Lagonijas teiksma:, [GM][PZP][fantasy] Virtuālās realitātes gūstekņi Opcijas

[rudo lapu vilcēn...]

*Viss šeit rakstītais balstīts uz manām nelielajām zināšanām un pašas fantāziju. Nopietni uztverams vien spēles ietvaros*

20… gada 5. maijs plkst. 900 no rīta.
Jau kopš septiņiem rītā pie daudzu datorspēļu salonu durvīm redzama rosība. Un ne jau velti. Jau vairāk kā gadu tiek reklamēta jaunā kompānijas Real World Entertainment jaunā RPG tipa fantasy žanra spēle. Un šodien, spēles atklāšanas dienā, tā tiek piedāvāta nedaudz lētāk, kā citas reizes. Protams, īstie ieguvēji šodien ir kuponu īpašnieki, kas tikpat kā par nieka ‘grašiem’ var savā īpašumā iegūt šo nenoliedzami ieintriģējošo spēli.

[OOC: Spēle sākas! Variet rakstīt ko dariet ikdienas dzīvē un kā iegūstat savā īpašumā spēli.]

[Pūķēns Sāra]

-Pastāsti par to, kas tev pašai šķiet interesants. Tici man šobrīd man interesē pilnīgi viss,- puisis apstājās, kad lapsiņa pagriezās pret viņu. Mirkli puiša acis lūkojās uz lapsiņu, bet tad gaidot atbildi viņš palūkojās kur tālāk uz horizonta pusi. Skaisti, bet interesanti cik tagad varētu būt pulkstens? Varbūt kaut kur ap dienvidu? Skatiens tika atkal pievērsts lapsai, Dens nepacietīgi sāka mīdīties, nevarot sagaidīt atbildi

[rudo lapu vilcēn...]

Daniels Heidmanis/Tians Felds
Lapsiņa atkal šķita pasmaidām. Mirkli ruadzījusies tuksnesī, viņa atsāka soļot, tādējādi liekot arī puisim, ja viņš vēlējās sekot, turpināt ceļu.
-Lietu ir daudz, ko varu pavēstīt, vietu ir daudz, par kurām varu pastāstīt.- šķiet skaļi domādama, viņa iesāka. -Kā būtu nedaudz par šejieni, sākot ar vēsturi?- jautājums vairāk tika jautāts pašai nekā Danam.
Kā tev šķeit, kas šeit agrāk bija, tieīs šeit un tuksnesī?- viegli pašķielējusi uz puisi, viņa ievaicājās nedaudz skaļāk.

[Hikari]

Kaede pasmaidīja. ak tad tā? Nu, es par bruņinieku laikiem diez ko daudz nezinu, tikai to, ko man vēsta grāmatu lapaspuses un tādas es mēdzu lasīt reti, tieši tādēļ īsti neizprotu visu šo situāciju. Un vai šajā pasaulē ir daudzi tādi kā tu, es domāju, bruņinieki? meitene turpināja jautāt.

[rudo lapu vilcēn...]

Kaede Furiko/Lacus Clain
-Daudzi?- Rafaēls pārjautāja. -Nu tieši tādu ka'es nav. Esmu vēl jauns bruņinieks, aks savu titulu tikai sāk pa īstam nopelnīt.
Katrai sevi cienošai pilšetai ir bruņinieku forts, kurā mīt pilsētā mītošie kareivji, kas jau beiguši savas klejotāju giatas, un kurā var atpūsties ikviens klejojoāis bruņinieks. Tomēr īstu bruņinieku ir maz. Es domāju veco Lagoniešu pēcteči.-

[Hikari]

Kaede pasmaidīja un turpināja jautāt Kas ir vecie Lagonieši? meitene ar interesi uzlūkoja Rafaēlu. Viņai tik ļoti gribējās zināt visu par šo vietu, kurā bija nokļuvusi. Visu un pēc iespējas ātrāk.

[Pūķēns Sāra]

-Jāatzīst, ka nav minējumi. Kauns, bet nebiju domājis... varbūt kāda apdzīvota vieta?- Dens minēja, bet zināja, ka noteikti maldās. Minēšana nebija viņa stiprā puse un to viņš labi apzinājās. -Pirmajā mirklī liekas, ka šeit vienmēr ir bijis tuksnesis, bet varbūt es vienkārši esmu bijis nevērīgs, bet tu pateiksi? Varbūt tad es arī to pamanīšu-

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 25.06.2007 20:39

[rudo lapu vilcēn...]

