The ''Dark'' wars, C; PG-16; Opcijas

[Forsaken]

Sākums no stāsta un pieteikšanās te.

Bija klusa nakts un debesis bija apmākušās. Mēnesi nevarēja redzēt, bet aizmākoņiem slēpās gandrīz pilns mēness. Netālu no Francijas atradās kāda diezgan maza paskata villa tai bijai divi stāvi un katrā stāvā bija diezgan maz istabas. Parādes durviss stāvēja plaši vaļā, pie tām bija ar dunci piestiprināta papīra lapa ar uzrkatu Esiet laipni sveicināti, lūdzu nāciet iekšā! un pa tām ieiejot varēja redzēt gaiteni kura galā spīdēja gaisma. Gaiteņa galā atradās taisnstūrveida istaba ,kurā atradās galds ,kam apkārt bija salikti krēsli, apvisām istabas sienām atradās gleznas, gobelēni, un citi mākslas darbi. Istabau apgaismoja mizsīga sveču lustra un dažas lāpas. Istabas galā sēdēja kāds vīrtietis sakrustojis pirkstus un skatījās un gaiteņa ieieju. Viņam blakuss uz galda stāvēja vīna glāzē ieleietas asinis, kuras viņš ikpalaikam iedzēra.

[Forsaken]

Markuss piecēlās kājās un aizgāja līdz sienai viņš nostājās pretīm vienai lielai gleznai koka rāmi ,kurā bija atēlots ozols ar krītošām lapām. Viņš pieskārās pie rāmja un aizlicis roku aiz tā nospieda mazu slēdzi. Glezna pabīdījās un atklājās eja ,kas veda lejā pa kāpnēm. Markuss nostājās šo kāpņu priekšā paņēma lāpu no blakus stāvošā lāpu turētāja un galntā balsī pateica Lūdzu sekojiet man!
Kāpnes bija veidotas no marmora un tās veda apmēram 10m dziļāk pazemē. Kad viņi bija nokāpuši Lejā viņiem pretīm vērās garš gaitenis Markuss iemeta lāpu vienā no tā malām un istaba uzreiz palika gaiša ,jo gar malām bija izlieta eļļa ,kas dēļ lāpas bija aizdegusies. Gaiteņa galā atradās lielas koka durvis viņš turpināja iet tālāk un durvis pašas no sevis atvērās pēc tam ,kad visi bija sagājuši iekšā Markuss lika Kristoferam nospiests sviru un durvis aizcirtās.
Viņi visi bija iegājuši apļveida allā ap allas malām bija izlieta eļļa ,kas nodrošināja gaismu istabā. Istabas vidū stāvēja apaļš galds. Markuss nostājās galda vienā malā un uzrunāja viesus
Es neuzskatu ,ka jums tas ir zināms! Bet varbūt ,kāds no jums ir īpāši infomēts, tātad es esmu pēdējais dzīvais vampīru padomes vadonis! viņš meirīgā balsī pateica un ieelpoja gaisu Bet iemesls kāpēc mēs esam šeit arī jums ir skaidrs! Par Daviusu jūs visi būsiest dzirdējuši! Jūs esat šeit ieradušies ,lai kopā ar mani iznīcinātu Daviassu un Beadrilu! viņš ieturēja nelielu pauzi pirms turpināja...

[Eņģeļu gūstekne]

Beidzot arī Kristofers bija pamanījis Slepkavu. Viņa burtiski staroja, nebija noslēpums, ka šī jaunkundze bija kā apsēsta ar domu par vampīriem, taču pati neprātīgi baidījās no domas, ka kādreiz varētu inficēties ar šo mūžības lāstu. Kentaiši piecēlās kājās tādejādi visai brutālā veidā atbrīvojoties no Grācijas un piepacēlusi vienu kleitas malu pakniksēja. Neapšaubāms prieks Jūs atkal satikt, līdz šim nebiju domājusi, ka jums uzskriešu, bet tikai Jūsu dēļ es uzzināju par šo "pasākumu". Jāatzīst, ka šejienieši ir visai agresīvi noskaņoti un tas apbēdina, bet vienmēr garstāvokli uzlabo tie, kas var pateikt ko labu. Pašsaprotami es augu ātri, un divi gadi laika posmā kad hormoni plosās visvairāk izmaina un pat ļoti. Bet jūs, Jūs gan neesat mainījies ne par gramu un kāds gan tur brīnums. Kentaiši varētu turpināt runāt savos prieka uzplūdos vēl un vēl, bet vīrietis, kas šķietami šeit bija galvenais lūdza sekot. Slepkava pagriezās pret Markusu un savā elegantajā gaitā sekoja aizvien turoties tuvumā Kristoferam.

