Šausmu nometne. Opcijas

[Big Bad Wolf]

Nometnes audzinātāja nervozi gaidīja bērnus, kuriem bija jāierodas pie centrālā parka, lai varētu doties uz „Piedzīvojumu nometni”. Viņa gaidīja pie sarkana autobusa. Viņai rokās bija lapiņa, uz kuras bija sarakstīti visi nometnes dalībnieku vārdi. Viss jau bija sagatavots, lai nometnieki bez liekas kavēšanās varētu doties ceļā. -Tūdaļ jau visiem jābūt klāt,- audzinātāja nodomāja.

Tātad. Jūs visi plus, mīnus norādītajā laikā ierodaties pie centrālā parka. Atliek tikai iepazīties. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

jū. Spēle sākas!

[Malduguns]

-Tu gribi teikt, ka atnāks kāds un nolepkavos mūs? Tas skan jancīgi, bet nebīnīšos, ja tā arī notiks, vismaz viņi to noteikti mēģinās izdarīt,-Leanna apsēdās viņam blakus smiltīs un uzlūkoja melnādaino cilvēku sev pretī. Cik dīvaini, ka grūtības satuvina cilvēkus, kaut nedaudz,meitene nosprieda, jo nekādas labās attiecības ar Greju viņai nekad nebija bijušas. Viņš bija tikai sīkais no jaunākajām klasēm, bet tagad viņš bija piedrs un palīgs grūtībās. Tāds, kuram ir līdzīgs liktenis.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 14.09.2007 20:12

[Big Bad Wolf]

Džerards stāvēja uz vietas. Viņam uzbruka apmēram piecus metrus garš tārps. Puisis nevarēja pakustēties, jo nevarēja saprast vai atradās reālajā pasaulē vai vienkārši sapņoja.
Džerards apsviedās uz otru pusi un sāka skriet. -Palīgā.- viņš izmisīgi sauca.

(OOC - Pieņemsim, ka man vēl uzbrūk tas tārps. Tagat tikai man atliek satikt jūs.)

[NaeosPsy]

Grejs paskatījās uz augšu,uz meiteni.Viņš ierunājās:Piebilde.Mūs nogalināt mēģina visu laiku, tā kā šis nebūs izņēmums.Vismaz es tā domāju...Tad viņš piebilda:Kādi ieteikumi, ko mēs varētu darīt??Iet kautkur,stāvēt šeit,vai arī atstiept kājas?

[Semijs]

-Izpildīt nāves sodu?!? Es saprotu, ka viņi ir noslepkavojuši cilvēkus, bet ar nāvessodu neko labu nepanāks. Vairāk asins izliešanas tik pasliktina visu.. Vai viņus nevar kaut kur ievietot cietumā, vai tālāk no cilvēces? Ne jau nāves sodu..-
Raiens skatījās uz bālo sievieti.

[Lianjuks]

- Labi.. - viņa novilka.. - Ja tu to nedarīsi ar labu, tad es tev palīdzēšu. - Ieskatījusies Raienam acīs viņa teica. - Tu to izdarīsi! Sarunāts..? - viņa mēģināja viņu nohipnotizēt.(occ: vai izdevās tas tavā ziņā..) Nākamā mirklī Raiens atradās tuksneša vidū ģērbies greznās sudrabotās bruņās, viņš sēdēja uz liela melna zirga. Atskanēja taure - Mēs viņus atradām un ielencām.. - kāds karavīrs pieauļoja ar savu zirgu Raienam klāt. - Vai drīkstam sagūstīt?


Grejs un Leanna tika ielenkti neparasti ātri, vienu mirkli viņi bija vieni, bet nākamā mirklī viņi atradās karavīru ielenkumā, pret viņiem bija pavērsti 20 loki ar bultām, bet karavīri vēl neuzbruka, viņi šķiet gaidīja pavēli.


Tārps Džerardu dzina uz alas izeju, bet Džerardam izejas galā radās izvēle - Cīnīties ar tārpu, kas būtu diezgan bezcerīgi vai arī lekt no 30 metru augstas kraujas ledainā jūras ūdenī.


Vīrietis ar melnajiem matiem pagāja Melānijai pretīm, sņēmis viņu aiz rokas viņš veda meiteni uz krastu. - Tu mani pārsteidzi.. - viņš likās gadus 20 vecs..

