Meklētais [PZP] [C], LS pavediens. Opcijas

[Develin_]

Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...

Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm...

[Massacre]

Marro bija iegrimusi savās domās, tāpēc pēkšņais pieskāriens iekšēji viņu satricināja, ārēji to neizrādot. Viņa pagriezās un droši palūkojās jaunekļa acīs; laikam vārda nosaukšana bija atbruņojusi viņu. Pētot sejas pantus Marro salīdzināja tos ar bērnības atmiņām, cenšoties atcerēties puiša vārdu, bet tas nekādi nedevās atklāties.
"Un kādi ir tavi iemesli?"

[Džezā tikai Meit...]

Nitha pasmaidīja draco un pamāja ar galvu, izsakot savu piekrišanu puiša vārdiem. Uz sieviets uaicinājumu doties iekšā mājā, viņa tā kā vēlējās atteikt, taču Draks jau saņēma viņas roku un vedināja iekšā pa durvīm. Angela nepretojās un sekoja, arī nopētot mājas iekārtojumu. Likās, ka telpās puisis jūtas drošāk, jo viņš, likās, sāka atbrīvoties. Nitha veltīja viņam mīļu smaidu un nemanāmi paspieda viņa roku.

[Roviela]

Pasveicinājusi šuvēju, Aridena piekrītoši pamāja.
- Jā, balles kleita. Man pašai. Esmu iedomājusies ceriņu krāsu, violeto, ne pārāk gaišu un ne pārāk tumšu. Vai tāda atradīsies, un ja nē, tad ko jūs varētu man piedāvāt?

[Semijs]

Umbreks nu jau bija kārtīgi pāedis un izdzēris savu alu. Vēders bija pilns, prasījās tagad pastaiga, kas tiešām nenāktu pa ļaunu, - izpētīt apkārtni varbūt kaut ko noskaidrot, kas darās apkārt. Nolicis naudu par vakariņām uz letes, vīrietis uzlūkoja Remiēlu un draudzīgi ievaicājās.
-Puis, vai kāda istabiņa ir dabonāma pie tevis?-

[Develin_]

Marro

Jauneklis no ciema sāji pasmaidīja. Un ja kārtīgāk parakās atmiņā, varēja atminēties, ka viņu sauc Gabriēls.
-Tas ir izdzīvošanas instinkts,-viņš nomurmināja.
-Tomēr, kas tevi dzen projām no šejienes?

Nitha, Draks

Draco sieviete pasmaidīja.
-Kur divi, trešais lieks. Tādēļ ilgi jūs neaizkavēšu, lai Angs varētu rūpēties par kādu netradicionālu pāri,-viņa pasmaidīja.
-Mēness būs jūsu pavadonis, vien uzmanieties, tam nedrīkst pārlieku uzticēties!-viņas lūpu kaktiņos vīdēja tikko manāms smaids.
-Jūs varat iziet pa otrām durvīm, tur atvēries plašāks dārza stūris. Un ja kas ir nepieciešams, es allaž esmu tepat. Uzlikšu tēju, lai vēlāk varat sasildīties,-viņa sacīja un norādīja uz vēl vienam durvīm, kuras bija pusvirus un veda lielākajā un plašākajā dārza daļā.

Aridena

-Ceriņu krāsa gan neatradīsies, bet kaut kas uz violeto krāsu būs,-draco meitene sacīja un sakpī uzgāja mēļu kleitu bez liekiem greznojumiem, bet skaistu savā vienkāršībā. Tas gluži nebija balles tērps, bet to varēja papildināt ar akcentiem.
-Tas laikam diemžēl ir vienīgais, ko es šobrīd varu piedāvāt attiecīgajā krāsā,-meitene sacīja.

Krogā (Enlils, Rofe, Umbreks, Raigs)

Remiēls bija piegājis pie savas māsīcas un viņas kompanjoniem.
-Varbūt varu piedāvāt ko atsvaidzinošu?-viņš vaicāja, laipni uzsmaidot trijotnei.
Kad pāri visai zālei bija dzirdama Umbreka balss, Remiēls tikai pasmaidīja.
-Protams, vienu mirklīti, lūdzu!-viņš atsaucās.

