Kāršu vēsture, Ja kāds kaut ko zin... Opcijas

[yolee]

Sveiki!
Vai kāds nezina kur var atrast noderīgu info par spēļu kāršu(to pašu, ko izmantojam lai spēlētu Pokeru, Black Jack vai pat visparastāko duraku) vēsturi? (Kur un kad tās radās? Ko nozīme visi kāršu apzīmējumi: pīķis, ercens, kāravs, kreics?)
Zinu tikai to, ka kārava kungs apzīmē Jūliju Cēzaru

[Roviela]

No galvas nezinu, bet vikipēdijā noteikti ir, un nupat atradu šādu adresi:
World of Playing Cards

[yolee]

Paldies (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Ja kāds vēl zin kādu adresi, wai wēlas padalīties ar paša zināšanām - būšu priecīgs (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif)

[Hēbe]

Man bija slinkums ieskatīties Rovielas dotajās mājaslapās,lai paskatītos vai tur līdzīgas info jau nav,bet es varu pateikt,ko es zinu. Par spēļu kāršu rašanos pastāv 2 leģendas. Pirmā leģenda vēsta,ka kārtis 12 gs izgudrotas Ķīnas imperatora galmā, bet otra leģenda vēsta,ka spēļu kārtis izgudrotas Indijā (ja esmu jūs ieinteresējusi,tad dodiet ziņu,lai stāstu leģendas precīzāk). Tāču zinātnieki V.Vilkinsons un dr. S.Kalins uzskata,ka spēļu kārtis ir radušās Korejā, kur no sākuma kārtis veidoja no īpašām bambusa plāksnītēm un izmantoja zīlēšanai. Mums pazīstamie masti radās 15 gs.Erceni simbolizēja garīdzniecību,pīķi-aristokrātiju (bruņinieku ieroči),kreiči-zemniecību,jo pīķis izskatījās pēc āboliņa lapas ar kuru baroja lopus, kāravi (izskatās kā dimanti)- simbolizēja bagātību un augstākos sabiedrības slāņus. Džokers ir radies tikai 19.ds Amerikā. Tas tā īsumā.

[Roviela]

Man vēl ir ieskenēta grāmata "Tarot triumphant", par Itālijas 15.gs. kāršu vēsturi. Tās ir tās pašas, kuras tagad izmanto zīlēšanai.
Viņu papildinājums ar "acīm" nav pīķi, erceni, kāravi un kreici, bet gan zobeni (sword), kausi (cups), zižļi (wands) un piecstūra zvaigznes aplī (pentacles).

[Hēbe]

Hmmm...kāds ir pentacles tulkojums? Vai tad tā nav monēta? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) Kaut gan principā tādas zveigžņu monētas tolaik varēja izmantot par norēķinu sistēmu.Vēl varu piebilst,ka Zviedrijā nacionālajās kavās ir arī vairogu apzīmējumi.

[shanty]

Kuldīgā ir kāršu muzejs, laikam pat vienīgais tāds Baltijā. Daudz informācijas.

Kā cēlušās spēļu kārtis
Pēc vienām ziņām – kārtis ir ķīniešu izgudrojums, kur 12. gadsimta sākumā tās kalpojušas valdnieka konkubīņu laika kavēklim. Pēc citām – apaļas spēļu kārtis jau ļoti senos laikos bijušas izplatītas Indijā. Spānijā ap 14. gadsimta vidu kāršu spēli, iespējams, ieviesuši arābi. Aptuveni šajā laikā tā parādījusies arī Francijā, Vācijā un Nīderlandē. Bet jau 1379. gadā ir ziņa, ka Parīzes pašvaldība aizliegusi kārtis spēlēt amatniekiem un 15. gadsimta sākumā pret to sākuši cīnīties arī garīdznieki.
Laicīgās varas un garīdzniecības bažas par kāršu spēles slikto ietekmi varētu būt vairojusi arī to izmantošana satīriskiem un politiskiem nolūkiem. Ar kāršu palīdzību sāka ne vien izplatīt heraldikas, astronomijas, ģeogrāfijas, vēstures un citas zināšanas, bet arī izzobot politiskus pretiniekus, humoristiski un satīriski attēlot notikumus.
Līdz grāmatu spiedes izgudrošanai kāršu spēle tomēr izplatījās lēni, jo ar roku zīmētās kārtis bija dārgas.

«Kāršu istaba» Kuldīgā
Muzejs «Kāršu istaba» Kuldīgā darbojas jau vairāk nekā piecus gadus – sākumā kā Jāņa Mētras privāta kolekcija, bet kopš 1999. gada – kā Kuldīgas Novadpētniecības un vēstures muzeja sastāvdaļa paša kolekcionāra vadībā. Kā varam uzzināt Jelgavā izstādītās ekspozīcijas anotācijā, «Kāršu istabas» fondos pašlaik ir 238 spēles komplekti, apskatei izlikti 127, bet uz Jelgavu atceļojuši daži desmiti interesantāko.
Pasaulē izplatītākās klasiskās kārtis, krievu kārtis, skandināvu kārtis, Baltijas kārtis, arī zīlēšanas kārtis – starp septiņās grupās klasificētajām kavām «Kāršu istabas» kolekcijā ir arī unikāli izdevumi, kas savākti tās veidošanas 30 gados. Pašas vecākās muzejā ir Krievijā izdotas trapola spēles vācu tipa kārtis, kuru pirmizlaidums bijis 1863. gadā. Skandināvu kāršu grupā vērtīgākais eksponāts ir dāņu karalienes Margrētes II pašrocīgi zīmētas kārtis, kuras muzejam dāvājusi Dānijas kultūras institūta direktore Rikke Helmsa. No Baltijas kāršu grupas Kuldīgā var skatīt visas Latvijā izlaistās kārtis, ir arī daži lietuviešu un igauņu izdevumi.

No šīs adreses- http://www.zz.lv/raksti.php?lasit=14699
Tur arī ir vēl šis tas.

[Roviela]

Hmmm...kāds ir pentacles tulkojums? Vai tad tā nav monēta? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) Kaut gan principā tādas zveigžņu monētas tolaik varēja izmantot par norēķinu sistēmu.Vēl varu piebilst,ka Zviedrijā nacionālajās kavās ir arī vairogu apzīmējumi.

Tulkojums? "Okultismā izmantojams simbols". (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Te būs paraugs tādai kārtij:
(IMG:http://www.learntarot.com/bigjpgs/pents08.jpg)

[yolee]

O.K. Paldies Jums par info (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[berserks]

Cik es zin tad visas pārējās no Taro kārtīm cēlušās, bet kā Taro kārtis cēlušās ...

Šo rakstu rediģēja berserks: 04.04.2007 19:36

[Hēbe]

Paldies,Roviela. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Taču es ieskatijos vienā grāmatā un atcerējos no kurienes man atmiņā palikušas tās monētas-tur skaidri un gaiši rakstīts monētas nevis okultismā sizmantojams simbols,tāpēc esmu nedaudz apjukusi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) Shanti,es jau esmu norādijusi,kā kārtis ir cēlušās pēc zinātnieku domām un leģendas es arī pieminēju (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) ,bet labi,ka tu iedevi info pa kāršu muzeju. Latvija vēl arvien mani nebeidz pārsteigt. Berserk,šeit gan mēs neapspriežam taro kārtis,jo tās nav tas pats,kas spēļu kārtis. Ja vēlies vairāk info,tad būs jāmeklē vecajā labajā Google (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) .