Meklētais [PZP] [C], LS pavediens. Opcijas

[Develin_]

Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...

Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm...

[Roviela]

(OOC - tagad gan vajag GM lēmumu. Ja Sarevuss nav savus asmeņus jau savlaicīgi aizbāzis sev pie kakla, tad manevrs ar asmeņu aizgrūšanu nav izpildāms. Tiešām nevar kaut mazliet reālistiskāk? Tā jau ir parodija par kaut kādu sliktas kvalitātes filmu)

Aridena nepūlējās atbildēt uz kārtējo nepelnīto apvainojumu no drako puses un apgalvot, ka "viņa nav tāda", lai ko viņš ar to nebūtu domājis. Viņa izvilka savu garo zobenu un plakaniski precīzi iezvēla karstgalvim drako pa galvu. Paguli nemaņā nedaudz! Varbūt paliksi gudrāks. Lai gan - maz cerību. Bet citādi viņš, šķiet, nav nomierināms.

[Semijs]

Umbreks, jau gribēja ar savu masīvo roku salauzt Drako žokli, bet kāds jau pasteidzās un atslēdza viņu viņas vietā, un barbaram par brīnumu, tā bija daiļā būtne. Pasmaidīdams Umbreks teica.
-Labs sitiens kundze! Tiešs un precīzs!-

[Roviela]

- Paldies! - meitene noteica noliekot zobenu, - es tā negribēju darīt, bet kad viņš nesaprot, ko viņam saka! Un sev mērķētus apvainojumus es vienkārši nedrīkstu piedot. Jeb viņš domā, ka bruņas un ieročus es nēsāju skaistumam? Kā domājat. viņu nevajadzētu sasiet? kad modīsies, būs briesmīgi nikns, var nākties atkal bezjēdzīgi kauties.
- Kas jūs atveda uz šejieni, ja drīkst vaicāt? - viņa uzsmaidīja barbaram.

[Semijs]

-Nav jēgas, siet viņu, ja sāks ārdīties, apgriezīšu viņam sprandu.-
Umbreks nicīgi noskatījās uz guļošo drako un tad dzirdēdams jautājumu, pievērsās daiļavai ar kuru nesen tā teikt uzsāka sarunu.
-Kā es šeit nonācu? Es pirmīt dzīvoju varenā sirotāju ciltī, bet pēc savas iegūtās traumas es viņu pametu un sāku klaiņot pa pasauli. Tad sākās rašu naids un es dzirdēju, ka šai vietā pulcēsies vairāki rašu pārstāvji, lai ieviestu mieru un saticību, tādēļ es te arī ierados. Un kamdēļ Jūs ieradāties, ja drīkstētu zināt?-

[Elven]

*ūū ja kas man ir cietaaks pauris nekaa domaa bet nu labi viss ko es daru ir tik nereals (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) *

Sarevuss nepaspēja rīkoties ar asmeņiem un dēļ tā ka angela iesita viņam pa galvu viņš zaudēja samaņu un krizdams angels ,kas bija savus asmeņus pielicis viņam pie rīkles to sagrieza, viņš nokrita uz zemes atslēdzies un ar asiņojošu kaklu...

*esat laimiiigi??*

[Roviela]

(OOC - nē, neesam. Tu taču rakstīji, ka no asmeņiem izvairījies! Asiņojoša kakla tev nav. Un cauruma galvā arī nav. Angela sita plakaniski, tā, lai noliktu bezsamaņā, nevis nosistu vai ielauztu galvaskausu. Tev ir pamatīgs puns.)

- Nu labi, ja tā, tad tā, - Aridena piekrita, - vienkārši nepatīkami!
- Man sapnī Angs lika šonakt būt te, un tāpēc es te esmu. Nemaz nezināju, ko satikšu, tāpat man neatklāja, kas te notiks. Bet esmu pārliecināta, ka cīņa tā noteikti nav!

