The ''Dark'' wars, C; PG-16; Opcijas

[Forsaken]

Sākums no stāsta un pieteikšanās te.

Bija klusa nakts un debesis bija apmākušās. Mēnesi nevarēja redzēt, bet aizmākoņiem slēpās gandrīz pilns mēness. Netālu no Francijas atradās kāda diezgan maza paskata villa tai bijai divi stāvi un katrā stāvā bija diezgan maz istabas. Parādes durviss stāvēja plaši vaļā, pie tām bija ar dunci piestiprināta papīra lapa ar uzrkatu Esiet laipni sveicināti, lūdzu nāciet iekšā! un pa tām ieiejot varēja redzēt gaiteni kura galā spīdēja gaisma. Gaiteņa galā atradās taisnstūrveida istaba ,kurā atradās galds ,kam apkārt bija salikti krēsli, apvisām istabas sienām atradās gleznas, gobelēni, un citi mākslas darbi. Istabau apgaismoja mizsīga sveču lustra un dažas lāpas. Istabas galā sēdēja kāds vīrtietis sakrustojis pirkstus un skatījās un gaiteņa ieieju. Viņam blakuss uz galda stāvēja vīna glāzē ieleietas asinis, kuras viņš ikpalaikam iedzēra.

[Semijs]

Ansalimons gāja pa kluso Francijas nakti kopā ar savu vilku Plušķi. Nonākdams līdz villai, viņš ieskatījās zīmē un novelcis savu cepuri devās iekšā villā, tādā gaitā, kā augstmanim pienāktos. Nonācis līdz galdam, viņš sasita plaukstas un Plukšķis aizgāja uz istabas stūri, kur apsēdās. Ansalimons graciozi paklanījās un uzrunāja vīrieti, kas sēdēja galda galā.
-Esiet sveicināts! Mani sauc Ansalimons, es ceru, ka mans vilks drīkst šeit atrasties.-
Viņš piegāja pie krēsla un gaidīja, ka nama saimnieks atļaus viņam sēsties.

[maksligais_intel...]

No karietes pavīdēja arostokrātiski bāla, slaida kāja tērpta melnās augspapēžu kurpēs, tad otra un visbeidzot no karietes izkāpa Saira Fernandī. Saira noņēma no galvas savu apmeti un aplūkoja apkārtni. Tad kautko nočukstēja kučierim un tas aizjāja milzīgā ātrumā ar 2 nāves melniem zirgiem.
Saira piegāja pie durvīm izlasija zīmīti un aizdomīgi iegāja gaitenī līdz nonāca telpā,kur sēdēja kāds vīrs.
Viņa uz viņu lielām acim palukojas un paklanijās nesakot ne vārda.

[Forsaken]

Markuss paskatījās augšup uz diviem ienākušajiem un mierīgā un dobjā balsī ierunājas Vilks var palikt! Un lūdzu sēžaties un uzgaidiet kamēr ierodas pārējie! viņš iedzēra vēl vienu malku no glāzes pēc tam norādīdams ar rādītāj pirkstu uz sienu kur atradās bārs Ja ,ko vēlaties tad pašapkalpojaties man pēdējā laikā ir problēmas ar sulaiņiem! to pateicis viņš nekustīgi palika sēžot un skatoties uz gaiteņa durvīm.

[Zōzā zač zač]

Princesians, jau biaj māja ticis pa savu ceļu. Viņš stāvēja kādā ēnā un vēroja šeit esošos.
Viņu varēja pamanīt, jo viņa bālo ķermeni un tumšo mantriju apspīdēja gaimsa. Bet viņš palika stāvot un visus nopētija ar savu ledaino acu skatienu.
Acis pievērsās katram, kas ienāca un arī tam vŗietim, kas malkoja asinis no vīna glāzes. Viņš to juta, ka tās bija asinis, jo šo smaržu nekādi sajaukt nevarēja.

[Elven]

Princesianam pa muguru viegli pabakstīja ar zobenu un Kristofers klusā balsī viņu uzrunāja Nevēlies visus ar sevi plašāk iepazīstināt vai varbūt vienkārši gribi palikt bez galvas? viņš turēja zobenu rokā un gaidija Princesiana atbildi..

[maksligais_intel...]

