Meklētais [PZP] [C], LS pavediens. Opcijas

[Develin_]

Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...

Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm...

[Elony]

Raigs viegli pielieca galvu, sveicinot Draku. Viņš pie sevis nedaudz pasmīnēja par vārdu, kas tik ļoti līdzīgs sugas nosaukumam.
"Tik tiešām, arī es labprātāk uzturos draco sabiedrībā." Raigs klusi teica. Nebija jau vajadzības lai kāds barbars vai angels apvainojas.
"Mans vārds ir Raigs. Redzu, ka esat noguris, savukārt es nezinu, vai šeit palikšu pa nakti. Bet es meklēju kādu - spārnotu draco meiteni. Kā zināt, liels retums. Viņa bija... mana aizbilstamā, teiksim tā. Es baidos, ka viņa var būt iekūlusies nepatikšanās. Vai neesat par viņu ko dzirdējis pēdējās dienās kamēr ceļojāt apkārt?"

[Sindra]

Draks pieklaajiigi paklaniijaas Raigam, kad tas nosauca savu vaardu.
Nez vai tas ir praatiigi kaut kur veel shonakt doties. puisis noteica.

Juusu mekleeto personu gan sastapis neesmu. Vinja ir iipasha, ja jau spaarnots drako. Draks pasmaidiija.
Valdniekam patiik iipashas buutnes. Varbuut vinja ir ieluugta uz valdnieka balli. Es shajaa pilseetaa ierados balles deelj.

[Develin_]

Draks, Raigs

Remiēls nolika kūpošo kausu priekšā arī Drakam. No kausa plūda saldena zālīšu smarža, kura nebija uzmācīga, bet piepildīja ceļiniekus ar patīkamu nogurumu un lika aizmirst sīkās rūpes. Dzēriens - stiprs, saldens un atjaunojošs. Tam piemita kaut kas maģisks.
-Kad esat gatavs, jaunais kungs, es pasaukšu istabeni,-Remiēls vēl noteica, paņemdams sudraba monētiņas.
Krodziņa kaktā kāds draco bariņš sirsnīgi par kaut ko smējās. Smiekli atbalsojās visā zālē un piepildīja katru ar šo jauko noskaņu. Nepiespiestu un brīvu. Nebija biežas tās reizes, kad cilvēki smējās. Tās drīzāk bija ļoti retas, tādēļ vēl vairāk atmiņā glabājamas.

[Semijs]

-Lai jūsu miegs netiek traucēts.-
Savilcis savu jostu ciešāk, jo sajūta bija tāda, ka vēders sāk palikt mazāks, Umbreks uzmeta savu apmetni mugurā un devās sardzē. Viņš bija sameklējis kādu tumšāku vietu, lai labāk noslēptos, jo stāvēt sardzē blakām ugunskuram būtu visnotaļ muļķīgi.
Nopētījis apkārtni, barbars ievilcis gaisu caur degunu nopūtās un nolicis vairogu uz zemes, apsēdās uz tās. Tagad viņš iegrima savās domās un ar acīm braukāja pāri apkārtnei.

[Elony]

"Varbūt tā arī ir..." Raigs domīgi noteica. Tomēr nelikās, ka viņš tam īpaši tic.
"Žēl, ka viņa augstība nebija tik laipns, lai piedāvātu jums naktsmītni savā pilī." viņš nedaudz ironiski piebilda.
"Bet arī šī vieta ir karaļa naktsmiera cienīga. Vismaz dzērieni šeit ir labi." viņš pasmīnējis pacēla kausu un iedzēra krietnu malku.
"Vēlu jums labu naktsmieru, un tikpat iespaidīgu parādīšanos ballē, kā šajā traktierī."
Līdz ar to saruna tā kā būtu izbeigusies. Vismaz Raigs pašlaik neredzēja jēgu runāt ar šo bruņinieku. Tā vietā viņš ieklausījās smejošajos draco, centās saprast viņu jautrības iemeslu.

