Šausmu nometne. Opcijas

[Big Bad Wolf]

Nometnes audzinātāja nervozi gaidīja bērnus, kuriem bija jāierodas pie centrālā parka, lai varētu doties uz „Piedzīvojumu nometni”. Viņa gaidīja pie sarkana autobusa. Viņai rokās bija lapiņa, uz kuras bija sarakstīti visi nometnes dalībnieku vārdi. Viss jau bija sagatavots, lai nometnieki bez liekas kavēšanās varētu doties ceļā. -Tūdaļ jau visiem jābūt klāt,- audzinātāja nodomāja.

Tātad. Jūs visi plus, mīnus norādītajā laikā ierodaties pie centrālā parka. Atliek tikai iepazīties. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

jū. Spēle sākas!

[Semijs]

Raiens pacēla savu galvu un paskatījās tālāk. Priekšā viņam mētājās puse no kerzovika no kuras pilēja ārā asinis. Parādījis ar pirkstu pa zābaku, Raiens nosmīnēja un teica.
-Redzkur mana kāja...Akdievs..-
Puisis atgāza galvu atpakaļ un atslēdzās.

[Džezā tikai Meit...]

'Melānija paskatījās puiša norādītajā virzienā un pretīgumā sarāvās. Viņa izvilka no somas maisiņu un ielika tajā nocirsto kājas daļu. Raiens atslēdzās. Laikam sāpes un šoks darīja savu. Melānija piecēlās kājās un uzmanīgi saņēma zēnu aiz kājām. Hei! Lūdzu nestāvi tur kā miets un palīdzi man. Mums viņš ir jāaizvelk līdz teltij un jāļauj atpūsties. Dvielis gandrīz atsējās vaļā, taču meitene to atkal savilka ciesāk. Dīvaini, taču viņa izjuta neizskaidrojamu mieru.

[Big Bad Wolf]

-Pacel viņa galvu,- Džerards kliedza kaut kur aptuvenajā Melānijas virzienā, kaut gan stāvēja tikai dažu pēdu attālumā no viņas, šoks bija darījis savu.
-Vecīt,- viņš klusu noteica, -nemirsti.-
Puisis atkal pievērsās Melānijai. -Viņš nedrīkst zaudēt daudz asiņu.-
-Vajadzētu izsaukt palīdzību, bet...- puisis saprata, ka šādā pasaules nostūrī nav ne slimnīcu ne ātrās palīdzības mašīnu.

OOC - Atvaino, visus postus es lasīju no paša rīta, nebija palicis atmiņā.

Šo rakstu rediģēja Mr. Green.: 30.08.2007 16:03

[Džezā tikai Meit...]

OOC: Piedodu.

Es nevaru, jo turu viņa kājas, ja neesi pamaījis. Un turklāt, tas nav nāvējoši. Es visu esmu izdarījusi tik labi, cik apmācīta ārstes meita var. Melānija centās nomierināt Džerardu.

Šo rakstu rediģēja melomania: 30.08.2007 16:12

[Big Bad Wolf]

-Nu, jā labi. Tas var būt nāvējoši. Tu viņa kāju tikai nedaudz apmazgāji ar ūdeni, ūdens nespēj dezinficēt tik labi, kā ūdeņraža pārskābe vai spirts. Tad jau pat alus varēja būt labāks dezinfekcijas līdzeklis,- Džerards nopētīja melāniju. Viņš nebija īpaši pārliecināts, ka Melānija visu spēj izdarīt līmenī.
-Leanna, ak Dievs! Viņa palika alā!- Džerards atcerējās, -ja nu tas maniaks, kurš spēj mainīt izskatus mēģina viņu nogalināt vēlreiz?-

Šo rakstu rediģēja Mr. Green.: 30.08.2007 18:06

[Džezā tikai Meit...]

