Šausmu nometne. Opcijas

[Big Bad Wolf]

Nometnes audzinātāja nervozi gaidīja bērnus, kuriem bija jāierodas pie centrālā parka, lai varētu doties uz „Piedzīvojumu nometni”. Viņa gaidīja pie sarkana autobusa. Viņai rokās bija lapiņa, uz kuras bija sarakstīti visi nometnes dalībnieku vārdi. Viss jau bija sagatavots, lai nometnieki bez liekas kavēšanās varētu doties ceļā. -Tūdaļ jau visiem jābūt klāt,- audzinātāja nodomāja.

Tātad. Jūs visi plus, mīnus norādītajā laikā ierodaties pie centrālā parka. Atliek tikai iepazīties. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

jū. Spēle sākas!

[NaeosPsy]

Grejs ar smāaagu blīkšķi iemaucās ūdenī. Daži akmeņi viņam trāpot pa galvu, izraisīja bezsamaņu, bet ledainajā ūdenī viņš pamodās. Viņš mēģināja peldēt augšā, bet viens akmens trāpija pa roku. Viņš sakoda zobus no'sāpēm un saldams uzpeldēja augšā kliegdams, sēcošu: Palīgā.

[Malduguns]

Leanna bija šokēta. Grejs, kurš uzradās ne no kurienes nebija labs pat parastās dienās, bet šajā murgainajā realitātē tas bija pavisam slikti.
-Ko tu te dari?-Leanna neizpratnē uzlūkoja Greju.
-Jā, es viņu pazīstu, mēs mācāmies vienā skolā,-Leanna atbildēja uz Lorija jautājumu unn atglauda rudās matu šķipsnas prom no sejas.

[NaeosPsy]

Grejs ar debīlu skatienu paskatījās uz Leannu un meģīnāja peldēt uz viņās pusi. Drēbes bija kā ledusgabali un viņš kustējās ļoti lēni. Grejs bija tuvu noslīkšānai, smadzeņu šūnām atsalstot. Viņš joprojām cerīgi skatījās uz Leannu, cerēdams, ka tas nebūs tas spoks.

(Cilvēks slīkst, un tu viņam jautā - Ko tu šeit dari?)

[Džezā tikai Meit...]

Melānija dzirdēja, ka kāds viņu sauc. Pavērusi acis, viņa atklāja, ka atrodas Toma rokās un apmulsusi lūkojās uz zēnu. Nespādama pateikt ne vārda, meitene paskatījās apkārt un pamanīja koduma pēdas uz Greja kakla. Grejs? Viņa vārgi nočukstāja un paskatījās uz Tomu. Kas pie velna notiek? Vai es jūku prātā?

[Lianjuks]

- Nu, ja.. - piekrita Lorijs vērodams Greju. - Bet viņš mani neredz.. Tu ļausi viņam slīkt? - paraustijis plecus Lorijs atkal pievērsās žonglēšanai. Atkal sāka snigt, bet vēl no debesīm lejā laidās baltā sieviete ar klusu dziesmu.. - Nāc.. Es tevi vedīšu mājās, bet guli.. - dziesma Leannu nespēja ietekmēt, bet Grejs sāka iegrimt tādā kā transā.. Viņš vairs negribēja cīnīties pret slīkšanu.. Viņu pārņēma patīkams siltums un miegs.. Kad Grejs beidzot bija aizmidzis sieviete izgaisa.


- Nē, viņi grib lai mēs sajūkam prātā. - mierināja Toms. - Mirkli vēries Melānijai acīs viņš paskatījās uz vietu kur vajadzēja būt Raienam. - Šķiet mums ir jauna problēma. - Raiens bija izgaisis.


Raiens vienu mirkli bija tur kur pārējie, bet nākamā mirklī viņš atjēdzās kaut kādā pustumšā alā.. No alas krēslas iznira baltā sieviete.. - Es tevi izdziedēšu, bet tu mani klausīsi.. Viss būs labi.. - balss skanēja nomirinoši.

[NaeosPsy]

Grejs - teikšu pieklājīgi - pa pusei atstiepis kājas, mierīgi slīka ar smaidu uz lūpām. Acis viņš bija aizvēris ciet. Kaut kur tālāk, uzpeldēja viņa telefons, uz mazu brīdi atmodinādams, bet viņš jprojām slīka, pat nemēģinādams , izglābties no likteņa.