Šo rakstu rediģēja Dvēseļu marionete: 20.04.2007 21:50

[Vilku meita]

Uz ceļiņa atskanēja pakavu saceltais ritmiskais troksnis. Drīz blāvaja lākturu gaismā arī parādijās tumšs zirgs ar slaiko jātnieci ta mugurā, kas sēdēja kā īstai lēdijai pienākas, tiesa zirgs bija zagts, bet lēdijai ir kaut kā jādzīvo. Anabella eleganti noslīdeja no tā muguras un palaida lopiņu skriet kur pašam tīk, kamēr pati tērpusies melnā kleitā, korsetē ar sarkanām mežģinēm un melnā apmetnī ar dejotājas grāciju devās uz villas pusi. Pēc mirkļa viņa jau bija ēkā un ieslīdejusi telpā viegli piesēda tādejādi, pēc augstakās sabiedrības likumiem, sveicinot namatēvu.
Patrīcija izslējās un jau pēc mirkļa Markuss atvēra kādu eju kurā visi iegāja. Tālāk sekjošajā alā viņa piesēda, bet dzirdot bijuša mīļakā vārdu nicīgi nosprauslāja.

Šo rakstu rediģēja Vilku meita: 20.04.2007 22:01

[Elven]

Kristofers pasmaidīja Gan jau viss būs kārtībā! Vienmēr visi sevi uzskata labākus par citiem it īpaši jauniņie! Es nedomāju ,ka tev izdosies piedzīvot tādu dienu ,kad es mainos! viņš mazliet pasmiedamies teica un pēc ejas atvēršanas devas līdzi Markusam paņedams aizrokas un maigi vilkdams līdzi Slepkavu Nāc! viņš mazliet pasmaidot pateica un sāka iet pa eju uz leju un pēc tam sekoja Markusam kamēr nokļuva allā..

[Idril]

Vilkate nespēja noticēt savām ausīm. Pēdējais dzīvais nemirstīgais [viņa atturējās no vēlmes pavīpsnāt] no vampīru padomes! Viņa, protams, bija dzirdējusi, ka lietas nav labas, bet kaut kas tik... Personīgi Markusu viņa nekad nebija satikusi, tomēr, protams, bija dzirdējusi par viņu un nu uzzinot, ka viņš ir pēdējais izdzīvojušais [šoreiz gan viņa pavīpsnāja].

Tsk, tsk - nav labi, viņa nodomāja un viņas skatiens pievērsās apkārtējiem. Lūpas savilkās riebumā.

Plātīzeri un hormonu pārņemti nemirstīgie. Vai nu viņi strīdas par rases īpašībām, ķildojas kā 3gadīgi par citām nenozīmīgām problēmām, vai plātās ar bezvērtīgām palamām un vārdiem. Kaut viens no šī neaptēsto nemirstīgo idiotu bara, un, protams, viena mirstīgā, var man paskaidrot... Nē, viņi nevar.

-Pasaule kādu to pazīstam ir uz iznīcības robežas, mirstīgie var atklāt mūsu eksistenci un viņu IR vairāk, bet šie...,- viņas klusā balss bija riebuma pilna. Viņas vārdi bija izteikti čukstā, ko spētu uztvert vien dzirdīgākās no ausīm. Viņa smagi apšaubīja vai te kāds tāds bija. Neviens no šiem pat nebija kārtīgs kareivis. Vilkate netika radusi sevi pavaldīt un nevaldījās arī tagad, tomēr līdz bērnišķīgiem strīdiem viņa nekad nenoslīgtu.

Ar šādiem sabiedrotajiem - mēs neesam nekas. Armijas mūs samīs pat nepamanot. Tomēr viņa negrasījās atkāpties.

[Forsaken]

Markuss paskatījās uz Ganhildru un pēc tam turpināja Es saprotu ,ka mēs neuzvarētu ja stātos cīņā pret visu viņu armiju taču ja mēs nogalinātu abus viņu vadoņu tad viņu armija izjuktu! viņš izlaida pirkstus cauri matiem atsiszdams to mazliet atpakaļ Protams ir vēl viena iespēja ,bet tā ir pārāk riskanta un es nezinu vai vilkači būtu ar mieru ar šādu rīcību!?

[Idril]

Pilnmēness tuvojās un Ganhildras dzīvnieeciskie instinkti modāas un bija gatavi agresijai. Vilcināšanās viņai negāja pie sirds.

-Runā Markus!,- viņa nepacietīgi izsaucās pirmo reizi skaļi paužot savu klātbūtni.