[Roviela]

Aridena noskuma - mēļš noteikti nebija tā krāsa, kādu viņa vēlējās. (OOC - mēļš = tumši zils ar violetu nokrāsu. Ja krāso ar mēlenēm, tad vēl drīzāk mazliet zaļgans, un ne tik violets. Visadā ziņā - tā ir tumša zila krāsa.)
- Vai kāda cita, gaišāka krāsa nav? - viņa cerīgi ievaicājās. - Tik tumšu es negribētu... Gaiša zirņu zaļa? Jūras zila, bet gaiša? Vijolīšu tonis?

[Massacre]

"Mani nevienns nedzen, es pati eju." Marro nepacietīgi atbildēja Gabrielam. Gabriels? Tad tā viņu sauca! neviļus viņa bija domās atcerējusies puiša vārdu un nopētīja viņu vēlreiz.
"Izdzīvošanas instinkts tev liek tēlot neredzīgu ubagu, uz kuru citiem pretīgi skatīties?" sievietes sejas izteiksme atkal savilkās nicinājumā. Viņai pašai bija vienalga kā izskatās citi, taču viņa zināja kā tas šķiet no citu cilvēku skatpunkta.

[Sindra]

Kad draco sieviete pieminēja tēju, Draks zīmīgi palūkojās uz Nithu un iesmējās.
Paldies par laipnību. puisis pateicās mājas saimniecei un veda Nithu ārā pa otrām durvīm uz dārzu.

Nonākot dārzā, Draks aplūkoja apkārtni. Smaržīgos ziedus, augus, kokus un krūmus. Pastaigājās starp tiem līdz atrada klajumiņu un apsēdās zemē.
Viņš paraudzījās debesis un tiešām pamanīja mēnesi.
Mēnesim nevarot pārlieku uzticēties. puisis klusi noteica. Dīvains padoms.

[mr Bl@ck]

Enlils pašūpoja galvu noliegumā uz krodznieka jautājumu. Viņš Nopietnām uzlūkoja Raigu. Valdnieks uzzinās par pūķi, es nešaubos. Enlils šķita nopūšamies un pārcilāja vēlreiz atmiņā sarunu un pēdējo dienu notikumus. Jūs zinājāt par pūķi pirms mēs ieradāmies un jūsu, ē, mācekle, nevarēja to paziņot. Bet sadarbību ar pūķi, to ka jūs un Sarguns tiksieties aci pret aci kādu dienu arī tas ir neizbēgami. Kaut vai tāpēc, ka jūs zinat par viņa eksistenci škiet nolemj jūs vai būt mūsu sabiedrotajam vai cīnīties ar mums, ko jūs nevēlaties. Es arī. Enlils vēl piemetināja. Bet pārdomājiet savus argumentus, ne jau mūs jums būs jāpārliecina. Mēs esam tikai audzinātāji,nekas vairāk un nekas mazāk.

[Elony]

Raigs tikai pamāja ar galvu.
"Es jūs necenšos pārliecināt, tikai izklāstu savus plānus, lai jūs nedomātu, ka es jūs krāpju." viņš teica.
Pēc tam izslējās staltāk.
"Tātad, ja vairāk jautājumu un neskaidrību nav, es gribētu tomēr aplūkot mazo pūķi tagad. Ja jums nav iebildumu."
Viņš zināja, ka tagad nevarēs sākt to, ko gribēja, bet vismaz aplūkot pūķi, to gan vēlējās. Kā mazu mierinājumu par visām nebūšanām un arī pūlēm pūķi atrast.

[Džezā tikai Meit...]