[Semijs]

* Bļāviens, paliec vēl iedomīgs un kļūsti par EMO (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) *

Umbreks vēl uzmeta aci drako un tad atkal Aridenai.
-Es piekrītu, bet vai Jums tas patiks, vai nepatiks, mieru varēs iegūt tikai caur nāvi. Lai kā arī kāds censtos, ar ziediem neko nepanāks.-
Paskatījies apkārt viņš turpināja.
-Starpcitu mani sauc Umbreks.-

[Roviela]

- Tu aizmirsi pareģojumu. Par to, ka dzims jauna tauta, - meitene aizrādīja, - nāve vieniem, bet dzīvība citiem, un miers visiem kopā. Mani saur Aridena, priecājos iepazīties!

[Zōzā zač zač]

Meitene pa šo īso laika spŗidi bija aizmirsusi savu sekotāju, kuru viņa sastapa, jo viņai prātā bija viena doma, tik pie saviem ieročiem, lai justos drošāk un pasargātāk.
katrs solītis kļuva straujāks un ātrāks, katrs elpas vilciens kļuva dziļāks un nedaudz skaļāKs.
ātrā riksītī viņa bija nonākusi līdz telpai kurā bija Drakona statuja, šī milzīgā un celā statuja. Bet protams, pats sekotājs tika izvizināts pa visādiem durvju labirinitem.
Piegājusi pie statujas viņa notupās un paņēma melnu samta gabalu, kurā manāmi bija redzams, ak tājā kaut ka sbija ietīts, kā zobens ar loku.
Piecēlusies kājās Meitene pagriezās pret savu sekotāju - Šo puisi, kuru sastapa.
-"Viss esmu atradusi, to ko es biju atstājusi, tagad mēs varētu doties ārā ono tempļa."-
Viņa piespiedusi savas mantas sev cieši klāt teica šim puisim. acu skatiens bija nedaudz kautrīgs.

[Malduguns]

Rofe atradās sev ļoti nepatīkamā situācijā. Zobenu vicinošais angels bija viņu pamanījis un ieroci turēja pie viņas rīkles. Rofe labprāt būtu izvairījusies, bet aiz muguras viņai bija tempļa siena, kura liedza atkāpšanos.
-Būtu ļoti jauki, ja tu novāktu to dzelzs gabalu no manas rīkles. Tas varētu slikti beigties. Es nāku ar mieru,-Rofe sacīja pēc iespējas mierīgākā balsī, kaut gan viņai iekšā viss vārījās un mutuļoja.-Es neesmu jūs nodevusi, es templī vienīgi meklēju patvērumu naktij, bet tā kā jūs taisījāt tik lielu troksni, nolēmu apksatīties, kas te īsti notiek un kas ir visa šī trača cēlonis,-Rofe ieskatījās angela tumšajās acīs. Tās bija savādi pazīstamas. Šajās acīs mirdzēja tāds pats pelēkums kā tajās, kuras lūkojās pretī Rofei no ūdens spoguļa.

[Develin_]

ooc: iepūtiet man. beidziet visu sasaistī ar fiziksu relaitāti. ja nepatīk..es jūs neturu.. nespēlējiet..

Devs bija pārsteigts izdzirdot draco balsi.. tā likās pazīstama.. tik ļoti un tas pelēkais acu skats.. nē. tās nevar būt. pusisi lēnām nolaida savu zobenuun paskatījās meitenē atkal.... it kā cenšoties izlūkot katru viņas dvēseles stūrīti lai saprastu.. kāpēc viņa šķiet tik ļoti pazīstama.. tas acu pelēkums...
-..sveicināti- pusis novērsis savu zobenu no viņas rīkles, bet pavisam to nenolaida.. turējā cirtiena augstumā
-laipnilūgti mūsu draudzīgajā pulciņā... ko tu meklē šeit..?- puisis noteica sarkatiski aukstā balsī un pašķielēja uz apkārt esošajiem. vai atvedio anguigenas, kas lavās mums no mugurpuses?-

Šo rakstu rediģēja Develin_: 22.05.2007 12:21

[Malduguns]

Rofe atviegloti palūkojās, ka puisis nolaiž zobenu zemāk. Viņa balss likās pazīstama, vien sen aizmirsta. Rofe vēlreiz viņā palūkojās. Angels viņai kādu ļoti atgādināja, tikai meitene nespēja saprast, ko īsti.
-Es neatvedu šausmonīgos radījumus. Kā jau iepriekš paskaidroju, es šeit meklēju patvērumu naktij,-Rofe saglabāja pilnīgu mieru.-Un pirms mirkļa gan nelikās, ka jūsu pulciņš būtu ļoti draudzīgs,-Rofe uzmeta skatienu bezsamaņā gulošajam drako.