[Sindra]

Es nemaz nealkstu peec naktsmiitnes pilii. Tas ir tikai pienaakums pret dzimtu. Draks noteica un puisha tonis peec ironiskaas pieziimes vairs nebija tik draudziigs driizaak izklausiijaas skumjsh. Nogurushajaas aciis gan zibsniija iedomiiba. Vinjsh nopeetiija Raigu no galvas liidz kaajaam un jau paveera muti, lai kaut ko teiktu, bet pasmaidiijis iekoda ar zobiem apakshluupaa un nopuuties pamaaja ar galva.

Jaa, paldies. Jums ar mieriigu nakti un lai izdodas atrast aizbilstamo. vinjsh paklaniijaas Raigam peec labaakaas etikjetes parauga un pamaaja istabenei, ka gatavs sekot. Izskatījās, ka vinjsh noteikti bija pieradis maat kalpiem jau no beernu dienaam.

Kausu ar atsp.irdzinosho dzeerienu Draks panjeema liidzi.

Šo rakstu rediģēja Lady Sylvanas: 14.07.2008 23:57

[Develin_]

Umbreks, Aridena, Enlils, Rofe

Umbreka sardzes maiņa pagāja mierīgi. Vienīgi pēc kāda laika sāka pamatīgi gāzt. Tas bija spēcīgs un silts taisnais lietus, kas saslapināja katru neuzmanīgo, kurš attiecīgajā brīdī nebija atradis pajumti. Par laimi, gulētājiem tas nekaitēja, vien varbūt ieaijāja vēl dziļākā miegā.
Tomēr Develins no lietus lāšu čabinošās dejas uztrūkās augšā un tramīgi palūkojās visapkārt. Ugunskurs vēl aizvien rāmi dega, angels tam piemeta vēl kurināmo un domīgi noplivināja baltos spārnus.
-Ej nu gulēt, es nu stāšos tavā vietā,-viņš uzrunāja Umbreku un izgāja ārā no alas, lietū.

Draks

Pēc jaunekļa mājiena, pie viņa pienāca jauna barbaru meitene, kuras rudie mati būtu izraisījuši skaudību jebkurā, kurš kaut ko cenšas saprast no jaukas izskatīšanās. Tie bija gari, biezi un mirdzoši. Meitene nedroši uzsmaidīja draco puisim, kurš bija daudz garāks par viņu.
-Sekojiet man, lūdzu,-meitene sacīja un veda Draku augšup pa nelielām kāpnītēm, kuras bija paslēptas zāles stūra ēnā.
Puisim tika ierādīta neliela un diezgan pieticīga istaba mazā gaitenītī. Tā bija tīra un spodra ar baltiem palagiem un mīkstu, siltu gultu. Kāds bija parūpējies arī par gultas izsildīšanu, jo tajā bija ielikts neliels sildāmais akmens. (ooc: par to bija diskusijas ar tēvu un mēs pieņēmām, ka to brīnumu varētu nodēvēt tā. Ja kāds zina kā savādāk to nodēvēt, es uzklausīšu visas iespējas, jo interese man ir.) Gultas galā atradās vēl viena sega, ja nu gadījumā viesim paliek auksti. Turpat uz neliela galdiņa stāvēja bļoda un divas lielas krūkas - viena ar aukstu un otra ar karstu ūdeni. Tām blakus stāvēja arī divi sniegbalti dvieļi.
-Vai vēlaties vakariņas uzreiz vai pēc mirkļa?-meitene vaicāja.

Raigs

Remiēls visu laiku centās izlikties, ka nav dzirdējis abu draco sarunu, tomēr tad, kad Draks bija aizgājis, viņš nostājās priekšā Raigam.
-Draco meitene ar pūķa spārniem? Tas gan ir kaut kas nedzirdēts,-jauneklis sacīja un izskatījās patiesi ieinteresēts.-Jums nevajadzēja būt tik neuzmanīgam un izlaist savu audzēkni no acīm. Tas varētu būt īsts dārgums,-Remiēls vēl piemetināja.
Draco jaunekļi stūrī vēl aizvien smējās. Bezrūpīgus un atvieglotus smieklus.

