca pret grāmatu.

[Džezā tikai Meit...]

Meitene neticībā palūkojās uz Leannu un jautāja. Grāmata? Kā tad viņa var būt vainīga? Ak, man jādabū nost tā aste, lai es varu kaut ko darīt! Varbūt tajā ir izskaidrojums kā to noņemt, jeb arī izkļūt no šīs situācijas. Meitene norādīja uz grāmatu un atkal nogūlās smiltīs. Viņas mati jau bija kļuvuši sausāki un arī uz astes tikai vietām varēja redzēt ūdens lāsītes.

[Lianjuks]

Kad Leanna trieca ar dūri pret grāmatu, tai parādijās mazi asi zobiņi, kas triecina rezultātā palika meitenei rokā, bet pati grāmata saruka līdz sērkociņkastes lielumam un beidza ķiķināt.
- Es esmu jūsu iedomu draugs! - sašutis protestēja Lorijs. - Es to asti nevaru dabūt nost, ja nu vienīgi ar zāģi. - aizgājis līdz ezeram viņš izgaisa. Kornēlija ar pīkšķi atdzīvojās, dzīvnieks likās apjucis un nosalis, ūsiņas galā karājās ledus kriksītis.

[Big Bad Wolf]

Džerards tika aizvests un kādu tukšu pagalmu, kura vidū bija milzīgs, asinīm notraipīts koka bluķis. Tam blakus stāvēja spēcīgs vīrietis maskā un viņa rokā bija gigantisks cirvis.
Puisis trīcēja un vīrietis viņa galvu uzlika uz bluķa. Džerards nespēja pretoties.
Pēkšņi puisis savā galvā izdzirdēja kādu balsi. -Pasargāsi, ko?- viņš noteica drebošā balsī. Atbildes nebija. Džerards saprata, ka viņš var sarunāties tikai ar domu starpniecību. -Pasargāsi? Kas ar mani runā, pareizāk sakot domā?-

[Malduguns]

-Velns!-Leanna sarāvās no aso zobiņu kodiena. Veikli nokratījusi tos, viņa aplūkoja brūci.-Un kā es tagad varēšu zināt, ka man nav trakumsērgas. Par to, atklāti sakot, es nebrīnītos,-Leanna murmināja. Viņai arvien vairāk sāka šķist, ka viņa sarunājas pati ar sevi. Meitene atglauda matus un palūkojās uz sarūkošo grāmatu.-Paldies dievam, aizvērās,-viņa uzlūkoja Melāniju.-Klau, mums jāizdomā, ko darīt ar to tavu asti, jo es neesmu pārliecināta, ka nāriņām ir veselīgi uzturēties ārpus ūdens,-Leanna domīgi sacīja un iebāza grāmatu kabatā.

[Lianjuks]

Leanna nekļūdijās, jo ja ieskatījās varēja redzēt kā uz Melānijas astes sāka mesties savādi zaļi plankumiņi, tie niezēja. Kornēlija piesrēja pie guļammaisa un tad pie ezera, tad atkal pie guļammaisa un atkal pie ezera, likās viņa kaut ko grib pateikt, bet nespēj. Grāmatiņa Leannas kabatā sāka dziedāt. - Kur Tu teci, kur tu teci, gailīti man..

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 24.10.2007 19:45

[Džezā tikai Meit...]

Tā gan. Meitene satraukti noteica, jo uz viņas astes par'dījās savādi plankumiņi, kuri niezēja. Viņa redzēja, ka Kornēlija satraukti skraida pie ezera un guļammaisa. Leann, man liekas, ka Kornēlija vēlas lai es paņemu guļammaisu, vai arī lai tieku atpakaļ ezerā, kur es noteikti vairs nekad nelīdīšu.

[Semijs]

-Un kāda jums jēga no tās grāmatas?? Tas kaut ko mainīs. Kādēļ jums ir jāiznicina mana un citu pasaule, mani tuvākie ies bojā, mani draugi un es!! Vai jums tiešām nav sirds?!?-
Raiens jau pacēla balsi pret sievieti, neskatoties uz to, ka viss praktiski tika zaudēts, puisis negribēja rimties..

Šo rakstu rediģēja Ilivarra: 24.10.2007 22:17

[Malduguns]

Leanna ignorēja dziedāšanu savā kabatā. Bija arī svarīgākas lietas, pa kurām domāt. Piemēram, Melānija un viņas aste, kura sāka kļūt aizdomīga.
-Khem, Melānij, man gan šķiet, ka tev uz laiciņu būs jāatgriežas ūdenī. Es tevi nupat kā esmu atradusi un negribētos atkal kaut kā palikt vienai,-Leanna sacīja, paņēma guļammaisu un piegāja pie Melānijas ar domīgu skatienu sejā.
-Tas būs tikai uz mirkli, kamēr tava aste atkal kļūs normāla. Un tad mēs tevi izvilksim. Ja vajadzēs, atkārtosim,-Leanna centās runāt nomierinošā tonī. Gluži kā hipnozes seansa vadītājs.

