Meklētais [ATD] [PZP] [C], ATD pavediens Opcijas

[Develin_]

Kad zemēs vēl valdīja miers. Svēts miers, netraucēts un godīgs. Kad tautas sadzīvoja viena ortai blakus, mierā un līdzcietībā. Kad pasaule bija apmešnās vieta, ne kaujas lauks dzīvībai un nāvei. Kad viss vēl bija kā tam bija paredzēts būt pēc Lielās Zemes Grāmatas tiak izteikst pareģojums, kas sašķēla divas varenas tautas.

No mīlas liegtas
Strap debesīm un zemi.
No viņas asins straumes.
No viņa asaras vienas vienīgas.
Dzims aizliegts bērns.
Bērns, kas nesīs iznīcību pasaulei.
Bērns, kas nesīs iznīcību divām varenām tautām.
Bērns, kas pakļaus labo un svētīs to ar ļauno.
Bērns, kas pakļaus ļauno un svētīs to ar labo.
Dzims jauna tauta.
No debesīm un zemes.


Sašķeltība ļāva vaļu ļaunumam, kas sagrāba varu savās rokās, un pakļāva sev. Ļaunums kļuva par vienīgo iespēju izdzīvot un tas ieēdās katra sirdī. Jaucās ar vientulību un grauza. Grauza līdz biaj sagrauzis visu ko varēja un bija tlikusi tikai aukstasinīga asins izliešana. Katra sirdī mocījās labais cīņā ar ļauno, katrā majoja jautajums vai tas labs vai slikts. katrā mājoja iznīcība.Bet šais naida un izmisuma laikos uzdrīkstējās dzimt kas tāds, ko naids nespēja nogalētun iznīcināt. Dzima mīlestība strap divām naidā kvēlojošu tautu sirdīm.
Mīlestība,kas neapzināti piepildīja pareģojumu..

* * *

Divas senas tautas - draco unangelu tauta - dzīvoja naid`a. Dzīvoja ar veinu vienīgu mēķi iznīcināt viena otru un nepieļaut pareģojumu. Bet lai kā tās pūlējās tas bija neizbēgams...

Izsenis ir zināms par pūķa cēlsirdību un palīdzību cilvēkam. Pūķi deva savas sirds puses lai glābtu cilvēkus, pūķi izglītoja cilvēku ar savām mužsenajām gudrībām, pūķi aistāvēja cilvēku no ļaunuma un pat nāves.. bet nē.. cilvēkam nebija pietiekoši.. cilvēkam nkad nepietiek. tas sāka izskaust pūķus lai apmierinātu savu neispējamo egoismu, līdz bija palicis viens vienīgs pūķis, kas vēl pēdējo reizi bija gatavs ziedoties cilvēces labā un atdot savu sirdi divu zemju valdnieku bērniem. Pūķis vēl pēdējo reizi pierādīja savu izcilību...
Laiks gāja uz priekšu. pūķi bija iznīdēti bet divi bērnikuru ķermeņos pukstēja pūķa sirds sastapās un ļāvās mīlas kaislei, mūžīgi mū;zos apzvērot savu mīlestību viens otram.. no viņiem tad arī radās draco tauta. tauta ar pūķa sirdi. tauta, kas pārvaldīja zemi un ūdeņus tauta, kas kalpoja pūķu piemiņai un svētumam.

Ap to pašu laiku dievs Angs sūtīja savus sūtņus us zemes apveltījis tos ar neaprakstāmi skaistiem, baltiem spārniem kā ziņu par viņu svētumu un apgarotību. Divas Anga atvases radīja angelu tautu, tīru, svētu. skaistu un godbīgu. Lojālu savā ticībā Angam. Lojālu līdz brīdim, kad tika izteikst pareģojums par dracoun angelu tautām.. Angeli novērsās no savas ticības, sāka pārvaldīt debesis ar Anga vārdu no slaktēt draco tautu pareģojuma vārdā. sava svētuma vārdā. savas izdzīvošanas vārdā.
viņi traipija savus baltos spārnus ar asinīm, lai sargātu sevi un savu dievu.

