Šausmu nometne. Opcijas

[Big Bad Wolf]

Nometnes audzinātāja nervozi gaidīja bērnus, kuriem bija jāierodas pie centrālā parka, lai varētu doties uz „Piedzīvojumu nometni”. Viņa gaidīja pie sarkana autobusa. Viņai rokās bija lapiņa, uz kuras bija sarakstīti visi nometnes dalībnieku vārdi. Viss jau bija sagatavots, lai nometnieki bez liekas kavēšanās varētu doties ceļā. -Tūdaļ jau visiem jābūt klāt,- audzinātāja nodomāja.

Tātad. Jūs visi plus, mīnus norādītajā laikā ierodaties pie centrālā parka. Atliek tikai iepazīties. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

jū. Spēle sākas!

[Malduguns]

Leanna pasmīnēja.
-Jā, tu nelaikā centies mani pasargāt no lietus,-viņa sacīja un zaļās acis draiski palūkojās puisī. Viņa pamanīja Raiena vaigos sārtumu, tomēr par to nekādas piezīmes neizteica. Nevajadzēja jau samulsināt puisi vēl vairāk, lai gan bija visai interesanti skatīties, ka brīvdomīgais panks un spicākais puisis skolā ir samulsis.

[Semijs]

-Nu jā.. Toreiz lietus smagi gāza un lūpas tev arī bija aukstas..-
Puisis turpināja un nenolaida acis no meitenes. Lai kā arī nebūtu, Raiens mācēja nenovērst acu skatienu, paskrubinājis zāli, viņš klusāk iejautājās.
-Un kā tavas lūpas jūtas tagad?-

[Malduguns]

Leanna paraustīja plecus.
-To es pati tā kā tik viegli noteikt nevaru,-viņa sacīja un atkal atlaidās guļus. Saules dēļ viņa pievēra acis un pašķielēja uz Raienu caur to šķirbiņām.

[Semijs]

Raiens uzvēlās uz Leannas, protams ne ar visu ķermeni virsū viņai, puisis atbalstījās ar ceļgaļiem un rokām, bet seja bija tuvu meitenes sejai. Saule vairs nespēja traucēt redzei un puisis turpināja.
-Varbūt man piepalīdzēt?-
Viņa acis uz sekundes simtdaļu pievērsās Leannas lūpām, bet tad atkal viņas acīm un nesaņēmis atbildi, deva meitenei īstu skūpstu.

[Malduguns]

Leanna nejuta Raiena smagumu. Kaut kas tāds bija kļuvis nesvarīgs un viņa izbaudīja vien puiša tuvumu. Viņa elpu un siltumu.
Viņa atbildēja skūpstam, lai arī cik īss tas nebūtu un ar roku aizskāra puiša pakausi.

[Semijs]

Saņēmis Leannas atbildi, Raiens turpināja skūpstu un, kad meitene ar savu maigo roku pieskārās viņa pakausim, puisim pāri ķermenim pārskrēja patīkama zosāda. Diemžēl rokas bija aizņemtas turot Raienu un viņš negribēja uzgulties viņai virsū.
Lai vai kā... Panks skūpstīja meiteni lēnām un maigi, pa vidum ļaujot mēlei paspēlēties ar meitenes mēli. Nekur vēl nebija jāsteidzas, jo laika bija gana.

[Malduguns]

Leanna skūpstu padarīja kvēlāku un ašāku. Viņas mēle saskārās ar Raiena mēli un veikli atrāvās, it kā ķircinot puisi.
Pirksti izslīdēja caur grebenei un spēlējās puiša matos.
Smagums nebija jūtams, bet varbūt arī tādēļ, ka Raiens turējās virs meitenes ar roku palīdzību.

[Semijs]

Leanna iespējams juta, ka Raiena lūpas savelkas smaidā, kad viņa sāka ķircināt viņu. Puiša mēle aktīvi ķēra meitenes mēli un ja tika klāt, tad centās noturēt. Meitenes ašajiem skūpstiem, Raiens atbildējā vienādā ritmā.
Raiens pātrauca skūpstu un iedevis Leannai buču uz lūpām, skatījās viņai acīs un smaidīja nebisltams ne vārda.

[Malduguns]

Leanna pasmīnēja, kad Raiens bija iedevis viņai pēdējo buču.
-Tu zini, ka tagad nelīst?-viņa smīnot vaicāja un lūkojās puisim acīs.
Vļe pirms kāda laika viņai pat prātā nebūtu nācis, ka kaut kas tāds ir iespējams, bet te nu viņi bija

[Semijs]

-Eu.. bet tiešām.. Laikam saulesdūrienu dabūju pretī.-
Raiens atbildēja nosmīnēdams un iedeva vēlvienu buču, tad vēlvienu un vēlvienu. Puisis pats smīnēdams sāka bučot meitenei visu seju un kaklu.

[Malduguns]

Leanna sāka smieties, jo puiša lūpas kutināja kaklu un vieglītēm pagrūda Raienu nostāk. Meitenes smiekli bija dzidri, tie pieskandināja gaisu, bet zaļās acis mierdzēja.
-Tev ir salesdūriens? Nevajag meklēt lietu, kad tā nav,-smīns un dziļš acu skats.

[Semijs]

Raiens gulēdams cieši blakus Leannai, ar roku maigi iebrauca viņas matos un viņš teica.
-Kam man meklēt, ja es esmu jau atradis? Mmm?-
Puisis ar smaidu uz sejas, ziņķārīgi atbildēja.