Saira vēljoprojām neteikdama ne vārda galanti apsēdās. Paskatijās uz bāru... saškobijās un sāka nepieklājīgi skatities uz virieti, kas tikko bij piedāvājis dzeramo.
Kad ienāca Princesias Saira viņu vērtējoši nopētija un pie sevis palaida mazu smīniņu.

[Semijs]

Ansalimons paklanijās.
-Tencinu.-
Un piesēdis pie galda, paņēma glāzi kurā bija iekšā jau asinis. Pielicis glāzi pie lūpām, viņš no tās padzērās un paņēmis mutautiņu, notīrīja lūpas, kuras bija apsmērētas ar asinīm.

[Eņģeļu gūstekne]

Ilgs, pat ļoti ilgs laika posms bija pavadīts ceļā uz Franciju, jo no Japānas tik viegli atbraukt nevarēja. Augstajā, smalkajā copē sasietie mati un kleita ar augsto apkakli Slepkavu padarīja zolīdu un aristokrātisku. Vēl tik jaunā meitene beidzot izkāpa no karietes. Melnais samta apmetnis viegli noplīvoja. Viņa stāvēja iepretim ne īpaši lielajai ēkai un klusi, taču uztraukti nopūtās. Viņa šeit nepazina nevienu, gandrīz nevienu. Visi bija kaut kādi svešinieki, piedevām varēja Kentaiši novākt kā mazu ezi, galu galā vampīri un vilkači bija pārāki par pārgalvīgu muļķa skuķi. Ar Grāciju rokās meitene uzsāka ceļu uz villas ieejas durvīm. Dūmakaini zaļās acis uztraukti šaudījās no viena stūra uz otru, kamdēļ gan viņa bija braukusi? Kas viņu ceda uz tik muļķīgu rīcību? Slepkava uzkāpa pāris pakāpienus augšup un iegāja villā. Smalkie, aristokrātiskie un galantie solīši tika sperti uz priekšu visai nesteidzīgi. Garā melnā kleita gandrīz vai vilkās pa zemi, tāpat arī apmetnis. Ik pa brīdim atsedzās meitenes mazā izmēra kurpīšu apaļie purniņi, vai arī zemais papēdītis. Pēc mirkļa Slepkava bija nokļuvusi līdz palielajai taisnstūrveida telpai, kurā jau kāds atradās. Viņa pievērsa savu skatienu visiem pēc kārtas un viegli pakniksējusi turpināja glāstīt rokās guļošo tumšpelēko kaķi. Viņa nezināja iet telpā dziļāk vai nē, jo kaut kur dziļi iekšienē viņa saprata, ka neskatoties uz savu iesauku, kas bija ne velta, viņa bija neaizsrgāts gaļas gabals lauvu barā.

[maksligais_intel...]

Saira pagriezās uz tikko ienākošo meiteni gribēja iesmieties taču pilnigi bez problēmām sevi novaldija.
- Ko šitā te te dara? - viņa ar izsmieklu taču pavisam nopietnu attieksmi sacīja savu pirmo teikumu.

[Forsaken]

Markuss mierīgā un nepiespiestā balsī atbildēja To pašu ko tu! Tev varbūt tas sagādā problēms? viņš mierīgi nepaskatījies konkrēti neuzvienu no atnākošajiem tikai pārlaizdams viņiem skatienu pabeidza teikto. Un vēl mazliet padzērās no glāzes!

[Eņģeļu gūstekne]

Pēc sievietes izteiktā jautājuma arī pati Slepkava apmulsa. Ko viņa te darīja? Kāda gan viņai bija daļa gar šiem vampīriem un vilkačiem? Steidzīgs acu skatiens tika pāršauts pāri ik vienam līdz viņa noķēra vīrieti, kas atradās tieši priekšā bakstot savu zobenu kādam citam vīrietim mugurā. Meitene norija siekalas un burtiski vai hipnotizēja vīrieša pakausi gaidīdama kad viņš pagriezīsies. Kristofers arī bija vienīgais kuru viņa šeit pazina, viņš bija vienīgais iemesls kamdēļ Kentaiši maz bija riskējusi braukt uz šejieni. VIņa izslējās vēl taisnāk un ar nicinošu skatienu nopētīja sievieti. Kādēļ šie rases pārstāvji vienmēr tā rīkojās? Tas viņiem sagādāja baudu? Šoreiz Slepkava neuzdrošinājās atvērt muti un parādīt savu mežonīgo dabu, bija jāpaliek pie etiķetes.