* * *

Erlends bija jau vīra gados, kad devās savās pirmajās patiesajās barbaru medībās. Vīri ieskrējuši mežā devās tieši uz barbaru apmetnes pusi, bet Erlends biaj jau pietiekoši lielu gabalu priekšā, lai pie strauta pakavētos vērojot angelu meitas un sievas, kuru apmete bija pavisam tuvu šai mežā.. lai arī cik spēcīgs būtu viņa naids pret šo tautu, angelu sieviešu skaistumam nebiaj iespiejēmas pretoties. maiga samtaina āda, sajaukt ar gariem matiem visskaistākjās dabas krāsās un vism vēl klāt apburošie balti spārni, kas ieskāva daiļavas to kailumā.
Tā puisis sēdēja tur augšā koka zarā un gaidīja līdz atskanēs kaujas signāls. un vi;ns varēs sākt medības..
Gāja sekundes, kas lēnām pārvērtās minūtēs un tad stundās, bet kaujas taure kā nesauca tā nesauca.. un angelu meitas ar sāka palikt mazumā. tik viena vēl bija palikus. skaistākā no visām - Ariadne.
viņš noleca no koka un devās ar to sapazīties...

nepagāja ne mēnesis kad abi bija jau līdz ausīm slīguši mīlas nektārā, un baudījuši visu ko mīla spēj sniegt divām alku pinām dvēslēm. abi apzinājās kas ir. abi apzinājās ka pārkāpj abu tautu naidu. bet kas par to. viņiem bija šis brīdis. šis īsais laika posms. tikai viņiem diviem. un viņi to baudīja. baudīja kā vien spēja.

laiks skrēja ārtri. mīla liegi.pienāca brīdis, kad abiem bija jāiziet pie savas tautas piemeklētiem pāriem. iestājās izmisums, kas neļāva mīlai vairs plaukt. Erlends bailēs zaudēt mīļoto devās pie pareģa lūgdams pēc padoma.. tur. tur Erlenda dzīve mainījās uz mūžīgiem laikiem. Erlends uzzināja ka ir uzdrikstējies nepaklausīt draco dievus un iemīlējis angelu tautas meitu. lai glābtu sevi no dievu dusmām Erlendam bija jāizpērk savs gēks ar asinīm. ar savas mīļotās asinīm...

* * *

Viņi satikās kur parasti. Ariadnes un Erlenda slepenajā vietā. Tur augšā.. pie klintīm. vietā kur pēdējais pūķis bija atdevis sirdi pašiem pirmajiem draco dzimtas pārstāvjiem. ar skumjām sirdī Erlends paskatījās savā Ariadnē, noskūpstīja to vēl pēdējo reizi un ar veiklu kustību izvilkdams savu sudraba zobenu viņš nogalināja Ariadni. pār viņa vaigu noritēja viena vienīga sara.. tā slīdēja un ieslīdēja Ariadnes asins peļķē.
Erlends pagriezās.. un galvu noliecis devās prom. prom no patiesības. prom no realitātes. prom pild;it savus draco pinākumus un aizmirst par to kas bija. par to kas varēja būt.. javien viņš būtubijis drosmīgāks.

asins savijās ar viņa asaru.. un uz Adriadnes baltaviem spārniem gulēja mazs puisīst raudzīdameis klinšu alas griestos un kusinādams savus mazos angela sp;arni;nus.. bet viņa miesā pukstēja viņa tēva draco sirds.

* * *

ir pagājuši 19 gadi kopš Aridanes nāves, un mazais puisītis kas tika atrasts viņas spārnos nu jau bija pieaduzis un nogalējis. pusis tika saukts apr Develinu.. savas satriecošās cīņas prasmes dēļ.

Lielajā Karā bija iestājies panīkums, jo visapkārt klīda baumas ka pareģojuma bērns ir dzimis. Bet tas neapstādināja Devu no draco tautas pārstāvju slepkavošanas un iznīcināšanas, lai arī viņā dzimst ideja atrast šo pareģojuma bērnu un nogalēt to lai glābtu savu angelu dzimtu no iznīcības.





well tā ir mana ideja. ja kādam ir velme spēlēt tad.. droši dod ziņu.
tad ieopsto kā atbildi šim savu pieteikšnās anketu. lūdzu:

1. varoņa vārds
2. varoņa rase. (barbars, draco, angels)
3.varoņa apraksts
4.varoņa bilde (ja vēlies)
5. vēlams dzīvesstāsts, par visu kas un kā.. (varoān dzīvesstāsts)

paldies. nepieciešami vismaz 5 varoņi atskaitot pašu Devu.

un tā:

Mērķi un uzdevumi
1. atrast pareģojuma bērnu.
2. saprast ka meklējamais ir tepat līdzās
3. uzvarēt Antitheu (ļauno kas pakļāvis pasauli)
4. izveidot jaunu rasi, kā teikts pareģojumā.

