Meklētais [PZP] [C], LS pavediens. Opcijas

[Develin_]

Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...

Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm...

[Sindra]

Barbari? Nu.. Māte noteikti raudātu, lai mani iežēlinātu, tēvs lamātos, bet viņiem nāktos samierināties ar manu izvēli. Draks mierīgi atbildēja Bez tam, viņiem jau tā kā būtu laiks pierast. Viņi zin, ka es mēdzu skatīties ne tikai uz draco sievietēm.
Es nemāku teikt vai viņi mīlestību vērtē par visu augstāk, taču esmu pārliecināts, ka manai mātei Tu patiktu. Viņai patīk viss skaistais. Viņa mani iemācīja mīlēt visu skaisto apkārt.

Draks nedaudz pieliecās uz Nithas pusi un likās, ka viņš taisās meiteni noskūpstīt. Taču pusceļā apstājās un nolaida skatienu.
Viņš neatbildēja meitenei par stāvokļu vienlīdzību vai nevienlīdzību. Īsti tam jau arī nebija nekādas nozīmes.
Draks pamāja ar galvu. Jā, par mīlestību. Jo ja ir mīlestība, tad var skūpstīt rokas, kājas, lūpas vienalga kur un nekam nav nozīmes.
Bet Tu droši vien domāji ko citu..

[Džezā tikai Meit...]

Nitha klusi iesmējās, kad Draks stāstīja par savu vecāku attieksmi, ja viņš izvēlētos barbari.
- Es ceru, ka dēla laime viņiem būtu svarīgāka par pienākumiem pret dzimtu.. Kad viņš to atradīs.. - Viņas vaigos iezagās sārtums par puiša pēdējiem vārdiem.
- Ir jāmīl ne tikai ārējais skaistums, bet arī iekšējais. - Viņa klusi noteica, bet mīļi pasmaidīja. Kad Draks pieliecās tuvāk, viņas elpa aizsitās un viņai likās, ka tūlīt, tūlīt viņu lūpas saskarsies.. augums uz mirkli saspringa gaidās, bet viņš apstājās un nolaida skatienu. Angela klusi nopūtās un lūkojās uz draco maiguma pilnām acīm.
- Es nezinu ko domāt.. - Viņa klusi nočukstēja, ar roku maigi noglaužot puiša vaigu, vēloties ieskatīties viņa tumšajās acīs. Viņa paspēra soli tuvāk.
- Vai tā ir mīlestība..? Vēlme būt kopā.. vēlme pieskarties un sajust, neraizējoties vai tas ir nepareizi. Jā.. -

[Elony]

Pirms Devs bija atbildējis, ieradās abi pazdušie.
Rigs nezināja, vai Devs atbildēs tagad, citu klātbūtnē, tādējādi būtu varbūt bijis labāk, ja tie'brīdi pagaidītu... tomēr tā nebija problēma.
Raigs uzsmaidīja.
"Jā, vēlētos parunāt par to radību, pār kuru jūs esat uzņēmušies atbildību. Pie reizes arī informēt par to, ko šeit sanākušie ļaudis izrunāja pirms brīža."

[Sindra]

Draks gan līdz galam nebija pārliecināts, ka jūtas, kas Nithai lika spert soli viņa virzienā sauc par mīlestību. Puisim tomēr likās, ka tā ir iekāre. Viņam likās, ka mīlestība rodās tā lēnāk un ne tik strauji. Taču viņš paspēra soli pretī angelai un viņu augumi nu atradās pavisam blakus.

Kādu mirkli viņš tā vienkārši stāvēja un lūkojās viņai acīs līdz apskāva angelu un Draka lūpas pieskārās Nithas lūpām.

[Džezā tikai Meit...]

Nitha lūkojās puiša acīs, cenšoties pati izprast sevi, jūtas, kuras viņai lika pavirzīties viņam tuvāk, tikko teikto un ko varētu just viņš. Angela notrīsēja, kad abu augumi saskārās. Un tad arī lūpas. Viņa uz mirkli saspringa, acis aizvien bija atvērtas un lūkojās puiša sejā, bet tad viņa tās aizvēra, atļaujot izjust šo mirkli, sajūtas, kas pārņēma ķermeni un prātu. Viņa apvija savas smalkās rokas ap puiša kaklu, lai pievilktu viņu mazliet tuvāk. Pārējā pasaule pazuda un nekādas domas vairs nenāca prātā. Pēkšņi bija tikai viņi abi un šis mirklis. Viņa lūpas bija tik maigas un siltas. Viņa nejuta aukstumu, nē, bet viņai kļuva patiešām karsti. Karta ķermeņa šūniņa likās īpaši jūtīga pret katru puiša pieskārienu.