[Malduguns]

Leanna acumirkli lūkojās te uz Loriju, te uz Greju, bet tikai mirkli. Pēc tā viņa attapās un metās puisim pakaļ, lai izglābtu viņu no vienkāršas noslīkšanas. Protams, puisis viņai nešķita pārlieku simpātisks, tomēr biedru atstāt nelaimē viņa netaisījās. Tādēl meitene sagrāba viņu aiz čupra un izvilka seklākā vietā.

[Džezā tikai Meit...]

Meitene nošūpoja galvu un paskaī'jās apkārt. Kaut Dina būtu šeit. Viņa nekad vēl nebija tā ilgojusies pēc savas ģimenes un draugiem. Pēc muļķīgajiem apskāvieniem no rītiem... Raiens arī vairs nav. Nu lieliski. Vienkārši ideāli. Viņa noteica un tad klusi, gandrīz nedzirdami iejautājās. Ko mēs tagad darīsim?

[Lianjuks]

- Laikam esam palikuši vieni.. - nomurmināja Toms paskatīdamies uz visiem guļošajiem. - Darīsim? Es iešu beidzot tikt galā ar savu nelaimīgo roku. Labāk turies man tuvumā, jo kamēr esmu mirējs esmu no tiem mošķiem drošībā. - savādi pasmaidījis viņš pavērās uz Kornēliju, kas bakstīja Leannu. - Liec taču viņu mierā!

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 10.09.2007 20:12

[NaeosPsy]

Grejs pamodās... Ar sāpošu galvu. Viņš uz ceļiem, piecēlās kājās, un noņurdēja: Debīlisms.. Kur es pie velna esmu? Tad viņš paskatījās uz Leannu, kas joprojām viņu turēja aiz čupra(A vaig aiz matiem..) un noņurdēja, pateicīgi:Paldies.Viņš apsēdās pie krasta, un saņēma rokās galvu.

[Džezā tikai Meit...]

Tā izskatās. Meitene noteica un paskatījās uz telti. Nāc, es varu sadziedēt tavu roku. Man līdzi ir pāris medikamenti. Un ko tu domā ar to, ka esi miris? Tu taču... Melānija ieplestām acīm pavērās uz puisi, kurš dīvaini smaidīja.

[Semijs]

Raiens atvēra acis un paskatījās uz dīvaino sievieti, kas nomierinošā balsī teica, ka izdziedēs puisi.
-Labi! Labi! Tik lūdzu izdziedē manu kāju!-
Viņš izklausījās izmisis, viss šis bija pārāk traki, varbūt zēns jau jūdzās nost, vai arī šī visa bija patiesība.
-Tu neesi nojūdzies! Tu neesi nojūdzies!-
Raiens sevi mierināja domās.

[Lianjuks]

Piegājusi pie savainotā sieviete pasmaidīja. Noliekusi roku pie Raiena potītes viņa teica. - Tas sāpēs, bet būs to vērts. Es paņemšu tavas asinis. - nākamās piecas minūtes Raiens nespēja atcerēties, vienīgais ko viņš atcerējās bija sāpes, kas neļāva domāt, sāpes kas bija tik stipras, ka uzdzina vēlēšanos nomirt. Kad viss beidzās sieviete stāvēja otrā alas galā un rokās bija pudelīte ar sarkanu šķidrumu, asinīm. - Es atgriezīšos vakarā un tevi izdziedēšu, bet tu paliec te un klausi. - sieviete izgasa, atstādama Raienu alā vienu. Zēna kāja neizskatijās labāk kā iepriekš, bet vismaz sāpes bija izgaisušas, ja alā būtu spogulis Raiens būtu ievērojis uz sava kakla sievietes zobu pēdas.

[Semijs]

* Velns (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

Raiens skaļi kliedza, kad sieviete darīja to, ko vajadzēja darīt. Sāpes bija nepanesama, kas tāds nebija nekad piedzīvots un puisis cerēja, ka nepiedzīvos. Paskatījies uz sievieti, viņš viņai piekrītoši pakratīja galvu un atlūza uz vietas.

