Meklētais [PZP] [C], LS pavediens. Opcijas

[Develin_]

Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...

Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm...

[mr Bl@ck]

Enlils palūkojās uz Rofi un noglāstīja viņas roku. Jā tā būtu labāk. viņš piekrita. Viņš pašķielēja uz aizdomīogā draco pusi, tad uz otru pārīti, kas šaobrīd kaut ko aktīvi apsprieda ar Aridenu, lai kas tas bija, tas novērsa viņu uzmanību no viņiem. Dodamies? viņš nočukstēja Rofei.

[Džezā tikai Meit...]

Nitha vēlreiz klusi iesmējās un sparīgi pamāja ar galvu.
- Jā, kad tev kas ienāks prātā.. - Viņas pirksti sakļāvās ciešāk ap draco plaukstu, bet aizvien maigi un saudzīgi. Vaigi no asarām bija kļuvuši dabīgi sārti un viņas acis bija atdzīvojušās. Viņa gluži vai staroja.
- Ak, cik skaista! Interesanta izvēle.. - Viņa teica, domās iztēlojoties sevi Draka aprakstītajā kleitā. Kā viņas sarkanie mati saskan ar naksnīgi zilgano debesu toni. Viņa aizvien pētoši vērās pretī tumšajām acīm, kurās viņa arī manīja prieku. Sieviete gaiši pasmaidīja. Pēkšņi vairs negribējās sekot pārējiem uz Ramiēla atrasto telpu. Gribējās palikt šeit un lūkoties tajās acīs. Pagāja kāds mirklis, līdz viņa piespieda sevi atrauties no to pētīšanas, lai skatienu pārlaistu pāri telpai, it kā gaidot, kad kāds ko teiks, vai kāds būs redzējis. Vai tas bija nepareizi? Just to, ko viņa sajuta? Vai tas ir nepareizi, ja angelai iepatīkas draco? Ja tas nav abpusēji.. viņa negribēja ciest. Viņa vispār vēl nevarēja par to spriest. Bija pagājis pārāk maz laika.

[Develin_]

Develins klusēdams visus vēroja. Nebija ne mazākā iemesla iejaukties. Un ja arī būtu, kāpēc lai viņš to darītu? Develins rūprīgi nopētīja savu piedurkni un tad ar garlaikotu skatienu atkal pievērsās bariņam, kurš nu jau aktīvi sprieda par ballēšanos.

Remiēls pamanīja māsīcas klejojošo skatienu un vēlmi doties projām. Angels viņai blakus šķita aizdomīgs, tomēr Remiēls bija radis pieņemt māsīcas izvēles, tādēļ neiebilda.
-Jums abiem vajag kādu drošu vietu?-jautājums atskanēja tikko dzirdami abiem - gan Rofei, gan Enlilam.
-Ei, nāciet jūs visi,-viņš uzsauca pārējiem.

[Malduguns]

Rofe tikko manāmi pamāja abiem - gan Enlilam, gan Remiēlam.
-Mēs atdalīsimies uz tavu istabu,-meitene tikko manāmi nočukstēja un saņēma Enlila roku, lai viņš paliktu uz vietas, kamēr pārējie paiet garām.

[Sindra]

Ramiēla balss Draku atgrieza realitātē un puisis palūkojās uz krodzinieka pusi.
Iesim, viņš pamāja Nithai. Paklausīsimies, ko mums interesantu pastāstīs.
Draks neatlaida Nithas roku un veda viņu atpakaļ pie pārējā bariņa un sekoja Ramielam.

[mr Bl@ck]

Enlils jautājoši pacēla uzaci, lai gan Rofe diezvai to pamanīja. Viņš bija mazliet apmulsis, bet laikam Rofe vēlējās ar viņu aprunāties privāti. Doma par to ka valdnieka spiegi varēja zināt, ka viņi ir te Enlilu darīja nemierīgu. Būs jānoskaidro, kas un kā. viņš nodom`ja domās pārskrienot pāri savu kontaktu sarakstam.

[Džezā tikai Meit...]