[Develin_]

-tad kāts viņus ir atvedis...- Devs izmeta....
- tu neatbildēji.. ko tu šeit meklē? kamdēļ esi nākusi? kas tevi sūtija nožēlojamais draco? - pusis aizmirsa par visām tik ko kā radušāmie simpātijām pret meiteni un jau atkal paslēja zobenu augstāk pie viņaas rīkles.

[Malduguns]

Rofe pasmīnēja. Angels viņai pretī likās ļoti nervozs. Zobens pie viņas kakla kā par brīnumu vairs nešķita tik draudīgs, lai gan atkal bija pavērsts bīstamākā pozīcijā.
-Ja tu to nepamanīji, tad es jau divas reizes pateicu, ko gan te meklēju, angel,-Rofe sacīja ar vieglu smīnu.-Mani neviens nav sūtījis, es nācu pati, jo esmu brīva gan savā garā, gan miesā. Es eju kur gribu un daru ko gribu.
Rofe cieši ielūkojās angelam acīs. Viņa baltie spārni vizēja mēnessgaismā un izskatījās skaisti. Tomēr angela vaibsti nebija tipiski angeliem. Tajos bija kuta kas savādāks, kaut kas, kas tik ļoti atgādināja Rofes cilti.

[Roviela]

(OOC - (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) Tu gribi teikt, ka šī ir LS? Nav gan, tāpēc viss ir kārtībā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) Tūlīt būs fantāzija (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/devil.gif) )

Devam aiz muguras nedzirdami kā pūcei noplīvoja balti spārni, bet tie nebija viņa spārni, angelam ap kaklo apvijās divas slaidas un baltas, bet spēcīgas rokas, un viņš tika parauts gabaliņu atpakaļ. Tas, kas bija viņam aiz muguras, Devu vaļā laist negrasījās.
- Brāli! Tu esi kurls? Tu nedzirdēji, ko teicu? Tu nedzirdēji, ko viņa saka? - atskanēja skaļš čuksts. Tā bija Aridena.
- Tu neesi gudrāks par to drako!
Angela palaida vaļā baltspārni un pagājās nostāk.
- Liec to meiteni mierā! Nakts paiet, bet daži te kā bērni nespēj sadalīt visiem piederošu vietu. Angs būs nemierā ar Tevi... Vai tāpēc Tu esi te, lai celtu ķīviņus?

[Develin_]

occ: well actually Roviela, stāstā tiak teikts tautas NĪST viena otru, aju no mazas kājas tiem mācīts ienīst draco un slepkavot viņu. turklāt tika arīdzna teikts viņi saliedēsies kopē`ja kauāj kas vēl nav sākusies tāpēc manam varonim ir visas tiesības izturēties pret drao tautas pārsāvjiem kā viņs vēlas - jeb tos nīst turkāt ja palasa aprakstus - iedomīgi maitas kā Devs tā arī uzvedas.bet labi. miers. es atvainojos par savu neprofesionālismu. ir rasts spēlēt savādāk. es uzrakstīšu aprakstu izskadrojot visu un viosiem. patlaban būtu jauki ja jūs piespēlētu līdzi. paldeis.


jau otro reizi atrauts no sava vēlamā upura Devs jutās nožēlojami.. turklāt šoreiz tā bija sieviete.. viņa paša cilts sieviete.. puissi neazdrīkstējās neko tiekt. viņš tikai pacēla acis.. tad atkal tās nodūra un pacēla lai izdvesu tažus klussu atvainošanās vārdus jaunajai draco.
viņs pašķielēja uz nesen kā taslēgto draco pusis.. tad pasmaidīja pie sevis. pārlaidis acispār visiem radījumiem, viņš sasita spārnus, un pacēlās gaisā lai nolaistos savā klints stūrī..

nakts bija izcili skaista. mēnes sedz divas naidīgas tautas,kas biaj nākušas šei, lai apvienotos.. un lābtu. glābtu savu nāktoni, kas vēl bija tīta miglā. devis jau atkal pievērsās jaunajai draco meitenei.. šis pelēkais acu skats..nu gluži kā..
-..nē tas nevar būt.. - viņs pie sevis nočukstēja, tad atkal pavērās debess tumšajā jumā...
- lai Angs mūs sarga.. - viņš nomurmināja pie sevis, un laidās lejā pie pārējiem.. lai mestu naidu pie malas. lai.. izdzīvotu un vēl kaut reiz ieraudzītu nakts skaistumu glāstot viņa seju.

