Meklētais [PZP] [C], LS pavediens. Opcijas

[Develin_]

Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...

Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm...

[Elony]

Raigs klusi sēdēja un pētija notiekošo. Viņš jau bija saņēmies un atguvis līdzsvaru. Mier sun pacietība - viss, kas vajadzīgs. Lai Angelina pirmā reaģē. Vai nereaģē un klusē. Vienalga. Viņš bija gatavs visam. Pārsteigties nebija vēlams, jo īpaši tāpēc, ka šeit bija Draks, kurš tik jauki veica izlūkošanu viņa vietā.
Atlika tikai sagaidīt, kāds tam būs rezultāts.

[Roviela]

Aridena, sapratusi, ka drako nevēlas, ka viņi sarunātos visiem dzirdot, pagāja dažus soļus sāņus un atbildēja klusi.
- Tas ir savāds jautājums kādam, ko redz pirmo reizi mūžā, pie tam Jūs esat drako, bet es esmu angela. Es šaubos, es nezinu, vai drīkstu atbildēt!
Viņa tāpat paļāvīgi skatījās drako acīs. Angelas acīs varēja izlasīt vēlēšanos uzticēties. Viņai patika šis drako.
- Es pateikšu priekšā - Izredzētais ir mans brālēns, manas mātes māsas dēls, visas pazīmes rāda, ka tas ir viņš, - angela nopūtās, skatiens kļuva skumjš.
- Es uzticos Jums! - Aridena bija izšķīrusies.
- Tas ir angels ar drako sirdi, bet viņš vēl nav apradis ar savu sūtību, pats tikko to uzzināja, pirms tam visu mūžu meklējot Izredzēto, lai to nogalinot atriebtu savas mātes nāvi, un tagad viņš vēl ir apjucis, tā domāju, un ļauj savā sirdī ienākt ļaunumam un varaskārei - tieši tam, kam tur nav jābūt. Es raizējos! Es negribu, ka pasaule miera vietā iegūst ko sliktāku par to, kas jau ir. Re, - viņa neuzkrītoši pameta norādošu skatienu uz Devu tā, lai to spētu pamanīt vienīgi puisis, ar kuru viņa runāja, - neskatieties uzkrītoši! Nevienam citam, lūdzu, ne vārda vai zīmes! tas, ar baltajiem spārniem, kas sēž pie galda un skatās uz to, itin kā nekad nebūtu redzējis. Kā man gribētos, ka tas būtu melnspārnis! Viņam šī misija piederētos labāk, bet kā ir, tā ir.
Viņa atkal pavērās drako acīs un pasmaidīja.
- Pareģojums jau ir sācis piepildīties. Jūs redzat tās divas sadotās rokas? Tās ir sadotas ar pūķa svētību.

[Elony]

Raigs priecājās, ka Draks nebija iedomājies angela jautāt par viņas skaistumu vai tamlīdzīgām muļķībām.
Tomēr viņi runāja pārāk klusu, lai viņš saprastu visu un arī to, kurš tad ir izredzētais.
Pagaidām tas bija otrškīrīgi.
Jo Raigs dzirdēja angelas pēdējo piebildi. Viņš nevarēja nedzirdēt teikumu, kurā pazib vārds pūķis. Tāpēc viņš piecēlās un lēnām devās tuvāk. uzmetis diezgan nelabvēlīgu skaitenu tiem abiem, kas parādija, ka savas cilts lepnums tiem nepiemīt. Ka gatavi aizmirst par seno tabu.
Nostājies kādu soli aiz Draka viņš cieši paskatījās uz angelu.
"Un ķur tad ir šis nesen dzimušais pūķis? Jo viņš ir šeit, un viņš pieder man." Lai arī Raigs runāja klusi, viņu varēja sadzirdēt arī pārējie, kas bija ienākuši.

[Roviela]

Aridena apsitās otrādi kā vēja sviesta. Roka bija uz zobena spala, viņa būtu uzbrukusi, ja nezinātu, ka tas beigsies slikti viņiem visiem. Viņa bija runājusi klusu, bet, acīmredzami, ne pietiekami klusu, un tagad vajadzēja samaksāt par to.
- Ko tu teici? - angelas balsī nevarēja vairs dzirdēt neko no siltuma. Tur skanēja kaut kas līdzīgs nicinājumam un izbrīnam reizē.
- Kas tu tāds esi, ka vari teikt, ka tev pieder pūķis? Kuram no mums gan var piederēt pūķis? Tas nemaz nav iedomājams! Viņi, cik man zināms, pieder paši sev un tikai sev, un man šķiet, ka tev (viņa tīši nelietoja pieklājības formu) kā drako tam vajadzētu būt zināmam.