[Forsaken]

Markuss nemainījis balss toni turpināja Pastāv tāda lieta, vai vismaz klīst leģnedas ,ka ir ''Karaļa asinis'' un ''Karalienes asnis'' Karaļa asinis padara vampīru izturīgu pret saules gasimu ,bet karalienies asinis pret jebkuru citu no vampīra vājībām. Tas nozīme ,ka tas vampīrs ,kas iedzers karalienes asinis kļūs pilnībā nemirstīgs un neievainojams! Markuss jau klusākā balsī turpināja Un ir viens stāsta variants ,ka ''Karalienies asinis'' darbojas gan uz cilvēkiem,gan uz vilkačiem kā arī vampīriem! viņš mierīgā balsī pabeidza...

[Idril]

Gamhildras uzacis viegli saraucās, viņai mēģinot saprast uz ko tieši norādīja Markus. -Tu vēlies sekot leģendai, kas tikpat labi spētu padarīt vampīrus neievainojamus un iznīcināt vilkačus, ja vien mistiskā kārtā neizkritīs pareizā kārts,-

Viņa salika rokas uz gurniem -Tā tik būs viena pokera spēle,-

Tad viņas aizdomīgā daba ņēmās atgādināt par sevi un vilkate turpināja -Kādēļ, lai tu lūkotu pēc vilkaču piekrišanas šajā jautājumā? Ja leģenda ir patiesa tā sniegs visu vampīriem. Kāpēc, lai jūs gribētu dalīties? Jo visiem jau tā vai tā nepietiks.-

[Vilku meita]

Pēc ienākšanas Anabella tik mierīgi visus vēroja tik brīdi ilgāk skatiens pakavējās pie mirstīgās, bet drīzāk tas bija intereses pilns, līdz pēdīgi apstājās pie Ganhildras. Šī vilkate viņai kautko atgādināja vēl no tiem laikiem kad bija Beadrila mīļākā. Patrīcija nopūtās atceroties par vecajiem labajiem laikiem greznībā un augstākajās aprindās.
Un man likās ka tev ir nopietns plāns Anabella ar nelielu sarkasma piedevu pievērsās Markusam. Bet izskatās tu dzenies pakaļ vecām pasakām.
Viņa koķeti, itkā atrastos nevis apspriedē, bet kādā no klubiem, savija matu šķipnu šoreiz gan aiz ieraduma un melnās acis ieurbās vampīrā.
Un tikt pie viņiem ar nemaz nav tik viegli, apsardze vien ko vērta, ja vien pa šiem gadiem nekas nav mainijies, Patrīcija zinoši piebilda

[Idril]

Ganhildras skatiens pievērsās tumšmatainajai vilkatei. Viņa neatpazina sievieti, no otras puses Ganhildra pēdējos gados bija dzīvojusi viena uz vientuļas salas neliekoties ne zinis par apkārtējo pasauli. Viņa neatzina autoritātes un neticēja leģendām, tas bija viens no iemesliem, kālab palamas un ieseaukas atstāja tik mazu iespaidu uz viņu.

Pēc vilkates izteikuma pirmais loģiskais secinājums, bija, ka viņa bija pērkama. No otras puses visi ir pērkami un Ganhildra nebija tā, kas grasītos lasīt lekciju par tikumību. Par spīti savai kritiskajai attieksmei viņa bija visnotaļ bezaizspriedumaina, no otras puses, kā viņa jau bija noskaidrojusi - visi ir nogalināmi, līdz ar to neviens labāks par otru.

-Arī nocirsta vilka galva vēl ir bīstama,- Ganhildra iebilda. -Var nogalināt viņus, tomēr viņu armijās ir arī lojāli elementi. Ar viņu nāvi karš nebūs izbeigts.-

-Es iesaku beigt fantazēt un gatavoties karam, jo karš būs,- vilkate noteica, vairs nepūloties pētīt apkārtējos. Iespējams, katrs par sevi viņi bija kaut kas, bet kopā viņi nebija itin nekas un Agate viņiem neuzticējās.

-Nevis dzenāt leģendas,- Ganhildra tika nākusi no brīva prāta. Viņa nebija aita un viņai nevajadzēja ganu, Markus nebija viņas līderis un viņai nebija viņam jāpakļaujas. Viņa varēja uzklausīt viņu, tomēr viņa paturēja tiesības uz savu viedokli.

[NaeosPsy]

*occ* Forsaken, tu gadiijuma nešpiko Pēdējās Cerības?
Es piekrītu Ganhildrai: karš būs, un no tā nevar izvairīties. Tad jau labāk sākt gatavoties, jo mūsu mazais pulciņš nevar pieveikt milzīgu armiju. Turklāt ja mēs nogalināsim vadoņus,tad viņu vietā noteikti stāsies citi. Tā kā, mēs tikai izraisīsim mazu apjukumu. Tad Tasnors paskatijās uz Markusu. Tu labāk nebaksties ar savu zobenu, vari vēl sadurties. Tad Tasnors pasmaidīja.