Kaede Furiko/Lacus Clain
[v]-Vecie lagonieši ir tie, kas šeit dzīvoja pirms lielās zemestrīces. Vairāk gan alikam nevarēšu paskaidrot-[/b] puisis iegli eismējās. -Pats tā ka'skaitos pie jaunajiem.-

Daniels Heidmanis/Tians Felds
-Patekt es to varu.- lapsiņa atbildēja.
Brīdi soļodama, vinā turpināja: -Sen atpakaļ sēit bija jūra - nepārvarams ūdens plašums, aks mūs šķira no kontinenta. Kalni bija kā stāva siena, kuru pakājē atradās daudzas klinšainas saliņas. Tagad ūdens vietā mūs no kontinenta šķir tuksnesis un no salas esam kļuvuši tikai par pusi salas.- lapsiņas balsī šķita ieskanamies vieglas skumjas.

[Melleņu kamenēns]

Jā, turklāt man liekas, ka es nemaz nebiju īpaši tālu no pilsētas kad uzr... kad satiku jūs. Meilargona pasmaidīja. Īsti nesaprasdama, ko viņai tagad darīt, meitene palika stāvot turpat, kur pirms mirkļa bija sēdējusi. Viņa vēroja izkraušanu, un centās saprast, par ko elfi sarunājas, taču valoda šķita pārāk sveša, vārdi neizprotami.

[Hikari]

Cik tev ir gadu?jautāja meitene, vēloties uzzināt to. Un vēl, vai šajā pasaulē ir kāda vieta, kur es varētu par Lagoniju uzzināt pēc iespējas vairāk? Varbūt kāds mūžsens gudrais vai kāda bibliotēka vai kas tāds?

[rudo lapu vilcēn...]

Meilargona Efejvītne/Lilianna Lī Eronija & Rionaldo Aivenors
Silims, dzirdot brāļa saucienu, paraudzījās uz piestātni, skatienam apstājoties pie suņuka. Šķiet elfu brāļu nedaudz neparastās izdarības mazliet pārsteidza arī krāvējus, jo nolikuši pie pārējiem kādu šķietami smagu maisu, viņi noraudzījās abos rudmatos, kas veikli pameta kuģi un steidzās uz piestātni diezgan straujā skrējienā.

Kaede Furiko/Lacus Clain
-Jau pārejam pie vecuma? Es laikam tevi garlaikoju.- uz brīdi Rafaēls šķita mazliet samulstam, bet tad, šķiet atkal saņēmies – turpināja. - Esmu jaunāks nekā bruņiniekam vajadzētu būt, redzējis tikai astoņpadsmit vasaras.- jaunais bruņinieks viegli iesmējās, tomēr aiz smiekliem šķita slēpjamies vēl kaut kas. Tādas kā skumjas, nedrošība.
Uz brīdi iestājās klusums, pirms jaunais bruņinieks šķiet nolēma atbildēt arī uz pārējiem jautājumiem. -Ja tevi interesē vēsture, tad katrā pilsētā ir pa kādam, kas to pēta. Mūžsenu būtņu gan laikam būs grūtāk atrast, tomēr, ja vēlies tādu sameklēt, esmu gatavs piedāvāt jaunkundzei savu palīdzību un aizsardzību šajā ceļā.- Rafaēls viegli palocījās, ko gan ejot nenācās viegli. -Tomēr vislabāk par Lagoniju var uzzināt, ja meklējat tieši senās ziņas, var senpilsētā Erā. Līdz tai gan arī tāls ceļš ejams, tomēr varētu būt, ka kādu dienu tas jūs turp aizvedīs.- pēdējā piebilde jau šķita esam mājiens, tik par ko?