[Roviela]

Jā, es piekrītu Sindrai. Tad Tev, kā GM ir jāvada spēle, ko Tu pašlaik nedari nemaz. Un, jā, bez reāla pamatojuma notiekošajam nevar iztikt. Tā vairs nav fantāzija, bet ļoti slikta filma, kur visi ir supervaroņi, visi viens ar otru kasās, un viss beidzas ar - "es tev iesitu - krīti!" un pretī "nē! krīti pats!", vārdu sakot, mazgadīgu bērnu spēlīte, kas parasti beidzas ar kautiņu, jo visi ir tie krutie, bet padoties negrib neviens.

Vismaz iesaku - nevienam pašam nerakstīt savas darbības rezultātu, kur nu vēl otra personāža vietā.
Piemērs: es uzrakstīju, ka Aridena grasās šaut, ja būs provokācija no drako puses. Viņš uzrakstīja, ka paslidināja savus asmeņus redzmi piedurknēs. Ar to vajadzēja beigties, jo tagad ir MANS gājiens ar lēmumu - es šaušu vai nē. Bet tā nenotika! Viņš uzraksta ka es šāvu (!), un pēc tam, ka pārcirtis bultu (!). Labi, otro var norakstīt uz nedabīgu veiklību un fantāziju, bet pret pirmo man IR iebildums. Kāpēc viņš kaut ko dara manā vietā? Kāpēc atņem gājienu?
Kas tad man atliek, kā arī uzrakstīt gatavu rezultātu (nevis vēlamo, to, ko mans tēls iedonājas, ka viņš grib, lai notiktu), bet to, kas sanāca. bet "tas, kas sanāca", ja ir darīšana darbībā ar citu PC, viennozīmīgi ir GM īpašums un lēmums. Savādāk sastrīdēsimies, pie tam poilnīgi nenozīmīgu sīkumu dēļ.

Develin_, tā NAV fantāzija. Nevar noticēt muļķīgai rīcībai. Kā vispār nav? Visas šīs pasaules nav. Nav drako un nav angelu. Ar to vien jau pietiek, nekādas superspējas nav vajadzīgas. Un tāpat - visās tādās pasaulēs tad ir jādod apraksts - kas ir iespējams un kas nav. Vai Tu esi tādu aprakstu uztaisījusi? Neesi! Ja neesi, tad šajā pasaulē darbojas parastie fizikas likumi, nevis katra spēlētāja individuāla, paša izdomāti. Un kā būs, ja es pēkšņi izdomāšu, ka mans tēls ar spārniem var pārsniegt virsskaņas ātrumu? Vai kļūt neredzams? Vai iziet cauri sienām? Tā tad vairs nebūs fantāzija? Bet kur ir robeža? GM! U-ū!
Arī pasaules fantāzijai ir jābūt visiem vienai, kopīgai. Un tā arī ir GM darīšana, tādu izveidot. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

[Elven]

wow (tas nav nekas launs) un piekritu ka riikojos nepareizi taču GM vadību tur varētu gaidīt ļoti ilgi!

Šo rakstu rediģēja Elven: 22.05.2007 11:12

[Roviela]

Arī taisnība (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Citreiz, ja nav GM tuvumā, spēlēsim solīti pa solītim, pagaidot viens otra reakciju, un tad jau būs labi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Develin_]

Oh...
Ja Tu vēlies, savu spēli savaldīt un noturēt grožos, lai būtu tā, ka Tu vadi spēli, nevis vienkārši spēlētāji iznes Tevis radīto pasauli, tad likumi un noteikumi ior ļoti nepieciešami. Citādāk nekas cits nesanāks kā vienīgi strīdi, uzmestas lūpas un ar to arī viss beigsies.

tiak iznests. turklāt GM ir storyteller es tikai iepostoju.
un .. turklāt RP spēles tiek spēlētas kolektīvi - tas nav individualais darbs.
ir jaspēlē kopā.
kopīgi jāliedē stātsts.
kopīgi ir jākonstruē pasaule.

vīniem `jabut ieinteresētiem tās izveidē un man.
e izvedoju mazu dļiņu. viņi lecās pretī.
navmana vainā.
es esmu pret fizikas likumie.
jo domāju ka ar RP tiek saprasta brīva fantāzija.

tika uzlikti groži kad vaigāja. par maģiju neko pārlieku izteikti spējīgu .
nav manas problems ka dažiem neiet pie sirds fantāzija. bet jau lasot pirmo postu ATD pavedienā biaj redzams kā tā ir vistīrākā fantāzija. saķot jau ar tautām un beidzot ar izredzētā piedzimšanu - [b]radīts no tēv asaras un mātes asinīm.{/b}.
bija zināms uz ko piesakās. tad tagad lūdzu nelecaties pretī tam kas ir.
es saprotu.
gadās.
bet vai tad ir tik grūti noticēt?