-... nolaidiet savus ieročus. nav vērts apslaktēt vienam otru.. vismaz uzreiz.. - ar naivu smaidu viņš piebilda..
- trīs tautas.. mēs esam.bijām un būsim. vareni. spējīgi. īpaši. un radīti..a r pašu dievu svētību... - viņs turpināja paceldams acis un ieskatīdamies katra sejā.
- lai arī draco šeit ir maz pārstāvēta.. un angelu ir daudz pār spēka sakitā.. mums jāveic smags uzdevums.. musm jāatrod izredzētais.. lai arī kā... lai arī kas notiks ar mūsu dārgajām tautām.. Aridenai ir tasinība.. atvainojos apr savu agresivitāti.. bet tāda ir dabas kārtība spēcīgākasi izdzīvo... - pēkšņi Devs apklusa aizdomādamies par savas ruans bezjēdzīgumu..kas vīnš tads bija lai kādam diktētu noteikumus? neviens. viņš bija tikai bārenis no angelu cilts kas audzis vinatnē pieciešot visu ko dzīve tam devusi..
-.. zeme irpeitiekoši slacīta ar asinīm.. - puisis klusi novilka un pagriezās pret bezsamaņā esošo draco..
- kādam noderētu uzliet ... tam... tam radījumam ūdeni.. vai iebakstīt.. bez žēlsirdības.. lai nav jāstiepj uz templi... - viņs nomurmināja.. tumsa sāka bālēt un sauels stari lauztin laužās pār angelu kapsētu apspīdot brukošo templi.

Devs pavērās templī.. tas viņu nomierināja.. gluži kā tad kad viņš vēl bija mazs bērns rotaļājies šajā templī. Tas bija kā māte sun tēva siltās skavas, nomierinošas un liegas.. tempļa velves t`avein vīnu sauca pie sevis.. viņs sasita spārnus un ļāva tiem pašiem nest viņu uz tempļa pusi..

pirms viņš vēl bija paspējis traukties pretī templim.. viņš pagriezās pret palikušo radījumu bariņu...
- jūs nākat..? - pusis jautāja un pielidoja tuvāk lai paceltu atslēgto draco un aiznstu to līdzi uz templi.

[Roviela]

(OOC - nekas, gan saspēlēsimies. Es tā domāju. Protams, es piespēlēšu! Ja kāds kaut ko IR izdarījis, tad tas IR izdarīts, es nestrīdos. Es strīdos pēc tam, ar domu tā-varbūt-labāk-nevajadzēja-darīt. Lūdzu, nepārprotiet. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Jā, bet "nīst" jau ne vienmēr ir "nīst visus un katru", to var darīt arī individuāli - vienu nīst, bet otru - nē. Aridena pieiet katram individuāli.)

- Jā, es nāku! Klau, pieliec viņam aukstu dzelzi pie pakauša, ūdens te nava, gan atžirgs. Bet kā Tevi sauc? Tu man neatbildēji! Un kā sauc Tavus vecākus? - Aridena sekoja baltspārnim.
- Skatos uz Tevi un nesaprotu, kur esmu Tevi itin kā redzējusi...
Viņa likās nemanām jaunā angela satraukumu un neizpratni, bet viņa vārdi paskaidroja šo un to.
- Tu saki, ka mums šonakt jāatrod... jāatrod... paredzējumā minētais bērns? Bet tad viņš jau ir te! Kā savādāk? Tad tas ir kāds no mums! - angelas balss skanēja kā izbrīnā, bet ļoti melodiska.

