Meklētais [PZP] [C], LS pavediens. Opcijas

[Develin_]

Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...

Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm...

[Pūķēns Sāra]

Puiša sejā iezagās, kas līdzīgs smaidam, -Varat neuztraukties, es jums pāri nedarīšu,- Savējiem nekad netiek darīts pāri. Gaišās matu šķipsnas krita priekšā acīm, neļaudamas redzēt kā Nirts uzmanīgi nopēta sev priekšā stāvošo meiteni. -Jāatzīst, ka man arī šī ir pirmā reize, kad šajā vietā satieku kādu dzīvu būtni.- Zobens tika nolaists vēl drusku zemāk, bet pirksti ap tā spalu apkļāvās ciešāk, balsis, kuras puiša smalkā dzirde uztvēra, liecināja, ka diviem iepriekšējiem trokšņotājiem ir pievienojies trešais. -Varbūt man jūs pavadīt līdz turienei uz kurieni gājāt? Nedomāju, ka būtu pārāk droši tagad jūs atstāt vienu,- nebija tā, ka Nirts domātu, ka šī meitene, kas tagad atradās viņam priekšā, būtu neaizsargāta un nevarīga, bet kaut kas lika viņam piedāvāt savu palīdzību. Varbūt pie vainas bija tas, ka viņa arī bija no draco ciltis, vai arī šī vieta, bet tā nu bija un viss.

[Zōzā zač zač]

Meitene redzēdama, ka puisis pasmaida viņa nedaudz papleta savus piķa melnos drakona spārnu, itkā gribēdama izrādīt savu prieku.
Smaids kļuva drošāks meitenes sejā.
Viņai puisis izklausījās visai laipns un pieklājīgs, bet zobens viņa rokās emitenei uz doto brīdi nepatika, jo ja viņš uzbruks viņai nebūs ar neko aizsargāties. Tāpēc viņa pirmīt devās pēc saviem ieročiem - Loka ar būltām un zobena.
-"Paldies, jūs mani varētu pavadīt."-
Viņa noteica iedama tuvāk šim puisim. meitenes melnā kleita viegli plīvoja līdzi un viņas dzeltenā roze melnajos matos stāvēja itkā tā tur būtu izaugusi.
Jau divus soļus tuvāk puisim viņa nolaida savas rokas sev gar sāniem.
-"Mums, tagad būtu jātiek līdz Milzīgajai dragonu statujai. Es pie tā kājām aizmirsu dažas savas mantas."-
Viņa nu, jau nedaudz drošāk noteica puisim, bet kautrīgums vēl bija manāms, jo meitene pagājusi garām puisim itkā nokaunējās, jo viņa vēl bija jauna meitene, kurai puiši vēl mulsināja. bet, akd viņas rokās nokļūst viņas zobens vai loks, viņa izmainās pa visiem 180grādiem.

[Pūķēns Sāra]

Puisis noprata par kādu statuju iet runa, bet neko neteica, ļaudams meitenei rādīt ceļu. Nirts klusējot sekoja meitenei, visa uzmanība tika pievērsta apkārtnei un trokšņiem, kas bija visapkārt. Miesasarga darbs viņam nebija nekas jauns, zinot viņa darbus, daudzi ietekmīgi draco pārstāvji bija lūguši viņa palīdzību priekš drošības gan ceļojumu laikā, gan visā visumā, kuru viņš arī tika veiksmīgi sniedzis, bet nekad neuzturējās viena cilvēka sabiedrībā pārāk ilgi, puisis bija pats par sevi, gāja, kur gribēja un pievienojās kam gribēja, tāpat arī aizgāja un pameta ko gribēja.

[mr Bl@ck]

Pie strīdniekiem nolaidās vēl viens angels, bet ak vai, mēness stars atspīdēja spožajos nažos. zibsnis bija neliels, taču jaupienācējs bija acīgs. Nopūties viņš ieslidināja dunčus makstīs viņš klusis kā sikspārnis nolaidās dažus metrus no pārējiem, pielūkodams lai kapuce pilnībā slēptu viņa seju viņš devās pie pārējiem gaidītājiem. Esiet sveicināti brāļi. Kļab esat nākuši šeit kur pieminam tos, kas devušies palšajos Agnes mākoņu laukos? Vai nezināt, ka slepkavībai uz šīs zemes ie mokošas nāves cena, kaunieties Enlils sacīja angelu senvalodā klusā, bet ļoti nopietnā balsī.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 20.05.2007 22:04

