Meklētais [PZP] [C], LS pavediens. Opcijas

[Develin_]

Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...

Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm...

[Sindra]

Draks palūkojās uz meiteni un pirms viņa paspēja paņemt paplāti, viegli satvēra meitenes roku nenolaizdams skatienu.
Vai nevēlies brītiņu pasēdēt ar mani? Ja vien tas netraucē Tavam darbam un Tu pati vēlies.

[Malduguns]

Rofe spītīgi papurināja galvu, pēc izdzirdētā Umbreka jautājuma.
-Nē, paldies. Būs labi,-viņa izmocīja smaidu un pašķielēja uz brālēnu.
-Miegs vairs nav nevienā acī,-meitene klusi noteica.

[Elony]

Nelikās, ka šejienes publika izmestu ko par spārnotu draco meiteni. Parasti dzērāji un ļautiņi.
Raigs nosprieda, ka izmēģinās laimi ar šo savādo sievišķi. Parunās un noskaidros ko viņa zina. Pie reizes apmierinās savu ziņkārību dažos jautājums. Ja arī viņa neko nezinās, tad liksies gulēt.
Paēdis, viņš piecēlās no galda un piegāja atpakāl pie letas, lai samaksātu par maltīti.
"Es vēlos arī noīrēt istabu šai naktij." viņš teica bārmenim draco. "Nekādu īpašu prasību. Tikai lai būtu klusums un miers."
Raiga mati un drēbes vēl aizvien bija mitri, taču tas nebija būtiski, jo traki salijis viņš nebija.
Pievērsies sievietei, viņš to uzrunāja: "Esi sveicināta, cienītā. Vai nāc no tālienes?"
Raiga balss bija rāma un pieklājīga. Galu galā viņš centās iegūt informāciju.

[Develin_]

Draks

Meitene notrīsēja, kad Draks viņai pieskārās. Neraugoties uz to, ka viņa pārstāvēja barbarus, meitene bija neparasti tramīga.
-Un ko jūs vēlaties?-viņa jautāja, nedaudz izbrīnīta.

Raigs

Sieviete palūkojās uz Raigu mazliet iešķībi. Viņa domīgi zīmēja savādus rakstus uz bāra letes un vēlreiz piekārtoja netīro kleitu.
-Un kā izskatās, jaunekli?-viņa vaicāja, piemiegusi acis.

Rofe, Enlils, Umbreks, Aridena

-Kā zini,-Develins paraustīja plecus un pašķielēja uz māsīcu.
-Es gan izbaudīšu miega stundas. Kad tas tur pamodīsies,-viņš vēlreiz sapurināja Enlilu.

[Roviela]

Aridena bija saritinājusies. Bija vēsi, un tagad apmetnim pāri klājās angelas baltais spārns, bet otrs bija paklāts apakšā. Viņa saldi gulēja, savu naktsmieru uzticējusi Angam un saviem biedriem. Mierīgi, kā Pasaules Sākumos, kad nekāda ļaunuma nebija.

[Sindra]

Draks sajutis meitenes trīsas palaida vaļā viņas roku.
Kapēc Tu drebi? Tev bail no manis? puisis pabīdījās nostāk.

Es tikai vēlējos parunāties ar skaistu sievieti. Zini kā. Esmu tālu ceļojis un nav sanācis sen redzēt nevienu skaistu sievieti. Es pamanīju kā Tu pirmīt uz mani skatījies un padomāju... draco iesmējās un pakratīja galvu.
Piedod. Laikam neko. Ar labu nakti! Draks novilka kreklu nometa to uz ķeblīša blakus gultai un noāvis zābakus, atgūlās. Izskatījās, ka puisis bija pārvērtējis savus spēkus un tiklīdz kā nolika galvu uz spilvena viņu pārņēma sapņains nogurums un realitāte pamazām izzuda.

[Elony]

Raigs nedaudz pielieca galvu uz sāniem un uz mirkli pasmīnēja.
"Ja tev nav vairāk kā 50 gadu, tad nez vai vari mani dēvēt par jaunekli. Bet vari mani dēvēt par Raigu." viņš teica.
"Un izskatās, ka esi gan gājusi tālu ceļu, tādēļ arī gribu tev ko jautāt. Jo varbūt tu esi dzirdējusi ko man derīgu citās zemēs."
Viņa balss joprojām bija mierīga un nosvērta.

