Šausmu nometne. Opcijas

[Big Bad Wolf]

Nometnes audzinātāja nervozi gaidīja bērnus, kuriem bija jāierodas pie centrālā parka, lai varētu doties uz „Piedzīvojumu nometni”. Viņa gaidīja pie sarkana autobusa. Viņai rokās bija lapiņa, uz kuras bija sarakstīti visi nometnes dalībnieku vārdi. Viss jau bija sagatavots, lai nometnieki bez liekas kavēšanās varētu doties ceļā. -Tūdaļ jau visiem jābūt klāt,- audzinātāja nodomāja.

Tātad. Jūs visi plus, mīnus norādītajā laikā ierodaties pie centrālā parka. Atliek tikai iepazīties. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

jū. Spēle sākas!

[Lianjuks]

Pirms iekāpšnas autobusā Toms atcerējās, ka jāatdod elektriskās ierīces audzinātājai.
Sūdīgi..viņš nodomāja rakājoties pa somu. Drīz jau viņa rokās atradās NOKIA telefons un MP3. Bet nācās saskarties ar atskārtu, ka no MP3 nebūtu nekādas jēgas, jo pleiera austiņas mistiskā kārtā bija sagrauztas. Kāpjot autobusā viņš ierīces atdeva audzinātājai. Nokļuvis autobusa pirmspēdējā solā Toms atkal atvēra somu un sāka kaut ko satraukti meklēt. Drīz viņš to atrada. Tā bija vidēji liela mājas žurka, kas grauza limonādes pudeles korķīti.
Muļķe...viņš izdvesa ...Kā pie joda tu te radies? Zēns savu mājas mīluli iegrūda pusdienu kārbā. Šo dzīvnieku Toms noteikti negribēja sev par nometnes kompāniju, bet nu bija par vēlu ko mainīt... Aiz muguras sēdēja Džeina un Grejs. Tomam atlika tikai cerēt, ja žurka izmuks.. Tā nedosies viņu virzienā.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 02.07.2007 18:40

[NaeosPsy]

Grejs atbildēja:Nu,ne tik ļoti,lai gan kaut cik ir..Tad viņš piebilda:Kurš tad atteiktos, palīdzēt tij jaukam cilvēciņam ar tik jauki vizbulīšu zilām acīm.Tad Grejs pa šķirbu ievēroja(diemžēl)Toma žurku.Viņš pārlieca galvu pār sēdekli un klusām, ar smaidu nočukstēja:Pa kluso pārnēsājam grauzējus,ko?Tikai nepalaid uz Džeinas pusi,man ļooati negribētos tavu mīlulīti nosist.

[Lianjuks]

Toma acis iedzalkstījās, bet viņš paklusēja...
Šobrīd žurka varēja vien priecāties, ka Toms pats personīgi nebija to nositis...

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 02.07.2007 20:48

[Big Bad Wolf]

-Vai visi ir gatavi doties ceļā? Un visi ir atdevuši savus telefonus?- nometnes audzinātāja noprasīja nometniekiem. Viņa pārlaida acis pāri visiem pusaudžiem, kas sēdēja autobusā. -Labi,- viņa noteica, -tad varam doties ceļā. Mums priekšā 5 stundu brauciens.-

Autobuss palēnām sāka kustēties, līdz pilnībā bija uzņēmis gaitu. No sākuma tumši sarkanais autobuss bija licies diezgan pievilcīgs. Tam bija melnas ādas sēdekļi un pelēks paklājiņš uz grīdas. Bet vēlāk izrādījās, ka tam nav lūkas uz ādas sēdekļi nežēlīgi svīda. Laiks ārā bija ļoti silts.
Nupat autobuss bija uzbraucis uz galvenā ceļa. Nelikās, ka tas brauc ātrāk par kādiem 50 kilometriem stundā.
-Varbūt mēs varētu uzdziedāt kādu dziesmu?- nometnes vadītāja vērsās pie nometniekiem.

