Dueļu mānija Opcijas

[NaeosPsy]

INTRO:
6 cilvēki tiek iesūtīti citā dimensijā.Viņi visi nonāk dīvainā arēnā.Arēna ir līdzīga labirintam.Viņiem jāizkļūst ārā,jo viņus pārņem dusmu lēkmes kas apdraud citus.
Viņu vārdi:
Selīna
Safīra
Bella
Leio
Dženīze
Maikls Korvins

[Eņģeļu gūstekne]

Skaļi un asinsstidzinoši aulekši. Murgs pārdabiskā ātrumā dzinās uz priekšu liesmojošajām krēpēm ik pa brīdim aizdedzinot kādu tuvējo koku, vai uzlaižot gaisā kādu tuvējo mašīnu. Pēkšņs gaismas uzplaiksnījums. Neviena nogalināmā dvēsele tuvumā. Bet varbūt kāds dzīvais, kāds ko vajadzētu iepazīstināt ar nāvi un mokām? Leio apstādināja Murgu, kas nikni nopūtās pret dīvainās arēnas sienu noplaiksnot ugunīgai elpai. Vīrietis vēroja tuvējo apkārtni, liesmojoši oranžās acis zem melnās kapuces šaudījās noteiktā ritmā. Leio nokāpa no melnā rumaka un pagājās pāris soļus uz priekšu. Tuvumā bija jābūt vēl kādam, kādam radījumam ar dvēseli. Viņš to juta. Maiņveidis lēnā, mierīgā gaitā gāja uz priekšu, kur, kur bija tas kāds.

[NaeosPsy]

Tad pēkšņi tas parādjās.'Tas kustējās ļoti ātri. Tas izskatījās pēc vampīra. Bet tas nebija vampīrs.Vismaz parasts nē.Te pēkšņi tas pazuda. Tas tiešām nebija vampīrs, tas bija kaut kas savienots.Tas bija hibrīds no vampīra un vilkača.Te pēkšņi tas pazuda. Tad tas atkal uzradās. Tas uzbruka no mugurpuses un mēģināja reizē iedurt ar asajiem nagiem un iekost kaklā.

Šo rakstu rediģēja gints: 14.03.2007 20:51

[Eņģeļu gūstekne]

Murgs sprausloja, zirgs ziņoja par briesmām, bet tas jau vairs nebija vajadzīgs. Dvēsele bija pietuvojusies tik ātri, ka to nepamanīt bija visai sarežģīti. Leio apcirtās apkārt un brīdī kad hibrīds grasījās iekosties vīrieša kaklā viņš sagrāba to aiz kakla. Kuš, kuš. Izsmējīgā tonī sacīja Leio un pacēla meiteni[ja jau esi Selīna] nedaudz virs zemes. Asie nagi tomēr pamanījās ieskrambāt nedabīgi balto ādu. Leio ar otru roku noņēma kapuci un griezīgi iesmējās. Ēnā, kas atspoguļojās pret sienu šie smiekli izskatījās pēc vilka rēkoņas, vīrietis trieca hibrīdu pret sienu ēnu vilkam garīgi iekožoties dvēselē. Sajūti savas lielākās sāpes un bailes, draudzenīt. Savā zemajā balsī nodūdoja Leio ēnai pazūdot Selīnas ķermenī.

[NaeosPsy]

Selīna atbildēja Es nepazīstu sāpes un atsperas pret sienu, izpleš spārnus pavairojas, un izšāva no katra vampīra vismaz 30 bultas.

Šo rakstu rediģēja gints: 14.03.2007 20:58

[Sarkanais Krūštu...]

Dženīzes zobens atdūrās pret arēnas sienu. Nolādēts. Viņa notrīcēja un pavērās apkārt. Kas mani tagad uzdrīkstas traucēt.. Viņa pietupās un sakrustoja zobenus sev priekšā. Arī viņas uzticamais un vienmēr modrais, melnais vilks bija līdzās.
Šķietami jaunā meitene nodūra acis un nemanāmi vēroja citus.

[mehaniskais koli...]