[Sindra]

Draks pievēra acis un izbaudīja Nithas pieskārienus, viņas siltās lūpas. Pasaule apkārt pamazām sāka izzust. Puisis gan centās saglabāt realitātes sajūtu viņš taču bija solījis meiteni pasargāt un tā pilnībā zaudēt kontroli vakarā uz ceļa nemaz nebija prātīgi.
Lai arī nemaz negribējās, pēc kāda brīža Draks lēnām pārtrauca skūpstu, bet meiteni vaļā nepalaida. Apskāvis viņu vēl ciešāk, puisis nedaudz palūkojās apkārt.
Mēs esam traki. viņš klusi nočukstēja Nithai ausī. Ko nu..? pēdējais jautājums gan izklausījās tā, it kā Draks to sev pats uzdotu nevis angelai.

[Džezā tikai Meit...]

Nitha pazaudēja sevi, realitāti šajā skūpstā un sajūtās. Viņas labā roka izbrauca cauri puiša tumšajiem matiem, bet otra aizvien bija apķērusies ap kaklu, kā atbalstam. Viņa cieši piekļāvās puisim, nedaudz apbēdināta, ka skūpsts tik ātri beidzās. Pagāja mirklis, līdz viņa saprata, kas notiek un kur viņi atrodas. Viņa vēlējās palikt šādi, viņa ciešajā, siltajā apskāvienā un nekur neiet.
- Jūtas nevar apspiest.. - Viņa nočukstēja, seju piespiedusi viņa plecam.

[Sindra]

Mēs esam uz ceļa.. Draks iesāka Un man liekas, ka šī nav pati piemērotākā vieta, kur tā stāvēt. Lai gan es atdotu daudz, lai varētu tā palikt Tevi apskāvis un nekur neiet. puisis noglāstīja meitenes matus.
Tiešām.. ko nu? viņš palūkojās uz Nithu. Ko Tu vēlies iesākt? Iet? Palikt tepat? Mēs varam darīt visu ko Tu vēlies.

[Džezā tikai Meit...]

Angela atvēra acis un palūkojās debesīs virs viņu galvām. Klusa nopūta nāca pār viņas lūpām.
- Mēs varam iet uz dārzu. Mēs varam doties atpakaļ uz tavernu.. ko vēlies tu? Man ir vienalga, tikai vēlos būt ar tevi.. - Viņa atbildēja, mazliet paliecoties atpakaļ, lai ieskatītos Drakam acīs. Viņa tuvumā viņa jutās tik droši, tādēļ nemaz nedomāja kas uz šāda ceļa varētu notikt.

[Sindra]

Draks pasmaidīja un vēlreiz noskūpstīja Nithu.
Labi. pēc mirkļa viņš noteica un palaida vaļā meiteni. Audzināsim raksturu. Aiziesim palūkoties dārzu. puisim likās, ka kroga lielajā telpā noteikti nekas īpaši interesants nenotiks un sēžot kroga istabā ar angelu divatā viņam varētu rasties pārāk uzmācīgi nodomi un galu galā, ja Nitha vēlēsies ar viņu pavadīt kopā nakti, viņi to noteikti paspēs arī pēc pastaigas.

Draks paturēja savā rokā angelas labo roku un lēnām devās virzienā, kur bija jāatrodas dārziem.

[Džezā tikai Meit...]

Angela klusi iesmējās un atbildēja Draka īsajam skūpstam. Viņa paspieda puiša saņemto roku un mazliet negribīgi atlaida viņu. Nitha lēnām soļoja viņam blakus, klausoties apkārtējā klusumā. Kā skanēja viņu soļi, tālā putnu čivināšana un vēja šalkas kokos.. un bija patīkami to dalīt šo mirkli ar viņu.

Šo rakstu rediģēja Džezā tikai Meitenes: 05.08.2008 14:05

[Sindra]

Draks gāja uz priekšu un tajā pat laikā uzmanīgi vēroja apkārtni. Aridenas runas par serpentiem, kuri vajā "nepareizo rasu savienojumu bariņus" bija likušas pamosties ilgus gadus trennētajai piesardzībai.

Puisis visu laiku bija ieturējis krodzinieka norādīto virzienu un kad viņam likās, ka ceļā pagājusi kāda ceturtdaļstunda, viņš sāka lūkoties pēc kaut kā, kas liecinātu, ka viņi atnākuši pareizi.

[Massacre]

Remiēla pasniegto saldo ēdienu - maizes zupu -, Marro baudīja lēnām un nesteidzoties. Šķita, ka viņa jau aizmirsusi barbaru sev blakām un viņa pirms tam uzdotos jautājumus, kā arī pašas atbildes. Pateikusies par ēdienu ļoti jūsmīgiem vārdiem un atstājusi krodziniekam amuletu pret ļaunumu (Marro pēkšņi bija atcerējusies, ka viņas līdzšinējā attieksme nebija tā, ar kuru viņa cilvēkos parasti stādījās priekšā, tāpēc steidzās to labot) un samaksājusi noteikto summu, laipni atvadījās.
Atlikušo dienas daļu viņa pavadīja, gādājot sev jaunus pārtikas un nedaudz arī dzeramā krājumus, kurus mežā un apkārtnē sadabūt nebija tik viegli. Kā arī viņa pārbaudīja un centās uzlabot visu, kas saistīts ar viņas ieroču munīciju un stāvokli. Visā šajā laikā, sieviete izturējās laipni, katram pārdevējam veltīja ļaunumu atvairošus vārdus un īpaši redzamā vietā, sev uz krūtīm, bija novietojusi zīmi, kas apliecina ļaunuma izdzinēja satusu.
Vakarpusē Marro pameta pilsētu, lai turpinātu savu ceļu uz priekšu, īsi pirms došanās prom vērodama vai neatradīsies kāds, kuru būtu vērts nomedīt.