[Elony]

Noskatījies, kā aiziet Draks, Raigs nodomāja, ka puisim nebija par ko apvainoties. Drīzāk valdniekam, pret kuru bija vērsta ironija. Bet tas jau nebija svarīgi.
Raigs pievērsās Remiēlam. Jā, galu galā arī ar kroga saimnieku laikam būtu bijis derējis uzsākt par to sarunu. Un kā rādās, arī šis neko nezina. Varbūt viņa jau mirusi? Tas gan būtu dikti žēl...
"Dārgums viņa tiešām ir, jūs pat iedomāties nevarat." Raigs atteica. "Diemžēl arī brīvs gars, kas alkst neatkarības. Es vienīgi uztraucos, ka viņa nesastrādā kādas muļķības savas dabas dēļ un tādēļ arī viņu meklēju."

Smejošie jaunekļi Raigu interesēja. Bet pieiet tā tuvāk nelikās pieklājīgi, tāpēc viņš pagriezās pret tiem un pacēla savu kausu.
"Lai mums visiem vienmēr ir tikpat jautri kā jums tagad." viņš tos ar smaidu paskaļāk uzrunāja un iedzēra malku.

[Sindra]

Draks sekoja barbaru meitenei pa ceļam nopētīdams viņas izskatu. Nonācis istabā puisis aplūkoja istabu un viņa sejā parādījās svētlaimes izteiksme. Beidzot kā pie normāliem ļaudīm. viņš noteica un devies pie ūdens krūkām sāka vilkt nost bruņas. Ā, vakariņas. draco tumšās acis pievērsās barbaru meitenei. Būtu jauki tagad uzreiz. Es nezinu cik ilgi man vēl izdosies palikt nomodā. Draks pasmaidīja meitenei un turpināja atbrīvoties no mitrajām bruņām.

[mr Bl@ck]

Enlils uzlūkoja mazo pūķēnu, kas bija pie viņa pierāpies. Maziņš neaizsargāts, bet tomēr viņš bija pēdējais no dižciltīgajiem nezvēriem, kas nežēloja pat savas sirdis. Pie domas par pūķa sirdi viņa acis pacēlās augstāk un uzlūkoja Rofi. Meitne šķita guļam, bet kaut kas lika Enlila pierei saraukties, viņš juta viņas bailes, bailes no vientulības?
Viņš atkal uzlūkoja Sargunu. Vai to tu man nāci pateikt Sargājošā uguns? To ka viņā ir vientuļi vi ne? viņš čukštus jautāja noglāstīdams pūķēna zvīņaino muguru. Nāc. viņš apgūlās blakus Rofei, pietiekami tālu lai viņu neapvainotu nepeidienībā, bet pietiekami tuvu lai viņa zinātu, ka viņš ir tuvumā.
Nakts vidū Enlilu pamodināja lietus šalkoņa, tas bija pastiprinājies, viņš dzirdēja pāris vārdus no Deva Un Umbreka sarunas un noprata, ka sardze ir nomainījusies. Enlils zināja, ka drīz būs viņa kārta stāvēt. Bet pagaidām viņš izbaudīja saldo mierinājumu, ko izbauda katrs ceļinieks mednieks vai klaidonis. Miegu, trauslu un dažkārt murgu caurvītu, bet miegu tik un tā. Viņš vēl nezināja, bet kāds murgs jau ložņāja pa viņa apziņas kaktiem.

[Develin_]

Raigs

Remiēls domīgi nogrozīja galvu.
-Par tādu it kā tuvumā nav dzirdēts, tomēr gan jau viņa pieklīdīs arī pilsētā. Galu galā, visi agrāk vai vēlāk nonāk šeit,-Remiēls sakārtoja pa rokai tīrās krūkas un uzmeta nemanāmu, bet starojošu skatienu krodziņa apmeklētājiem.
Puiši kaktā nebija dzirdējuši Raiga tostu, tomēr vēl ik pa laikam lika manīt par to, ka viņiem nav garlaicīgi.