[Džezā tikai Meit...]

- Es nedomāju Leann, ka tā būtu laba doma, ja ņem vērā to, ka tur dzīvo divas dēlēm līdzīgas būtnes un kaut kas rokai līdzīgs, kad grib mani saķert un ko vēl izdarīt. - Meitene centās iebilst un tad noteica.
-Varbūt mana aste vai es nedrīkst atrasties saules gaismā? Varbūt varētu paņemt to guļammaisu un uzklāt man virsū? - Meitenei niezēja, pat ļoti un viņa centās nekašāties, taču niezēšana bija neizturama.

[Malduguns]

-Kas to lai zina?-Leanna paraustīja plecus un atritināja guļammaisu. Uzklājusi to uz Melānijas astes meitene vēl pārliecinājās, vai visa aste ir pilnībā nosegta, tad apsēdās nāriņmeitēnam blakus un domīgi palūkojās uz ezera pusi.
-Ir labāk?-Leanna vaicāja, iespējams, nevērīgi, tomēr patiesi.-Interesanti, kur pārējie palikuši?

[Lianjuks]

- Ēē, laikam nav.. - sieviete paraustīja plecus un nopētija Raienu no galvas līdz kājām.. - Es Tevi varu palaist pie draugiem, bet atceries, ka es Tevi turēšu īsā pavadiņā. Vari draugiem teikt visu ko vēlies, bet ja pieminēsi, ka man vajadzīga grāmata viens no viņiem mirs lēnā nāvē. - Raienam aiz muguras parādījās milzīgs sudrabains aplis, kura rādiuss bija apmēram divi metri. - Vari iet.. - sieviete norādīja uz savādo objektu un tad lēni un nesteidzīgi sāka doties prom.


Kad grāmatiņa saprata, ka Leanna viņu ignorē, tā ņēma un visai bezkaunīgi aizdegās aizsvilinot meitenes drēbes.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 23.11.2007 21:28

[Malduguns]

Leanna pārdzīvoja šoku par to, ka viņai bija aizdegusies kabata, bet veikli liesmu noslāpēja un izvilka vainīgo grāmateli no kabatas ārā.
-Sasodīts,-meitene nosodījās un nolika grāmatu kādas trīs pēdas no sevis projām. Lasāmviela vēl nekad nebija bijusi tik uzmācīga un tas jau sāka kļūt kaitinoši.

[Semijs]

Raiens noklausījās sievietes teikto un nolaidis galvu, teica.
-Skaidrs..-
Viņš atkāpās un pagriezies, iegāja iekšā ''portālā''.

[Lianjuks]

Grāmata pie zemes sāka nevaldāmi ņirgt un no smiekliem gandrīz apraudājās, kad piecus centimetrus no viņas no zila gaisa uzradās Raiens. Patiesībā no zila gaisa gluži ne, drīzāk no sudrabaina mākonīša, kas tai pašā mirklī pazuda.

Raienam
Īsu mirkli bija sajūta it kā ķermenis nemaz neeksistētu, bet tad viņš ar joni atjēdzās blakus Leannai un pie viņa kājām kaut kas sīks un melns no smiekliem draudēja pārsprāgt. Netālu pletās ezers un turpat vēl bija Melānija, kas izskatījās maigi sakot - dīvaini.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 23.11.2007 22:55

[Malduguns]

-Raien?-Leanna nožagojās, kad puisis parādījās viņas priekšā. Kādu mirkli viņu nopētījusi, meitene piecēlās un puisi apskāva. Viņai pārdrošais un vienmēr jautrais panks bija pietrūcis un pašlaik Leanna bija vienalga par to, ka viņai nu nevajadzētu uzticēties tiem, kuri varbūt izskatījās pēc draugiem.
-Kā tu...?

[Semijs]

Raiens cieši sagrāba Leannu un nelaida viņu brīdi vaļā. Cik labi bija izjust atkal draugu siltumu, nevis tupēt sazin kādā ellē ar sievieti kura uzdzen šermuļus.
-Tas esmu es Leann..-
Puisis atlaida vaļā meiteni un paskatījies uz viņu teica.
-Man viss ir kārtībā, vismaz pagaidām... Kas ar to grāmatu?-
Viņš dīvaini uzlūkoja grāmatu un tad atcerējās, ko sieviete teica. Galvenais neizmuldēties par to.. Ievērojis Melāniju, Raiens teica.
-Kā ar viņu?-