Meklētais [PZP] [C], LS pavediens. Opcijas

[Develin_]

Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...

Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm...

[Elony]

Raigs pasmīnēja.
"Un es zinu vismaz trīs draco provinces, kuras pieredzēja ko līdzīgu no angelu puses. Tomēr tāpēc jau mums nav jāpauž nauds pret visiem otras sugas pārstāvjiem, vai ne?"
Viņš paskatījās uz Rofi, tad atpkaļ uz Enilu. Raiga smaids kļuva platāks, tomēr pavisam noteikti sarkastisks, nevis jautrs.
"Un es redzu, ka jūs jau nu noteikti neļaujaties rasu naidam, jā... tādējādi rupjībai drīzāk ir cits iemesls... Bet lai nu paliek."
Tagad, kad Rofe bija nosaukusi savu vārdu, Raigs runāja ar abiem.
"Redziet dārgie..." viņš nezināja kā šos apzīmēt. Sugas nodevēji tas būtu rupji un laikam nepareizi. Arī izvirtuļi nav īsti precīzi. Kā lai sauc tādus, kas iemīl citas sugas pārstāvjus?
"...dārgie mīlētāji, pūķis vēl ir maziņšl, jā, un kā norādīju citiem, es nedomāju sadarbību sākt ar viņu uzreiz, tagad. Vispirms ir jālikvidē visi šķērsļi, kas varētu traucēt. Un es to nesauktu par eksperimentu, jo tas liekas tik... bīstami. Es apliecinu, ka pūķa dzīvība man ir ļoti dārga, tik tiešām." Pēdējo teikumu viņš teica pilnīgi nopietni.
Tad viņš cieši paskatījās uz Rofi.
"Un ņemiet vērā pašu svarīgāko. Pūķis pats izlems, ko viņš gribēs un ko ne. Jūs viņa vietā to nedarīsiet. Un jūs paši to zināt."
Raigs smaidīja. Galu galā tam visam nebija nozīmes. Tam, ka Angelina šo to salaida grīstē. Galvenajam mērķim tas nebija šķērslis un ar laiku viņš vienalga kļūs saistīts ar pūķi. Ja ne ar šo, tad citu. Tas bija tikai laika jautājums, pacietības pārbaudījums.
Un to viņš izturēs.

Šo rakstu rediģēja Elony: 06.08.2008 11:05

[mr Bl@ck]

Nejauciet neuzticēsanos ar naidu Raig, es ienīstu vien tos, kas izrasisa tarģēdijas. Abās pusēs. Vīņs piemetināja.
Mēs zinām, ka pūķis pats izlems savu likteni, sarkastisks smaids, kas ļoti līdzinājās Raiga parādījās arī uz angela sejas un pat jūs nevarat zināt viņa lēmumu. Ja vien jums nav, kāds trumpis piedurknē. Enlils cieši uzlūkoja Raigu. Mednieks nekad nedodas medīt lielu medījumu kartīgi visu nepardomājis. Tik daudz es esmu iemācījies.

[Malduguns]

Rofe mazliet samirkšķināja acis, tomēr tās vēl aizvien palika piemiegtas.
-Pūķis ir jauniņš un kamēr viņš nespēs pats paziņot mums savu izvēli, šī izvēle paliks manās rokās, jo viņš nolēma izšķilties tieši pie manis,-meitene stingri sacīja. Raigs viņai nepatika. Un punkts.

[Elony]

"Kā jau teicu, pagaidām tas ir pāragri. Un jums ir taisnība, man ir iemesli domāt, ka pūķis būs labvēlīgāks pret maniem plāniem."
Raigam tas sāka apnikt. Šie likās pārāk aizdomīgi, tramīgi un ne visai gudri.
"Un par to nolēma izšķilties, meitenīt - kā tad sanāk. Pūķis vēl nav spejīgs pieņemt patstāvīgus lēmumus, bet viņš tomēr izlēma izsķilties tavās rokās? Kā tad ir? Viņš ir spejīgs domāt pats vai nav?" Uz raiga lūpām atkal parādījās ironisks smīniņš.