Nitha tikai pamāja ar galvu un devās pie pārējā bariņa, lai sekotu Ramiēlam uz klusāku vietu. Viņa apspieda visas domas un dziļi ieelpoja, lai nomierinātu sevi. Angela vienkārši truli vērās uz priekšu, lai nebūtu atkal jāsāk domāt. Kaut mirkli miera no tā. Kaut tikai šo mirkli. Viņa nevēlējās domāt par tikko notikušo un sajusto. Bet bija jākoncentrējas uz izredzētā bariņu un ko tie teiks.

[Develin_]

Develins nošļūca no krēsla un sekoja Remiēlam, kurš vedināja pulciņu pa kādu gaiteni dziļāk iekšā mājā, kurai bija piestutējies krogs.
Puisis zināja, ka Rofe pati tiks galā, tāpēc īpaši par māsīcu neuztraucās. Viņa bija liela meitene, kāda bija bijusi jau neilgi pēc vecāku nāves.
Visi sekotāji tika novest palielā telpā, kura vidū bija kvadrātveida galds, bet gar sienām slējās guļamlāviņas, kuras nupat kā bija saklātas. Vietas pietika visiem un pat vēl palika pāri. Uz galda stāveja dažādas uzkodas un Madeleina tikko kā devās ārā no telpas, piemiedzot Drakam ar aci. Sak, uzdevums izpildīts.

[Malduguns]

Pa burzmu Rofe panāca, ka viņi abi ar Enlilu nozūd kādā citā istabiņā, kuru apdzīvoja Remiēls pats personīgi. Tikpat vienkārša kā viņa piedāvātie apartamenti ceļotājam, vien tajā varēja manīt lielākas apdzīvotības pazīmes, jo gulta nebija īpaši kārtīgi saklāta un šur tur varēja redzēt drēbju gabalus.
Rofe apsēdās uz gultas un noņēma mugursomu ar Sargunu, tad palūkojās uz Enlilu un aicināja apsēsties arī puisi.

[Sindra]

Draks pasmaidīja Madeleinai un viegli nolieca galvu pateicībā.
Puisis aizgāja līdz galdam un pavilcis vienu no krēsliem nostāk no galda piedāvāja apsēsties Nithai. Tad atbīdīja vēl vienu un laipni pāmāja Aridenai, pats sev atstādams vietu starp abām angelām.
Draks apsēdās tikai tad, kad abas sievietes bija apsēdušās.

Puisis vēlreiz ziņkārīgi nopētīja Devu. Viņš gan pamanīja, ka drako meitene un angels līdz šai istabai neatnāca un visticamāk Raigam tas sagādās problēmas, jo nav jau divu domu, ka šie abi noteikti pazuda ar visu Raiga kāroto pūķi. Nez kamdēļ Drakam likās, ka šāda rīcība nekādas pozitīvās sarunas neizraisis. Taču pagaidām viņš neko neteica un cerēja, ka Raigs neaizsvilsies pārāk ātri. Šeit savākušies ļautiņi neizskatījās pēc lauku kopējiem un noteikti ar saviem ieročiem mācēja apieties itin labi.

Drakam bija bail no konflikta. Viņš nezinātu ko darīt. No vienas puses Nitha bija jauka meitene un noteikti nebūtu pelnījusi, ka kāds no šeit esošajiem pagrieztu zobenu pret viņu. No otras puses Raigs. Īsts draco un idejiski, ja viņš uzsāktu konfliktu, tad noteikti rēķinātos, ka Draks nostātos viņu pusē. Draco vienmēr nostājas savējo pusē. Puisim katrā ziņā negribējās kļūt par nodevēju.
Puiša acis nemierīgi šaudījās pa telpu. Un tā īsti atslābināties viņš arī nespēja.

Šo rakstu rediģēja Lady Sylvanas: 27.07.2008 13:45

[mr Bl@ck]

Enlils ienāca telpā un ātri aplūkoja to novērtēdazms to galvenajos vilcienos. Uz Rofes aicinājumu apsēsties viņš pamāj ar galvu tikai pirms tam novelkot plato apmetni un izplešot spārnus, kas no ilgā gājiena bija diezgan notirpuši piekļauti pie muguras.
Tu vēlējies aprunāties?