[Malduguns]

-Redzi, nelīst,-Leanna norādīja uz debesīm.-Tāpēc tu varētu atļaut man kādu brīdi paelpot. Tu nospied manu krūskurvi,-meitene sacīja, jo visbeidzot bija sajutusi to, ka daļa no Raiena tomēr ir smaga, neraugoties uz to, ka puisis bija tikai blakus. Tomēr pieskārieni matiem bija bezgala tīkami un viņa aizvēra acis.

[Semijs]

-Redzu, redzu.. Tādā gadījumā piedod, bet nu drīz jau viss būs kārtībā.-
Puisis pasmaidīja un ievēroja, kā Lenna aizver acis ciet. Ar roku lēnām pabraukājis caur meitenes matiem, Raiens sāka lēnām un tīkami masēt viņai galvu kaut kur uz pakauša pusi.

[Lianjuks]

Raiens un Leanna
Krūmi netālu no viņiem pašķīrās, parādijās viens no šoferiem - tumšādainais.
- Ēēē.. - redzot Leannu un Raienu šādi viņš nespēja noslēpt mulsumu. - Drīz būs autobuss, jūs.. Ēē.. Nu nekavējieties, neesiet ilgi. - pagriezies viņš atkal nozuda bezoknī.


Nometnē - priekš Džezā tikai Meitenes. ( ja interesē tad arī citiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ) Man laikam nebija, ko darīt.

Mia līgani piecēlās un sašutusi paziņoja.
- Nevajag celt, tādu brēku.
Milēna kaut ko zem deguna pasmīnēja. Erisa jau gribēja darīt, ko nelāgu, bet nometnes vadītāja iegrūdusi viņai elkoni sānos nošņāca. - Savaldies, Zeva meita! - Erisa bezpalīdzīgi nolaida roku.
Svešais vīrietis sāka stostīties.
- Mia, meitiņ, es tevi neievēroju.
Atgāzusi galvu meitene devās uz mašīnu.
- Milēn, brauksi ar mums?
- Jā, tikai savākšu mantas. - atsaucās biedre sākot savā somā bāzt visu, kas gadījās pa rokai.
No Mias tēva mašīnas izkāpa vēl kāds cilvēks. Tāds izstīdzējis un īss, pēc skata ņiprs, bet likās iztramdīts. Cilvēks bija ģērbies uzvalkā un elegantās kurpēs. Mati tam bija oranži. Mias tēvs uzmeta tam īsu skatienu.
- Tas ir nometnes organizētājs, un īpašnieks.
Tramīgais vīrelis paklanījas. - Renners, godājamie nometnieki.
Ēnu vilks ar purnu iebakstīja Melānijai, lai tā pievērstu viņam uzmanību. - Tai kokā neviena nav, jau divas minūtes. - paklanījies, tas atgriezās pie Erisas.
Renners sāka runāt. - Tūdaļ atbrauks autobuss un savedīs jūs pa mājām, bet vispirms es jums šo to paskaidrošu, atvainošos un atlīdzināšu jums to, kas notika. - tad vīrelis norādija uz sadegušās būdiņas atliekām. Tumšādainais šoferis piecēlās. - Es, tad nu iešu sameklēt tos, nu.. Ai. - atmetis ar roku viņš nozuda meža bezoknī.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 25.03.2008 20:46

[Malduguns]

Leanna atvēra vienu aci un pašķielēja uz šoferi. Kad tēvainis bija aizgājis, viņa acis atkal aizvēra, Pārņēma miegs, tomēr meitene tam pretojās.
-Ko mēs tagad pasāksim, Raien?-viņa piepeši ievaicājās, atvērusi acis.

[Semijs]

-Nu laikam lēnām iesim uz autobusu.-
Puisis noteica un iedevis buču Lennai uz vaiga, piecēlās un pasniedza roku, lai palīdzētu meitenei piecelties. Aizgājis līdz dzērieniem, Raiens noteica.
-Vismaz mežam uz atvadām iedzersi kādu malciņu? Neērti vienam atvadīties no šī meža.-
Paņēmis rokās abas pudeles, viņš pacēla šņabi un uzsauca mežam.
-Uz neredzēšanos!-
Iedzēris labu malku šņabja, Raiens uzdzēra kolu pa virsu un nedaudz ieklepodamies, piedāvāja Leannai tomēr piepildīt iespēju.

[Malduguns]

Leanna pieņēma pudeli un ierāva pamatīgu malku. Novaikstījusies viņa to norija, bet neko virsū nedzēra.
Džeriens bija pretīgs un šķietami izsvilināja visu rīkli, tomēr neko virsū dzert Lea nevēlējās.
-Es domāju tālāk tādā garākā jēdzienā, ne vien šodien. bet vispār,-viņa sacīja, atdevusi Raienam pudeli.

[Džezā tikai Meit...]

Melānija pasmīnēja par radušos traci un Mias tēva apjukumu, kad tas pamanīja meitu. Viņa pavērās uz no mašīnas izkāpušo vīreli un noteica.
- Kā jūs spēsiet to visu atlīdzināt? - Viņa ar roku maigi noglauda ēnu suņa purnu, lai parādītu, ka ir to sadzirdējusi un sapratusi. Kur tad viņš ir? Meitene pie sevis nodomāja un domīgi palūkojās apkārt.

[Semijs]

Raienam mute nedaudz palika vaļā, kad Leanna vienkārši iedzēra labu malku šņabi un neko neudzēra pa virsu.
-Ātri mācies!-
Puisis nosmīnēja un iedeva mīļu buču meitenei uz pieres. Salicis pudeles somā, Raiens uzmeta somu rokā un saņēmis Leannas roku teica.
-Nu.. man diezgan daudz festi prātā uz kuriem doties, sapazīšu tevi ar savu kompāniju un varbūt arī tavējo iepazīšu.-
Viņš pasmaidīja un gaidīja Leannas atbildi.