Meklētais [PZP] [C], LS pavediens. Opcijas

[Develin_]

Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...

Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm...

[Džezā tikai Meit...]

Nitha vēroja savādās emocijas pavīdam draco sejā. Viņš likās aizdomājies. Angela sajutās neērti un veikli atlaida Draka plaukstu un aizgriezās. Viņa apsēdās pret leti un nelūkojās uz puisi, tā vietā pievēršoties kādam veidojumam pie tavernas sienas.
- Jā, drīkstat. Varat arī saukt mani vārdā. - Sieviete klusi atteica. Jautājums par iemeslu, kādēļ viņa pameta ciemu, lika viņas atmiņā ataust tai dienai, kad viņa uzzināja par precībām. To atminoties, viņas sirdī kaut kas iesvēlās. Viņa iztaisnojās savā solā un auksti noteica.
- Mums, sievietēm, nebija ļauts izvēlēties, mēs bijām pakļautas vīru spiedienam. Nopietnos lēmumos mums aizliedza piedalīties, mūs mācīja tikai aizstāvēties, nevis nopietni cīnīties. Mēs pat nevarējām pašas sev izvēlēties vīrus.. - Nitha noskurinājās, papurināja galvu un turpināja.
- Es vienkārši aizgāju, jo vēlējos būt patstāvīga un pati lemt par sevi.. Es vienkārši vēlējos būt brīva. - Pēdējo teikumu viņa gandrīz izteica čukstā. Nu viņa skumji lūkojās uz ravām rokām, kuras turēja naudas maišeli. Angela ilgi bija domājusi par izdarīto. Vai viņas aiziešana nebija grēks? Vai viņa nebūs aptraipījusi savu rasi? Ko padomās draco puisis? Varbūt arī viņš uzskata, ka sievietei nav tiesību būt brīvai, nosodīs viņu ? Lai nu kā, viņa nedomāja atgriezties un atkal tikt pakļauta.

[Sindra]

Tas droši vien izskaidro skumjas Tavās acīs. Draks turpināja raudzīties uz Nithu. Es darītu tāpat. puisis ilgi nedomādams noteica. Viņš katrā ziņā nekad nespētu dzīvot sabiedrībā, kuru viņu pakļautu. Pakļauties vecākiem tas ir viens, bet kad tie jau sāk kārtot tavu dzīvi. Nu nē!
Tikai būtu žēl, ka pasaulē vairs nebūtu tādas vietas, kur vienmēr varētu atgriezties un ko varētu saukt par mājām. Lai gan.. tagad Tu vari pati izvēlēties dzīvesdraugu ar kuru kopā radīt jaunas mājās.

[Develin_]

Nitha, Draks

Remiēls bija uz laiku izgājis, bet tad atkal parādījās.
-Jaunajai dāmai ir sagatavota istaba augšstāvā,-viņš laipni sacīja un pasmaidīja par saviem klientiem, kuri jau bija atraduši kopīgu valodu.
-Un ko jūs vēlēsieties, lai ieturētos?-viņš vaicāja.

Aridena, Umbreks, Angelina, Rofe, Enlils

Sarguns bija atgriezies pie bariņa, nosmulējis purniņu ar ziedputekšņiem un izskatījās ļoti piemīlīgs.
Develins veltīja Aridenai aukstu skatienu.
-Mīlestība ir priekš vājajiem,-viņš strikti noteica un piecēlās kājās.
-Ja visi ir ieturējušies, mums vajadzētu doties ceļā. Pēc iespējas ātrāk, lai nevajadzētu rīt ceļa putekļus,-viņš piemetināja un paņēma savu somu, lai dotos ārā no alas.

