Šausmu nometne. Opcijas

[Big Bad Wolf]

Nometnes audzinātāja nervozi gaidīja bērnus, kuriem bija jāierodas pie centrālā parka, lai varētu doties uz „Piedzīvojumu nometni”. Viņa gaidīja pie sarkana autobusa. Viņai rokās bija lapiņa, uz kuras bija sarakstīti visi nometnes dalībnieku vārdi. Viss jau bija sagatavots, lai nometnieki bez liekas kavēšanās varētu doties ceļā. -Tūdaļ jau visiem jābūt klāt,- audzinātāja nodomāja.

Tātad. Jūs visi plus, mīnus norādītajā laikā ierodaties pie centrālā parka. Atliek tikai iepazīties. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

jū. Spēle sākas!

[Malduguns]

-Nekas, nekas,-Lea apēda pēdējo gaļas gabaliņu, salika visas savas mantiņas somā un piecēlās. Šķīvīti viņa izmeta mistkastē un somu uzlika plecos. Tad, vieglā gaitā, mēroja ceļu uz autobusu.

[Semijs]

Raiens izsviedis savu tukšo šķīvīti un uzmetis somu plecos, devās pakaļ Leannai uz autobusu pusi un ziņķārīgā balsī teica.
-Leann...-
Viņa sejā visu laiku bija smīns. Puisis vēl atskatījās uz mežu, mežu kurā viņš ir piedzīvojis daudz ko, guvis pieredzi, kā arī neaprakstāmas sāpes, bet tā visa bija pagātne. Apmierināti nopūties, puisis atkal pagriezās pret meiteni un skrēja viņai pakaļ.

[Malduguns]

Leanna apcirtās uz papēža, pirms ēl bija nonākusi līdz autobusam un nešpetni palūkojās puisim acīs.
-Jā, Raien?-viņa vaicāja, pašķielējot uz meža pusi. Meitene nopūtās. Atklāti sakot, viņai šīs vietas pietrūks. Kaut vai tādēļ, ka mājās vienīgā cīņa, kura būs jāizcīna būs cīņa pret vecāku šķiršanos, kuras galarezultāts jau tāpat bija zināms, uz sīkās māsas kaprīzēm.

[Semijs]

Puisis uzlika rokas uz Leannas pleciem un sāka tramīgi lēkāt. Ja viņam būtu aste, tad tā intensīvi tiktu luncināta.
-Kas tev ir? Kas tev ir? Es esmu gatavs atdot pretī savus haribo lācīšus!-
Raiens nosmīnēja.

[Malduguns]

Leanna lēni noņēma somu, nolika to zemē un palūkojās uz puisi.
Tad pieliecās viņam klāt, saņēma viņa zodu un kvēli noskūpstīja Raiena lūpas. Šķita, ka šajā skūpstā viņa ieliek teju visu savu dvēseli. Visus pārdzīvojumus un piedzīvojumus. Visu. Arī viņas stingro raksturu un savu daļu bezbailības

[Semijs]

Raiens atbildēja Leannas kvēlajam skūpstam tikpat kvēli. Ja kāds no klātesošajiem zinātu pa puiša pagātni, tad viņi saprastu, ka liela tiesa ir ievietota šajā skūpstā.. Gan pozitīvās, gan negatīvās atmiņas.
Puisis nelaida vaļā meiteni un viņa roka iebrauca meitenes matos līdz pat pakausim.

[Malduguns]

Leanna piekļāvās puisim ciešāk klāt un apvija rokas ap viņa kaklu. Ar puiša matiem gan viņa vairs nespēlējās, jo baidījās izjaukt sarežģīto seksti uz puiša galvas, bet citādi meitene viegli pamasēja Raiena pakausi ar pirkstu gaiem. Pietiekoši spēcīgi, bet tajā pašā laikā maigi.

[Semijs]

Puisis nedaudz atslāba, kad viņam sāk masēt pakausi, tādēļ Raiena rokas maigu nobrauca pār Leannas muguru līdz viņas pēcpusei, kuru satvēris, puisis pacēla meiteni un atspieda viņu pret autobusu.
Abas rokas turpināja turēt meiteni ciet un skūpstu kvēlums uzauga. Raiens jau bija aizmirsis, ka viņam apkārt atrodas cilvēki, viņam šā vai tā būtu vienalga.

[Malduguns]

Leanna kaislīgi atbildēja. Viņa apvija kedās tērptās kājas ap puiša vidukli tā, lai viņai būtu atbalsts pret puiša gurnu kauliem. Ar katru kustību viņa arvien vairāk centās, lai abu lūpas neatrautos. Leanna rokas vēl aizvien bija apvijusi ap Raiena kaklu, lai skūpsts būtu kvēlāks un dziļāks.