(OCC – Takā sirds1 un Ilivarra vēl nav iesūtījuši pirmo postu, pieņemsim, ka viņi ir devušies ceļā kopā ar pārējiem).

[Lianjuks]

Toms nožagojās... Uz dziedāšanu prāts galīgi nenesās. Kaut kur nodunēja pērkons. Karstais laiks lika domāt, ka negaiss nebūs nekāds sīkais.

[NaeosPsy]

Grejs vēl piebilda:Un tev vajadzēs priecāties, ka pats paliksi sveikā cauri.Tad viņš pasmaidīja un apsēdās atpakaļ savā vietā un atbildēja uz skolotājas teikto ar čukstu:Tad jau labāk pašnāvība...Mazāk moku..Tad viņš sajusdams to ka d***a paliek slapja,viņš pievērsās Džeinai:Nevēlies apsēsties uz manas mugursomas?

[Lianjuks]

Pēc kāda laika sāka smidzināt. Toms juta atvieglojumu, vismaz paliks nedaudz vēsāks. Viņš pēdējo reizi pārbaudīja žurku lai tā neizmūk, negribējās pārbaudīt Greja vārdu patiesumu. Tad Toms no somas izvilka kaut ko sīku, kas izskatījās pēc mazas austiņas un tā arī bija austiņa, bet ne tā kas tika nograuzta pleierim...Viņš to ielika atpakaļ somā. Likās, ka brauciens nekad nebeigsies.
Viņam galvā atbalsojās Greja vārdi...
-Un tev vajadzēs priecāties, ka pats paliksi sveikā cauri.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 02.07.2007 21:55

[Džezā tikai Meit...]

Nolādēts! Nodomāja Melānija un kāpa iekšā autobusā. Tur bija tik smacīgi un karsti! Viņa apsēdās trešajā solā no beigām pa labi, un tā, kā bija mazliet nogurusi, iekārtojās ērtāk un centās aizmigt. Galva atsitās pret autobusa stiklu, tam sākot braukt. Viņa nolamājās un paskatījās debesīs. Bija apmācies. Nogranda pērkons un aiz loga sāka smidzināt. Mela labpatikā izstaipījās un pasmaidīja. Viņai patika negaiss. Pa ausu galam sadzirdējusi audzinātājas teikto, viņa pavīpsnāja un nodomāja. Kā jau vienmēr. Neesam taču mazi bērni. Pēkšņi viņas garastāvoklis bija pasliktinājies. Viņa atkal atcerējās atgadījumu pirms nedēļas un novaidējās. Ne atkal! Kādēļ es to nevaru izmest no galvas? Viņa paskatījās ārā pa logu. Skatienu aizsedza lietus lāses, kuras lēnām slīdēja lejup pa stiklu un savāca mazākas lāsītes vienā lielā. Tās atgādināja asaras. Asaras, kuras tika izlietas dēļ tā muļķīgā strīda. Nekas. Viņa sev atgādināja. Gan jau viss nokārtosies pats par sevi. Aizvērusi acis viņa pamazām iemiga un nonāca pati savā sapņu pasaulītē.

[Big Bad Wolf]

Nevienam prāts nevilka uz dziedāšanu.
Drīz nelielais lietutiņš pārgāja, atkal sāka svilināt saule. Autobusā temperatūra pamazām kāpa.
Autobuss bija braucis tikai kādas 15 minūtes. Viņi pabrauca garām pilsētas robežai. Sākās zemes ceļš.

Skaļš blīkšķis. Autobuss lēnām sāka stāties. -Lūdzu palieciet savās vietās,- teica gaišādainais nometnes vadītājs.
No aizmugurējā sola varēja redzēt, ka priekšējais stikls bija iešķaidīts un pa to pilēja asinis.
Nometnes vadītājs izkāpa ārā no autobusa. Nevarēja redzēt, ko viņš tur darīja.
Pēc kāda laiciņa viņš iekāpa atpakaļ. -Mums ir problēma,- viņš teica, -autobuss ir notriecis aitu. Un sadursmes laikā tam norāva priekšējo riteni.