[Roviela]

Aridena skaļi un līksmi iesmējās tā, ka visa ala skanēt noskanēja. Viņa izskatījās ļoti daiļa.
- Dev! Tu gribi teikt, ka visa pasaule ir vāja? Nez, kāpēc tad tā nav sabrukusi? Tā pastāv tikai un vienīgi mīlestības dēļ. Kad Tu to sapratīsi, tad arī zināsi, kā piepildīt pareģojumu. Pagaidām tev, redzu, ir tikai doma - graut, neko vietā nedodot. Nekā nebija! Tā tās lietas nenotiek, tā Angs tev svētību nedos, es jau teicu. Tas beigsies ne ar pareģojuma piepildīšanu, bet gan ar tavu nāvi. Vai arī tu domā, ka esi vienīgais, kas var piedzimt divu naidīgu tautu pārstāvjiem vienojoties mīlestībā?
Viņa piecēlās un pamāja uz Rofes un Enlila pusi.
- Dev, vai tu neredzi, ka viss jau notiek? Viņi nav un nebūs vienīgie, tā ir lietu dabiskā kārtība. Un vai neredzi, ko par to domā pēdējais pūķis? Un to, ka valdnieks uzsūta serpentīnus visiem bariņiem, kur draudzīgi uzturas dažādas tautas. Vai neesi aizdomājies - kāpēc? Kur tu esi dzīvojis līdz šim, ka neesi to pamanījis?

Angela sāka vākt mantas, lai varētu doties ceļā. Daudz laika tam nevajadzēja, un viņa drīz bija gatava - soma sakrāmēta, zobens pie sāniem un loks savā vietā viņai uz muguras.

[Džezā tikai Meit...]

- Es varētu atgriezties, bet man nav neviena pie kā. Nekad nav īsti bijis.. vienīgi mana skolotāja. - Nitha skumji pasmaidīja un ieskatījās Draka acīs.
- Jā, tagad es varu pati noteikt savu dzīvi. Veidot ģimeni.. – Viņa novērsās un palūkojās uz Ramiēlu. Strauji piecēlusies kājās, viņa teica.
- Paldies jums. Tad es laikam došos tur iekārtoties. Maltītei.. ko siltu. Zupu vai sautējumu un vēl krūku ūdens. -

[Sindra]

Arī Draks piecēlās. Pateicos par laiku, kuru man veltīji. Atpūties labi. Un ja nu gadījumā vēlies mani sastapt, tad tepat netālu vien būšu. viņš pieliecās un uz atvadām noskūpstīja Nithas roku un pavadīja ar skatienu aizejošo angelu sievieti.

Kad Nitha bija aizgājusi, Draks apsēdās atpakaļ pie letes. Puisis domīgi atspiedās pret leti un palūkojās uz Ramiēlu.
Neņem no viņas naudu. Es samaksāšu. Tikai pasaki viņai, ka viņa ir .. draco aizdomājās nu nez.. kaut kāds 100 apmeklētājs vai kaut kādus tikpat banālus melus. Draks nevainīgi pasmaidīja, bet tūlīņ pat arī palika nopietns. Viņai nav pārāk daudz naudas droši vien.

Un vai Tu nezini, kur šajā pilsētā varētu iegāties skaistu kleitu?

[Develin_]

Nitha

Meitenes istaba, uz kuru aizveda slaidā draco tumšmate, bija vienkārša, bet tajā pašā laikā omulīga - neliela gulta, vairākas segas, skapīts, naktsgaldiņš un mazgājamais galdiņš. Arī neliels galds, uz kura draco meitene drīz vien atnesa pusdienas vai brokastis jaunajai angelai.
-Labu apetīti,-viņa novēlēja'strupi, bet sirsnīgi.

Draks

Remiēls ilgi raudzījās draco puisī, tad viņa sejā atkal parādījās ierastais sirsnīgais smaids, kas darīja viņa vaibstus tik glītus.
-Protams, es kaut ko izdomāšu,-viņš pasmaidīja.
-Viņa ir skaista, jā un viņai vajag skaistu kleitu. Es pavaicāšu mūsu pašu Madelainai, viņai vajadzētu zināt,-viņš sacīja un pēc brīža atgriezās ar to pašu draco meiteni.
-Aizvest?-viņa vaicāja, nopēījusi Draku un ilgi nestiepdama garumā.