[NaeosPsy]

Grejs acumirklī pielēca kājās. Viņš paskatījās uz Leannu, un tad uz divdesmit, pret viņu vērstajiem lokiem. Situācija bija, aužām bezcerīga. Te atlika tikai nomirt, vai, ļauties gūstam, vai arī bēgt. Trešais bija visneticamākais. Viņš lepni iesaucās: Ko jūs no mums ribat??

[Lianjuks]

Budīgākais ar garu pergamenta rulli iznāca priekšā. - Saskaņā ar likumu jūs tiekat apcietināti par slepkavībām, ko esat veikuši pēdējo divi gadu laikā. Tālāko informāciju paziņos austākā tiesas vara skatīt paragrāfu nr. 3. - pagriezies pret pārējiem viņš nosaucās. - Vadonis gatavs?- un burkšēdams nozuda aiz pārējo karavīru mugurām.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 15.09.2007 18:09

[Džezā tikai Meit...]

Melānija jau bija tuvu krastam un pēkšņi stāvs, kurš izrādījās puisis ar melniem matiem un jauku, sirsnīgu seju, saņēma viņu aiz rokas un palīdzēja tikt krastā. Melānija izbijusies un pārsteigta paskatījās uz puisi un jautāja. Es Tevi pārsteidzu? Meitenei mazliet sala no aukstā ūdens un apskatījusies apkārt viņa domāja, kur ir nonākusi. Drīzāk jau Tu mani. Kur pie velna es vispār atrodos?

[NaeosPsy]

Grejs spītīgi sāka klāstīt: Kā jūs zināt, ka tie esam mēs? Mēs te vienkāŗši uzradāmies, es nezinu kā. Un neesmu arī slepkavojis. Vai jums ir pierādījumi???Viņš mazliet iesmīnēja un paskatījās uz Leannu. Viņš mazliet mēģināja noslēpt to ka bija sabijies.

[Lianjuks]

- Ak, Melionij.. - puisis iesmējās. - Neizliecies, ka neko nesaproti.. - iedevis melānijai savu apmetni viņš turpināja. - Tagad labāk iesim atpakaļ uz pili, iepazīsimies ar maniem vecākiem, tu pati reiz teici, ka vairs negribi atgriezties ūdenī.



- Mums ir pietiekami daudz pierādijumu lai nošņāptu jums galvu. - Nākamā mirklī Leannu satvēra divi karavīri un Greju tāpat. Piegājis pie Greja budīgais no viņa tuniikas izvilka asiņainu dunci. - Un kas tas? Vakar tika nodurts vietējais mūks.. - piegājis pie Leannas viņš izvilka no viņas tunikas pudelīti ar indi. - Un kas tas? Vakar mūka nabagmājā visi cilvēki nomira bez iemesla, tiklīdz bija ķērušies klāt vakariņām..

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 15.09.2007 20:07

[NaeosPsy]

Grejs ātri izķēmoja:Un kas tas??Tad sāka runāt: Piedodiet, be viņa varbūt taisa lamatas. Un es esmu nomedījis kādu tuksneša dzīvnieku. Kā jūs to varat zināt?Viņa asprātīā gudrība nodrēja arī šeit.

[Big Bad Wolf]

Džerards atradās apmēram 30 metrus augstas kraujas malā, kur lejā šalca jūra. Puisis bija izvēles priekšā. -Lekt vai nelekt.- Viņš nevarēja izdomāt. Viņam vairs nebija daudz laika. -Esmu sešus gadus gājis peldēšanas nodarbībās un daiļlēkšanā. Varbūt tas būs atmaksājies,- viņš nodomāja, uzmeta pēdējo skatienu pretīgajam tārpam un lēca.