[Elony]

(OCC: Eh, žē, ka nav Zo zo... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif) )

Raigs uz brīdi paskatījās uz Angelinu. Pēc tam atkal pievērsās angelu sievietei.
"Es zinu daudz par pūķiem. Kā arī to, ka tas nebūtu jūsu vidū, ja ne manis. Un zinu, kāda saikne izvedojas starp jauno pūķi un kādu, kas kļūst par tā... teiksim, audzinātāju. Un man ir diezgan noteikts viedoklis par to, kam tam jābūt." Viņa balss bija vēsa.
Pēc tam Raigs gadīja ko teiks, vai kā reāģēs pārējie.

[Džezā tikai Meit...]

ooc: par vēlu, labošu..

Nitha pamodās pēc kādām pāris stundām. Viņa jutās daudz labāk, kājas vairs tā nesmeldza, kā ierodoties tavernā. Viņa lēnām piecēlās, aizvien aizklājusi savu ķermeni ar sniegbaltajiem spārniem, kuri nu mirdzēja spožāk. Viņa gan jutās, gan izskatījās daudz labāk, jo bija labi atpūtusies. Sieviete izstaipījās un izlēma nokāpt lejā, paskatīties, kas notiek. Viņa atvēra durvis un lēnām nogāja krogā, kur tagad valdīja neparasts dzīvīgums. Tikko ieradušies viesi piesaistīja viņas uzmanību. Savāds bariņš - barbars, draco, angeli.. ar vienu maliņā sarunājās Draks, kas uz mirkli lika viņai sajusties skumji. Vai tā bija greizsirdība? Bet viņa pēc mirkļa apstulbuma saprata, ka noticis tas, ko viņi bija gaidījuši. Izredzētais ieradies. Nitha pieglauda spārnus mugurai, zaļā kleita noplīvoja, sarkanie mati aizvien bija sasieti mezglā, bet no tā bija atrisušas divas šķipsnas, kuras ieskāva viņas smalko seju. Viņa klusi gāja pie viņiem. Piegājusi pie Draka, viņa liegi aizskāra viņa roku, lai pievērstu viņa uzmanību.
- Labvakar. - Viņa silti uzsmaidīja angelu sievietei. Skatiens atkal pievērsās draco puisim.
- Vai tas ir noticis? Izredzētais? - Viņa klusi, tikai viņam dzirdami ievaicājās.

Šo rakstu rediģēja Džezā tikai Meitenes: 24.07.2008 23:01

[Roviela]

- Tad tu dzirdēji, ko es teicu - tās divas rokas ir sadotas ar pūķa svētību, un tā tas arī paliks, un nekādas tavas domas par to, kam ir jābūt kura audzinātājam, nav no svara, - Aridena laipnā balsī kā skaldīt noskaldīja.
- Pūķis ir izvēlējies, un tā nav izvēlēto vaina. Es redzēju, kā tas notika. Visu no sākuma un pēc tam arī.

[mr Bl@ck]

Enlilu ievērotā Drako izteikums pamatīgi pārstaeidza, bet par laimi kapuce atkal to noslēpa viņš tikai atlaida Rofes roku un paslēpa abas rokas zem apmetņa. Viņa labā roka atradās uz Glaciusa spala, viņš bija gatavs izvilkt asmeni, bet šobrīd viņš klusi pieslīdēja blakus Aridenai un no kapuces apkašas uzlūkoja abus drako, acīs varēja manīt apvaldītas liesmas, kas kur katru mirkli varēja izrautiess.
Viņa sejas panti bija tikai aptuveni sazīmējami.
Saruna pagaidām vērpās mierīgi, bet ja viņš spirieda pareizi, tad līdzīgi kā Devs šis drako varēja uzliesmot dusmās izdzirdot tikko sacīto tālab Enlils bija tuvumā, katram gadījuma.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 24.07.2008 23:00

[Sindra]

Draks noklausījās Aridenas stāstu. Jauneklis izskatījās apmulsis.
Viņš katrā ziņā nebija gaidījis, ka Izredzētais neatbilstu tam kādu viņš bija to iedomājies.
Draco nopūtās un nodūra skatienu. taču jau pēc mirkļa salecās aiz muguras sev izdzirdot Raiga balsi. Aizdomājoties par Izredzēto, viņš bija piemirsis par piesardzību. Bija jau arī nogurdinoši visu laiku piesargāties un krogs jau nu noteikti bija vieta, kur piesardzību uz mirkli varēja atlikt malā.