Nitha uztvēra draco puiša zīmīgo skatienu un arī viņas sejā parādījās smaids. Sievietes piedāvājums likās pieņemams, jo pēc pastaigām angelai vienmēr patika pasēdēt pie tējas tases, tikai viņa baidījās par to, vai tas nebūtu nepieklājīgi un par daudz prasīts. Viņa jau tā bija tik laipna, pieņemot vēlos viesus savā namā un ļaujot tiem nobaudīt dārza burvību.
- Liels paldies. – Arī Nitha pateicās, vēlreiz palokoties draco priekšā. Viņas teiktie vārdi par netradicionālu pāri un dotais padoms lika angelai apmulst un vaigos iezagties sārtumam. Bet, sekojot Drakam, viņa devās uz durvīm, kuras noveda skaistajā dārzā.
Jā, vakara burvība šeit bija jūtama vēl vairāk. Reibinošā smarža bija stiprāka un puķes lielījās ar savu krāšņumu, slejot savus krāsainos ziedus pret debesīm, kuras kļuva aizvien tumšākas.
Sieviete paraudzījās uz Draku. Viņš kādā klajumiņā nosēdās uz zemes un angela viņam līdzās, apvijot rokas ap viņu tādā mīļā, ciešā apskāvienā. Arī viņas skatiens pievērsās debesīm un tajās vīdošajā mēnesī.
- Jā, tiešām. Tam varētu būt daudz tulkojumu.. tik kādu. Nevajag zaudēt modrību? – Viņa čukstēja, galvu atstutējot pret puiša plecu.

[Sindra]

Varbūt.. Draks domīgi noteica un apskāva Nithu. Šeit ir tik jauki. Tāds miers. Nevar ne salīdzināt ar notikušo krogā. Grūti noticēt, ka divas tik atšķirīgas vietas iespējams atrast netālu.
viņš sapņaini pievēra acis un pieglaudās meitenei. Nekur negribējās ne steigties, ne iet. Bija tik labi.
Es tomēr atļaušos zaudēt nedaudz modrības šajā dārzā.

[Džezā tikai Meit...]

Angela pasmaidīja un pieglaudās puisim ciešāk klāt, izbaudot viņa klātbūtni. Viņa negribēja domāt par neko citu, viņa vispār negribēja domāt, bet tikai just. Gan vakara smaržas ap sevi, gan puiša balsi nomierinoši sanam tepat pie auss.
- Es vēlētos šeit palikt mūžīgi.. ar tevi. Kaut apstādināt laiku, lai tas ļauj izbaudīt šo mirkli tik ilgi, cik gribam. Un neatgriezties pie pārējiem tur, krogā. - Nitha sapņaini murmināja, arī aizverot acis, savijot savus pirkstus ar puiša pirkstiem un tā brīvi nopūšoties. Vai šeit varēja draudēt kādas briesmas? Cerams, ka nē. Lai gan tas īpaši nenomocīja angelas prātu, kurš bija atbrīvojies no visām domām, jo ja kas notiktu, Draks bija blakus. Un viņai bija šis brīnišķīgais mirklis, ko atcerēties vienmēr.

[Sindra]

Draks glāstīja Nithas matus un izbaudīja mirkli. Tas tiešām bija kā pasakās, kuras bērnībā māte bija stāstījusi.
Klau.. atceries, tā angela krogā, Aridena teica, ka angelas skaisti dziedot. Tu arī māki dziedāt?
Puisis paraudzījās uz meiteni sev blakām.

Šeit tiešām ir jauki, taču laiku apturēt nav mūsu spēkos. Un lai arī īsti nekas mūs vēl pagaidām tā nesaista ar tiem ļaudīm krogā, tad par pienākumiem gan es aizmirst nevaru. Bez tam.. man liekas, ka šis ir tikai sākums. Tādēļ nav jābaidās, ka patīkamais mirklis beigsies. viņš pasmaidīja un palūkojās uz mēnesi.

[Džezā tikai Meit...]

Cik dīvaini. Kad tu aizver acis uz kādu ilgāku brīdi, pasaule izliekas pavisam savādāka. Visas sajūtas ir daudz spilgtākas. Un to uztvert paliek vieglāk. Nitha juta Draku glāstām viņas matus, kas liktu viņai gluži vai iemurrāties, ja angela to spētu. Viņa pasmaidīja pie sevis un ieklausījās. Varēja dzirdēt klusus, dobjus sitienus. Tie bija draco sirdspuksti, kuri sitās vienā, nomierinošā ritmā. Klusi izskanēja jautājums, kas uz mirkli izjauca noskaņu un lika Nithai pieglausties vēl tuvāk puiša plecam. Aridena.. jaukā, daiļā angelu sieviete, kura piedāvājās dziedāt pavadījumā, kad viņi mēģinātu pirmo deju.
- Es atceros.. nu, es māku dejot un varbūt arī mazliet spēlēt flautu.. Dziedājusi esmu pie sevis klusībā, nezinu vai to protu. - Viņa atteica, aizvien acīm esot aizvērtām.