[Sindra]

Mums laikam atšķirās izpratne par fantasy žanru kā tādu.
Bet man ta kas..

Veiksmīgu spēli!
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Malduguns]

Nu, jā, Develin_ mazliet pārteidzās vai pārteicās, kā jums labāk patīk. Es neesmu pamata GM, es tikai sniedzu padomus un tādā garā. Paldies par uzmanību!

Ā, un galvenokārt tas ir tādēļ, ka šī ir mana pirmā spēle un es īsti nesaprotu, kas man būs jādara kā GM.

[Develin_]

fgs.
jus neizprotat RP jēgu un būtību.
RP rada atsevīški spēlētāju (DSK) radītu pasauli.
paš veidotu.

bet protams vai tad kāds ko saka.
ah what ever
let it be as the darn mods wish.
(izbano mani ja gribi)

tik līdz man būs peiteikoši daudz laika un mans dators būs gatavs peiceist atvērtu worda dokumentu es izveidošu pasauli ko kā redzams daža laba prāts nespēj radīt.

[Roviela]

Develin_, neviens te netaisās nevienu banot kaut kādas štrunta spēles pēc, nepaliec smieklīga! Bet par citu cilvēku prātiem LABĀK neizsakies, tad citiem arī nebūs ko teikti par TAVĒJO. Norunāts?
Ja ik pa brīdim GM pateiks, kas notika tad, ja spēlētājs kaut ko dara, tad viss būs labi. Ja spēlētājiem būs atļauts darīt pilnīgu nesakarīgu sviestu, tad nekas nebūs labi. Spēlētāji sastrīdēsies, un ar to viss beigsies. Nevajag nekādus garos stāstus par tēmu! Vienkārši GM teiktais ir likums pasaulē, un lieta darīta. Sliktākais ir tas, ka dažādiem spēlētājiem nesakrīt domas par to, kas tai pasaulē ir, un kas nav, un kā izpaužas viena vai otra īpašība, darbība vai notikums. Tāpēc vajag GM, kas pasaka - "tas un tas notika šitā, un vienmēr būs šitā".

storyteller - GM vada spēli ik pa brīdim pasakot, kas notika, un atgādinot spēlētājiem, kur viņi ir, un kas labs apkārt redzams. Pamatā - viss. Nav sarežģīti. Tieši pašlaik - kādam būs jāpasaka Elven tēlam, kad viņš drīkst pamosties no bezsamaņas. Viņš pats to nezin.

[Sindra]

Es jau pie Tevis nevēršos kā mods, bet kā lomu spēļu autors un spēlētājs.
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Nevajag tik briesmīgi uzvilkties. Katram ir sava pirmā spēle..

Lai uzrakstītu pilnīgu pasaules aprakstu nevajg wordu. Atver tepat forumā pievienot komentāru un bliez tik iekšā.
Bez pasaules apraksta un rašu, klašu iztirzāšanas spēle neiegūst statusu lomu spēle, bet lidzinās garlaicības nosišanai domātajām spēlēm no sērijas papildini ar teikumu.

Pastāsti man piemēram ko Tu darītu, ja es uztaisītu čaru, un iedalītu viņam piemēram maģisku staffu. Tā pat nebūs mana spekulācija, tas ir pēc lomu spēļu DnD noteikumu grāmatas. Maģisko staffu mans čars pārlauztu visas grupas klātbūtnē, tas izraisa sprādziena, kura rezultātā aiziet bojā viss pārtijs. Easy as pie. Visi ies bojā? Vai arī Tu sāksi ar mani strīdēties, ka es staffu pārlauzt nevaru, vai arī mana staffa izraisītais sprādziens nevienu nenogalina, jo tas Tev nav izdevīgi? Un tas pat nav armagedoniskākais veids kā pāris sekunžu laikā padarīt visu Tavu un citu spēlētāju mēnešu darbu par nebijušu. Tobiš, ja Tev nav noteikumu, bet ir tikai pure fantasy, kurš ir tas brīdis, kad sāksi to ļaužu fantāziju tomēr ierobežot? Un kāds būs Tavs pamatojums.

Patiesībā visu cieņu par pasauli un rasēm. Tas izklausās gana interesanti taču manā skatījumā bez pilnveidošanas līdz galam, nekas no tā visa nesanāks.