Draks saīdzis pagriezās pret Raigu. Puisim nepatika ja traucēja viņa sarunas. Viņš tā nebija pieradis. Mājās, kad viņš runāja, pārējie klusēja.
Es vēl nebiju pabeidzis sarunu ar cienījamo lēdiju. Draks neapmierināti uzlūkoja Raigu.

Puisis pamanīja Nithu un uzsmaidīja viņai. Draks viegli noskūpstīja angelas roku. Tu izskaties atpūtusies. viņš secināja.
Viņš ir šeit.. Draks pavisam klusi iečukstēja Nithai ausī un neuzkrītoši pamāja uz Deva pusi un mazliet vainīgi paraudzījās uz Aridenu.

Šo rakstu rediģēja Lady Sylvanas: 24.07.2008 23:15

[Džezā tikai Meit...]

Nitha nopūtās, kad Draks noskūpstīja viņas roku, bet sejā tikai parādījās liegs smaids. Vienīgi acīs varēja samanīt ko savādāku. Bet viņa centās nepaskatīties draco sejā.
- Jā, miegs visam nāk par labu. - Viņa teica un acis pievērsās angelam, uz kura pusi norādīja draco.
- Tātad tas viss ir patiess.. - Viņa vairāk sev noteica.
- Un pārējie palīdz piepildīt pareģojumu? - Viņa atkal klusi iejautājās.

Šo rakstu rediģēja Džezā tikai Meitenes: 24.07.2008 23:11

[Sindra]

OOC - GM laikam aizmirsa uzrakstīt, ka Nithai istabā bija dāvana. ^^

Draks sajutās nokļuvis visai neveiklā situācijā. Viņam noteikti nepatika Raiga agresīvā uzvedība. Un tagad Nitha, Aridena un Izredzētais. Viņš nespēja turēt solījumu svešajai angelai, ka nevienam par Izredzēto neteiks.
Puisis palūkojās uz Aridenu un nolieca galvu.
Es atvainojos. Es pievīlu Jūsu uzticību pirms paspējām kārtīgi iepazīties. Kā jau es teicu, es Viņu meklēju ilgu laiku un izstāstīju šai jaukajai angelu meitenei viņš pamāja uz Nithas pusi, ka gaidu Viņu šeit ierodamies. Arī viņa vēlējās redzēt un es nespēju izpildīt Jūsu lūgumu par nevienam ne vārda, ne zīmes. Draks vainīgi palūkojās Aridenai acīs un lai arī izskatījās vainīgs, augstdzimušās asinis lika sevi manīt. Puisis izskatījās cēls.

Es nezinu, dārgā Nitha, ko šie ļaudis šeit dara. Draks palūkojās uz angelu. Es diemžēl nepaspēju to pajautāt, jo Raigs aktīvi sāka meklēt pēdējo pūķi. Un izskatās, ka šādas uzvedības rezultātā mums drīzāk sanāks savā starpā krustot zobenus nekā izrunāties. tā runājot Draks tomēr ne mirkli nepieskārās savam zobenam. Viņš pat nebija novācis apmetni no tā spala.

[Džezā tikai Meit...]

OOC: Nē, neuzrakstīja. Bet, kad viņa atgriestos istabā, tur varētu būt pārsteigums...

Nitha piekrītoši pamāja ar galvu un izslējās. Viņas acīsa neko nevarēja ieraudzīt. Otra draco uzvedība tiešām bija nedaudz neapdomīga, pārāk sasteigta. Bet pag..
- Pūķis? - Viņa jautājoši ielūkojās Drakam acīs. Sieviete palūkojās uz Aridenu un vēlreiz paklanījās viņai. Vaigos ielija nedaudz sārtuma un viņa maigi pasmaidīja. Pie angelas bija pietuvojies vēl viens stāvs. Tā seju varēja knapi saskatīt.
- Esiet sveicināti. - Viņa klusi sveicināja, seno angelu valodā. Spārni ciešāk piespiedās mugurai, bet ugunīgi sarkanās matu šķipsnas tikai aizliktas aiz auss.

[Sindra]

Hmm... Draks aizdomājās. Šie noslēpumi īsti nepieder man. puisis palūkojās uz Nithu. Ja mums izdosies iegūt šo ļaužu uzticību, tad iespējams, viņi mums pastāstīs visu kā bija un kā ir. Varbūt pat atļaus piedalīties tajā, kas būs. .. Tikai pēc balles. Nu es varēšu tikai pēc balles. puisis mulsi pasmaidīja.