[Lianjuks]

Kad Raiens pamodās viņa kāja bija vesela, bet kaut kur tālāk alas dziļumā bija dzirdamas strīdnieku balsis, strīds beidzās ar skaļu blīkšķi. Kādu mirkli pēc tam alā valdīja klusums, bet tad klusumu pāršķēla uzruna. - Vesels ko? Tev būs kāds darbiņš darāms.. - no tumsas kā spoks iznira baltā sieviete, viņas seju rotāja ļauns smaids.

[Semijs]

Raiens jutās pavisam savādi, viņš juta, ka viņš spēj kustināt savu kāju atkal un piecēlies sēdus, viņš pielika roku klāt pie kājas. Tas šķita uz brīdi tik dīvaini, bet tad ievērojis sievieti, kura tik pēkšņi parādījās un lika viņam sarauties, Raiens teica.
-Liels paldies par kāju, es tagad būšu jums parādā - kas man jādara?-

[Lianjuks]

Sieviete pasmaidīja - Es tevi aizsūtīšu uz kādu svešu pasauli, tuksnesi. Tev tur būs jāizpilda nāves sods diviem slepkavām. Kad būsi to izdarījis viņi vairs nespēs nevienam nodarīt pāri..


Leanna un Grejs nepaspēja atjēgties, ka jau nākamajā mirklī atradās milzīgā smilšu tuksnesī. Karstums bija neciešams. Viņi abi izskatījās pēc negroīdās cilts pārstāvjiem... (ĪSLAICĪGI) Viņu mati bija melni un spuraini. Mugurā viņiem bija garas tunikas. Viņu sejas bija kļuvuša savādas un svešādas. Pie viņu kājām nokrita zīmīte uz kuras bija rakstīts. - Jūs esat slepkavas...


Pirms Toms paspēja atbildēt kaut ko Melānijai meitene sabruka.

Melānija bija ģērbusies krāšņā, zeltainā viduslaiku tērpā, viņa līdz ceļgaliem bija iebridusi ledainā jūrā. Atskatoties atpakaļ uz sauszemi nācās redzēt klinšainu krasta līniju, tur stāvēja kāds vīrietis melniem matiem un sirsnīgu seju..

[Džezā tikai Meit...]

Melānija pēkšņi atradās ledainā jūrā, kuras ūdens bija ledaini auksts. Pārsteigta meitene ievēroja, ka ir tērpusies krāšņā, zeltainā viduslaiku kleitā. (OOC:ja var) Viss likās tik īsts un viņa nespēja noticēt tam, kas ar viņu notiek. Vienu mirkli viņa runāja ar Tomu, bet tagad jau atradās jūrā. Kas pie velna šeit notiek? Viņa paskatījās atpakaļ un ieraudzīja klinšainu krastu un kādu stāvu. Meitene apgriezās riņķī un devās pēc iespējas ātrāk uz krastu...

[Malduguns]

-Kas pie...-Leanna bija neizpratnē, kad attapās tuksnesī. Viņai blakām bija kāds puisis - tumšs kā šokolāde un arī pēc skata apmulsis. Meitene pacēla zīmīti, kura bija nokritusi viņai pie kājām un rokas viņai bija tikpat melnas kā puiša āda, vien plaukstu iekšpuses bija gaišākas. Leanna mirkli blenza uz rokām, kuras it kā bija viņējās.-Grej? Tas esi tu?-viņa bikli vaicāja, uzlūkojusi savu biedru. Leanna noslaucīja sviedrus no savas sejas un izlasīja zīmīti, kuru pirms tam bija vienkārši pacēlusi. Jūs esat slepkavas, tā vēstīja.
Leannas sejā uzplauka smīns, kurš nepavisam nebija saistīts ar prieku, drīzāk gan ar paniku.-Ko jūs vēl neizdomāsiet?!-viņa nokliedzās tuksneša milzīgajā klusumā.

[NaeosPsy]

Grejs apsēdās zemē. Un pievilka kājas un iekliedzās:Jā pie velna,es! Leannu viņš pazina pēc balss... Tādas spējas nu viņam bija. Viņš ieteicās, žēlabaini, un dažiem varētu likties jocīgi: Tā,mēs esam slepkavas. Un slepkavas tiek sodītas.