SAfīra iekliedzās,sāpes bija nepanesamas darī pāri,darīt ļuanu,es nevaru izturēt! viņa sāpēs domāja un sāka soļot,melnās acis mirgoja tumsā un sniegbaltie mati,plīvoja aizmugurē

[NaeosPsy]

Tad viņa izsita caurumu sienā un pateica laio, noķer mani un ieleca iekšā, bet tur priekšā stāvēja Safīra.

Šo rakstu rediģēja gints: 14.03.2007 21:05

[Eņģeļu gūstekne]

ooc: Domāju, ka neskatoties uz visu tev ir gan jāizjūt kaut kādas nepatīkamas emocijas, tā ir manas maģijas priekšrocība (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)


Simtiem bultas triecās iepretim Leio bultas, kas lidoja no priekšpuses tika atsistas ar zobenu, kas bija paspējis uzliesmot. Pārējās bultas nodedzināja liesmu siena, kas atradās aiz muguras, taču simts un vairāk bultas iznīcināt būtu gandrīz neiespējami tāpēc Leio nepamanījis 7 no bultām, kas triecās no augšas saņēma tās plecos. Norēcies vai pa pus arēnu, vīrietis raidīja liesmu strēles virsū Selīnai.

[NaeosPsy]

Selīna iekliedzās. Visas cerības bija uz Safīru.Vai viņa pasargās Selīnu. Selīna izvairījās no dažām strēlēm bet pārējās ietriecās viņā.

[Sarkanais Krūštu...]

Dženī paķēra zobenus un atļāvās izmantot spēcīgu vēja pūsmu, lai uzlēkt un sienas. Viegli kā pūciņa likdama soļus, viņa pagāja pa labi, tad pa kreisi un tad apstājās.
Kurš. Viņas mierīgā seja galīgi nesaskanēja ar nikno balsi. Kurš mani te ievilka? Viņa uzlūoja trīs atšķirīgās personas, kuras pašlaik vēroja.

[mehaniskais koli...]

Sarīra nesaprata kas īsti ir noticis,bet tur bija meitene,kurai šavās virsū liesmas,ar vieglu rokas mājieņu,ūdens šalts apdzēsa liekās liesmas lūdzu paskaidrojiet ,kas te noetik? viņa pieklājīgi jautāja iekšpusē kūsāja dusmas,bet tās viņa vēl apspieda ,bet tas nebija uz ilgu

[NaeosPsy]

Selīna atbildēja man uzbruka maiņveidis labāk taisāmies pirms viņs nav izrāvis bultas Tad Selīna aizskrēja prom pa ceļam nobļaujot paldies par izglābšanu

Šo rakstu rediģēja gints: 14.03.2007 21:40

[Elven]

Maikls nesaprata ,kur īsti atrodas un tad pēkšņi ieraudzīja caurumu sienā un otrā pusē uguns sienu un būltas. Viņš piecēlas atspiedies pret sienu un paskatījās viņam uz muguras bija divi savi zobeni viņš paskatījas ieroču makstīs tur atradās abas viņa pistoles un viņa mugursoma mētājās netālu tajā atradās rezerves aptvers. Viņš paskatījās pa caurumu sienā un ieraudzīja kādu meiteni bēgot. Un kādu sievieti Pie velna ,kur es esmu un ,kas te notiek? viņš nobļāvās stāvot sienas caurumā..

[Eņģeļu gūstekne]

Nezinu kur tu esi, bet tu esi kāds, kam vajadzētu atvadīties no savas pagātnes, tagadnes un nākotnes. Maiklam aiz muguras atskanēja dobja, zema balss. Leio jau atkal bija ticis līdz Murgam un stalti sēdēja liesmojošā zirga mugurā. Melnais ugunīgais rumaks sprauslāja un kārpīja arēnas grīdu. Vienubrīd tas pacēlās uz pakaļkājām draudīgi noklabinot zobus.

[Elven]

Maikls dzirdēja viņam aizmuguras esošo jātnieku un to uzrunāja Tu kļūdies. Tajā brīdī ,kad viņš griezās apkārt viņš izvilka savas pistoles un ar vienu sāka šaut pa zirgu ,bet ar otru pa jātnieku! Viņš sāka kustēties pa kreisi ,bet nepārtrauca šaut!