[Lianjuks]

- Eu. - Erisa iepleta acis, kamēr Mia un Milēna šokētas iekārtojās mašīnā. - Balodīši! Te tak ir bērni! - Erisai gandrīz atkārās žoklis. Tad pašķielējusi uz Džimu, viņa pasmaidīja tā ļauni un viltīgi.
Samulsušais šoferītis iesaucās. - Jūs tur, pie autobusa. Varēsiet sēdēt autobusā divvientulībā, bet šeit, nu... Ak, man vienalga. - atmetis ar roku Džims iekāpa autobusā.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 28.03.2008 14:31

[Semijs]

Turēdams sev Leannu cieši klāt, it īpaši viņas lūpas, Raiens ar savu mēli sāka staigāt pa meitenes muti, līdz nonāca pie viņas mēles ar kuru uzsāka kaislīgu deju. Puisis tagad turēja meitenis aiz muguras, jo pati meitene bija aptinusi savas kājas viņam apkārt.
Neviens vārds netika uztverts, Raiens tikai dzirdēja skaņas, kurs lidoja gar viņa ausīm.

[Malduguns]

Leanna gan bija dzirdējusi balsis. Attāli, bet tomēr.
Tieši tādēļ meitene atrāvās no Raiena un pasmaidīja.
-Mēs varētu kāpt autobusā,-viņa iečukstēja Raienam ausī un viegli noskūpstīja viņu. Leanna atlaida vaļā kājas un nolēca zemē. Viņas zaļās acis raudzījās puisī un meitene smaidīja.

[Semijs]

Kad skūpsts pārtrūka, Raiens tik piekrītoši pamāja Leannai un atbildēja viņs skūpstam. Puisis nenolaida acis no meitenes un pabraukāja ar savu degunu pār viņas degunam. Raiens paņēma Leannas somu rokās un smīnēdams bīdija meiteni.
-Lēc iekšā autobusā!-

[Malduguns]

Leanna, uzrāvusi uzacis, paņēma savu somu pati un veikli iekāpa autobusā, ieņemot vienu no pēdējiem soliem. Viņa bija patstāvīga un nevēlējās, lai kas tāds kā Raiens šo patstāvību tagad izpurgātu.
Leanna izstiepās pēdējā solā un atbalstīja galvu pret loga rāmi.

[Semijs]

Nobolījis acis, Raiens iekāpa autobusā aiz Leannas un iegāzās krēslā viņai blakus.
-Ārprāc.. es manliekas tepat vien atlūzīšu.-
Puisis paskatījās uz meiteni un tad uz mežu.
-Njā... man šī vieta pietrūks. Vajadzēs mums visiem kādreiz atkal atgriezties te.-
Viņš pasmaidīja.

[Džezā tikai Meit...]

Melānija jautri iesmējās un šokēti noteica.
- Piecsimts gadu? Tik daudz un viņš vēl augs? Pasakās un nostāstos klāstītais tik tiešām ir blēņas.. - Viņa raudzījās uz pūķīti un tad paņēma to rokās. Tas bija tik silts un patīkams.
- Cik mīļš.. Man arī tādu gribētos.. - Viņa teica un maigi noglāstīja pūķēna purniņu. Viņa atskatījās uz Džimu un pārējiem, kuri jau sāka kāpt autobusā.
- Mums būtu jāiet. Vai palīdzēt ar tām grāmatām? - Viņa teica Tomam un palūkojās uz puisi.

[Malduguns]

Leanna pašķielēja uz Raienu un pasmaidīja.
-Es gan labāk kādu gadu padzīvošu mierīgi. Kad man sagribēsies asas izjūtas, piezvanīšu tev,-meitene pasmīnēja
Viņa lūkojās uz bariņu, kurš bija un nebija bijis kopā ar viņiem.
-Kad tu nomiri, es ļoti pārdzīvoju, zinies.-Leanna piepeši sacīja.

[Lianjuks]

- Nē.. - iesmējā Toms. Grāmatu kaudzīte glīti pacēlās gaisā un ielidoja autobusā radot nelielu Džima izbīli, kad tās ar būkšķi piezemējās tam blakus.
Beidzot arī visi pārējie sāka kāpt autobusā.
Pasmaidījis Toms atzina. - Visur ir blēņas. Ejam uz autobusu. Tev jau ar kaut kas ir uzdāvināts par piemiņu no nometnes. Autobusā parādīšu. - tad Toms paskatījās uz Erisu un viņa izgaisa. - Pat viņai jāsteidzas. Un Raienam ar Leannu jāiepazīst savi mājdzīvnieki.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 28.03.2008 15:05

[Semijs]

Par Leannas teikto Raiens smīnot piekala.
-Tikai nezvanīt pēc 23:00.-
Taču puisis drusciņ sadrūma, kad meitene pieminēja viņa nāves brīdi. Tas nebija nekas patīkams, bet izlauzis smaidu, Raiens aplika roku ap Leannas plecu un maigi viņu pievilka klāt. Puisis iedeva buču meitenei uz galvas un klusi teica.
-Bet tā bija pagātne.. Es tagad esmu dzīvs un mums jādzīvo tālāk.. labāk aizmirstam to..

[Malduguns]

Piepeši Leanna iesmējās. Tā dzirsktoši un no visas sirds. Viņas smējās ilgi un līdz pat asarām, saķērusi savu vēderu un krampjaini turēdamās pie priekšējā krēsla atzveltnes. Meitene tikai smējās un smējās. Tad mazliet nomierinājās, atkal paskatījās uz Raienu un atsāka smieties.