[Haskija]

Pēc izskata mazais suņuks Aro bija mierīgi aplūkojis piestātnes zvejnieku laiviņas līdz no nesen atbraukušās buru laivas izdzirdēja piesaucam viņa vārdu, ko parasti lietoja tikai viņa saimnieks. Uzlūkojis to pusi un pamanījis savā virzienā traucamies divus elfus, kam pēc sekundes sekoja svilpiens no Rio puses suņuks metās joņot, cik ātri vien viņa mazās ķepas atļāva, pie saimnieka.
Rio vēroja piestātni līdz viņa skatiens atrada Silimu, kurš šķiet bija pamanījis Aro un kopā ar to otro metās viņa virzienā.
- Tarya Aro! - zēns klusi noteica un uzsvilpa suņukam kā zīmi, lai metas šurp. tagad tikai nepieciešams bēgšanas plāns... Rio nodomāja un viņa skatiens aizklīda pie abiem kumeļiem, kas ganījās vel turpat, nelielajā laucītē starp kokiem. Pamanījis zirgus zēns pievērsās skrējējiem un Aro. - Nepievil mani mazais!- Rionaldo atlika vien nodomāt un noskatīties uz turpmāko elfu rīcību.

Šo rakstu rediģēja Haskija: 02.07.2007 09:45

[Hikari]

Lacus klausījās Rafaēlā un papurināja galvu Nē, Tu mani nebūt negarlaiko es vienkārši pēkšņi iedomājos, ka vēlos to zināt. meitene sacīja. Izdzirdot to, kā Rafs stāsta par Erā, Lacus juta, kā pār ķermeni pārskrēja vieglas trīsas, tā pēdējā bruņinieka piebilde lika pamatīgi aizdomāties. Un cik tad tālu ir līdz tai Erā vai nu kā viņu tur precīzi sauc? Lacus jautāja.

[rudo lapu vilcēn...]

Rionaldo Aivenors
Abi elfi šķiet izdzirdēja svilpienu.
-Toron – én!- [Brāli – tur!] Sinnarns iesaucās, noradīdams uz koku pusi, aiz kuriem atradās Rio.
- Poica!- [Skaidrs!] Silims atbildēja un šķita paātrinām soli, it kā gribētu aizsteigties suņukam priekšā.
Parādījās daži ziņkārīgie, kas noraudzījās elfu brāļu skrējienā no tiltiem virs galvas vai piestātnes.

Kaede Furiko/Lacus Clain
-Līdz Erai?- Rafaels pārjautāja. -Krietns gabaliņš, savas nedēļas ceļojums vismaz, ja ar zirgiem un lielā steigā. Vanags līdz turienei aizlidotu laikā no viena lēkta līdz otram. Protams, ir arī ātrāki veidi kā nokļūt Erā, bet tādu nav daudz.- jaunais bruņinieks atbildēja.
-Iesaku jums abiem pasteigties, ja līdz saulrietam gribam nonākt Omnā.- Dominiks bija apstājies un pagriezies pret viņiem, lai uzsauktu.

Šo rakstu rediģēja rudo lapu vilcēns: 03.07.2007 10:44

[Hikari]

Lacus nopūtās. Žēl, ka tas bija tik ilgs ceļojums. Un vēl bija jādabū kaut kur zirgi- ar kājām meitenei šo ceļu būs ļoti grūti veikt. Viņa dzirdēja Dominika uzsaucienu un sāka iet ātrāk. Palūkojusies uz debesīm viņa saprata, ka līdz saulrietam nav nemaz tik tālu. Cik tālu vēl ir līdz Omnai un vai tur var kaut kādā veidā dabūt zirgus?

[rudo lapu vilcēn...]

Kaede Furiko/Lacus Clain
-Redzi tur priekšā zaļu joslu? Tā ir upes piekraste, kad tiksim līdz tai, uziesim ceļu un tad jau vairs nabūs ilgi, vismaz tā teica karšu pārzinis.- Rafaēls paātrināja soli, neatpalikdams no meitenes. -Arī zirgus mēs tur atradīsim, vienīgi ar segliem varētu būt pagrūtāk, jo omniešu ir savādāki nekā man pierastie, bet savējos pazaudējām.- jauanis bruņinieks viegli paraustīja pelcus.