[Malduguns]

Rofe pietrūkās kājās un sāka nervozi staigāt turp un atpakaļ pa istabu. Sarguns izlīda no somas un mirkšķināja savas zilās acis, tad piekļāvās Enlilam un ar skatienu sekoja meitenei.
-Tas draco uzzināja, kas mēs esam un no kurienes nākam. Tas ir bīstami. Un mums ir jāuzzina kā viņš to ri atklājis. Un kā viņš zina par Sargunu. Ar pārējiem es to apspriest nevēlējos. Vienkārši... Lai viņi domā par Develinu un visu pārējo,-meitene nolaida rokas un apstājās. Skatiens bija nopietns un mazliet satraukts, bet mati izspūruši. Rofes sejā varēja redzēt nogurumu.

[Džezā tikai Meit...]

Nitha sekoja pārējiem, neskatoties apkārt, vien uz priekšā ejošās personas kājām, jūtoties hipnotizēta, no vienmērīgajiem soļiem. Beidzot viņi nonāca istabā, kuras vidū bija galds. Viņa uzsmaidīja Drakam, kad viņš atbīdīja viņai krēslu un pateicoties apsēdās. Puisis likās aizdomājies un no viņa strāvoja nervozitāte. Angela ievēroja, ka divu personu trūkst. Draco meitene un angels, pie kuriem šķiet bija Raiga kārotais pūķis. Viņa nedomāja, ka varētu izcelties nopietns strīds ar zobenu vicināšanu, ja visi mierīgi sasēdīsies ap galdu un visu izrunās no paša sākuma, vispirms atklāti iepazīstinot ar sevi. Vispār, nebija jau par ko celt strīdu, jo šķiet visi šeit bija kopā vienota mērķa dēļ - lai palīdzētu izredzētajam piepildīt pareģojumu, radīt jaunu rasi, iznīcināt ļauno.
Angela pēkšņi apjauta, ka viņai nav ieroču. Arī augšā, somā atradās tikai ne pārāk liels duncis, lai gan viņai ar to bija pietiekami. Ja tomēr izcelsies zobencīņas, tad viņa varēja būt visai nopietnās briesmās..
Sieviete atkal maigi saņēma Draka noku un mierinoši viņam uzsmaidīja, sak, viss būs labi.

[Elony]

Raigs palika krogā pēdējais. Klusēdams nolūkojās, kā aiziet pārējie.

Kad visi jau bija sagājuši lielajā istabā, kur viņus aizveda Ramiēls, tur ienāca Raigs un aiz sevis aizvēra durvis.
"Neviens neziņos par to, ko runājām lejā. Varat neuztraukties par to. Bet tas nenozīmē, ka pilī par jums var nezināt..."
Vērīgi nopētījis visu pulku, Raigs pamanīja, ka trūkst abu mīlnieku, tieši pie tiem, kuriem bija pūķis. Tomēr viņš neko par to neteica, bet atguva sarunas pavedienu.
"Tātad noskaidrosim galveno," Raigs iegāja dziļāk telpā un uzvedās kā... teiksim, izrādes vadītājs.
"Tu esi Izredzētais, kas minēts pareģojumā?" viņš skatijās uz Develinu. " Draco un angelu jauktenis un ieradies šeit, lai piepildītu pareģojumu?" pasmīnējis, Raigs paskatījās uz pārējiem, kas bija atnākuši ar šo drūmo tipiņu.
"Un jūs esat tie, kas ticat pareģojumam, vai ne? Un vēlaties palīdzēt to piepildīt?" Viņa saktiens nopētīja tos visus.
Raigs vēlreiz pasmīnēja. Tad palika nopietns un ierunājās:
"Bērns, kas nesīs iznīcību pasaulei.
Bērns, kas nesīs iznīcību divām varenām tautām.
Vai par šo pareģojumu ir runa? To jūs gribat piepildīt dzīvē?"