(OCC – Lianjuk, GM esmu es un būtu priecīgs, ja pats varētu noteikt laika apstākļus. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) )

[Džezā tikai Meit...]

Mela pamodās no pēkšņā trokšņa un samiegojusies paskatījās, kas noticis. Atkal spīdēja saule, bet paskatījusies uz priekšu, viņa pamanīja, ka priekšējais stikls bija ieplīsis un asiņains. Izrādās, ka bija notriekta aita. Ak Dievs! Nabaga lopiņš! Viņa nodomāja un sirds viegli notrīsēja skumjās. Mela paskatījās uz pārējiem un tad atpakaļ uz nometnes vadītāju. Vai viņa ir dzīva? Viņa klusi iejautājās. Sirds satraukti pukstēja un cerēja, ka vēl nav par vēlu. Mela mīlēja dzīvniekus. Agrā bērnībā viņai pašai bija aitiņa, bet tā pazuda mežā, kurš atradās aiz viņu mājas. Viņa to sauca par Betiju, un tā bija visdārgākais viņas dzīvē.

Šo rakstu rediģēja melomania: 02.07.2007 22:51

[mehaniskais koli...]

Džeina pasmaidija un palika mugursomu zem diben*a,autobuss patiešām bija drausmīgs,viņa iekārtojās ar kājām pretējā sēdeklīun galvu Greja klēpī,viņa pētijka Greja seju,miegs Džeinai nenāa,bet braukt šādā pozā bija daudz ērtrāk,viņa klausijās puišu sarunās par žurku tev tiešām liekas ka man no tās varētu būt bail! viņa uzlūkojot Greju jautāja,tad atkal autobusā kļuva vēl karstāks,tas bija vienkārši pretīgi,un tad pēkši vēl tānotriektā aita, pat brauciens jau ir neveiksmīgs un drausmīgs,kāda būs nometne? viņa pie sevis īgni nodomāja

[Lianjuks]

Toms necieta svelmi, bet neko darīt. Likās, ka žurka to piecieš vēl mazāk. Nācās to pārlikt kur citur, kamēr neviens neredz. Negribējās lai bonusam tā vēl nosprāgst.
Žēl aitas.. interesantāk būtu bijis, ja notrie... Viņa doma aprāvās... Kas tās par domām? Toms noskurinājās. Laiks bija tik neciešams, ka viņš labprāt izkāptu no autobusa paelpot svigu gaisu, bet bija jāgaida ko teiks audzinātāja.

[NaeosPsy]

Grejs pasmaidīja:Nē,es tā nedomāju,vienkārši man īpaši nepatīk žurkas,Toms,netīrība un sagrauztas lietas.It īpaši manējās...Tad viņš izvilka telefonu no somas un turpināja:Un es negribētu lai viņa pieķeras šiem,tās lietas dārgi maksā...Tad viņš sarāvās ieraudzījis aitu un laikam to sajuta Džeina,jo viņas galva palidoja centimetru uz augšu.Tad viņš nodomāja:Tā jau līdz nometnei vispār neaizbrauksim,izrādīsies ka nav otra riteņa,visi veikali ciet un tā tālāk...

[Bizii van Dope]