[Haskija]

Rio šķiet izdzirdējis elfu sasaukšanos izlēca no koku aizsega priekšā Aro, lai mazo suņuku varētu saķert un mesties tālāk. Īsu brīdi uzlūkojis abus elfus, kaut gan katra sekunde šķita svarīga, zēns ar suņuku rokās pieskrēja pie viena no zirgiem un ātri uztrausās augšā vel paskubinot kumeļu uz auļiem ieauļoja dziļāk mežā.
-Tarya Aro-(muļķis Aro) vel iesaucās Rio ieauļodams mežā.

-Pie vecā koka...- klusi suņukam iečukstēja zēns, kādu laiciņu auļodams, un palaidis suņuku vaļā ļaudams tam nolekt no zirga muguras kādā lapu kaudzē, zēns turpināja kumeļu skubināt auļot.

[Hikari]

Skaidrs Lacus pamājot sacīja. Tas jau mīņāties tiešām nedrīkstam! un meitene vēl ātrāk sāka iet uz priekšu, prātojot par to, vai viņa spēs jāt uz zirga. Kādreiz tas bija darīts, bet tik sen, ka Lacus pat īsti neatcerējās, vai to maz vēl prot.

[rudo lapu vilcēn...]

Rionaldo Aivenors
Abi elfi pavisam noteikti tagad bija pamanījuši Rio, un paātrināja soli, lai mazo zagli noķertu, taču zēns izrādījās ātrāks un apķērīgāks, veikli uzlekdams mugurā kādam no netālu esošajiem zirgiem. Kumeļš, triekts auļos, jau nozuda starp kokiem. Elfu brāļi uz mirkli saminstinājās.
-Noroap!- Sinnarns uzsauca brālim un apstājās.
Silims palocīja galvu un piesteidzās pie viena no palikušajiem kumeļiem. Pāris vārdi un elfs jau sēdēja neseglotā zirga mugurā, likdams tam traukties pakaļ bēglim uz mežu.

Rio visu laiku bija redzams priekšā, vien dažbrīd pazuzdams aiz kokiem, lai nākamajā nedaudz klajākajā vietā atkal parādītos. Taču zēnu nebija iespējams panākt. Un nešķita, ka tāda iespēja drīzumā arī būs.
Silims padevās. Ja viņš vienreiz bija sastapts Meā, tad pastāvēja iespēja viņu tur sastapt vēlreiz. Un tad, cerams, abi elfi varēs viņu noķert.

Kaede Furiko/Lacus Clain
Visi trīs soļotāji tuvojās zaļajai joslai. To veidoja dažādi koki. Daži bija atpazīstami, bieži redzēti un kā veci draugi māja sveicienus no upes krasta, taču daudzi, īpaši lielākie un garākie, nešķita redzēti, ja nu vienīgi attēlos un pat arī tur tie šķita savādāki.
-Jo tuvāk tuksnesim, jo dīvaināki koki,- Rafaēls noteica, brīdi pētījis kāda koka galotni. -Vai tur, no kurienes nākat, arī ir tādi koki?- jaunais bruņinieks pieklājīgi vērsās pie Kaedes.

[Hikari]

Kaede vēroja kokus, kuri auga šajā zaļajā joslā. Manā pasaulē flora un fauna ir pietiekami bagātīga, tajā ir dažādi koki un augi un arī pilns ar interesantiem un skaistiem dzīvniekiem, taču... meitene vēlreiz pievērsās kokiem un turpināja Šādus vēl nekad neesmu redzējusi, varbūt tikai kādās bildēs, bet pat tur tie izskatās savādāki kā šeit. Šie koki man ir kas jauns meitene atzina.

[Pūķēns Sāra]

Daniels mirkli pārdomāja dzirdēto, tā mēdza notikt, ka ūdens atkāpjas, bet... -Cik tad ilgā laikā ūdens atkāpās? Tas tak nebija tā pēkšņi un negaidīti?- Kaut kādā pakāpē, viņš neticēja tādai iespējai, ka ūdens spētu vienkaŗši pazust un tā, kas tā vietā paliktu tik smiltis, kuras neatgādināja jūrs smiltis, bet varbūt tomēr atgādināja? Viņš papurināja galvu, ia izsviestu no galvas aplamos jautājumus, -Vai tuksnesī kāds dzīvo?- Dens no jauna uzdeva jautājumus, -Un cik liels tuksnesis ir?-