[Eņģeļu gūstekne]

Lodes cauršāva Leio, bet Murgs kā jau cienīgs sava vārda rumaks staltā riksī nesās virsū Maiklam. Dvēseļu slepkavas brūces mazpamazām aizvilkās ciet un viņš klusi smīkņājot par puisi, kas tik varonīgi šaudījās uz viņu ļāva Murgam paveikt daļu no darbiņa. Tā jau liesmojošais zirgs uzliesmoja vēl vairāk un pēc mirkļa jau viņš bija pārtapis par liesmojošu skeletu. Murgs meta ar galvu un ārdījās, bet Leio pievēra acis ļaudams lodēm caurstrāvot ķermeni, iedzenot nepukstošajā sirdī kādu asuma dvesmu un varbūt arī mazliet sāpju, bet tikai mazliet. Kā jau maiņveidim pienākās viņš pats pārvērtās par Maiklu un izvilka savu zobenu no maksts, kas atradās pie zirga labā sāna. Zobens uzliesmoja. Vēl viena lode trāpīja tieši pa vidu krūškurvim, tikai tagad uz mirkli apstādinot Maikla dubultnieku viņš kaut ko nesakarīgi noņurdēja un ar brīvo roku izvilka lodi. Lejup pa melno apmetni notecēja vēl, jo melnāka asiņu tērcīte, uz mirkli Leio pat bija sarāvies, bet tas bija burtiski vai uz sekundi. Vīrietis nosodoši pakratīja galvu un vienā staltā lēcienā noleca no Murga.

[Elven]

Maikls pagrieza pistoles tā ka to asmeņi ir preikšā viņa rokām un nostājam gaidīdams sava dubūltnieka uzbrukumu. Viņš skatījās uz liesmojošo zirgu un cilvēku un nesparata ,kas te īsti notiek. Viņš nospieda kādu pogu uz katras no pistolēm un vēl joprojām nepakustējies turpināja stāvēt un skatīties uz savu dūbūltnieku.

[Eņģeļu gūstekne]

Nu, puikiņ, šķiet, ka esi viegli apmulsis. Maikls nr 2 iesmējās arēnu pāršalcot šo asinsstindzinošo smieklu atbalsij. Vai tiešām tu gribi darīt pāri sev? Tas taču būtu necienīgi pašam pret sevi. Iedomājies, tu stāvi iepretim savam spoguļattēlam pilnīgi pārliecināts, ka tas ir kāds cits, sveša persona, un tad tu uzbrūc. Bet patiesībā tikai pavisam netīšām sasit šo spoguli, savaino sevi un noasiņo. Vai nebūtu briesmīgi mirt tādas kļūdas dēļ? Leio ēna jau atkal uzglūnēja no tumša kakta un tā ostīja pēc dvēseles, šī dvēsele tāpat kā iepriekšējajai upurei nebija visai tīra, šī bija viena no tām, kas jāiznīcina. Vilkveida ēna iekodās Maikla kreisajā sānā un kā auksts, nemīlīgs ziemas vakars iesūcās iekšā upurī, radot ilūziju, ka Leio teiktais ir visīstākā patiesība.

[Elven]

Maikls nespēja izdomāt ,ko darīt viņu pārņēma sajūt ,ka viss viņa teiktais ir taisnība. Viņš nespēja izlemt ,ko darīt bet tad pēkšņi viņa atskanēja balss Dari to! viņš nospieda vēl vienu pogu un abi asmeņi izšāvās no pistoles sāniem tie tika mērķēti pa viņa kaklu katrs pa savu ,kakla pusi kamēr asmeņi lidoja Maikls ielika viekli pistoles atpakļ makstīs un izvilka zobenu

[Eņģeļu gūstekne]

Diezgan paliela izmēra asmeņi visai ātri nesās uz Leio pusi, tie draudēja skart daļu no zonas ar kuru vispār varēja ievainot maiņveidi. Viņš asi cirta ar liesmojošo zobenu pa asmeņiem un tie sašķēlās, bet pāris šķembas tomēr aizlidoja kur nu kurā. Viena ievainoja "Maikla" seju, pāršķeļot vaigu un otra trāpīja tur kur bija mērķēta- tā iegrieza Leio kaklā. Viņā parādījās sava veida apjukums. Vīrietis atgriezās savā ierastajā izskatā, kapuce bija novilkta. Gaišpelēkie mati nekārtīgi spurojās uz visām pusēm. Spilgtajās acīs mirdzēja sava veida neizpratne. Melnās asinis notecēja lejup pa vaigu, bet jau pēc mirkļa tās lēni un nesaudzīgi vērāš ciet.

