Meklētais [PZP] [C], LS pavediens. Opcijas

[Develin_]

Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...

Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm...

[Massacre]

Uzsmaidījusi Ramiēlam, Marro ieinteresēti palūkojās uz viņu:
"Varbūt dodiet man barojošāko un labāko kas jums ir no ēdiena un iesala dzērienu?" varbūt tas bija jautājums, varbūt lūgums, bet izteica viņas vēlmes. Naudas Marro bija vairāk kā pietiekami nesenā medījuma turības dēļ un viņas untumi pagaidām tikuši apmierināti perfekti.

[Roviela]

Aridena ceļā līdz pilsētai kādu laiku gāja blakus Devam. Viņa nemēģināja vairs uzrunāt angelu ar drako sirdi, viņa vienkārši bija blakus, ja viņu - Aridenu ievajadzētos.
Angelai mugurā bija spožas bruņas, pie sāniem smalks zobens un plecos glīti izrakstīts loks ar bultu maku, un sniegbaltos spārnus viņa nebūtu spējusi noslēpt tāpat kā garos tumšos matus vai savu skaistumu. Angelu sievietes bija daiļas, bet pat viņu vidū Aridena izceltos.
- Rofe, vai šī ir tā vieta? - angela pajautāja, ar galvu pametot tavernas virzienā, kad viņi bija nonākuši pilsētas laukumā.

[mr Bl@ck]

Enlils mirkli apdomāja Rofes jautājumu, kā gan labāk to ielikt vārdos. To zintnieku es satiku gandrīz piecpadsmit gadus atpakaļ, mūsu ciematiņā Relmas provincē... Enlils iesāka, viņa skatiens šķita drusku aizmiglojies, kā cilvēkam, kas ir iegrimis dziļās domās. Šis cilvēks bija maza auguma, un tici man viņš to uztvēra ļoti sāpīgi, klupa virsū katram, kas kaut netīšām izteicās kaut ko par viņa augumu. Enlils atcerējās ar klusu smaidu. Es tai laikā, biju ļoti skeptisks, pret zintniecību un mēs ar to zintnieku ātri vien sastrīdējāmies. PAr ko nu mēs tur ķīvējāmies es tā īsti arī neatceros, bet galu galā, viņš izmeta kaut ko ka, es būšu pateicīgs, mazam savedējam. Tiesa viņš to bija domājis kā nejauku dzēlību, un tomēr kā vis izvērsās... viņš domīgi nobeidza.

OOC: Sorry par to ka izdomāju vietvārdu, bet kaut kur jau vajadzēja sākt.

[Malduguns]

Rofe pasmaidīja par Enlila stāstu.
-Tad jau laikam tev vajadzēs sākt ticēt zintniecībai,-viņa pasmīnēja un tā vien vēlēkās iebuķņīt puisim dunku ribās. Tādu draudzīgu dunku, kura būtu viņam veltīta tikai aiz pārlieku lielā prieka, kurš bija pārņēmis meiteni.
-Jā, tas ir īstais,-viņa pamāja Aridenai un drošā solī devās iekšā, lai uzmeklētu savu brālēnu.

[Elony]

Raigs iegāja krogā un pamanīja Draku. Lieliski, nebūs tīšām jāmeklē. Lai gan tam nozīmes nebija. Krodzinieks arī varētu pastāstīt, ja būtu jaunumi.
Viņš gribēja pieiet pie Draka un jautāt par to, vai tas saņēmis ziņu.
Bet tad pamanīja, ka krogā ir viesi. Daudz un interesantu viesu. Un pasmaidīja.

Šo rakstu rediģēja Elony: 24.07.2008 20:54

[Develin_]

Krodziņā

Remiēls pasniedza Marro saldu miestiņu un barojošu ragū, kuru normāli cilvēki varētu saukt arī par sautējumu ar gaļu. Pasmaidījis, viņš palūkojās uz nākamajiem apmeklētājiem un teju vai priekā iekliedzās. Rofe tika piespiesta pie glītā puiša platajām krūtīm, sirsnīgi sabučota uz abiem vaigiem un pacelta gaisā, vairākas reizes apgriežoties apkārt. Remiēls izskatījās patiesi laimīgs, viņa vaibsti smaidot šādi vērsās daudz glītāki. Neizskatījās, ka viņš savu māsīcu taisās laist vaļā.