Nitha vēlreiz nopūtās. Kā viņa vēlējās vienkārši šeit atgulties un aizmirst par visu. Bet tas tiešām nebija iespējams.
- Tie ir tikai sapņi.. – Angela atbildēja, bet pasmaidīja par pēdējo Draka piebildi. Jā, viss vēl bija tikai sākumā, turklāt viņi nevarēja izstāties no spēles tikai tikko tajā iesaistījušies.

[Sindra]

Draks sēdēja un ļāvās dabas un apstākļu burvībai.
Viņš vairs netraucēja Nithu ar jautājumiem un ļāva viņai atpūsties.
Kad zeme jau bija kļuvusi vēsa no naksnīgās rasas puisis viegli ar lūpām pieskārās angelas vaigam.
Kļūst vēss. Liekas, ka mums laiks padzert tēju un doties atpakaļ uz ciemu. viņš klusi noteica un paraudzījās uz dārza saimnieces mājas pusi.

[Džezā tikai Meit...]

Bija iestājies miers un klusums arī starp viņiem. Nitha pamazām krita dziļā miega un sapņu pasaulē, no kuras viņu izvilka tā pati siltā, patīkamā balss. Bija kļuvis krietni aukstāks, bet angela bija pieradusi pie tādām naktīm, kad ceļoja no pilsētas uz pilsētu. Kad puiša lūpas pieskārās viņas vaigam, viņa klusi, piemīlīgi ieīdējās. Acis negribīgi atvērās, lai sastaptos ar Draka tumšajām. Viņa piekrītoši pamāja 'viņa vārdiem un pasmaidīja. Nebūtu jēgas pretoties. Paliekusies uz priekšu, sieviete liegi uzspieda skūpstu uz draco lūpām, lai uzreiz atrautos un sāktu celties augšā.

[Sindra]

Pēc Nithas skūpsta Draks neapzināti viegli nolaizīja lūpas iekoda savā apakšlūpā. Viņš piecēlās un pasniedza Nithai roku pie reizes palūkodamies vai viņas apģērbs jau nav kļuvusi pārāk slapjšs.
Vēlreiz pasmaidījis, puisis veda angelu atpakaļ uz mājiņu un pieklauvējis pie durvīm, kuras veda uz dārzu, devās iekšā mājā.
Jums ir skaistākais dārzs pasaulē. Draks noteica ar skatienu meklējot daiļo draco sievieti. Tikai tur palika mazliet vēss. viņš mulsi pasmaidīja. Un mums laikam lēnām jādodas atpakaļ uz pilsētu.

[Malduguns]

Rofes skatiens šaudījās te uz vienu, te uz otru. Viņa nevēlējās tagad visiem izrādīt Sargunu, tas nu bija nenoliedzams fakts.
-Tomēr tas, ka pūķis izvēlējās mūs, mani... tas jau savā ziņā nozīmē, ka mēs esam viņa cienīgi, ne tā?-meitene uzrāva uzacis un palūkojās uz Enlilu. Viņas skatienā bija jaušamas bažas. Galvenokārt par šo tēvaini.

[mr Bl@ck]

Parādīt pūķi? Enlils jautāja paraudams uz augšu uzaci. Neuztveriet to nepareizi, bet nē. Ne šobrīd. Angels sacīja ar toni, kas liecināja, ka tālākās diskusijās viņš neielaidīsies. Vismaz ne tuvākajā laikā.
Viņš palūkojās uz Rofi un varēja nolasīt raizes viņas sejā. Kā teicu, mēs esam vien audzinātāji, mēs izlemsim, kad. Vai pareizāk sakot Sarguns pats izlems. Enlils grasījās celties kājās. Uzskatiet, ka saruna nav pabeigta, vien novilcināta.