[Semijs]

Raienam smadzenes pēdējās stundas vai pat dienas bija ļoti saspringušas, tākā hipnoze nebija diez ko veiksmīga, galva vairāk tik sāpēja. Izbrīnīts, viņš ievēroja, ka atrodas uz zirga un bruņots līdz zobiem. Puisis dzirdēja daudz pazīstamas balsis, starp tiem bija sagūstītie. Ar nopietnu sejas izteiksmi, viņš piejāja klāt pie abiem un uzspļāva Lennai uz krūtīm.
-Starp tiem noindētajiem cilvēkiem bija mana mūža mīlestība. Atlaižiet viņus un dodaties atpakaļ uz pili! Tā ir pavēle!-
Raiens izvilka zobenu(pārējiem vajadzētu atpazīt viņa balsi laikam).
-Šis ir personiski!-

[Malduguns]

Leanna bija neizpratnē. Viņa tika apsūdzēta par sepkavību. Viņa! Meitene to nolēma nepieļaut.
-Ja nu tas bija tikai triks un jūs to pudelīti iemetāt man kabatā?-viņa pikti vaicāja.
Leanna zināja, ka viņai, kā melnādainajai nav diez ko daudz tiesību, tomēr kapteini kaut kā varētu apiet. To vienmēr var izdarīt. Tikai kā?

[Lianjuks]

Budīgais sarauca uzacis - Bet.. Mums ir pavēlēts viņus parādīt nogalināto ģimenēm un, ja palaidīsim viņus vaļā mūsu valstī sāksies dumpji.. Es pateikšu jūsu tēvam.. - nākamā mirklī budīgais nedaudz nosarka par savu sūdzambībeles tēlošanu.

Džerards bija ledainajā jūras ūdenī kaut kur 50 metru attālumā vīdēja klinšainais krasts, bet jūras straume mēģināja viņu ieraut jūrā vai uzgrūst klinšu sienai.

[Džezā tikai Meit...]

Meitene atļāva aplikt apmetni ap saviem pleciem, bet tad saraukusi uzacis palūkojās uz puisi ar nesapratnes pilnu skatienu. Kāda Melionija? Mani sauc Melānija un es tiešām nesaprotu, kas notiek! Vai mēs būtu pazīstami? Un kas tā par pili? Kādi vecāki? Un kas par ūdeni? Jautājumi izskanēja viens pēc otra. Meitene vairs neko nesaprata. Tas viss likās tik īsts...

[Lianjuks]

- Melionij, tu vesela? - tumšmatis apstājās un ielūkojās Melānijai acīs. - Mēs taču tasiāmies rīt precēties, pilī dzīvo mani vecāki un ūdenī tava cilts... - viņi abi bija nokļuvuši pie liela melna zirga ar baltu zvaigzni pierē.

[Džezā tikai Meit...]

Nu meitene bija tiešām apjukusi. Precēties? Rīt? Kas pie..? Melānija sastapās ar puiša skaistajām (kādākrāsā?) acīm un mazliet nosarkusi novērsa skatienu un šokēta piegāja pie zirga. Pre.. precēties? Viņa pārjautāja un neticīgi skatījās uz puisi. Klau, es pat nezinu tavu vārdu. Es tevi nepazīstu un kāda vēl cilts? Mani vecāki ir devušies ceļojumā uz Itāliju un viņi nu nekad nedzīvotu ūdenī... Un pie velna, jā, es esmu vesela! Meitene nenovērsa no puiša savu skatienu.

Šo rakstu rediģēja melomania: 16.09.2007 17:05

[Lianjuks]

Puisis šokēts uzlūkoja Melāniju - Tu neatceries? Nāriņu cilts! - viņa zilās acis piekalās Melānijas acīm - Tu pēdējā laikā uzvedies savādi, bet tik savādi tu uzvedies pirmo reizi. - ar skumju nopūtu viņš teca - Lūdzu nāc kāp zirgā, dosimies mājās, tu labi zini, ja kāzas nenotiks mūsu ciltis iznīcās vienu otru un mūs abus!

[Džezā tikai Meit...]

Ko neatceros? Nāriņas? Es esmu nāriņa? Nu kur tad ir manas spuras un žaunas? A? Meitene neticībā raudzījās puiša apbrīnojami zilajās acīs. Un es agrāk tevi nemaz neesmu redzējusi. Jau teicu, ka tevi nepazīstu un pat neznu tavu vārdu! Galva noreiba un meitene jau atkal bija tuvu ģībonim. Viņas seja palika ļoti bāla un viņa pieturējās pie zirga segliem, lai nenokristu un nu jau mierīgāk un gandrīz čukstus jautāja. Turklāt kādēļ lai kaut kādas ciltis ienīstu viena otru? Lūdzu paskaisro man, jo es neko nesaprotu! Kurš vispār tagad ir gads?