[Malduguns]

Roviela, bet kur tieši man to viņiem sacīt?

[Roviela]

Apgalvojuma formā tad, kad raksti par savu tēlu, vai arī tāpat vien iespraud rakstu pa visu citiem. GM tā dara vienīgais.

Apmēram:
"Pēc tam, kad bija noticis tas-un-šitas, Sarveuss atmodās. Viņam, nez kāpēc, sāpēja galva, viņš gulēja uz zemes un īsti nesaprata, kā tur nonācis. Blakus neskaidri skanēja kaut kādas balsis."

Teksts, protams, var būt savādāks, tā var būt vairāk vai mazāk, un var pie reizes uzrakstīt, kur tieši pašlaik atrodas citu spēlētāju tēli, un ko viņi dara. Bet modini viņu augšā tad, kad TU uzskati, ka viņam jāmostas.

[Malduguns]

Labi. Lieliski. Paldies.

[Elven]

nu psc es pats piecelties nevaru (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

[Develin_]

Es jau pie Tevis nevēršos kā mods, bet kā lomu spēļu autors un spēlētājs.
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Nevajag tik briesmīgi uzvilkties. Katram ir sava pirmā spēle..

Lai uzrakstītu pilnīgu pasaules aprakstu nevajg wordu. Atver tepat forumā pievienot komentāru un bliez tik iekšā.
Bez pasaules apraksta un rašu, klašu iztirzāšanas spēle neiegūst statusu lomu spēle, bet lidzinās garlaicības nosišanai domātajām spēlēm no sērijas papildini ar teikumu.

Pastāsti man piemēram ko Tu darītu, ja es uztaisītu čaru, un iedalītu viņam piemēram maģisku staffu. Tā pat nebūs mana spekulācija, tas ir pēc lomu spēļu DnD noteikumu grāmatas. Maģisko staffu mans čars pārlauztu visas grupas klātbūtnē, tas izraisa sprādziena, kura rezultātā aiziet bojā viss pārtijs. Easy as pie. Visi ies bojā? Vai arī Tu sāksi ar mani strīdēties, ka es staffu pārlauzt nevaru, vai arī mana staffa izraisītais sprādziens nevienu nenogalina, jo tas Tev nav izdevīgi? Un tas pat nav armagedoniskākais veids kā pāris sekunžu laikā padarīt visu Tavu un citu spēlētāju mēnešu darbu par nebijušu. Tobiš, ja Tev nav noteikumu, bet ir tikai pure fantasy, kurš ir tas brīdis, kad sāksi to ļaužu fantāziju tomēr ierobežot? Un kāds būs Tavs pamatojums.

Patiesībā visu cieņu par pasauli un rasēm. Tas izklausās gana interesanti taču manā skatījumā bez pilnveidošanas līdz galam, nekas no tā visa nesanāks.

labi...
paldies par padomu.
zināšu ko darīt.. tālāk..

[(sun)]

```` spams.
Fuj-pashiem kauna nav???

[Roviela]

kā lai necep speķi dūdijam?, kurus Tu uzrunā tur, templī?

[Roviela]

Informēju, ka no rītdienas uz divām nedēļām pie interneta nebūšu. Ja spēle būs dzīva arī pēc tam, kad atgriezīšos ( (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif) ), turpināšu.
Pagaidām Aridena staigā visiem līdzi un neko īpašu nedara, izņemot, ja kāds viņai uzbrūk, tad sit pretī. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Malduguns]

Labi, jauki. Es parūpēšos par Aridenu, cik vien labi spēšu.

[Develin_]

aw drat.
well lets hope that tā spēle noturēsies..
but tatā!
><

[Roviela]

Vai mēs beidzot kustēsimies no vietas jeb tikai pārdzīvosim par to, cik šausmīgs liktenis mums tagad japiepilda? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Ejam un piepildam, un tad redzēs - šausmīgs vai nav šausmīgs. Lejam tur asaras kā bērnudārza bērni par Pelnrušķītes nedienām. Visi tēli ir vecāki par laiku, kad nodarbojas galvenokārt ar emocionāliem pārdzīvojumiem un gaida, kad kāds mierinās. Tajā vecumā cilvēki vairs nav tik sentimentāli, bet iet un dara krietni apņēmīgāk, un atbild par to, ko dara. Bet galvenais - DARA kaut ko, negaidot, ka kāds pateiks, ko viņiem darīt.
Ejam! Nevelkam sentimentālu gumiju. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)