[Roviela]

Aridena daudz neprātojot sekoja Ramiēlam. Viņai īsti nepatika tas, kas varēja notikt, bet no tā izvairīties arī nevarēja - vai tad viņi tagad, atklāti lai ņemtu un uzbruktu, kā Nitha teica? Raigam, jā, un tad vēl nevarēja zināt, kas no tā sanāktu! Tieši bara pilsētas sardzes te trūkst, un tad atklās gan pūķēnu, kurš vēl ir tik maziņš, ka nevar pats sevi aizstāvēt kā pūķim pieklātos, un Devu, kurš ir iedomīgs kā pats galvenais, nu, drako, vai? (Angela nebija pārliecināta, ka tieši iedomība būtu drako galvenā īpašība. Lepnums, jā, tikai tas nav tas pats kā sasodīta zemiska un nekam nevajadzīga iedomība.), bet cits salīdzinājums neienāca prātā, laikam jau gadsimtu naids divu tautu starpā uzlika savu zīmogu arī pašām draudzīgākajām domām.
Viņi bija nonākuši līdz istabai, un Aridena bija patīkami pārsteigta par Draka galantajām izdarībām. Tas ir tik patīkami! Uzreiz jūties kā īpaša, un viņam tas patīk, to var redzēt. Angela bez šaubām un kavēšanās apsēdās sev Draka izvēlētajā vietā.
Un tikai tad pamanīja, ka Rofe un Enlils ir nozuduši. Tas varēja radīt problēmas! Viņa cieši nolēma, ka, ja vajadzēs, pastāstīs visu no sākuma līdz beigām, kā ir, un noteikti neļaus, ja tas būs viņas spēkos, nevienam iet meklēt šos abus. Bija taču skaidrs, ka viņi raizējas par pēdējo pūķi, un pat ne Raiga dēļ, bet tāpēc, ka šī ir valdnieka pilsēta. Kad viņi būs tikuši galā ar problēmu, viņi atnāks paši.

Viņa piespieda sevi sēdēt mierīgi, ļaudama Raigam uzstāties. Tad klusi un lēnprātīgi ierunājās.
- Cienītais, Jūs piemirstat pareģojuma sākumu:
No mīlas liegtas
Starp debesīm un zemi.
No viņas asins straumes.
No viņa asaras vienas vienīgas.
Dzims aizliegts bērns.

Devs nav jauktenis. Viņu atrada uz viņa mātes baltajiem spārniem, un viņa bija ē... jaunava, jā, joprojām. Un, redziet, lieta tāda, ka tas tiešām ir viņš. Pareģojums, par kuru runājat, jau ir iesācis pildīties. Ko jūs tagad ieteiktu darīt? Brukt mums visiem viņam virsū un nogalināt? Vai tā pasaule paliks labāka?

Šo rakstu rediģēja Roviela: 27.07.2008 14:20

[Develin_]

Remiēls bija atstājis telpu. Lai tie izrunā visu, kas viņiem runājams paši savā nodabā.

Develins raudzījās uz Raigu ar savu skumjo un teju vai vienaldzīgo skatienu, tomēr neviens nevarētu pateikt, ka Raigs Develinu uzjautrināja. Turklāt viņā varēja saskatīt arī kādu, kurš viņam ir līdzīgs. Arī viņam gribējās varu. Un caur valdnieka nāvi to varēja iegūt. Enlils tika atmests kā nekam nederīgs, turklāt viņa nemaz nebija šeit. Viņš droši vien bija kopā ar Rofi, mazo draco māsīciņu.
-Pēc dažiem notikumiem tika paliecināts, ka es esmu tas, kas es esmu,-Develins apliecināja. Viņa gaišbrūnie mati krita pār pleciem, bet zilās acis vērīgi raudzījās klātesošajos.
-Es liku priekšā plānu. Tagad tikai atliek domāt kā to iepildīt un īstenot,-puisis vērīgi pētīja galdu un paķŗa vienu cepumu no šķīvja.

[Sindra]

Draks zem galda satvēra Nithas roku. Bet pats lūkojās uz Raigu.
Jā, Raig... puisis pasmaidīja. Mēs jau par to runājām pirmīt. Katrs pareģojumā saskata to, kas viņam izdevīgāks. Tas, protams, ir cilvēku dabā.
Es viņu meklēju, jo ticēju, ka viņš spēs nest pasaulei mieru. Un izbeigs muļķīgās asinsizliešanas, kuras veicina rasu naids.
Es par to domāju, kamēr Tu staigāji pa pilsētu.
Radīsies jauna rase, bet tas jau neiznīcinās abas iepriekšējās varenās tautas. Patiesībā, es neticu, ka pasaulē līdz šim brīdim nav vēl neviena angelu draco radīta bērna. Varbūt viņi slēpjas, varbūt saskaņā dzīvo un viņus īsti nemaz netraucē rasu naids un valdnieks.