Mia drūmi vērās ārā pa logu, pār lielajām acīm mazliet pārlaidusi mīkstos acu plakstus ar biezajām, cietajām skropstām. Saules brilles bija noņemtas un slēpās aiz garajiem, kuplajiem matiem, kas bija pārlikti pār pleciem, aizbāzta aiz vienkāršā, zilā krekliņa maliņas. Baltā sporta jaka bija attaisīta vaļā, bet kājas uzplēstajos kapri džinsos sakrustotas. Bet visa apģērba zvaigzne te bija lieliskas, koši baltas kedas. Ne jaunas, bet gan kārtīgi izmazgātas.
Njā... Mia bija papūlējusies, lai iederētos starp vidējā slāņa laužu pūli un pagaidām arī nejuta uzmanību no viņu puses, lai arī meitenes kedas ļoti izcēlās, un tās varēja noturēt par tikko veikalā pirktām, nerunājot jau par Aradorfas nelielo popularitāti, ko meitene bija ieguvusi pēkšņi stājoties lielas korporācijas vadības pašā augšgalā. Cik avīzes un dzeltenā prese par viņu nebija rakstījusi... Cik daudz paparacci bija Miu izsekojuši, fotografējuši un likuši fotogrāfijas savās klaču avīzītes kā lielus dārgumus... Pretīgi un šausmīgi kaitinoši jau tas bija, bet viņa bija pazīstama un publikas atzīta par spēcīgu cilvēku, tomēr meiteni īpaši nesatrauca viņas popularitāte. Miu vienmēr bija interēsējusi tikai ģimene un ģimenes uzņēmums.
Bet ko jau nu Mia tagad domās par tik nopietnām lietām! Pašlaik tam visam nebija nozīmes. Meitene brauca uz vasaras nometni! Vai varat noticēt? Nometni! Un kopā ar vienkāršiem bērniem, un vienkāršiem cilvēkiem, tāpēc vienīgā rūpe, kas Miu pašlaik nomāca bija tas, vai viņiem viņa patiks, vai viņa iegūs jaunus draugus.
Gan jau būs labi.... Gan jau...
Meitene, patīkami smaidot, novērsās no loga, pa kuru ārā bija skatījusies un mazliet pagrozījās savā sēdvietā, lai varētu ieraudzīt cilvēkus, kas sēž tuvākajā apkārtnē. Vajadzēja taču izlemt ar ko parunāt, vai vismaz radīt iespaidu, ka ir atvērts cilvēks, kas labprāt parunātos (izklausās muļķīgi, vai ne? nē, psiholoģija.).
Bet te autobuss strauji nobremzēja, un Mia mazliet ievaidējās, ar plecu ietriecoties priekšējā autobusa sēdeklī. Meitene pagriezās un pārvietojās uz tukšo blakussēdētāja solu, mazliet izliekdamās ejā, lai redzētu, kas notiek priekšgalā (viņa sēdēja pa vidu autobusam).
Acis vien izbrīnā paplētās. Asinis!
Es ceru, ka viņi nenotrieca cilvēku... Man negribētos tagsd doties uz policijas iecirkni, lai kā lieciniece izklāstītu, ko esmu un ko neesmu neredzējusi... Viņi man vēl mēģinātu kaut ko piesiet... Piemēram, ka es esmu pieskrējusi pie šofera un piespiedusi gāzes pedāli, vai arī to, ka šoferis ir uzpirkts.Mia mazliet saīgusi domāja un atkal pārlaida skatienu pār apkārtējiem.
Daudzi bija satraukti, citi pretīguma pilni, bet citi vienaldzīgi. Lielākoties zēni. Taisnību sakot, Mia nepiederējās ne pie vienas no trim grupām. Viņa šo to bija redzējusi un, tāpēc tikai vairs interesējās par asiņu piederību. Asinis vai kaut kas izšķaidīts Miai jau sen vairs nelikās nekas... Ehh... Jums tas nemaz nav jāzin!
Šoferis iekāpa atpakaļ autobusā un pateica, ka tā ir aita.
Mia uzrauca vienu uzaci.
Atvainojiet, bet kā jūs varējāt nepamanīt aitu? Domāju, ka tās nav nekādas ķirzakas.meitene skeptiski apjautājās, mazliet saraukusi pieri. Kā aitas dēļ varēja noraut priekšejo riteni? Neiespējami! Bet šīs domas Mia paturēs pie sevis...
Es vismaz ceru, ka viņiem ir rezerves ritenis...