[Malduguns]

Rofe apbrīnojamā ātrumā kravāja savas mantiņas. Viņa zināja, ko darīs - ies prom no šejienes un pēc iespējas ātrāk. Cilvēku skaits šeit bija pieaudzis un tagad viņi bija gan templī, gan ārpus tā. Klusi lādējot visu pasauli, meitene uzmeta vieglo somu plecos un veilki izslīdēja no savas nišas. Personas, kuras bija templī palika kaut kur aiz muguras, tāpēc Rofe atviegloti uzelpoja, lai tūlīt pat atkal saspringtu. Kur bija palikuši pārējie tempļa miera traucētāji? Meitene palūkojās visapkārt un saausījās, visapkārt valdīja pilnīgs klusums. Viņa klusiem soļiem zagās ārā no tempļa. Četrinieks aizsprostoja ceļu uz izeju, jo citādi Rofei būtu jālaužas cauri pamatīgiem brikšņiem un viņu, protams, izdzirdētu. Meitene uzmeta žiglu skatienu pulciņam. Trīs angeli un viens barbars. Nopūta, kaut ko tādu viņa nevēlējās sastapt. Tā nu viņa palika noslēpusies ēnā un gaidīja, kas gan notiks tālāk.

[Elven]

Sarveuss bija ērti iekārtojies nelielā attālumā no bariņa un tos vēroja. Viņš pie sevis noteica Sasodīties engeli Jūs visi mirsiet! viņš pārbaudīja vai viņam līdzi ir visi nepieciešamie ieroči un vai tos var ērti satvert.
Viņš sāka tuvioties bariņam un piegājis klāt viņš nolaida kapuci un tā vairs nesedza viņa seju zem tās atklājās melni gari mati viņš smaidot devās klāt viņiem maigā un samtainā balsī sakot Sveicināti, kādēļ Jūs šeit esat tā sapūlcējušies? to pateicis viņš pasmaidot paskatījās uz visiem

[Develin_]

-sasodītasi barbars..- Devs skaļi izmeta censdamies izlausties no Umbreka rokām. - lai nāves plīvurs aizsedz tavu dzīvi un rasi.. navi tev.. - Devs lamājās līdz izrāvās no ceišajām rokām. izrāviesn viņš paķēra savu smagnējo zobenu un apmetis kūleni atkal to pavērsa pre barbaru
-nožēlojami.. - Devs nomurminājā, un ieslidināja zobenu tā makstī, kas atradās uz viņa muguras. Nopēdīdams barbaru ar vēl pēdējo nicinošo acu skatu Devs pievērsās Rasela un angelam,kas tik ko kā bija ieradies
-...Devs- viņs klusi izmeta un centās neiazskatīties tik nožēloajams kā jutās.
cenzdamies neizskatīties tā kā juutās Devs pievērsās ēnam ap temli.. tajās kaut kas ksutējās.. smalks stāvas. Devs nenovērsa acis no tā.. vismaz centās.. līdz vņu iztraucēja kāda jauna svešinieka bal.
Vinš pagreiza galvu un nopētīja to. Jaunatnācējam nebija spārnu.. un nemanīja arī barbara brutālo paskatu,kāds peimita Umbrekam.. viņs biaj tas k angeli nīda visavairāk -draco. Deva zobens jau atkal pacēlās pret jaunatnācēju
- draco šeit nāv vēlami... - viņs klusi izmeta to pašu pirmo, kas bija uz mēlēs..

[Malduguns]

Rofe atglauda matus prom no sejas un palūkojās uz bariņu. NU tas bija palicis vēl par vienu personu kuplāks. Atnācējs pēc visām pazīmēm bija drako, tas bija mazliet nomierinošāk, jo angeli šeit bija ļoti kupli pārstāvēti. Tomēr meitene tik un tā vēlējās tikt projām no šīs vietas, vientulība viņai tagad šķita pievilcīgāka nekā sabiedrība pirms mirkļa. Rofe sastinga. Šķita, ka angels, kurš visvairāk vicinājās ar zobenu bija viņu pamanījis... Tomēr nē, viņš pievērsās atnākušajam drako. Rofe piespiedās sienai un centās sarauties pēc iespējas mazāka...