Šo rakstu rediģēja Elony: 16.07.2008 19:32

[mr Bl@ck]

Enlils klejoja savos sapņos, viņš meklēja. Ko viņš nespēja atrast. Tā bija gaisma. Gaisma, kas bija iemājojusi viņā sirdī vēl gluži nesen. Bet nu dažu dienu notikumi atkal atbalsojās viņa prātā. Kā viņš sniedza savu roku Rofei, lai tā paņem no viņa daļu dzīvības lai viņa varēu pati turpināt dzīves ceļu, kā viņi cīnījās plecu pie pleca izmisīgajā kaujā, bet šoreiz kaujas iznākums bija šausmīgāks nekā angelu puisis bija pieredzējis. serpentīna zobi ķēra Rofi kaklā un viņš bezpalīdzīgi noraudzījās, kā meitene noasiņo viņa rokās. Izmisums pildīja viņa dvēseli viņš jutās tā kā jūtas angelu kareivji kas zaudējuši spārnus. Tā itkā viņš nekad vairs nespētu pieskarties debesīm un izbaudīt silto vēju, kas sitās sejā. Viņš šķita mirstam pats savā sapnī.
Bet tad viņš sajuta spēcīgu purināšanu, Enlila acis atsprāga vaļā un viņs ar strauju kustību atsita Deva roku un steigšus elsodams uzslējās sēdus improvizētā aizsardzības pozā.
Viņām vajadzēja mirkli lai apzinātos, ka viss kārtībā un Rofe ir viņam blakus.
Atvaino. viņš sacīja Develinam kad bija apjēdzis, kas noticis. Viņš uzlūkoja Rofi un ja viņa ieskatījās rūpīgi viņa varēja saredzēt izbailes ko viņs bija piedzīvojis. Viņš nespēja no viņās tās paslēpt, jo viņai peiderēja daļa no viņa paša.
Tad laikam gad ir mana kārta stāvēt sardzē. viņš sacīja atraudams skatienu no Rofes un pieceldamies kājās. Pirmīt miegā viņš bija saņēmis Rofes roku savējā un juta, ka meitene trīcēja no aukstuma tālab viņš atstāja alā apmetni pirms devās no tas laukā.
Pgajies mazliet projām no alas vēl viegli līņājošajā lietū viņš atrada Akmeni nedzudz virs alas ieejas un iekārtojās tur uz sardzi. Viņš atbalstīja muguru pret to un sāka lūkoties tālumā. pēc jebkādas kustības mežā vai alas tuvumā.

[Malduguns]

Rofe izbrīnīta vērās uz Enlilu, kad puisis pamodās. Viņš bija strauji atrāvis savu roku un meitenes plaukstas un izskatījās... izbiedēts.
Rofe vērās viņā pietiekoši ilgi, lai būtu par to pārlieicnāta. Tomēr, kādēļ? Viņa novērsa skatienu un palūkojās uz savām rokām. Varbūt angela baiļu iemesls bija bailes par to, kas notiks, ja kāds ārpus šīs kompānijas redzēs viņu kopā ar draco meiteni? Varbūt viņš baidījās būt nolādēts par ko tādu?
Rofe notrīsēja vēlreiz, šoreiz tas nebija no aukstuma.
Enlils bija aizgājis, viņa tumšzaļais mednieku apmetnis gulēja vietā, kur viņš pats pirms mirkļa bija atradies. Rofe skumīgi uz to paraudzījās. Tad, novērsa skatienu un saritinājās blakus Sargunam, cieši apņemot pūķēnu ar savām smalkajām rokām.

[Develin_]

Draks

Meitene, bija pazudusi līdz ar Draka izģērbšanos vēstošajām darbībām. Aiz viņas noklaudzēja durvis un iestājās klusums. Vien no lejasstāvas ik pa laikam varēja vēl dzirdēt skaļus smieklus.

Raigs

-Viņa ir uz salas Nāves ezera vidū, ja tevi tas interesē, jaunekli Raig,-sieviete it kā starp citu izmeta un pašķielēja uz Raigu. Viņa izdzēra savu miestiņa kausu un atkal palūkojās uz jaunekli, lai novērtētu viņa reakciju.

Angelina, Rofe, Aridena, Enlils, Umbreks

Lietus bija mitējies. Pirmie pamodās putni, kuriem sekoja sienāži ar savu nerimstošo sisināšanu, kas bija tikpat aijājoša kā lietus. Putni dzīvīgi ņēmās pa koku zariem meklēdami ogas un kukaiņus.
Pamalē sāka svīst pirmie blāvie saulas stari. Viss bija mierīgs un miegains. Vēl.

[Sindra]

Lejā dzirdamie smiekli nemaz netraucēja puisim gulēt.
Pret rītu, kad saule vēl nebija uzlēkusi, istabiņā palika vēsāks un Draks pamodies palūkojās ārā pa logu.
Sapratis, ka vēl agrs, viņš paņēma arī otru segu un kārtīgi sasegdamies turpināja gulēt līdz brokastu laikam.