Es tikai nezinu kā būs ar to uzticēšanos. viņš mazliet neiecietīgi palūkojās uz Raigu.

Šo rakstu rediģēja Lady Sylvanas: 25.07.2008 00:17

[Elony]

"Es piekrītu, ka tā nav izvēlēto vaina." Raigs klusi noteica.
Viņš vēreiz paskatījās uz Angelinu. "Un ja kāds te runāja par uzticību, tad varu tikai piebilst, ka pūķis ir pie jums tkai tādēļ, ka reiz par daudz uzticējos..."
Jā, viņam nebija sanācis uzvesties īsti pacietīgi. Bet viņš nevarēja, ja viņa meklētais bija tepat blakus. Viņa dzīves mērķis...
"Patiesībā tam nav nozīmes. Pūķis laikam ir tur." Raigs norādīja uz Rofes mugursomu. Viņš nebija pārlieicnāts pilnībā, bet viss liecināja, ka tā tam jābūt.
"Ja kāds uztraucas, ka es varētu rīkoties agresīvi, tad viņš ļoti maldās. Es spēju pieņemt apstākļus, ja arī tie nav man labvēlīgi. Tikai...
Jums būs ar mani jārunā tik un tā. Ja šeit, korga vidū ne, tad citur."
Viņam bija jāatzīst, ka sarunu uzsācis prātīgi nebija. Bet reizēm savaldīt emocijs ir par grūtu. Ne tāpēc, ka plāni saiet grīstē, bet tādēļ, ka tas notiek tādu muļķīgu iemeslu dēļ. Kā lai nedusmojas?

[Zōzā zač zač]

Meitene pamāja Rofei, kā apstiprinājumu, ka varēs turpināt vēlāk sarunu par pūķa pieskatīšanu.
Tad viņa nedaudz iepalika un sekoja visiem.
Viņa domās apsprieda, ka varētu sastapt Raigu, bet par to viņa ļoti cerēja, ka tā nebūs, jo viņa nespēs viņam pateikt kāpēc viņa no viņa aizgāja, jeb precīzāk aizlidoja no viņa, kamēr viņš gulēja.
Sperot soli pa solim viņi lēnām tuvojās milzīgajai cilvēku burzmai. Acu skatieni tika nekaunīgi pievērsti šim bariņam un katram, kas tajā bija.
Meitenes vaigi nedaudz piesarka. Viņai tāda uzmanība nepatika, un arī lika justies neērti.
Nolaidusi skatienu viņa pat neapjauta, kad bija nonākusi krodziņā, kur jau Rofe tika cilāta un visādi citādi samīļota.
Acīm redzami, tas bija Rofes radinieks, jo nekas cits, tas nevarētu būt.
Pārlaidusi acis visiem, kas bija telpā, meitene nedaudz sarāvās, kad ieraudzīja Raigu, tāpēc nedaudz atkāpās un nolaida skatienu uz purngaliem.
Ierunājās, kāds svešs draco, un pēcāk Raigs viņš acīmredzami uzsvēra ka pūķis pieder viņam, bet meitene vēlējās pārtraukt sarunu, bet ik reiz, kad viņu uzlūkoja Raigu, viņa acu skatiens viņai lika saminstināties un uzreiz sastingt.
Meitene aizvēra acis un ar labo roku sataustījusi zobena spalu viņa paspēra divus solīšus uz priekšu un izpleta savu melno spārnu tieši priekšā Raigam un pārējiem, kas ar viņu runāja.
Paskatījusies uz bariņu, ar kuru jau no sākumu viņa ceļoja viņa ar maigu smaidu, bet vieglu sārtumu vaigos noteica visiem.
E..Es atvainojos, ļaujiet man ar to tikt.. emm. galā.
Un meitene pievērsās Raigam, meitenes sejā bija vērojamas nelielas bailes, bet viņa jutās drošāk, kad plaukstā juta zobena spalu.
Nē, viņa Raigam neuzbruks, bet sajūtot rokās dunci, zobenu, vai kādu citu nāvējošu ieroci, viņa spēja justies droša un saņemt spēku, lai darītu gandrīz jebko. Kāpēc, tā bija, to zināja tikai viņa pati.
Lēnām pievelkot spārnu sev pie muguras viņa paspērusi pāris soļus nostājās tieši pretī Raigam. Viņš bija galvas tiesu garāks par meiteni, bet viņai tas īpaši netraucēja. Viņa ieskatījās viņam acīs un nedroši iesāka.
Raig...
Acis nolaidās, bet saņēmusi zobena spalu ciešāk savā labajā plaukstā viņa atkal pacēla galvu un ieskatījās Puiša acīs.
...Piedod, bet...bet tev nekad nebūtu izdevies to dabūt, jo tas tikai... uzraksti uz olas..
Meitene apklusa un samulsa, jo viņa nespēja izturēt Raiga caururbjošo skatienu, kaut arī viņa turēja savā plaukstā zobena spalu.
UN Meitene zināja, ka Raigs nezināja par uzrakstiem uz olas, jo nekur nekas par to nebija rakstīts. Vismaz meitene domāja, ka Raigs to nezināja, jo viņš viņai to neteica.
Viņa bija pavisam aizmirsusi visus, kas ar viņu ceļoja, vai arī ko citi domās par viņu šajā mirklī. Vismaz tagad.