[Sarkanais Krūštu...]

Dženī mirkli vilcinājās, lūkodamies uz vilku, bet tad nolēca no saviem augstumiem un aizsteidzās pakaļ jokainajai meitenei.
Hei! Stāvi! Viņa uzkliedza skrienot būtnei pakaļ. Hei!
Pati nemanot viņa jau bija uzlikusi vienu plaukstu uz zobena, gatava to pielietot, lai apturētu bēgošo.

[NaeosPsy]

Selīna iebļāvās ko tev vajag? un izvilka zobenu gatavs apturēt apstādinātāju ar labi uzasināta zobena precīzu cirtienu, vai arī izdurt tam cauri neticami asos nagus.

[Sarkanais Krūštu...]

Stulbā, uzmanīgāk ar savu zobenu. Viņa nomurmulēja un strauji apstājās. Arī viens viņas zobens bija izvilkts.
Tīri interese - kas Tu esi, kā Tu te nonāci un kas šī ir par vietu? Viņa jautāja un vēroja vai Šeness, viņas vilks, jau nav atradis ceļu šurp.
Tīri interese, cik gan es esmu stulba šitā runāt.. Es parasti nekad nerunāju, ja vien ar Šenu..

[NaeosPsy]

Selīna atbild Es esmu hibrīde Selīna, es nezinu kas ši par vietu un nezinu kā es te nonācu Kas tu tāda?


Arēnā iekrīt vēl divi cilvēki

Šo rakstu rediģēja gints: 15.03.2007 15:46

[Sarkanais Krūštu...]

Hibrīde? Dženīze nopētīja meiteni ar jokainu skatienu. Selīna.. Vārdu gan viņa iegaumēs, ja nu kas.
Es? Viņa saminstinājās un ielika zobenu atpakaļ makstī. Es esmu Dženīze. Viņa noteica un pietupās pie sava ogļu melnā vilka. Un tas ir Šeness.
Gan vilkam, gan tā saimniecei bija tumšas acis.

Šo rakstu rediģēja Emo.tional.: 15.03.2007 15:52

[NaeosPsy]

Selīna atbild Varbūt apvienojamies lai atrastu izeju no šīs šausmīgās vietas Tad viņa paglauda sikspārni Iepazīsties, tas ir mans sikspārnis Sulangs.

Šo rakstu rediģēja gints: 15.03.2007 16:21

[Elderons10]

Darlos Bija ļoti neapmierināts un saniknots par to, ka bija iekšā šajā arēnā. noteikti te vel ir kāds tikai jāatrod Darlos skaļi gandrīz bļaujot pateica un tad jāizsūc viņu spēkuklusu pie sevis noteica. Darlosam līdzi bija nezvērs, šim nezvēram bija 4 kājas, spārni, divi ragi, sarkanas acis un ar melnu metālu klāts ķermenis. šo nezvēru sauca par Naguli kas kādā dēmonu valodā nozīmēja nāve.

Darlos Bija ļoti neapmierināts un saniknots par to, ka bija iekšā šajā arēnā. noteikti te vel ir kāds tikai jāatrod Darlos skaļi gandrīz bļaujot pateica un tad jāizsūc viņu spēkuklusu pie sevis noteica. Darlosam līdzi bija nezvērs, šim nezvēram bija 4 kājas, spārni, divi ragi, sarkanas acis un ar melnu metālu klāts ķermenis. šo nezvēru sauca par Naguli kas kādā dēmonu valodā nozīmēja nāve.

[Sarkanais Krūštu...]