[Malduguns]

Rofes uzacis vēlreiz mazliet noraustījās.
-Sāksim ar to, ka es neesmu meitenīte. Mans vārds ir Rofe un man patiktos, ja mani tā arī uzrunātu. Un es uzskatu, ka tas vairāk ir balstīts uz pūķa sajūtām par piemērotāko saimnieku. PIemēram, ja es būtu pūķis, es nevēlētos izšķilties rokās tādam garlaicīgam un pārgudri tēlotam tipam kā jūs. Bet pūķi un cilvēki jau ir dažādi. Un kas jums liek spriest par to, ka Sarguns būs pret jums labvēlīgs?-meitene vaicāja, viegi uzrāvusi uzacis. Pelēkās acis bija aukstas un skarbas.

[Elony]

Raigas atkal pasmīnēja.
"Tik tiešām, Rofe, ja tu uzvesties pieaugušāk, par meitenīti tad varbūt tevi arī nesauktu. Redzi, es jau minēju, ka vēlētos sāk arī citu pūķu meklējumus un atjaunot pūķu cilti. Vajag rūpīgāk klausīties, vai vismaz domāt vairāk... Domā ka tas mazo pūķīti neinteresētu? Būt nevis vienam pašam un vientuļam uz šīs pasaules, bet kopā ar citiem pūķiem, iespējams ar kādu pūķu sievu, ko viņš varēs mīlēt? Tieši to es vēlos viņam dot apmaiņā pret draco rases attīstību."
Pēc tam viņš palika nopietnāks.
"Par tavu piemērotību pūķa audzinātājas lomai vēl var strīdēties, Rofe. Jebkurā gadījumā - beidz censties izvest mani no pacietības. Tā ir zemiska rīcība, lai panāktu, ka es sadusmojos un sāku rīkoties tā, lai jums būtu iemesls nesadarboties ar mani. Lai gan jums izvēles nav. Valdnieks uzzinās par pūķi, tas it tikai laika jautājums. Viņš ir jānogalina, kamēr ir laiks. Un tam jums būs nepieciešama mana palīdzība. ņemiet vērā, ka labāk būt ar manam sabiedrotajam, nevis ienaidniekam"

[Malduguns]

-Es necenšos tevi izvest no pacietības, Raig. Es vienkārši saku, ko domāju un šobrīd tas ir tas, ko es domāju. Pūķu sieva, labi, tikai kur tāda tiks atrasta? Ja tiek uzskatīts, ka šī ir pēdējā pūķa ola. Vai arī par tādas radīšanu tu esi prātojis caur Sarguna asinīm? Es nedomāju, ka kas tāds izdosies,-Rofe sacīja, knibinot galda malu un lūkojoties uz Raigu. Nu jau maķenīt mierīgāk.

[Elony]

"Lai nu tā būtu, Rofe." Raigs noteica.
"Savukārt par to, vai šis patiešām ir pēdējais pūķis... Redzi, leģendas par to, ka daži pūķi ir palikuši dzīvi, ir vairākas. Tikai viena no tām bija par šo templi. Pastāv iespēja, ka šī tomēr nav pē'dejā ola. Galu galā pūķi bija gudras radības un varēja parūpēties par savas cilts atdzimšanu, kad pienāks labāki laiki. Domāju, ka daļēji tāpēc radās draco. Tikai viņi būtu pietiekami motivēti palīdzēt atgriezties pūķu ciltij." viņš izklāstīja savas domas.
"Jebkurā gadījumā, uzskatu, ka ir vērts mēģināt to noskaidrot."

[Develin_]

Aridena

-Vien pāris mirkļi un es varēšu atprasīties Reimēlam,-Madeleina pasmaidīja un, pagriezusies uz papēža, bija projām, lai pēc pāris mirkļiem būtu atpakaļ.
-Tas savā ziņā ietilpst manos pienākumos, arī mazliet izrādīt pilsētu,-viņa sacīja un vedināja Aridenu uz to pašu vietu, kur bija paviesojies Draks.

Draks, Nitha

Puskrēslā varēja sajust patīkamas smaržas. Tās bija viegli saldenas, bet ne uzmācīgas, tomēr arī reizē pagalam reibinošas.
Mazliet tālāk pa mazo taku ceļa kreisajā pusē plaiksnīga neliela gaismiņa. Tā bija neliela un aicinoša blāzma takas galā.