Draks

Barbaru meitene kādu brīdi bija sapņaini vērusies kā Draks noģērbjas, bet tad attapās un klusi izslīdēja no telpas. Pēc kāda laika viņa atgriezās ar paplāti, uz kuras bija bļodiņa ar pamatīgu porciju šķelto zirņu putras ar gaļu, rūgušpiena krūzīte un rupjmaizes riecieni. Bija arī neliela bļodiņa ar saldo, kas bija medū apgrauzdētas auzu pārslas ar saldo krējumu.
-Ja kungs vēlas vēl ko, es būšu tepat blakus,-meitene pakniksēja un izgāja no telpas.

Enlils, Rofe, Aridena, Umbreks

Develins bija kaut kur aizklīdis, tomēr vēl aizvien redzēja savus guļošos biedrus. Sarguns bija saritinājies starp Rofi un Enlilu un sildīja abus ar savu iekšējo uguntiņu. Šķita, ka viņš ir pieņēmis abus kā nedalāmu vienību un viņu šķiršanās gadījumā smagi pārdzīvos un darīs visu, lai viņus atkal savestu kopā, neņemot vērā to, ka abi varētu būt pagājuši viens no otra tikai mazu gabaliņu. Tas bija mazā pūķēna spīts.
Vēl aizvien lija. Lietus nepalika ne stiprāks, ne vājāks. Tas nemitīgi lēja savu svētību pār izkaltušo zemi un nelikās ne zinis par tiem, kuri nebija sausumā.

Šo rakstu rediģēja Develin_: 15.07.2008 19:28

[Sindra]

Kamēr meitene nesa ēdienu, Draks bija novilcis bruņas un palicis vienā kreklā un biksēs.
Viņš nomazgāja roku, sejas un paņēmis dvieli ilgu brīdi turēja to pie sejas ieelpodams dvieļa smaržu.

Pateicos. Draks laipni pasmaidīja barbaru meitenei vēlreiz nopētījis viņas augumu un daiļos matus.
Pagaidi! puisis uzsauca. Tu pēc traukiem nāksi šovakar vai rīt no rīta?

[Elony]

Raigs pieklājīgi uzsmaidīja Remiēlam un pasūtīja vakariņas - labi ceptu gaļu kopā ar dāzeņu salātiem un kartupeļiem. Kopā ar savu kausu viņš apsēdās pie kāda galda, gaidīt pasūtījumu. Tuvāk smejošajiem jauniešiem bet ar muguru pret viņiem. Bet sēdēja tā, lai tagad varētu labi dzirdēt ko tie saka, ja vien nesačukstas.

[Semijs]

Umbreks piecēlās, kad Develins parādījās un atbildēja.
-Man tā pat nenāk miegs, vismaz ne šonakt.-
Viņš devās iekšā alā, kur ir siltāk un sausāk. Piesēdis netālu no ugunskura, viņš sāka rakņākt savu somu, kura ir gājusi cauri daudz kam, to varēja izsecināt pēc lielā daudzuma ielāpu. Atradis savu pīpi, Umbreks iebēra tabaku pīpē un paņēmis degošu zaru, lai aizpīpētu pīpi, sāka to lēnām pīpēt un skatīties tukšumā.

[Develin_]

Draks

Meitene apstājās uz sliekšņa un pagriezās ap savu asi tā, ka viņas garie mati noplandīja.-Kā kungs vēlas, bet labāk būtu, ja varētu traukus paņemt šovakar. Lai nepiekalst,-viņa klusi sacīja un lielām acīm nolūkojās uz puisi.

Raigs

Kad draco puisis piesēdās tuvāk bariņam varēja dzirdēt, ka draco puiši velk uz zobu kādu no saviem biedriem. Pēc visa varēja noprast, ka viens no viņiem drīz kļūs par precētu cilvēku.Raigam drīz tika atnests pasūtītais. Neviens īpaši daudz uzmanības viņam nepievērsa.Noklaudzēja durvis un pa tām ienāca kāda sieviete. Noplukusi, agrāk bijusi glīta un ja nomazgātos un uzziestu sejai smiņķi, vēl tagad viņu varētu saukt par skaistu. Viņai nevarēja piedēvēt kādai no trim rasēm raksturīgos vaisbtus, tomēr viņa šķita lepna kā tas piemistu draco.
Pasūtījusi krietnu krūku miestiņa, viņa piesēdās pie bāra letes un izaicinoši pārlaida skatienu zālei.