Tu traks esi? Ūdeņradi uz šādas brūces?! Ūdens gan ir labāks. Melānija atbildēja uztrauktajam puisim un piebilda. Turklāt es uzsmērēju zāles. Tās palīdzēs neiemesties infekcijai. Viņa nolika Raienu pie telts un apsēdās viņam blakus. Kādā alā? Meitene bija nesaprašanā. Pag. Tu viņu tur atstāji vienu? Kādam ir jāiet un jāizglābj viņa. Bet vajag arī palikt pie Raiena.

[Lianjuks]

Toms bija redzējis notikumu ar Raienu, bet negribēdams maisīties pārējiem pa kājām aizgāja meklēt Leannu. Drīz jau viņš atrada alu kuru bija pieminējis Džerards. Viņš laikam kādu stundu maldījās līdz atrada Leannu, varbūt būtu maldījies ilgāk, ja nebūtu uzradusies miegainā Kornēlija. Savādā migliņa pamazām izklīda gluži kā miegainības sajūta. Toms gaidīja līdz Leanna pamodīsies pati, jo iepriekš viņu pamodināt bija bezcerīgi.

(OCC: vari celties )

[Malduguns]

Leanna uztrūkās augšā. Viņa vēl joprojām bija alā un viņa nebija viena. Meitene pacēla galvu un sev priekšā ieraudzīja Toma stāvu.
-Atkal tu! Ko tu no manis gribi? Gribi nogalināt mani acīs skatīdamies? Kāpēc tu to nevarēji izdarīt tad, kad es gulēju, ko?-Leanna nošņācās un pierāvās aukstajai alas sienai. Viņai sala. Tomēr tad meitene ieraudzīja ko tādu, uz ko bija norādījis viņas māņu tēls iepriekšējā reizē. Kornēlija atzina šo radījumu.
-Tom?-Leanna klusi vaicāja.

[Lianjuks]

- Kurš tad cits? - viņš vēl klusāk atbildēja, paceldams žurciņu, kas mīļi viņam pieglaudās. - Es jau domāju, ka tu necelsies, bet izskatās, ka tomēr piecēlies. Kas ar tevi notika? - palaidis žurciņu zemē viņš nopētija alu. - Būs jātiek ārā, jo ātrāk, jo labāk.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 31.08.2007 12:28

[Malduguns]

Leanna truli blenza uz puisi un tad sāka bērt vārdus kā pupas.-Tu stāvēji ezera krastā, aizvedi mani uz šejieni un tad pārvērties visdažādākajos veidos, taisījies mani nogalināt, bet atstāji dzīvu, tad es gāju pa vienu no tām sešām izejām un tad nāca migla. Kronēlija visu laiku bija pie manis, jo tavs otrais es ateicās no viņas. Es laikam esmu jukusi,-Leanna saņēma galvu rokās un pēc brītiņa palūkojās uz Tomu.

[Lianjuks]

- Neesi, vienkārši.. - šķiet, ka Toms mēģināja izdomāt ko teikt tālāk.. - Ja tu esi jukusi, tad es esmu jucis tik pat ļoti kā tu.. Man jau likās, ka mežā es redzēju pats sevi, bet.. - viņš aprāvās un ieskatījās tumsā aiz Leannas.
- Celies, mēs neesam vieni. - žurka strauji uzskrēja uz Leannas pleca un tad atkal nolēca zemē un aizskrēaja pie Toma. No tumsas iznira Raiens. - Kur jūs abi palikāt?

[Malduguns]

Leanna neticīgi lūkojās Raienā. Viņa neko neteica, tikai skatījās, kaut kas nešķita pareizi, jo Toms būtu pateicis, ka meklē viņu ar kādu kopā. Turklāt arī Kornēlija bija kļuvusi nervoza.