[NaeosPsy]

Ieradās,precīzāk iejoņoja Tasnors vilka mugurā. Ar smaidu sejā viņš iepazīstināja visus. Sveiki mani sauc Tasnors, Tasnors Izenels. Vai es te varu turēt vilku un vai drīkst apsēsties? Tad viņš izmantoja telepātiju un nolasīja visu domas. Nekādu ļaunu nodomu. Labi.

[Semijs]

Ansalimons ieraugot meiteni, piecēlās un atvilka no galda krēslu, lai ļautu meitenei apsēsties.
-Viņa atnāca, lai ar mums kopā pieveiktu dumpinieku (aizmirsu viņa vārdu, bet pieņemsim, ka nosaucu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) ).-
Viņš savā vēsajā balsī teica.

[maksligais_intel...]

Īstenībā jā...viņa ir bērns...viņa ir prasta...viņa ir CILVĒKKS...padibene - Saira sašutusi sacija.
Atkal pievērsa skatienu meitenei, kura vairāk izskatijās nobijusies nevis gatava konfliktam, novērsās, sakrustoja rokas un sāka blenzt griestos.

[Semijs]

Ansalimons uzlūkoja Sairu.
-Cilvēks, vai nav cilvēks, bet viņa ir starp mums un mēs izradīsim pret viņu cieņu, tā pat kā pret viens otru. Sēdieties lūdzu.-
Viņš pasmaidīja Slepkavai.

[Forsaken]

Markuss piecēlās kājas un nobļāvās Šonakt Jūs nestrīdēsieties! viņā balss atbalsojās visā mājā pēc pāris sekundēm viņš apsēdās atpkaļ un mierīgi pateica Vai varbūt Jums ir kādi iebildumi? viņš pēc tam vienā vārdā atbildēja Tasnoram Jā! pēc tam viņš mierīgi palika sēžot savā krēslā un skatoties uz nemiera cēlājiem...

[Eņģeļu gūstekne]

Pateicos par aizstāvību. Visai rezervētā tonī noteica meitene, ar manāmu akcentu, jo japāņu valoda cauri sitās pamatīgi, neskatoties uz viņas augsto intelektuālo koeficientu un brīvajām runas spējām sarunāties franciski, angliski un protams dzimtajā valodā- japāniski. Pēc pēdējiem sievietes vārdiem Slepkavas sejas izteiksme kļuva betoncieta un nopietna. Zaļās acis dzalkstīja kā indīgas čūskas. Meitene viegli palieca galvu un apsēdās vīrieša piedāvātajā krēslā. Pateicos. Patīkamā balss tonī sacīja meitene un nolika tumšpelēko skaistuli sev klēpī, kur tas viegli izstaipījies atkal saritinājās kamoliņā. Gribēju jums vaicāt, jaunkundz, kāds ir iemesls tam, ka jūs tik nosodoši izturaties pret to, ka esmu cilvēks? Jā, varbūt es nespēju pārtapt par mežonīgu zvēru un iznīcināt visu, kas ir manā ceļā, un es pilnīgi piekrītu, man nav iespējas nogalināt cilvēku tā lai viņš paliktu dzīvs, kā arī lidot es neprotu. Bet tas nav pasaules gals, jo katrs posms kas satur ķēdi ir svarīgs.

[NaeosPsy]

Tasnors atbildēja Sairai: Nu un ka viņa ir cilvēks - es saderu ka viņa varētu tevi pieveikt vienā mirklī.Varētu likt savu galvu ķīlā ka viņa ir pieveiktu. Un starp citu- tu manā uzskatā arī esi bērns. man ir daudz vairāk gadu nekā tev.Un Tasnors nikni paskatījās uz Sairu. Un lai pieveiktu Daviusu mums vajag visu ko var sadabūt. Tad Tasnors apsēdās.

Šo rakstu rediģēja gints: 20.04.2007 20:54

[Semijs]

-Vienmēr laipni.-
Ansalimons pasmaidīja un atkal apsēdās savā vietā, kas bija blakus Slepkavai. Paņēmis glāzi rokās, viņš padzērās no tās un nolika atkal uz galda. Paņēmis atkal mutautiņu, viņš noslaucīja asinis uz lūpām.