[Roviela]

Aridena nesteidzās. Nakts ir gara, un viņa gāja kājām, ļaujot mēness gaismai līt pār saviem sniegbaltajiem spārniem. Viņas mērķis bija senā drako tempļa drupas, vieta, kur iznīcība jau bija vienotas divas naidīgās tautas. Ak, Ang! Tu man liki šonakt būt tur, viņa domāja. Vai būtu tiesa, ka pareģojums drīz būs piepildīts? Ka bērns ir dzimis?
Viņa jau kādu laiku juta, ka spīvais karš starp drako un ageliem kļūst tāds kā sagurušāks, tā, itin kā abas puses sāktu saprast notiekošā bezjēdzību. Angela pati jau sen bija pārliecināta, ka tas viss ir velti - pareģojums piepildīsies tā vai tā, un velti izlietās asinis tikai sadusmo dievus. Un tagad pats Angs sapnī viņai lika būt te! Ko viņa sastaps?
Templi jau varēja saredzēt. Aridena sāka iet vēl klusāk un piesardzīgāk. Savu izskatu noslēpt viņa nespēja - katrs, kam ir acis, starp kokiem un klintīm varēja saskatīt spoži baltos spārnus un mēness atspīdumu bruņās un rotakmeņos.
Jā, tur kāds, drīzāk - kādi, bija. Re! Nupat pievienojās vēl viens, acīmredzot, drako, kura vārdus viņa sadzirdēja kusītiņām - "...tā sapulcējušies?"
Un vismaz vienus baltus spārnus tur manīja arī. Cik savādi! Un baltspārnis agresīvi tuvojās drako!

- Esi sveicināts! - Aridena, savicinot spārnus, pavisam ātri nokļuva notikuma vietā, uzrunādama baltspārni senangelu valodā, un piebilda pārējiem, - esiet sveicināti šai miera vietā!
Uzsvars uz vārdu "miers" bija nepārprotams.
Un tad nāca pārsteigums - baltspārnis likās pazīstams, bet viņa varēja apzvērēt, ka nekad mūžā nav viņu redzējusi.

[(sun)]

Ka redzu mes sheit esam kupla skaita,un no dazhadam rasem.Draco-noliec savus ierochus-sha vai ta tu mirsi cinja-mes esam vairak un esam specigaki.
Un tagad-iesim ieksha.Jutu ka mums tur bus diezgan INTERESANTA sabiedriba....-Rasels pateica un saka kusteties uz templa pusi.

[Elven]

Sarveuss sāka smieties un pēc tam mazliet savaldījās un vienkārši palika mazliet smaidot Angeli mūžīgi lepojas ar savu bara instinktu! pēc tam viņš pagriezās pret Devu un nopētija viņu Varbūt Drako šeit nav vēlami, bet angeli šeit.. nepabeidzis teikto viņa rokās nemanāmi ieslīdēja divi asmeņi ,kas gandrīz iznāca arā no mēteļa piedurknēm un kļuva redzami. Viņš pasmaidīja un paskatījās uz angeliem vēlriez Bet kāpēc jūs domājat ,ka esat šeit vēlami?

[Roviela]

Pie pirmajiem drako vārdiem, no angelas pleca bija noslīdējis loks, un tagad, uzvilkts, ar asu bultu bija notēmēts uz kareivīgi noskaņoto cittautieti. Viņa stāvēja netālu, bet asmenim neaizsniedzamā attālumā, ar bruņām mugurā.
- Ui, kāds karstgalvis! - Aridena smējās atklāti, šķelmīgi zibinādama savas skaistās acis. Viņa zināja, ka ir skaista un atklāti spēlēja uz to,- man patīk! Liec nost savus duramos! Citi ar tiem te rīkojas ne sliktāk. Ticam, ka esi meistars! Tikai mana bulta Tevi sasniegs ātrāk nekā Tavs mests nazis mani.
- Ne tāpēc mēs esam te, lai papildinātu kapeņu skaitu! Vismaz es - nē. Noliec ieročus! Šo nakti ir pamiers. Pēc tam - redzēsim.

Viņa loku nenolaida, bet neizskatījās, ka laidīs pirmā to darbā bez iemesla.
- Es esmu te vēlama. Man Angs Lielais pavēlēja šonakt būt te, un es esmu. Pārējie atbild par sevi paši.