Šo rakstu rediģēja gints: 21.04.2007 08:38

[Semijs]

-Un kur mēs dabūsim armiju? Pretiniekam jau armija ir gatava un viņš var jebkurā brīdi uzbrukt!-
Ansalimons ierunājās savā vēsajā balsī un paskatījās uz visiem klātesošajiem.
-Es uzskatu, ka vienīgais veids ir nogalināt vadoņus un kādām jāsēžās viņu troņos. Tad pretinieka armijai vajadzētu padoties.-

[Forsaken]

*occ: lol (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) nu no tā toč nē tad jau drīzāk no Raisas ir dažas lietas...*

Pēc leģendas un atbilstībai ''Karaļa asinis'' daudzumam ,kas atrodas pie mums, tās pietiks tikai vienam indivīdam ,lai darbotos pilnībā! Markuss paskatījās uz Ansalimonu un pasmaidīja Tev ir taissnība, tieši tāds ir mans plāns, iznīcināt divus vadoņus un pēc tam likt armijai izklīst. Starp viņiem galveno kārt ir jaunie vampīri ,kas ir iebiedēti vai arī grib iegūt varu! viņš pēc tam pagreizās pret Tansoru un pie sevis nodomāja Nelecies sīkais! Es zinu visu par tavu ''talantu''! Un tādi kā tu arī ir galvenais iemesls kāpēc Daviusasm ir izdevies izveidot tādu armiju! pēc tam viņš pievērsās pārējiem Mums ir apmēram trīs nedēļas laika! Jo Daviuss arī dzenas pakaļ tai muļķa leģendai! Tāpēc viņš dodas uz Ēģipti ,jo tur it kā vienā no Gizas pirmaīdām ir noslēptas karalienes ''Asinis'' un viņš dosies kopā tikai ar dažiem no savas armijas ,jo viņš nevienam neuzticas! Es uzksatu ,ka tas būtu istais brīdis ,lai viņu noglainātu!

[Semijs]

-Bet tie ,,daži'' no armijas jau spēj izbojāt visu pasākumu. Vai par tiem ,,dažiem'' ir, kas zināms?-
Ansalimons ar lielu interesi paskatījās uz Markusu. Nebija jau šeit arī tik daudz radījumu, lai tā vienkārši aizšmauktu uz ēģipti un parūpētos par Daviussu kuram pat ir neliela miesassardze.

[Forsaken]

Vispār jā ir! Ar viņu kopā dosies Beadrils, desmit vampīri, desmit vilkači un ja nekļūdos pieci mirstīgie! Markuss pasktījās apkār Man šķiet ,ka mēs spētu stāties viņiem pretīm un arī uzvarēt! Markuss pārlaida skatienu visiem Tikai kuri ir gatavi riskēt ar savu dzīvību ,lai to izdarītu?

[maksligais_intel...]

Sāksim jau ar tādu mazu sīkumu kā mums vispār tikt pie vadoņiem...nedomāju,ka tas būs tik vienkārši, kā ir iecerēts... un nedomāju, ka viņi ir arī ar pliku roku ņemami cīņā- Saira uzmanīgi klausijās citu spriedumos un pilnigi bij iegrimusi problēmā.

[Forsaken]

Vienkārši viens no desmit vampīriem darbijas kopā ar mums, lai Daviusu iznīcinātu! viņš mazliet pasamidot teica un pēc tam pārlaidis skatu istabai turpināja Ar viņa palīdzību mēs uzināsmim kur un kad viņi atradīsies! Es zinu ,ka viņi nav ar pliku roku ņemami ,bet šī ir vienīgā iespēja! Ja jums prātā ir kāda labāka tad sakat!

[maksligais_intel...]

- ooo - Saira pārsteigt iesaucās uzzinot,ka ir arī lidzdalibnieki, kas atrodas tuvāk Daviusam un tam otram.
- Tomer nav tik bezcerigi- viņa nodomāja
- Es domāju, ja ieflitrētos vēl kādi no mums tad idejas realizēšana būtu vēl vieglāka ... jo ir vajadzīgs arī kas vairāk par 1 izlūku Daviusa armijā -

[NaeosPsy]

Tasnors pateica Markusam:Nezinu, vai tas ir tā vērts, jo mēs esam 2 reizes mazāk. Bet, jau tu tā saki, tad, jau es dodos tev līdzi un esmu gatavs riskēt ar savu dzīvību lai viņu iznīcinātu.Man ir tikai viens jautājums: Kurš būs tas indivīds?