Parasti mēs esam tikai divi.. Dženī čukstēja vilkam ausī. Šoreiz tas nebūtu prātīgi.Ielūkojusies meitenes acīs, Dženīze piecēlas kājās.
Labi. Viņa piekrita un atkal uzleca uz sienas. Vai šis ir kāds labirints..? Viņa jautaja vairāk gan sev, nekā kādam citam. Izeju viņa nemanīja.

[NaeosPsy]

Selīna atbildēja Jā tas ir labirints un piebilda Mums jātiek tam cauri. Selīna uzleca uz sienas.
Pirmais ko mēs varētu darīt ir pieveikt citus, līdz paši neesam kļuvuši par laupījumu. Ko tu saki?

[Elven]

Maikls pasamadīja un uzrunāj pretīm stāvošo Sķiet ,ka man nekas neneotika! viņš nedaudz izsmejīgā balsī patieca. Viņš satvēra abu zobenu rokturus un ar cirta ar vienu mērķēdams pa kaklu ,bet ar otru pa kājām.

[Sarkanais Krūštu...]

Es saku, ka man ir vienalga, par citu uzveikšanu, bet prātīgāk būtu uzreiz taisīties projām. Dženīze paraustīja plecus. Bija jau vienalga. Citi viņai netraucēja, ja vien nav viņas tuvumā. Sabiedrība ir baismīga padarīšana..

[NaeosPsy]

Selīna atbild Ja tu vairīsies no sabiedrības tā atradīs tevi ātrāk. Un turklāt uzbrūkot pirmajai, tev ir iespēja ātrāk izkļūt no labirinta, jo citi tev netraucēs.

[Sarkanais Krūštu...]

Labi jau labi.. Dzenī noburkšķeja un nesaprazdama kādēļ klausa galīgi svešu personu, pati ieminējās:
-Tad dodamies, kaut kur.. Nebūt.. Pameklējam kādu `pretinieku` un tad taisīsimeis projām..?-
Tas gan izskanēja no viņas mutes visai nedroši, tomēr iespēja, ka nāksies vien kalusīt šo Selīnu, tika pieļauta. Ir kādi ietaikumi kur doties?

[NaeosPsy]

Mēs varētu doties pie leio,lai gan neesmu parliecināta par uzvaru. Tad varētu paņemt jebko kas ir tuvākais. Selīna atbildēja

[Sarkanais Krūštu...]

Ē, kas ir šis Leio vai Velns viņ' zin' kā viņu tur sauca..? Dženī vaicāja izskatījās mazliet izbrīnīta. Bija jau malziet jocīgi.. Kas tik te neatklājas.. Viņa nogrozīja glavu. Labi, es pat godīgi sakot negribu neko zināt par to Ļaļā.. Lai kas arī viņš nebūtu.. Ejam. Viņa teica un gaidīja, kad Selīna sāks kustēties.

[NaeosPsy]

Leio ir dvēsēļu mednieks. Selīna piecēlās un gāja atpakaļ pie cauruma. Kas tur notiek? Tagad viņam būs grūti divi hibrīdi un vilkacis.
Selīna izvilka zobenu un dūra pa taisno Leio aukstajā sirdī.

[Sarkanais Krūštu...]

Dženī nebija liela iemesla uzbrukt kādam, ko redzēja pirmo reizi. Viņa noleca no sienas un gāja nopakaļ Selīnai. Tur bija vēl kāds, izņemot to Ļaļā.Viņa izvilka zobenu, bet tā vietā, lai cīnītos, viņa zobenu iedūra zeme un atspiedās pret to.
Visai garlaicīgi, ne? Viņa kārtējo reizi sarunājās ar vilku, bet tas tikai paklausīgi sēdēja līdzās Dženīzei un vēroja notiekošo mīlīgi piešķiebis galvu.

Šo rakstu rediģēja Emo.tional.: 15.03.2007 18:09

[mehaniskais koli...]