Enlils, Aridena, Rofe, Umbreks, Angelina

Devs neatbildēja uz Angelinas izteikumiem. Viņš vienkārši laida savu angelu māsīcu gar ausīm.
-Dodamies?-balss nu jau bija nedaudz uzstājīgāka.

[Sindra]

Draks pasmaidīja krodziniekam.
Jā, paldies. Jūs esat tik laipns.
Puiša skatiens pievērsās Madelainai. Viņš piekrītoši pamāja ar galvu un bija gatavs sekot.

[Džezā tikai Meit...]

Angela veltīja Drakam maigu smaidu un noteica.
- Vienmēr esmu gatava patīkamām sarunām. Pateicos par ielūgumu uz balli.. Gan vēlāk es jūs atradīšu. Jūs piekritāt sastādīt kompāniju apskatot pilsētu. – Viņa pasmaidīja platāk, atklājot baltus, līdzenus zobus. Acīs aizvien bija nogurums, taču arī prieks un.. apmulsums. Jā, viņa jutās savādi par šādu pēkšņu iepazīšanos. Ne katru dienu kas tāds notiek. Ne katru dienu viņai tiek pievērsta tāda uzmanība. Un skūpsts uz rokas.. tik mulsinoši, bet tas izraisīja savādu siltumu pakrūtē. Nitha notrīsēja, kad puiša lūpas viegli skāra viņas maigo ādu, un, vēl pēdējo reizi viņam uzsmaidījusi, angela pagriezās uz devās uz savu istabu, uz kuru viņu vadīja draco tumšmate.

Istabiņa bija neliela, bet tik omulīga. Tajā bija gulta ar vairākām segām, un angelu uzreiz pārņēma vēlme silti tajās ieritināties un aizmigt. Viņa apsēdās, sev blakus noliekot nelielo somu un paveroties uz galdu, kur tika nolikta maltīte. Tā smaržoja tik kārdinoši, liekot siekalām saskriet mutē un vēderam klusi ierūkties.
- Paldies. – Nitha gaiši atbildēja draco meitenei un pirms viņa paspēja aiziet, iejautājās.
- Cik man jums samaksāt? –

[Develin_]

Draks

Madeleina veda Draku pa nelielām ieliņām, kurās neapmaldīties varēja tikai zinātājs, jo mājiņas izskatījās gaužām līdzīgas un ieliņas tāpat. Meitene vēlreiz nogriezās kādā sānielā un pie nelielas būdiņas apstājās. Trīs reizes pieklauvējusi pie durvīm, viņa gāja iekšā un tika saņemta ar laipnu smaidu no kādas draco meitenes apmēram viņas vecumā.
-Jaunais kungs meklē kleitu,-Madeleina īsi sacīja. Draco meitene, kura bija būcenīša saimiece, palūkjās uz Draku.
-Protams, kādu jūs vēlaties?-viņa vaicāja. Nelikās, ka namiņa saimnieci mulsinātu draco augstmaņa parādīšanās viņas trūcīgajā miteklī, kurš gan bija gaišs un spodrs, bet tik un tā varēja redzēt nabadzību.

Nitha

Draco meitene bija pasmaidījusi mazliet noslēpumaini.
Norēķināšanās notiek ar tavernas saimnieku vizītes beigās.

[Sindra]

Draks sekoja Madelainai vērīgi lūkodamies apkārt.
Esmu no sirds pateicīgs, ka atlicinājāt laiku, lai man parādītu šo vietu. Es to pats nekad neatrastu. puisis pasmējās un iegāja līdzi mazajā mājiņa.