[Elven]

Angeli vienmēr ar savu ticību! Sarevuss mazliet pasmiedamies noteica un pēc tam paskatījās uz Arideanu Par mana nažu ātru nēsi tik pārliecināta un nedomā ka tikai tie ir manā arsenālā mīļumiņ! viņš paskatījās uz pārējiem angeliem un pasmaidījis atkal uzrun'ja Arideanu Šķiet ,ka tavi draudziņi gan nav tik pozitīvi noskaņoti!

[Roviela]

- Vēl vienu reizi attiecībā uz mani lietosi vārdu "mīļumiņ", vai arī man svešas personas nosauksi par "maniem draudziņiem", un es aizmirsīšu, ka pati pasludināju pamieru. Tagad redzu, ka tavs izskats nemaz neatbilst būtībai. Tu esi neaudzināts rupeklis, pie tam muļķis, jo tikai muļķis izaicina vairākumā esošu pretinieku, bez nopietna iemesla. Tagad nav, - Aridena joprojām smaidīja, bet tagad smaids nebija veltīts drako, bet gan tikai pieklājības izteiksme. Varēja pamanīt, ka glītais drako ar melnajiem matiem ar sarkanajām šķipsnām tajās viņas acīs ir zaudējis visu cieņu. Loks nolaists netika.
- Noliec ieročus! Vai arī es pierādīšu, ka mana bulta ir ātrāka par Taviem nažiem, kuri, starp citu, Tev nav rokā. Ar to, kas ir, Tu man neko nevari nodarīt. Tikpat labi vari noaut zābaku un mest ar to.

Ja drako sakustas uz nažu mešanu, vai brūk virsū, angela šauj par vienu viņa apakšdelmu.

(OOC - manu vārdu gan varēji uzrakstīt pareizi (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) )

[Develin_]

Devs paskatījās uz jaunatnācēju un pat neuzdrīkstējās pacelt savu zobenu pret viņu..
-..ah..- no viņa lūpām izlauzās klusa apbrīnas sauciens. Aridena likās tik neaprakstīmai skaista.. tik ļoti redzēta.. no viņas staroja siltums..siltums kāds nekad ne noviena nebija nācis.Vismaz Devam nekad vēl nebija nācies to just.. pusis apsutlbis blenza uz jauno sievieti... tad atjēdzies izmeta zobenu no rokas.. un nokrita ceļos sievietes priekša...
- Esi sveicināta dārgā Anga svētītāja.. lai Angs ir ar mums un vienmēr pavada mūsu svētībā un ticībā.. - pusis nobēra angelu senvalodā un dziļi paklanījās.. tad bikli noskūpstīja meitenes roku un pieslejes kājās blenza zemē...
pēc sekundes modrība un drosme biaj jau atkal piepildījusi puiša sirdi..
acu skats tika atrauts no daiļās sievietes un pievērsās tempļa ēnām.. pusis jau atkal vēroja ēnas. tās nepārprotami kustējās. tās bija par smalku lai būtu puiša stāvs... tai bija jābūt meitenei.. Devs vērās cītīgi. novēroja katru mazāko kustību ēnā.. tad..kā dzīvnieks... viens grābiens.. zobens bija puiša rokās un pats viņš jau traucās uz ēnu pusi.. zobens bija jau atkal pasliets pret radījuma rīkli
- mazā draco nodeveja.. - pār puiša lūpām izlauzās klusi vārdi

[Elven]

*pazemīgi atvainojos (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) *

Tici man, man ir savi iemesli jūsu tautas nīšanai un nēsmu gatavs izturēties peret angelu kā džentlmenis! Ja tu uzskati ka man nav iemesla tad tu stipri kļūdies, pietam mans audzinātībās līmenis tevi pārsteigtu! Pēdējos vārdus Sarevuss izteica mazliet samtaini un tā itkā sāktu filrtēt ar Aridenu, taču pēc brīža viņš aizvērdams acis atkal redzēja vecāku ļīķus un degošo māju viņš izslējās mazliet taisnāk un atsita matu šķipsnas atpakaļ ,kas kārtējo reizi bija piekritušas priekšā viņa sejai.
Mazliet maigi pasmaidījis viņš paskatījās apkārt un mierīgi pateica angelai Un vairākums neuztver to kā apvainojumu, bet es neuzskatu ,ka teiksim jau mazliet pieklājīgāk lielāka daļa no jūsu rases ir spējīga cīnīties godīgi viens pret viens ar drako! viņš nolieca galvu mazliet uz leju un no viņa piedurknēm iznāca arā divi asmeņi neko nepaspējis pateikt viņa virzienā lidoja angelas būlta ,kas bija notēmēta uz viņa apkašdelmu viņš ar vienu no asmeņiem pāršķēla to uz pusēm pēc tam mazliet pasmaidot un paskatoties uz Aridenu Šķiet ,ka tomēr esi ar nelielu asumiņu un nemaz tik miermīlīga tas man patiešām patīk! viņš mazliet maigi parunājot pabeidza..