[(sun)]

Rasels kluseedams piegaja pie bara kas jau saaka taisiit balaganu.
Man liekas ka mums vajadzetu iet ieksha!Vai es jums to jau neteicu?Man ir apnicis uz to visu skatities -nezinu ka jus-es eju ieksha!!!!
Rasels iegaja ieksha un pamanija diezgan divainu skatu-angelus un kadu draco...
Vinjsh piegaja klat un teica-Sveicinati!Kas jums te meklejams?
Likas ka valda saspringta gaisotne.

[Develin_]

pusis mazliet pacēlies spārnos, nometa draco uz zemes.. un izvilka savu zobenu..
-ai tas tā.. netīšām...-pusis klusi novilka, un peskārās atslēgtajam draco ar savu ledus auksto tērauda zobenu.
lēnām bet pamazām draco sāka mostiers uz atžirgt...
to redzēdams Develins atstāja viņu uz zemes un domās iegrimis devās uz tempļa pusi. jau atkal viņš atgriezās pie tā senākā kas mājoja viņa sirdī - sklimjām un ilgām pēc saviem vecākiem, un alk`m atriebties.. viņš centās tās apspiest, bet tās uzjundīja ar jaunu un sēcīgu sparu.. `tas lauzās ārā no viņa krūtim plosot viņu pašu no iekšienes.. viņa pirksti ciešāk aptvēra tērauda zobenu.. un tā vienkārojās to pavērst pret draco rīkli un to pāršķlet...
-..nē.. - pusis jau atkal pie sevis murmināja - savācies muļķi.. -
Devs pacēla seju jau atkal pret bālošo mēnes gaismu, un uzmsamidīja tai, lēnām atgriezdamies savā iedomu pasaulē, kur biaj agn viņa tēvs.. gan māte. kur biaj viņš un viņi abi. kopā.. laimīgi.
pēkšņi kāda bals izrāva Devu no viņa pārdomām..
-..ko? - puisis mazliet nepieklājīgi atkārtojā..
- Bet kā Tevi sauc? Tu man neatbildēji! Un kā sauc Tavus vecākus? - Aridena taujāja pusism..
- ā.. - pusis jau atkal apstulbis centās savākties.. - .. atvainojos visžēlīgi... Develins... Devs.. - viņs izmeta pasktīdamies uz jauno angeliem rakstūrigi skasito sievieti
-.. par saviem vecākiem daudz nezinu... viņi ir..ir miruši.. - pusis klusi turpināja un novērsās..
- es uzaugu pie saviem radiem.. māti sauca Ariadne.. tēvu.. nezinu.. par viņu nekādu ziņu neesot bijis jau kopš mātes nāves.. māti manu noslaktēja draco.. - pusis vēl skumjāk nobeidz savu sakāmuun ar savām tukšajām acīm pavērās angelā. viņš cebntās savākties.. bet nespēja. atmiņas un skumjas biaj spēcīgākas par viņu..
saņēmis pēdējos spēkus vinš uzdeva pret jautājumu sievietei-
kā ar tevi..? kas ir tava saime?... kā tu to domāji..ar to pareģojuma bērnu.. ka viņš ir veins no mums?-.. nesaigaidījis atbildi Devs ieraduzija Raselu, kas jau braši soļojam uz tempļa pusi.. nekas cits kā psmaidīt pie sevis un jau atkal pievērsties Aridenai.


ooc: elven: kārpīties lēnām sāc.. i suppose
roviela: atvainojos apr tiešo frāzes kopējumu. domājuka ta tekstā izklausīsies labāk. atvainojos par sagādātajām neertībām.

[Malduguns]

Rofe visus vēroja, atspiedusies pret tempļa sienu un sakrustojusi rokas uz krūtīm. Bariņs mazliet nervozu personu, meitene gribot negribot pie sevis pasmaidīja. Šķita, ka viņa visā šajā haosā ir iederīga. Arī angelam nebija vecāku. Arī viņam..
Kad visi devās uz templi, Rofe viņiem sekoja, pašā aizmugurē aiz kāda angela ar melniem spārniem un tumšu kapucim kura bija pārvilkta pāri viņa sejai līdz pat zodam. Tam droši vien bija kāds iemesls un tā Rofes daļam kura atbildēja par ziņkārību nu bija pamodusies.