Marro

Netālu no vārtiem stāvēja kāds ubags. Diezgan jauns, tomēr rētu izvagotu seju, noplukušās drēbēs. Viņa kreisajai rokai trūka vairāki pirksti un izskatījās, ka viņš ir akls vismaz ap acīm bija apsiets sarkani notraipīts apsējs.
Kad Marro nāca garām, ubags pastiepa roku uz jaunās sievietes pusi.
-Apžēlojieties par nabaga grēcinieku,-balss šķita pazīstama un ieskatoties sejā varēja sazīmēt kādu no vecā ciema.

Krogā

Develins, nostājies mazliet tālāk no pārējiem, klausījās viņu, šajā gadījumā - Raiga, Rofes un Enlila, sarunā. Viņa sejā varēja redzēt interesi, tomēr drīz vien viņš devās projām no bariņa un apsēdās blakus Umbrekam.

[Sindra]

Lūk! Draks pamāja uz gaismiņu takas galā. Mēs pat neesam apmaldījušies. viņš priecīgs paziņoja Nithai un piekļāvis sev angelu tuvāk veda uz gaismiņas pusi.
Kāda reibinoša smarža.. puisis nočukstēja. Gribējās redzēt kāda tad izskatījās šī dārziņa saimniece.

[Roviela]

Aridena gluži labprāt sekoja izdarīgajai kroga izpalīdzei, un, jāsaka, arī pilsētas apskate nebūtu lieka, tāpēc pa ceļam angela ik pa brīdim vaicāja - kas ir tas? un kam pieder tas skaistais nams? un tur? kas tur atrodas?

[Džezā tikai Meit...]

Nitha klusiem, gracioziem soļiem gāja līdzās Drakam, ik pa mirklim uzmetos maiguma pilnu skatienu puisim, kurš tik ātri bija paspējis sajaukt viņas prātu un sajūtas reibinošā krāsu un jūtu virpulī. Angela bija savijusi savus slaikos pirkstus ap Draka plaukstu, no kuras uz visu ķermeni strāvoja tāds patīkams siltums. Kā tas varēja būt iespējams? Tik ātri viņa bija pieradusi pie draco un nu alka pēc viņa klātbūtnes. Vai siltās jūtas, kuras mutuļoja iekšā bija īstas? Tā nebija tikai iekāre, fiziska pievilcība?
Priecīgs izsauciens no viņa mutes lika sievietei pacelt galvu un paraudzīties uz priekšu. Jā, turpat netālu varēja saredzēt sīku gaismiņu un jau no šejienes bija jaušams reibinošs, salds aromāts, kurš pārņēma angelas ķermeni, liekot trīsām noskriet pār muguru.
- Jā, mēs esam klāt.. - Viņa piekrita Drakam un arī pieglaudās viņam ciešāk klāt, maigam smaidam rotājoties sārtajās lūpās, kuras aizvien mazliet kņudēja pēc jutekliskā skūpsta.
Smarža tiešām bija neparasta. Tādu viņa nekad nebija jutusi. Tikai reizi bērnībā, kad nejauši izkļuva laukā no ciema robežām un nonāca pļavā, kura bija pilna visādām, skaistām puķēm, kuras nekad agrāk nebija redzējusi un apbrīnoja to spožumu no neliela attāluma, neuzdrošinādamās doties tuvāk, vai vēl vairāk, noplūkt, lai aiznestu ciemā, parādīt pārējiem bērniem, kuri droši vien nekavētos izdarīt to, ko viņa neuzdrošinājās.
- Pasakaina.. - Angela klusi nočukstēja, sperot soļus uz priekšu. Mirklis klusuma.
- Man atgādina bērnību, kad vienreiz nejauši biju izkļuvusi no ciema un nonācu kādā burvīgā pļavā, kurā auga simtiem neparastu puķu.. - Viņa sapņaini stāstīja, lēnām, baudoši ieelpojot vakara gaisā tik labi sajūtamo aromātu.