[mr Bl@ck]

Straujā kustība bija draco lielākā kļūda. Uzmirdzēja divis spiži asmeņu katrs tik garš cik enlila apakšdelms. Tie abi tika piespiesti pie draco rīkles tik cieši ka ja Enlils vai draco straujāk pakustētos rīkle tiktu pārgriezta.
Lēdija sacīja pamiers, bet jūs plēšaties kā neaptēsti jaunuļi. atskanēja klusa aizkaitināta balss no kapuces apkšas
Jums viss kārtībā cienītā kundze? Enlils apjautājās atlidojušajai angelai.

[Roviela]

(OOC - Vai tad darbības rezultātu nenosaka GM? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Arī to, kur trāpīju, vai trāpīju? Un vai vispār šāvu? Jeb bija jāsaprot, ka drako taisījās uzbrukt? Tad es arī atļaušos šādu-tādu vaļību. Piedod! no tuvas distances izšautu bultu uz pusēm pārcirst... ē...)

Aridena bija tik pārsteigta par sava ciltsbrāļa negaidīto uzvedību, ka viņas roka nodrebēja, un bulta aizlidoja drako virzienā negribēta. Meitene pat nepaskatījās, kur trāpījusi un vai trāpījusi, drīzāk cerot, ka nē.
- Celies! Ko Tu... - viņas balsī varēja sadzirdēt mulsumu, - es nekas tāds neesmu... Celies, nevajag zemoties! Tavi spārni tāpat ir balti, un Tava seja man šķiet kaut kur redzēta, lai gan esmu pārliecināta, ka neesam tikušies. Kas Tu esi? Mani sauc Aridena.

- Piedod! - šis vārds jau skanēja drako virzienā. Viņai nebija grūti to pateikt tad, kad tam bija jāskan skaļi. Lai vai kas būtu tas, kuram to saka. - Es saprotu, ka var būt iemesli. Man arī ir iemesls nejust simpātijas pret drako.
Tālāk vairs nebija laika īpaši ņemties ar karstasinīgo pūķa sirds īpašnieku, jo viens no angeliem pielika tam nažus pie rīkles, bet otrs metās virsū kādam? kādai? kaut kur ēnās.
- Neaiztieciet nevienu, brāļi! Šonakt ir pamiers.
Viņa tīši lietoja angelu senvārdu ar nozīmi "brāļi", kas ciltsbrāļus saistīja ciešāk par īstu radniecību.
- Nē, viss kārtībā. Paldies par palīdzību un, lūdzu, neplēšamies vairāk. Nakts aizies, un nebūsim noskaidrojuši, kādēļ esam aicināti šeit. Neba nu nejauši tā sadomājām reizē te atnākt!

[Semijs]

Umbrekam bija viss šis japmadracis aipnicis un viņš izvilcis savu kaujas cirvi, ar lielu rēcienu iecirta to zemē, tā, ka tuvākajā apkaimē nevarēja to nedzirdēt, nemaz nerunājot par skaļumu, kas bija tuvumā. Ievilcis dziļu elpu caur nāsīm, Umbreks stingrā un pavēlošā balsī noteica.
-Tā! Es jums ieteiktu paklausīt šo kundzi ( Aridena ), jo izskatās, ka viņa ir vienīgā šeit gudrā. Jūs nevarētu kaut vienu minūti sadzīvot mierā un saticībā?!?!-

[Elven]

*labi nesmu ls pro (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/crying.gif) bet to ar bultu var izdariit un uz vietas stavosu ariii (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) *

Nu protams uzbrūkam vairāki uzreiz! Sarevuss mazliet pasmaidīja Tipiski angeli! Cerēju ,ka jūs patiešām nēsat tāda! drako pat nedaudz pasmaidīja ar lūpas katiņu, angelu uzbrukšana no muguras viņu nepārsteidza tā bija diezgan paredzema. Drako ar saviem asmeņiem pagrūda malā lecīga angela asmaņus un ar elkoni izmantodams savu pārcilvēcisko spēku sita pa Enlinam.