Safīravēroja kauju strap diviem vīriešiem,viens bija ļuans līdz sirds dziļumiem,viņa to jutā tāpēc attkāpas soli uz aizmuguri taisīdamās vēl pagaidām neiejaukties

[Eņģeļu gūstekne]

Kā tu vari zināt, kas es esmu? Klusi iesmejoties, stāvot aiz muguras Dženīzei Leio vaicāja un ļāva tumsas radītajam siluetam Selīnas priekšā pazust. Neuzdrošinies man uzbrukt skuķi, piedevām nav visai godīgi cīņa 3 pret 1. Vīrietis sarkastiski nopūtās un piegāja pie murga. Lai iet, Murgs, viņi dabūja to ko gribēja. Caur ārprātīgiem, acis žilbinošiem liesmu sprakšķiem nekas nebija manāms, bet ugunīgais zirgs bija savienojies ar Leio un nu visu priekšā liesmām dziestot atradās vīrietis, kas vairāk līdzinājās kentauram. Balss palika vēl dobjāka. Neuzbrūciet man pirms laika, bērni. Viņš iesmējās un attaisīja dūrēs savilktās plaukstas. No tām izdīga liesmas un tām sekoja milijoniem sāpēs kliedzošu dvēseļu, kas ar naidu un iznīcības garšu nedzīvajās lūpās uzbruka 3 pretiniekiem. Leio un Murga vienotā liesmojošā aste neapmierinātībā vicinājās no vienas puses uz otru, sudrabaini pelēkie mati ik pa brīdim plīvoja.

[Bizii van Dope]

Nezin no kurienes uzradās kāda baltmataina sieviete. Tērpusies sarkanā, kleitveidīgā tērpā ar garām piedurknēm, ap kaklu bija apkārti dažādi karekļi, ap vidukli plata, mīksta josta, pie tās visādi nepazīstami rīki un lietiņas, kājās viņai bija brūni zābaki līdz celim. Aiz tiem bija aizbāzti pa diviem nažiem. Aiz jostas bija aizbāzts zobens un uz muguras divi lieli, līki dunči. Pie sāna viņai stāvēja kaut kas līdzīgs vilkam. Klāts melnām ruņām un spalvām, ļoti liels, sniedzās līdz sievietes viduklim, ar baisu purnu un lieliem, dzelteniem ilkņiem. Tas jau vairs nelikās zvērs. Bet gan briesmonis īsts briesmonis.
Klaudija palūkojās apkārt. Viņas sejā iezagās domīga izteiksme. Visi visapkārt kāvās.
Kur es esmu?

[Sarkanais Krūštu...]

Dženīze strauji pagriezās un ielūkojās Leio sejā.
Nav visai godīgi iekļaut cīnītāju vidū to, kas nolūkojas no malas. Dženī sakrutoja rokas kā mazs bērns, kas aizstāv savu taisnību.
Kad no Leio plaukstām `izdīga` uguns, Dženīze ap sevi un savu vilku radīja vēja virpuli. Vismaz ar cerību , ka tas pasargās no uguns..
Nevajag mani saukt par bērnu.. Viņa dusmīgi nodomāja.

[Elderons10]

Darlos staigājot apkārt līdz ieraudzīja kādu dueili- jauki sajūtu spēku ko es varētu izsūkt-Darlos klusu noteica kuru pusē nostāties? labāk pagaidīšu kad tie 3 beigs uzbrukt Leiu un tad nogalināšu uzvarētāju Darlos ar ļaunu smīnu nodomāja.

Šo rakstu rediģēja Elderons10: 15.03.2007 22:24

[kriSSa]

Tad pie Darlosa muguras pienāca Bella ar suni!Nogalināt!Iznīcināt!
Un metās virsū Darlosam!

[Elderons10]

Darlos pagāja malā Gribi cīnīties! Labi!Darlos to pateicot izmeta divas uguns lodes uz Bellas pusi un izvilka zobenu.

[kriSSa]

Bella ar rokas vēzienu mainīja ugunsložu virzienu,un tās ietriecās kokā,kurš tūlīt pat aizdegās.Bella nomurminājā kādus buramvārdus un pēkšņi nez no kurienes uzradās čūskas.Šššččšš!Tas bija vienīgais,ko Darlos saprata,jo nākamājā brīdī čūskas sāka virzīties uz viņa pusi!