Labdien. Es patiešām vēlētos iegādāties kleitu. Tā būs domāta ļoti smalki veidotai sievietei ar sarkaniem matiem. Viņas acis atmirdz sarkanā tonī un āda ir balta kā sniegs. Tai vajadzētu būt vieglai, elegantai, iespējams ar dažiem izgriezumiem dziļākiem nekā būtu pieņemts, bet tomēr tādai, kas visu piesedz, lai neizskatītos nepiedienīgi. Draks mēģināja aprakstīt kādu iedomājās kleitu, kura Nithai varētu piestāvēt.

[Džezā tikai Meit...]

Nitha iekoda apakšlūpā, bet pamāja. Viņa tad nevarēs zināt, cik dārgi tas viņai izmaksās. Viņa var nopirkt sev kleitu, bet ja nu pēc tam daudas nepietiks norēķinam ar tavernu? Viņa varēja to atstrādāt..
- Labi. Vēlreiz paldies jums. - Viņa noteica un devās pie galdiņa, uz kura stāvēja maltīte. Viņa to kāri nopētīja, bet vispirms izlēma savest sevi kārtībā un tad ķerties pie ēšanas.
Angela aizslēdza istabiņas durvis, lai kāds nejauši šeit neieklīstu un piegāja pie mazgāšanās galdiņa. Sieviete novilka netīro, balto kleitu un nolika to uz gultas. Pēc nomazgāšanās, viņa izņēma no savas nelielās somas jaunu kleitu, kas nebija tik novalkāta, bet pat kā jauna. Tā bija gaiši zaļa, turējās uz tievām lencītēm, cieši piegūla viņas viduklim, izceļot sievišķīgo figūru un plecu līniju, bet tālāk brīvi krita līdz pat zemei. Viņa izķemmēja savus ugunīgos matus un saņēma tos vaļīgā mezglā.
Beidzot jūtoties tīra un kaut cik kārtībā, Nitha ieturēja mierīgu maltīti. Vēders bija apmierināts ar silto ēdienu un pēc tā notiesāšanas, viņa devās uz gultu nosnausties. Baltā kleita tika rūpīgi salocīta un ielikta somā. Beidzot angela atkrita mīkstajā spilvenā un aizvēra acis, nenojaušot kurā mirklī viņa iemiga, sniegbaltajiem spārniem ieskaujot sevi.

Šo rakstu rediģēja Džezā tikai Meitenes: 20.07.2008 18:11

[Develin_]

Draks

Draco meitene, pie kuras bija atvests Draks, domīgi māja ar galvu.
-Un kādu jūs iedomājaties kleitas krāsu?-viņa vaicāja, domīgi prātā skicēdama tērpu.

[Sindra]

Eh.. es laikam nebūšu pārāk orģināls. bet man prātā nāk tikai divas krāsas. Vai nu sniegbaltu kā viņas spār.. Draks aizdomājās, taču attapies apklusa ..āda. Sniegbaltu kā viņas āda vai tumši sarkanu kā viņas mati. viņš uzlūkoja pārdevēju. Bet ja jums liekas, ka sarkanmatei varētu piestāvēt.. hmm. varbūt vēl varētu piestāvēt zaļa? Jā, sarkanmatēm piestāv arī zaļa. Vai oranža. ar katru nākamo krāsu puiša balss sašļuka arvien vairāk. Viņš pamazām sāka izskatīties izmisis un pārmaiņus uzlūkoja te vienu, te otru sievieti kā meklēdams pēc glābiņa.

[Roviela]