[mr Bl@ck]

Jā, laikam gan. viņš sacīja ar klusu smieklu, bet tad viņi ieradās pilsētā un Enlils atkal uzvilka savu kluso noslēpumainības masku. Tikai tie, kas bija viņu mazajā bariņā zināja, kas par būtni zem tās slēpās. Bet šobrīd visai pasaulei viņš bija tikai kluss tumšzaļā apmetnī ietinies ceļinieks, kas turēja savu seju noslēptu platās kapuces ēnā. Varēja manīt tikai zilas caururbjošas un vērīgas acis, kas lūkojās apkārt.
KAd krodzinieks apskāva un nobučoja Rofi, Enlils juta tādu sāpīgu greizsirdības dzēlienu, bet atri vien apslāpēja to saprasdams, ka tas ir viņas pieminētais brālēns.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 24.07.2008 20:59

[Sindra]

Draks pamanīja ienākam Raigu un viegli pielieca galvu sveicienam.
Taču ilgi viņa skatiens pie draco puiša neiazkavējās, jo krogā ienāca kāda meitene, kura acīmredzami bija krodziniekam tuvs cilvēks.
Puisis mīļi smaidot nolūkojās uz sisrsnīgo atkaltikšanos.

[Malduguns]

Rofe nebija gaidījusi gluži tādu sagaidīšanu, tomēr laimīga un pārsteigta beigu beigās attapās Remiēla spēcīgajās rokās.
Brālēnu viņa nebija redzējusi sen un nu varēja novērtēt, ka viņš ir izaudzis un pieaudzis.
Rofe nobučoja Reimēlu tāpat kā viņš bija noskūpstījis meiteni un iepliķēja viņu arī mazliet. Lai laiž tak viņu lejā.
-Es atnācu ar draugiem,-viņa klusi nočukstēja.

[Elony]

Raigs neuzkrītoši apgāja apkārt pulciņam un apsēdās blakus Drakam.
"Sveiks, manas jaunais bruņiniek." viņš klusi ierunājās. "Redzi meiteni ar puķi matos? Lenti ap kaklu un ak, jā, tumšiem spārniem? Tā nav savāda angela. Tā ir Angelina. Un tā nu tu vari saprast, kas ir šis pulks un kas ir viņu vidū..."
Lai Draks domā par savu izredzēto. Raigs šobrīd par to nedomāja, bet pētīja pulku ar asi un cauruzrbjošu skatienu, apstājoties pie katra kunkuļa apmetņos un somām. Viņa acīs mirdzēja kāda savāda dzirkst. Ja ola bija izšķīlusies, tad kur...
kur... KUR ir viņa pūķis?!

Šo rakstu rediģēja Elony: 24.07.2008 21:15

[mr Bl@ck]

Atrāvis skatienu no radiniekiem Elils ļāva tam klīst pa Krogus zāli apskatot katru, kas tur sēdēja. Protams, šī satikšanās piesaistīja uzmanību, bet mednieka instinkts, kas bija iedzīts viņam asinīs lika uzmanīties no katra skatienu. Un te viņš juta kā kāds skatiens ilgi kavējas pie viņu pulka.
No kapuces apkašas viņš klusi noskatīja drako, kas viņu vēroja, viņš sēdēja ar kādu, kas bija tērpies bruņās. šī vīra skatiens Enlilam pagalam nepatika, bet to viņš neizrādīja.

[Develin_]

Krodziņā

Remiēls sabužināja Rofes matus un nolaida māsīcu zemē. Sarguns no virpuļošanas napamierināti saknosījās, tomēr vēl aizvien palika savā somā.
-Mums vajadzētu kādu klusāku vietu,-Develins uzreiz ķērās pie lietas un ielūkojās Remiēlam acīs. Pareģojuma bērns izskatījās sapīcis, noputējis un noguris, tomēr acīs vēl aizvien mirdzēja varaskāre. Tā bija kā nenodzēšama liesma un palika tur vienmēr un allaž.
Remiēls vēl svārstījās un jautājoši uzlūkoja Rofi.

Šo rakstu rediģēja Develin_: 24.07.2008 21:27

[Sindra]

Draks pavērtu muti nopētīja tikko ieradušos baru un klusējot pamāja Raigam, ka sapratis.
Puisis palūkojās uz Angelinu un tad viņa skatiens aizslīdēja līdz Aridenai. Ak jel... puisis klusi noelsās nespēdams novērts no angelas skatienu.
Mirkli nopētījis viņu, Draks piespieda sevi palūkoties uz pārējiem atnācējiem. Tā, tā.. barbars tas noteikti, nav, par meitenēm viss skaidrs. puiša skatiens šaudījās no Enlila uz Develinu. Jā, bet kurš no viņiem abiem? Tas kurš slēpjas, vai tas, kurš rāda savu seju atklāti. nespēdams atrast atbildi uz savu jautājumu, Draka skatiens atkal aizslīdēja līdz Aridenai.