Šo rakstu rediģēja kriSSa: 16.03.2007 09:38

[Elderons10]

Muļķe ceri, ka čūska mani apturēsDarlos gandrīz jau smejoties pateica un pavērsa zobenu čūskas virzienā. No zobena izšāvās melna gaisma, kas trāpija čūskai, čūska tika novārdzināta tik ļoti, ka pat nevarēja pakustēties vis čūskas spēks tagad piederēja darlosam. Darlos paskatījās uz Billi un sāka viņai skriet virsū ar zobenu ( viņš mērķēja pa kaklu )

Šo rakstu rediģēja Elderons10: 16.03.2007 09:50

[kriSSa]

Bella par mata tiesu izvairījās no trāpījuma kaklā,bet tika ievainota plecā.Brūce stipri asiņoja!Tu nogalināji manu čūsku!Un vēl iedrošinies man uzbrukt?!Bļāva BellaEvil!Virsū!Bellas suns devās virsū Darlosam!Viņa pati jutās ļoti novārgusi,dēļ sāpošā pleca!

[Elderons10]

Darlos nepaguva neko izdarīt un Evils viņam iekoda kājā. Darlos iekliedzās un pēc maza brītiņa atsāka runāt ja jau mēs sākam uzbrukt ar saviem zvēriem tad, Naguli nogalini Evili ar Billi es tikšu galā Es vismaz ceru darlo pie sevis klusi nodomāja un rokā uzbūra dūmaku, kurā ja labi ieskatījās varēja saredzēt galvaskausu.

[kriSSa]

Bella jau bija sākusi šaubīties par saviem spēkiem!Viņa šaubījās vai spēs uzveikt Darlosu,,bet viņai nebija citas izvēlēs!Pavelus!Bella izkliedza!Bet viņa nebija rēķinājusies ar to,ka Darlos pretos lāstam.

[Elderons10]

Darlos izmeta uzburto dūmakas bumbu uz Bille , bet tad Bille izkliedza lāstu, Darlos spēja pretoties lāstiem, bet šis bija spēcīgs. Darlos nokrita uz ceļiem un centās nepakļauties, kad tas viņam izdevās viņš paskatījās uz Billi, viņa dūmakas bumba bija aizlidojusi garām, Darlos piecēlās un sāka izspildīt ļoti spēcīgu lāstu,(bet lāsta izpilde prasa kādu laiciņu)

Šo rakstu rediģēja Elderons10: 16.03.2007 11:55

[kriSSa]

Bella jutās ļoti apjukusi dēļ lidojošās dūmaku bumbas!Tad viņa pamanīja Darlosu ko murminam.Viņš to teica tik ātri,ka Bella nespēja izšķirt vārdus.Bella paskatījās uz sāniem un pamanīja asiņu peļķē guļam Evilu.Evil!Bella metās pie viņa pilnībā aizmirstot Darlosu.

[Elderons10]

Darlosa apstājās viņš pārtrauca lāstu un paskatījās uz Billi un Evili nav jēgas izmantot spēkuDarlo nodomāja, paņēma zobenu kas bija nokritis kad Evili viņām iekoda kājā un klibodams sāka ieiet uz Billes pusi Žēl, ka Evili ir knapi dzīvs nevaru izsūkt no viņa spēku darlo ar ļaunu smīnu to pateica un atvēzējās.

[kriSSa]

Bella pagriezās tieši tajā brīdī,kad Darlosa zobens gribēja skart viņas miesu!Bella pēdējā mirklī paspēja izteikt burvestību:''Zveeeerogmaģijaaaa!Tajā pašā brīdī pie Darlosa kājām sēdēja melna Pantera.Dolores apjuka un nepaspēja satvert viņu,kad Pantera ar lielo,melno suni nozuda mežā!

[Elderons10]

Darlos atkāpās dažus soļus atpakaļ un pavērsa zobenu pret Billi nekad vel neesmu mēģinājis atņemt spēku cilvēk viedīgajiem, bet vienmēr ir pirmā reize pēkšņi no zobena izšāvās tāds pats stars kāds uz čūsku pirmīt tikai šoreiz uz Billes pusi.