[Lianjuks]

Toms piegāja pie Leannas un tiko dzirdami teica. - Mums jāpazūd. Tas nevar būt Raiens. - bet Raiens pasmaidīja. Viņš bija aizšķērsojis izeju, vienīgais ceļš bēgšanai bija alas dzīlēs, bet nebija garantijas, ka tur nav strupceļš. Žurka nolēca no Toma pleca un pazuda alas dzīlēs aiz Leannas un Toma. Tai pašā laikā ar klusu paukšķi Raiena rokās atkal parādijās cirvis.

[Malduguns]

Leanna aizstājās mazākajam zēnam priekšā un izaicinoši lūkojās viltus Raienā.
-Nu, tad piežmiedz mani, ja to vēlies, bet liec mieru Tomam, skaidrs,-Leanna lūkojās radījumā, kuru vēl joprojām uzskatīja par nožēlojamu. Meitene no viņa nebaidījās, viņai bija radījuma žēl. Jo ikviens, kas nav nekas ir žēlojams.

[Lianjuks]

Raiens iesmējās. - Stāvot priekšā tu nevari viņu nosargāt. Atceries, ko tev teicu mūsu pirmajā tikšanās reizē. Man nav cilvēks jāredz, lai spētu viņam sagādāt ciešanas. - viņš noskatījās, kā Toms nostājas blaukus Leannai.
- Man nevajag aizstāvi. tu esi svarīgāka. - viņš to pateica klusi un veltīja naidīgu sketienu raienam kurš pašlaik maigi glāstija cirvja asmeni.

[Malduguns]

-Es neesmu svarīga, es esmu tikai pareizā meitenīte no desmitās klases,-Leanna nošņācās un paspēra soli uz priekšu. Cirvja asmenī viņa varēja saskatīt sevi - netīru, izspūrušu būtni ar neapdzēšamu apņēmību skatienā.
-Varbūt, pirms tu mani nogalini, tu varētu pastāstīt, kāpēc un ko tu vēlies no mums,-viņa palūkojās viltus Raienā.

[Lianjuks]

Nolaidis cirvi viņš pasmaidīja. - Tava runa mani iedvesmoja uz jauniem nedarbiem. - pavērsis pirkstu pret Leannu viņš kaut ko pateica svešā valodā, tas Leannu sastindzināja. - Zini, meitenīt.. Man no jums neko nevajag, bet manam pavēlniekam gan no jums ko vajag. - viņa acis ielūkojās Leannas acīs. Nositis knipi viņš izgaisa un izeja tāpat izgaisa. Burvestība, kas turēja Leannu satindzinātu izgaisa, bet Toms saļima uz grīdas..

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 31.08.2007 14:00

[Malduguns]

Leanna nozvārojās,bet tomēr kaut kā noturējās kājās. Ko gan kādam vajadzēja no viņas?
Tad viņa pievērsās saļimušajam puisim.
-Tom? Tom! Celsies, nolādēts! -viņa centās Tomu atžilbināt.

[Lianjuks]

Mirkli truli blenzis alas sienā, kur agrāk bija izeja viņš beidzot piecēlās.
- Jā, es zinu ko mums vajag. Mums vajag Kornēliju! Kornēlij! - pēc mirkļa no tumsas iznira Toma, jeb Leannas žurciņa Kornēlija. - Kur mums jāiet? - saspicejusi ausis žurka atkal ienira tumsā, bet pēc mirkļa atgriezās. Toms pievērsās Leannai. - Nebrīnies, vienkārši žurkas ir dzīvnieki, kuri prot atrast izeju vislabāk. - žurciņa pazuda tumsā atkal. - Tagad labāk viņai sekosim, citādi vēl pazudēsim viņu.

[Malduguns]

-Ko? Ā, jā, protams,-Leanna attrauca un devās pakaļ Kornēlijai. Meitene sodījās, ka viņas šķiltavas tika izgaisinātas, tādēļ, lai nenokristu, taustījās gar alas sienām un spožo akmentiņ dotajā blāvajā gaismā centās saskatīt žurciņu un Tomu, jo vēlreiz palikt viena šajā labirintā meitene nekāroja.