[Elony]

Raiga acis samiedzās. Jebkādas laipnības vai miermīlības pazīmes pazuda. Viņš kļuva nopietns un uzmanīgs.
"Labi..." viņš lēnām iesāka runāt. "Viņa ir - kas?"
Lai arī Raigam bija spēcīgas aizdomas, par ko runā sieviete, labāk lai viņa tās apstiprina pati.
"Un ja tu, ne-jauniete bez vārda, runā par manis meklēto personu, tad tas liekas visai dīvaini, jo viņai uz tās salas galīgi nav ko meklēt."
Raigs ļoti vērīgi pētija šo tik tiešām savādo sievieti.

[Develin_]

Raigs

-Vesels bariņš un visdažādākie viņi tur bija. Un arī tava Angelina, melnie pūķa špārni ir visai iespaidīgi, es teiktu, tomēr tajā pašā laikā, gan jau viņa tāda nav vienīgā. Vienmēr atrodas vēl kāds,-sievietes skatiens teju urbās jaunajā draco.

[Elony]

Raigs pacentās mazliet nomierināties.
"Šīs ziņas man ir ļoti svarīgas, bet liekas, ka tu to jau zini." viņš teica.
Raiga kauss stāvēja uz letes, viņš tam nepieskārās.
"Es vēlētos zināt tavu vārdu un cilti, svešiniece. Un to, kā tu zini par Angelinu un to, ka es viņu meklēju." viņa balss kļuva cietāka, liekot saprast, ka spēlītēm te nav vietas.
Raiga skatiens bija tikpat ciešs, cik svešinieces.

[Develin_]

Raigs

-Vēlēties tu vari daudzas lietas,-sieviete lēni sacīja,-bet ne visas tu vari iegūt. Turklāt ne mana rase, ne mans vārds nav svarīgi,-viņa sacīja.
-Tev taču galvenais ir iegūt informāciju, ne tā?-sieviete sarauca uzacis, un varēja redzēt, ka neko konkrētāku no viņas neizdabūs.

[Roviela]

Aridena sapnī redzēja šīs salas burvi, burvi, kuras ala bija sagruvusi, burvi, kurai angela bija paspējusi atdot stariņu gaismas. Burvi - sievieti dzeltenās drēbēs, skaistu un labsirdīgu. Neko jau viņa neteica, vien pavīdēja sapnī.
Angela pamodās reizē ar rītausmu, kā modās katru rītu. Viņa izstaipījās, sakārtojās un sāka raizēties par brokastīm visiem. Atdzīvināja ugunskuru, pirma tam izrakājot notā vakar ierušinātās saknītes. Tās viņa sakārtoja uz lielas lapas.
Tagad varēja arī iziet no alas un nomazgāties rasā, ko Aridena arī darīja.

[Elony]

"Jā, tā gan." Raigs piekrita.
"Tikai paliek jautājums par informācijas ticamību, kas nāk no informācijas avota. Šajā gadījumā tā ir savāda bezrases sieviete, kas pārāk daudz par mani zina un pārāk maz par sevi stāsta. Tas nevieš uzticību. Un vari neteikt, ka tev ir vienalga, vai ticu tev vai ne. Jo man liekas, ka tava ierašanās šeit ir saistīta ar maniem meklējumiem." Pārdomājis visu, teica Raigs.
Sieviete likās ar vien dīvaināka un aizdomīgāka.

[Develin_]

Raigs

-Es esmu šeit, tāpēc, ka vēlos šeit būt. Un arī tāpēc, ka viņi pašlaik ir uz manas salas. Tur, kur mitinos es ir apgrūtinoši paciest citu personu klātbūtni. Jo īpaši tik lielu baru,-viņa sacīja un ar pirkstu galiem berzēja savas kleitas piedurknes vīles.
-Turklāt ola ir pie viņas.

[Elony]

Raigs saspringri domāja.
"Un tu vēlētos, lai viņi dodas no tavas salas prom?" viņš lēni teica.
"Es nezinu, kas ir tie, kas kopā ar Angelinu. Nezinu, kādēļ viņi ir tur un kurp grib doties. Bet es gribu satikt Angelu, pavisma noteikti.
Tu man palīdzēsi?" viņš tieši vaicāja siecietei.

Šo rakstu rediģēja Elony: 16.07.2008 20:47

[Develin_]

Raigs

Sieviete pievēra acis. Tad atkal tās atvēra un viņas zīlītes teju vai šķita kļuvušas tumšākas.
-Kādu palīdzību tu vēlies no manis?-viņa vaicāja, lūkojoties uz Raigu. Mierīgi, teju nesatricināmi un nedaudz gurdeni.