Kāds viņš vēl bērns!, skaidri varēja dziedēt Aridenu murminam, viņai diezgan negribīgi sekojot Develinam.
Tad viņa sasparojās un paskrēja pāris soļus ātrāk, lai būtu viņam blakus.
- Dev, neuzvedies kā nesaprasts pusaudzis! Jau redzu, ka neesi ticis ārā no tā vecuma, un Izredzētā nasta tev tikusi par agru. Es iešu tev līdzi un atbalstīšu kā spēšu, bet nedarīšu neko, ja Angs man liegs, un viņš neatbalstīs nokaušanu varas vai atriebības dēļ. Kāpēc tevī pamodušies tie sliktākie abu tautu tikumi, to es nesaprotu! Kāpēc nav labākie? Mana mātes māsa bija tik labsirdīga, tik gaiša, kur ir viņas dvēseles mantojums? Vai tiešām vienīgi spārni? Viņai sāpētu sirds, ja viņa tevi redzētu tādu, kāds esi, es zinu! Zinu, jo viņa bija mana mātes māsa. Un kur ir drakonu cēlsirdība? Padomā, pirms atbildi, vai vēl labāk - vienkārši padomā.
Tad viņa atstājās no brālēna. Pateikts bija. Ja viņš to neņems galvā - jo sliktāk viņiem visiem. Angelai negribējās priekšlaicīgi nomirt viena stūrgalvja dēļ, kas sadomājies iekarot pasauli.

[Develin_]

Draks

Madeleina pasmaidīja par Draka mulsumu.
-Tā ir skaista angelu jaunava ar sniegbaltiem spārniem. Domāju, ka viņai piestāvētu kas nakts ziluma krāsā,-viņa sacīja un pašķielēja uz Draka pusi. Sak, vai jauneklis neiebilst.

Aridena, Umbreks, Rofe, Enlils, Angelina

Devs caur pieri uzlūkoja Aridenu. Izskatījās, ka kādu mirkli viņš ir gatavs māsīcai veltīt kādu skarbāku vārdu, bet tad apklusa un veda pulciņu pa to pašu taku, pa kuru visi bija atnākuši uz šejieni. Vien šoreiz neviens nečukstēja. Šoreiz taku apgaismoja ēnu izraibināti saules stari un šķībie krusti izskatījās sevišķi skumji.

[Sindra]

Draks piekrītoši pamāja.
Jā un ja tai būtu vēl kādi zeltaini rotājumi, tad būtu pavisam jauki. Vai varbūt jums ir kādas rotas, kas piestāvētu pie tērpa? puisis apjautājās pārdevējai un pēc tam veltīja Madelainai pateicības pilnu skatienu.

[Develin_]

Draks

-Drīzāk jau sudrabaini rotājumi būs jaukāki,-Madeleina sacīja.-Savādāk būs pārāk daudz krāsu.
-Rotu gan nebūs. Ja tādas būtu, tad jau sen būtu pārdotas,-namiņa saimniece sāji pasmaidīja un iegāja blakus istabiņā, no kuras iznesa glītu tumšzilu tērpu. Tas bija smalka auduma, kurš viegli slīdēja caur pirkstiem. Diezgan piegulošs augšējā daļā ar glītām sudrabainām iešuvītēm sānos un platāks apakšējā daļā. Dejojot tas varētu glīti plandīt. Augšpuse bija diezgan atkailināta, ar kailiem pleciem un bez īpašām lencītēm. Vienīgi plata josla stiepās no vienas rokas līdz otrai.
-Kleita viena mums ir šāda. Var pielabot, ja kas nepatīk,-saimniece sacīja, uzlūkojusi Draku.

[Sindra]

Puisis nopētīja kleitu un pasmaidīja. Viņš iztēlojās Nithu šajā kleitā un Drakam likās, ka meitenei šī kleita varētu izskatīties skaisti.
Derēs. Iesaiņojiet lūdzu un vai jums būtu kāda kartīte kuru pielikt klāt. Nu man vajadzētu uzrakstīt pāris vārdus. Ja gadījuma kaut ko vajadzēs pielabot, tad mēs atnāksim vēlreiz.

[Develin_]

Draks

-Kartītes nebūs, bet man ir pergaments,-nama saimniece sacīja, uzmetot īsu skatienu Drakam. Kleita tika iesaiņota glītā kastē, kura tika pasniegta Drakam kopā ar pergamenta loksni un tintes pudelīti.
-Norēķināšanās ar Madeleinu,-meitene sacīja.