[Lianjuks]

Sagrauztas lietas un netīrība? Toms nosmīnēja, ka Grejam patiesībā laimējies, jo viņš par savām lietām varēja neuztraukties. Nez kādēļ žurkai garšoja tikai Toma mantas. Ikdienā žurka netīrību necēla, bet karstums darīja savu. Viņš pat negribēja zināt kā tā izskatīsies galapunktā. Protams, ja līdz galapunktam kāds nokļūs.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 04.07.2007 16:15

[Semijs]

Raiens saleecaas, kad notika sadursme un momentaali pieceelaas kaajaas. Ieveerojis beigto aitu, puisis saaka gardi smieties. Iegaazies kreeslaa vinjsh veel nedaudz pasmeejaas un tad paskatiijaas pa logu laukaa. Sejaa sekoja izbriins. Priekseejaa rata nebija.
-Kas taa aita bija no dzelzs-betona, ka riepa ir chupaa??-
Puisis nosmiineeja un ieseedies savaa vietaa, gaidiija, kas taalaak notiks.\

*Sorry, ka nav garumziimju, rakstu no griekjijas.

Šo rakstu rediģēja Ilivarra: 05.07.2007 15:09

[mehaniskais koli...]

Žurkas nav arī mans mīļākais dzivnieks,man patīk kaķi un suņi lai gan tas droši vien skan banāli viņa smaidot teica Grejam pēc mazā izbīļa un priekšējā stikla aplūkošanas viņas galva atkal atgriezās Geja klēpī piemēram kaķi man patīk tāpēc ka tie var būt jauki lai pastiprinātu savu teikto viņa ar pirkstiem nobrauca pār zēna stilbu,Džeina nekoķetēja,voiņa vienkārši no dabas tāda bija bet jebkurā brīdī tie var tevi nodotviņa koķeti noteica

[NaeosPsy]

Grejs pasmaidīja:Diemžēl..., man ne , jo man patīk suņi,zirgi un vilki...Kaķi man gan nepatīk.Lai gan viņi dažreiz ir jauki,bet tādi,kā tu aprakstīji ir tikai mazākā daļa.Lielākā daļa no tiem ir vai nu nejauki,resni,vai arī uzbāzīgi.Uz pieskārieniem varētu teikt,Grejs nereaģēja,jo mācoties un draudzējoties kopā ar Džeinu tā nebija viena no retājām izjūtām.

[Big Bad Wolf]

-jums pagaidām nāksies izkāpt ārā,- noteica gaišādainais nometnes vadītājs, -mums nāksies uzlikt rezerves riteni. Tādēļ lūdzu visi izkāpiet ārā.-

Skats bija diezgan nepatīkams. Aitas smadzenes trieciena rezultātā bija uzlidojušas uz grantētā ceļa un nedaudz kūpēja.
Šoferis piegāja pie sānu bagāžnieka, atvēra to. Viņš no tā izņēma rezerves riteni.
kādas 10 minūtes viens ķimerējies, viņš pievērsās nometnes audzinātājiem. -Man vienam pašam neizdosiet to uzlikt, jo man nav vajadzīgo instrumentu. Vajadzētu nokļūt līdz kādam benzīntankam,- viņš pasmīnēja.

[mehaniskais koli...]

Nu ja vispār tad mans mīļjākais dzivnieks ir vilks!Džeina pasmaidija,viņa apzinājās ka Grejs nereaģēs uz kustību un tas viņu mazliet kaitināja,parsti puiši vismaz pasmaidija,Džeina nbija ieomīga,bet savu dabu lai arī kā viņa censtos viņa nespēja mainīt,bet tagad kad viņa patiešām gribēja sev uzmanību nekas nenotika vai tu ar kādu satiecies? viņa vēsi jautāja vērojot puiša seju tad atskanēja audzinātājas balss,meitene piecēlās un pieķērās pie Greja rokas ,skats bija pretīgs,ko tādu viņa