Aridena, Umbreks, Enlis, Rofe

Lietus pamazām mitējās. Tas vēl aizvien smīlāja, tomēr bija krietni vien zaudējis savu spēku. Nakts jau pamazām griezās uz rīta pusi un Develins devās pie Enlila, lai modinātu viņu uz sardzes maiņu. Pareģojuma bērns bija nomākts un no viņa garajiem matiem pilēja ūdens, kurš droši vien uzpilēja arī Rofei un Sargunam, kuri gulēja cieši blakus, kad Develins liecās pie Enlila, lai sapurinātu angela plecu.

[Sindra]

Draks pavedinoši pasmaidīja.
Labi. Tad atnāc pēc kādām desmit minūtēm pakaļ traukiem.

Puisis nedaudz paēda un kārtīgi sakārtoja traukus.
Viņš apsēdās gultā, izslaucīja ar dvieli mitros matus un kamēr meitene vēl nebija atnākusi, pārdomāja cik tieši ļoti noguris viņš ir.

[Malduguns]

Rofes jau tā trauslo miegu iztraucēja viņas brālēns, kura soļus meitene juta sev blakām. Viņa pavēra acis un secināja, ka viņai blakos nemanāmi ir apgūlies Enlils. Vielga smaida ēna pārslīdēja pār Rofes seju, tomēr pēc mirkļa viņa jau atkal kļuva nopietnāka.
Meitene noglāstīja Sarguna pūkaini zvīņoto muguriņu un ar mīlestību uzlūkoja gan viņu, gan angelu puisi ar nakts melnajiem spārniem.
Galvenais bija tikai viens - pārāk nenoticēt veiksmei. Rofe uzslējās sēdus un centās ciešāk ievīstīties savā apmetnī. Sala.

[Elony]

Redzot jauniešu jautrības iemeslu. Raigs par to zaudēja interesi. Nez vai viņa meklētā spārnotā būtu tā, ko tam puisim nāksies precēt. Lai nu kā, drīz ienāca vēl kāds, kam šonakt gadījās pakļūt zem lietus.
Sieviete likās diezgan nožēlojama, vismaz pēc ārienes. Raigu interesēja, kas viņa bija. Cilvēks vai draco? vai kas cits? Kad viņa lepni pārlūkoja telpu, Raigs skatijās viņai mierīgi un ar interesi skatījās pretī.

[Semijs]

Umbreks pīpēdams tālāk savu pīpi, novēroja to, kas apkārt notiek. Apmetnis, kas bija atstāts ļoti tuvu ugunskuram un visu laiku bīdīts, bija nožuvis. Paskatījies uz Rofi, berserkers ar pīpi mutē, pastiepa apmetni un ievaicājās.
-Auksti?-

[Develin_]

Draks

Meitene pēc divpadsmit minūtēm bija pakaļ paplātei, sakārtoja uz tās trauciņus un uzmeta īsu skatienu Drakam.
-Cikos rīt kungs vēlēsies brokastis?-viņa vaicāja.

Umbreks, Enlils, Aridena, Rofe

Develins uzlūkoja māsīcu, kura bija puspiecēlusies. Kaut ko noņurdējis, viņš sapurināja Enlilu.
-Tu vēl vari gulēt,-viņš sacīja māsīcai.

Raigs

Dāma izdzēra savu miestiņu teju vienā paņēmienā. Vēlreiz nopētījusi zāli, sieviete pasūtīja vēl vienu miestiņa kausu un sakārtoja nedaudz noplukošo, dzelteno kleitu. Skatiens bija drūms un izskatījās, ka kaut kas viņu neapmierināja.