[Sindra]

Dīvaini... Draks nočukstēja lūkojoties uz Angelinu. Man visu laiku likās, ka spārnotajiem drako spārni ir tādi kā pūķiem, lieli, pūķa formas un bez spalvām. Hmm, bet laikam jau atkal būšu kaut ko iztēlojies nepareizi. puisis vīlies paraustīja plecus un viņa skatiens atgriezās pie angelām. Patiesībā viņam ne visai interesēja Angelinas un Raiga attiecību noskaidrošana.

[Elony]

Uz Angelinas izgājieniem Raigs nereaģēja. Zināja, viņa nekad neuzbruks.
Viņš tika cieši uz viņu skatījās un burtiski izstaroja vēsumu.
"Es vēl spētu pieņemt to, ka tu savas muļķības pēc izvēlējies tur doties viena." viņš pēc brīža ierunājās klusā balsī.
"Bet paskaidro, kā tas nācās, ka pūķis nonāca pie viņas?" Raigs pamāja ar galvu uz Rofes pusi, bet nenolada skatu no Angelinas.
"Vai tu kaut mazliet apjēdz, ko esi izdarījusi?"

[Malduguns]

Rofe visā šajā kņadā bija atguvusi savu iepriekšējo skepsi. Sarguns nu jau bija mierīgāka nasta un meitene bija uzlikusi savu roku uz zobena spala. Drošības pēc.
-Un kāpēc tu domā, ka viņš ir tieši pie manis? Vabūt pūķis izšķīlās angelam ar draco sirdi? Vai arī kas tāds tavam šaurajam prātiņam ir pārāk nepieņemams?-atskanēja Rofes balss. Neparasti dzirda, bet tajā pašā laikā arī ledus auksta.

[Massacre]

Marro pateicās Remiēlam par maltīti un mierīgi to aizsāka baudīt, nedomādama neko, lai nevajadzētu atkal sākt domāt par medībām, jo šai pilsētai, tāpat kā visām citām bija jāpaliek tikai kā pelēkai masai, kurā nav personību.
Diemžēl skaļā pulciņa ierašanās lika sievietei asi un ātri neapmierinātībā nošūpot galvu. Pēcāk viņa klusi nolamājās, jo tika izjaukta viņas koncentrēšanās uz neko.
Pavirši uzlūkojot tikko ienākušos, skatiens kā piekalts apstājās pie dīvainās grupiņas. Ar smīnu secinājusi, ka nogalināt kādu no viņiem būtu grēks, kaut vai tāpēc, lai tagad redzētu, kas ar tiem notiks un pēcāk saklausītu to ļaužu baumās, Marro paņēma savu dzērienu, uzkrītoši nosēdās kā labā izrādē un vēroja notiekošo. Ēdiens lēnām dzisa, bet viņai bija vienalga; arī auksts būs garšīgs.

[Elony]

Raigs paskatījās uz Rofi. Draco meiteni, kas sagājās ar angelu.
Par to negribējās domāt. Jo pārāk jau tas dīvaini likās un pārāk jau tuvu pareģojumam.
"Es zinu, ka pūķis ir pie draco sievietes, kas saejas ar angelu vīrieti. Un liekas..." viņš pameta skatu uz Enilu.
"Ka tā būsi tu."
Lai arī Raigam ļoti kārojās ielūkoties somā un redzēt mazo pūķēnu, viņš bija noēmis vair sneļauties vājībām un atkal pievērsās Angelinai, gaidīt viņas atbildi.