[Malduguns]

Rofes uzacis viegli noraustījās, kad meitene bija noklausījusies Raiga sacīto.
-Mēs ļoti uzmanīgi klausamies,-viņa sacīja, uzmetusi īsu skatienu arī brālēnam. Te, nošķirti no krodziņa kņadas, viņi varēja visu pārrunāt kā u tas bija un sanāca.
Rofes pelēko acu skatiens bija tiešs un mazliet vēsi skarbs.

[Elony]

Raigam tas jau sāka apnikt. Skaidrot atkal un atkal. Bet tas bija vajadzīgs.
"Es gribu atjaunot draco cilts diženumu, veidot sadarbību ar pūķi, lai viņš dāvātu draco jaunu spēku. Un tad iespējams, panākt, lai atjaunojas pati pūķu cilts. Tas arī viss, to es gribu. Pirms tam ir jātiek galā ar traucēkli - valdnieku. Un to arī darīs Devs un tie, kas vēlas ņemt dalību pareģojuma piepildīšanā."
Raigs pasmaidīja.
"Savukārt es vēlētos redzēt apliecinājumu tam, ka jūs tiešām esat tie, par ko jūs dēvē - tie, kas saistīti ar pūķi."

[Malduguns]

Rofes uzacis atkal viegli noraustījās.
-Kādā veidā tu vēlies izmantot pūķi? Iepriekšējā reizē, kad radās draco cilts, pēdējais pūķis ziedoja savu sirdi. Tomēr atjaunot pūķu cilti, tas izklausās daudzasološi, vien kādā veidā? Pūķis mums ir tikai viens,-viņa sacīja, sargājoši uzlikusi roku uz mugursomas, kurā atdusējās Sarguns.
-Turklāt visvairāk ar pūķi laikam esmu saistīta es. Un tas ir svētījis vai ļoti spēcīgi atzinis mūsu... mūsu,-Rofe aprāvās un uzlūkoja Enlilu, it kā meklēdama atbalstu.

[mr Bl@ck]

Stāvokli. Enlils nobeidza Rofes iesākto teikumu. Un kādā veidā jūs to domājat darīt? Cienītais kura vārdu mēs nezinām. indīgi jautāja.

[Elony]

"Tāpat kā es jūsu vārdus nezinu." Raigs smīnot teica.
"Domājat, ka es iešu uz konfliktu? Ņemiet vērā, ja es to gribētu, tad jūsu situācija būt sliktāka kā pašlaik. Bet es to nevēlos un nedošu jums iemeslu būt rupjiem vai agresīviem."
Viņš palika nedaudz nopietnāks.
"Mans vārds ir Raigs. Es nodarbojos ar draco un pūķu pētniecību. Un mans mērķis ir panākt, lai pūķis ziedo daļu no savām asinīm draco pārstāvjiem, lai pūķis var izdzīvot, bet draco attīstīties tālāk. Kā pateicību es domāju turpināt meklēt vēl citus iespējamos pūķus, lai atjaunotu pūķu cilti."

[mr Bl@ck]

Kas ir viegli labojams Raig, mans vārds ir Enlils Enkrila dēls. Enlils atbildēja uz drako komentāru par vārdiem. Rofes vārdu viņš neatklāja jo nezināja vai viņam ir tiesības uz ko tādu.
Es esmu angels no Relmas provinces, un jūs zināt, kas notika ar to provinci priekš deviņiem gadiem vai ne? viņš savilka seju smīnā Tāpēc nebrīnieties par manām manierēm.

[Malduguns]

Rofe klausījās abos un virpināja vienu savu tumšo matu šķipsnu. Tas meitenei palīdzēja sakopot domas. Viņa caur pieri neatslābstoši vēroja Raigu un mazliet pašķielēja arī uz Enlilu.
-Pūķis vēl ir pārāk jauniņš, lai tagad veiktu ar viņu kādus ekseprimentus. Es nesaku, ka tādi tiks akceptēti, tas ir tikai fakts,-viņa sacīja.-Develina kāre pēc varas var kļūt mazliet bīstama, tomēr jācenšas puisi iegrožot, kaut nedaudz,-viņa vēl aizvien virpināja matu šķipsnu, bet šajā darbībā nebija ne smakas no koķetērijas.
-Un es esmu Rofe, Develina otras puses māsīca, starp citu,-viņa piemetināja.