Izredzētā dzimšana, protams, ir brīnumaina. Tikai cik brīnumains viņš pats ir?
Atmetot dzeju, jo mēs tomēr šeit esam reālā pasaulē.. Ko viņš darīs, lai rasu naids izbeigtos? Draks uzlūkoja Devu. Kāds ir Tavs plāns, kuru Tu liki priekšā?
Mans zobens būs Tavs atbalsts, ja šis plāns saskan ar to, kā es vēlētos, lai pasaule mainās.

[Džezā tikai Meit...]

Nitha lūkojās uz Raigu, kurš iesāka sarunu.
- Kā jūs to varat zināt? Kas ir šie avoti, no kuriem jūs saņēmāt informāciju! - Angela ierunājās, nenolaižot skatienu no draco. Viņa klausījās tālāk viņa runā un aizdomājās par pēdējiem vārdiem. Tiesa, izredzētais nesīs iznīcību. Bet kāda veida? Visi mirs un atdzims cita tauta, vai arī tas domāts kā savādāk? Rašu sajaukšanās jau arī ir iznīcība, jo tiek izjaukta tīrasinība.. vai tā?
- Jā, tika arī pieminēts, ka radīsies jauna rase. Mēs jau nevaram zināt kāda veida iznīcība tā tieši būs. Ja nu tas domāts par rašu sajaukšanos? Bet tiešām, lūdzu, vai jūs varētu izstāstīt visu, no sākuma līdz galam, lai mēs varētu saprast. Ko jūs bijāt ieplānojuši? No kurienes jūs nākat un kā jūs satikāties..? - Viņa jautājoši pavērās te uz Devu, te Aridenu. Viņa pasmaidīja, kad Draks zem galda saņēma viņas roku un par atbildi viegli paspieda to.

Šo rakstu rediģēja Džezā tikai Meitenes: 27.07.2008 14:44

[Roviela]

- Varu teikt to pašu, - Aridena atbalstīja Draku, - es atbalstīšu Izredzēto, ja tas nesīs mieru, un neatbalstīšu, ja tas nesīs sliktāku pasauli, kā tagad ir. Un, es jau teicu! Angs neatbalstīs atriebību, iznīcību un tīru varaskāri. Angs mani sūtīja redzēt, kā tas notiek, un es ticu, ka tagad rīkojos tā, kā Viņš to vēlas.
Viņa piekrītoši pamāja arī tam, ko teica Nitha.
- Jā, tā tas var būt! Vai jūs, kas neesat redzējuši, zināt, kāds reāli, īstenībā izskatās pūķis? Bet vispirms, lūdzu, stāsti savu plānu, Develin, visu, no sākuma līdz beigām un kam no tā paredzēts sanākt.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 27.07.2008 14:41

[Elony]

Raigs uzrāva uz augšu uzaci par agnelas vārdiem.
"Tik tiešām? Tā ir neparasta dzimšana. Un sakrīt ar pareģojuma vārdiem. Tiesa, nez vai Devs pats atceras savu piedzimšanu? To viņam pastāstīja kāds cits... Man dīvaini liekas, ka viņš dēvēts par aizliegto bērnu, jo tas manā izpratnē ir angela un draco savienībā dzimis. Kā zināms, cilšu nauda dēļ tāda iespēja ir līdzīga nullei... gandrīz." Raigs atcerējās abus pazudušos.
"Bet tas jau nav tik svarīgi."

Kad savu bija teicis Draks, Raigs atkal ierunājās.
"Bērns, kas nesīs iznīcību pasaulei.
Bērns, kas nesīs iznīcību divām varenām tautām.
Vispār man tas liekas diezgan viennozīmīgi. Pat ja Devs to nedarīs tīšām viņa darbības novedīs divas varenās rases, attiecīgi draco un angelus, iznīcībā. Varbūt ne uzreiz un visus, bet kopumā. Tiesa, es neteicu, ka šāds galarezultāts mani neapmierinātu, ka draco un angeli beidz pastāvēt savā pašreizējā formā...
Bet nez vai Deva plāns ir šajā ziņā. Man rodas iespaids, ka runa ir par politiku."