[Massacre]

"Vienīgā apžēlošanās, ko varu tev sniegt ir nāve." Marro stingri noteica, šaubīgajā stāvā atpazīdama sava ciema iedzīvotāju. Viņas vārdi bija skarbi, taču tos caurstrāvoja bērnības šūpulī ieliktā ciema ticība. Ja cilvēks kļuva nožēlojams, viņa dienām uz šīs pasaules bija jābeidzas; tas bija viens no punktiem, ko ievēroja ikviens savējais.

[Sindra]

Draks klausījās Nithas čalošanu un uzsmaidīja meitenei. Arī viņam bija daudz bērnības atmiņu, kuras atceroties palika vieglāk brīžos, kad dzīvē negāja.
Puisis tomēr neļāva dīvainajai smaržai sajaukt sev galvu un nezaudēja modrību, viņš vērīgi lūkojās apkārt. Pamanījis pa ceļam savvaļas rožu krūmu, viņš noplūca vienu ziediņu un iesprauda to Nithas matos.

[Džezā tikai Meit...]

Draks klusēja. Tas kaut kādā ziņā mazliet satrauca un nomāca Nithu, jo viņa nespēja saprast ko puisis domā. Viņai uznāca vēlme parunāt ar puisi, uzzināt kaut ko vairāk par viņu. Vienu viņa zināja. Viņš bija īsts džentlmenis, pieklājīgs, laipns un mīļs, kā arī mazliet apsēsts ar drošību, jo angela juta, ka puisis ne uz mirkli tā īsti neatbrīvojas, bet savu tumšo acu skatienu pievērš apkārtnei, kā pārliecinātos vai kāds neseko.
Īss mirklis, rokas atlaidās, un Draks nogāja ceļmalā, kur Nitha ieraudzīja zaļojam skaistu savvaļas rožu krūmu. Puisis noplūca baltu ziediņu un atnākot atpakaļ, iesprauda to viņas mīkstajos, ugunīgajos matos. Angela lielām, pārsteigumā ieplestām acīm lūkojās uz draco un viņas lūpas izveidoja smaidu.
- Par ko tad tas? - Viņa klusi iejautājās. Sievietei palika žēl zieda, ka tas tika noplūkts priekš viņas necilās personības, lai gan tas likās tik aizkustinoši jauks žests, kurš lika viņas sirdij sisties par sitienu ātrāk un vēlēties vēlreiz noskūpstīt draco.

[Sindra]

Draks pasmaidīja.
Es laikam nevarēšu atbildēt uz šo jautājumu. puisis lūkojās angelas sārtajās acīs. Tā ir vienkārši tāda sajūta. Kaut ko pēkšņi vēlies izdarīt un izdari. Un man likās, ka Tev patiks. viņš beigās piebilda un mulsi nolaida skatienu.

[Džezā tikai Meit...]

- Man ļoti patīk.. - Angela klusi noteica ar mīļu smaidu, kas atspīdēja viņas skaistajās acīs. Sieviete lūkojās pretī Drakam. Tā ir vienkārši tāda sajūta. Kaut ko pēkšņi vēlies izdarīt un izdari. Puiša vārdi atbalsojās viņas prātā. Viņa pieliecās tuvāk un ar labo roku pieskārās puiša vaigam. Pirksti liegi un jutekliski noslīdēja līdz zodam, lai to paceltu augstāk un angela varētu ielūkoties draco tumšajās, pazudinošajās acīs. Vēl viens smaids un Nitha pastiepās uz priekšu, lai viņas lūpas uzspiestu maigu skūpstu uz Draka siltajām.

[Sindra]

Draks nespēja pretoties Nithas valdzinājumam un viņš paliecās pretī angelai tiklīdz viņa pastiepās uz puiša pusi.
Svētlaimes sajūta pārņēma Draku, kad abu lūpas atkal saskārās. Ar katru skūpstu puisis iekāroja Nithu arvien vairāk un vairāk.
Tik grūti bija sevi valdīt, lai viņa rokas nesāktu glāstīt meiteni nepiedienīgi. Bet tā bija viņa, kas izraisīja šīs sajūtas. Un viņi te bija divi vien un acīmredzami viens otru iekāroja. Un apkārtne! Smaržojošie ziedi un siltā nakts visas maņas tikai vēl pastiprināja. Tas būtu daudzkārt skaistāk nekā kaut kādā krogus istabā.