[Malduguns]

Rofe pamāja, kad Develins ieminējās par kādu klusāku vietu. Meitene pati sev nemanot bija sameklējusi Enlila plaukstu sev blakus un ieslidinājusi savus pirkstus viņa rokā. Drošībai un pārliecībai, ka viņš ir tepat.
Sarguna kustības darīja Rofi nemierīgu, tāpēc viņa mazliet nervozi uzsmaidīja Remiēlam.

[Roviela]

Kamēr notika vētrainā sasveicināšanās, Aridena stāvēja mazliet nostāk un ik pa brīdim bažīgi paskatījās uz Devu. Ka tikai! jā, ko tikai? Viņa pati nezināja, ko, bet bažas neatstājās.
Pāris reizes viņa pārlaida acis arī krogā esošajiem. Pamanot glītā drako, kurš angelai izskatījās pēc augstmaņa, skatienus, viņa viegli piesarka. Nevarēja nepamanīt, ka viņai šāda uzmanība nav nepatīkama. Tas, protams, bija dīvaini un neierasti - angeli taču nemēdza izrādīt īpašu patiku pret drako un otrādi tāpat, piedevām šie divi, kas skatījās viens uz otru, bija karotāji, bet tā tas bija.
Viņam blakus sēdošā drako acīs Aridena saskatīja ierastāku izteiksmi - viņš pētīja viņus vērīgi, varbūt pārlieku vērīgi. Kāpēc? Droši vien tāpēc, ka mūsu bariņš ir tik sajaukts - angeli, drako un barbars, Aridena nosprieda.
Viņa gaidīja, ko Rofe sarunās, ik pa brīdim pašķielējot no biezo skropstu apakšas uz augstmani drako.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 24.07.2008 21:43

[Sindra]

Draks pamanīja, ka ar savu blenšanu piesaistījis angelu sievietes uzmanību. Viņš aizvēra muti, samulsis palūkojās uz Raigu, paraustīja plecus un piecēlās. Neskaidrībā Draks nespēja dzīvot, viņš labāk klausījās pārmetumus par savu dedzību nekā pēc tam nosodīja sevi par savu lēnību.

Puisis piegāja pie Aridenas un pieklājīgi paklanījās.
Atvainojiet cienītā, vai varu Jums uzdot kādu jautājumu?

[Develin_]

-Es tūlīt,-Remiēls sacīja, vēl palūkojies uz savu māsīcu un bariņu uz mirkli atstāja.
Develins sapīcis nopētīja Draku, kurš bija pie viņiem pienācis. Tad tikai novēcināja savus sniegbaltos spārnus un devās pie letes, kur jau sēdēja Marro.
Viņš nepievērsa barbarei ne mazāko uzmanību un domīgi pētīja galdu, it kā tas būtu kāds pasaules brīnums.

[Roviela]

Aridena jutās mazliet pārsteigta, bet to nekādi neizrādija. Drako uzruna liecināja, ka pirmais iespaids bija pareizs - uzruna bija atbilstoša personai, kas ir apguvusi labas uzvedības smalkumus, un angelai tas patika.
- Jā, godātais. Ko Jūs vēlējāties man pajautāt?

[mr Bl@ck]

Sajutis Rofes roku savējā Enlils to iedrošinoši paspieda, ļaudams sprast, ka ir tepat blakus. Enlils saprata Rofes bažas Sarguns bija viņa somā un virpuļošana viņam nepatika.
ātrs vērtējoš skatiens tika pievērsts drako, kas nupat bija pienācis. Arī viņš Enlilam nepatika, bet padarīt viņš neko nevarēja.

[Sindra]

Draks pakāpās pāris soļus atpakaļ cerot, ka angela panāks līdzi. Viņš katrā ziņā nevēlājās, lai viņa jautāto dzird visi tikko ienākušie.
Puisis ielūkojās angelai acīs un klusi ierunājās:
Vairākus gadus no savas dzīves es esmu meklējis vienu personu. Izredzēto. Es zinu, ka viņš ir viens no tiem, ar kuriem kopā Jūs atnācāt. Lūdzu.. man jāzin, kurš viņš ir. Man jāredz. Jāzin kāds viņš ir. Vai Jūs varat man palīdzēt?