Bet Draks bija augstdzimis bruņinieks un Nitha viņam likās neparasti jauka sieviete un tas nebija vienkārši tā, lai gūtu baudu. Nitha likās īpaša un ir pelnījusi īpašu attieksmi. Viņš nedrīkstēja radīt par sevi iespaidu, ka nespēj sevi kontrolēt. Lai gan jebkurš, kurš palūkotos uz viņu saprastu, ka puisim jāpieliek pārcilvēciskas pūles, lai valdītu savu iekāri.
Izcīnījis savu iekšējo cīņu, Draks palaida Nithu vaļā un pakāpās soli atpakaļ. Tev ļoti piestāv. viņš noteica un pasmaidīja. Smaids gan izskatījās mazliet samocīts. Vēlreiz pārlaidis skatienu angelas augumam, Draks apsēdās zemē. Aprasojušie ziedi bija vēsi. Tie nedaudz atvēsinās viņa sakarsušo prātu.

[Džezā tikai Meit...]

Acu priekšā nodzirkstīja uguntiņas. Nopietni, Nitha sajuta tādu kā strāvas triecienu izejam cauri visam ķermenim, kas radās tad, kad viņu abu lūpas saskārās vēl kaislīgākā skūpstā kā pirmīt. Visas sajūtas simtkārt pastiprinājās, liekot angelas ceļiem saļodzīties no tās baudas, kad viņa atkal izjuta puiša rokas apvijamies ap savu smalko, trauslo augumu. Lai noturētos kājās, viņa aplika savas rokas ap Draka kaklu, pievelkot viņu tuvāk, izbaudot puiša spēcīgo ķermeni tik cieši klāt savējam. Jā, šī bija iekāre. Bet.. Nitha tajā sajuta arī ko vairāk. Viņa nespēja to izskaidrot, bet šīs sajūtas gluži vai cēla spārnos, lika sirdij sisties tik strauji, kā nekad agrāk un vēlēties uz mūžu palikt šādā apskāvienā. Likās, ka laiks sāk ritēt lēnāk. Viņi bija tikai divi vien, šajā klusumā, reibinošās smaržas pārņemti. Skaisti. Bet, kad skūpsts beidzās, likās, ka pagājušas tikai pāris sekundes.
Viņas elpa bija kļuvusi smagāka. Angela ieskatījās Drakam acīs un arī izmocīja siltu smaidu.
- Paldies. – Viņa atteica puiša komplimentam un ar maigumu noskatījās kā viņš apsēžas uz vēsās zemes. Sievietes vaigi bija nedaudz piesarkuši, bet lūpas vēl sārtākas. Viņa mirkli noraudzījās Drakā, līdz piegāja pie viņa un arī nosēdās puisim blakus, ieskaujot skaisto draco maigā apskāvienā.

[Sindra]

Nitha.. Draks palūkojās uz angelu, kad tā bija viņam apsēdusies blakus. Būšu pret Tevi atklāts. Es ļoti negribētu, lai Tu padomā, ka es esmu nepieklājīgs un ka mani īsti nekas cits neinteresē kā tikai iegūt sievieti un apmierināt savas alkas. Bet godīgi sakot mani šobrīd tiešām nekas cits neinteresē un viss ko es vēlos ir sajust Tavu kailo augumu pieglaužamies manējam.
Es nepavisam nevēlos Tevi aizvainot. Un es šobrīd īsti nesaprotu kā man rīkoties. puisis mēģināja virknēt vārdus, bet izskatījās apmulsis. Jo Tava uzvedība liek man domāt, ka Tu jūties līdzīgi, bet es nezinu vai tā domā arī Tavs prāts. Un es ļoti novērtēju uzticēšanos, kuru man izrādīji, vispār uzsākot sarunu un pieņemot dāvanu. Un man negribētos visu sabojāt ar pārsteidzību.
Manām vēlmēm šobrīd nav nozīmes. Būs tā kā Tu velēsies. viņš palūkojās uz angelas rokām, kas viņu apskāva, bet pats sievietei nepieskārās.