Šo rakstu rediģēja Elderons10: 16.03.2007 14:46

[NaeosPsy]

Neaiztiec mūs, maiņveidi Un tad Selīna izsita savu spēcīgāko uzbrukumu. Viņa pārvētās hibrīda formā.
Tad viņa uzbruka visiem no katra paņemot pa asiņu pilītei. Tad viņa sapilināja pilītes zobenā. Zobens sāka mirgot. Selīna pacēla zobenu kas pārvērtās par tīru gaismu. Tad viņa to izšāva uz Leio pusi. Zobens šāvās uz viņa sirdi un tieši tad kad iedūrās, uzsprāga un radīja gaismas vilni. Gaismas vilnis izplatīja saules gaismu, cerību, godīgumu, labsirdību un visas citas lietas kas varēja nogalināt maiņveidi. Tas izplatījās cauri visam labirintam. Labirinta sienas sabruka jo tās tika veidotas no dusmām. Dalībnieki bija brīvi, bet priekša bija Ēnu zeme kas bija viņu nākamais pārbaudījums

[Eņģeļu gūstekne]

Negaidīts uzbrukums izsita Leio no sliedēm. Viņš atkal jau bija tas pats cilvēks ar vilka ēnu un blakus smagi elsodams stāvēja Murgs. Viņš bija sabrucis uz ceļiem un knapi vilkdams lai nenoģībtu paskatījās uz Selīnu. Var jau būt, ka šī cīņa tev bija veiksmīga, bet es neesmu no tiem, kas padodās. Bēdz kamēr vari, jo es pavisam drīz tevi atradīšu. Visas dvēseles, kas bija palaistas uz mirkli brīvībā metās virsū hibrīdei pluinot viņas matus, drēbes. Skrāpējot un ievelkot asiņainas rētas arī dvēselē tādejādi uzdzenot meitenei depresiju. Spilgtās acis tika pievērtas un dvēseles atgriezās vīrieša ķermenī. Es tikai mirklīti atkopšos, bet Jūs... bēdziet kamēr nav par vēlu, tici man, tu negribi izbaudīt manas dusmas. Pēc šiem vārdiem Leio ar roku aizspieda ievainojumu no kura strauji izplūda melnās asinis, viņš nodūra galvu un pazuda savā vilka ēnā, līdz pazuda arī tā. Murgs pacēlās uz pakaļkājām skaļi izpauda savas emocijas un pārvērties par tīru liesmu izdzisa.

[NaeosPsy]

Neaizmirsti zobenu. Pārējie, bēdziet. Tad viņa izrāva zobeno no Leio.
Tad viņa izmantoja zobenu kas neitralizēja depresiju. Tad viņa izmantoja zobenu un sacirta pusi no dvēselēm. Tad viņa pakrita un noģība.

Šo rakstu rediģēja gints: 16.03.2007 16:23

[Sarkanais Krūštu...]

Dženīze bija būtne, kas parasti rīkojās vēsi un mierīgi. Arī šī reize bija tāda pati kā citas. Viņa nekur neskrēja kā aizsvilusies, bet lēni un smīnēdama devās pie Selīnas, kas gulēja uz zemes.
Viegls Dženīzes rokas mājiens un Selīnai sejā iesitās asa vēja pūsma, kas pamazām apņema visu ķermeni. Vairāk viņa neko darīt nevarēja vai vismaz negribēja.
Leio bija prom, laikam tas bija zināms mierinājums.
Dženī apsēdās līdzās Selīnai un sakrustoja rokas. Viņa raudzījās tālumā, pašlaik viss bija mazliet sajucis, visu vajadzēja salikt pa paluktiņiem.

[Elven]

*zobens ,kas netralizē debresīju psc (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) *

Maikls stāvēja malā un skatījās pēc tam viņš izvilka no somas divus asmeņus un pielika klāt pistolēm sadauzīto vietā. Un tos pārlādēja. Viņš sāka iet prom no cīņas vietas neatskatījies!

[kriSSa]

Bella tikmēr bija tikusi līdz mežmalai.Viņa bija ļoti nogurusi un asiņoja tāpat kā Evils.Bella domāj ka jau ir drošībā,jo nedzirdēja sekojam soļus.Viņa atskatījās un pārbijusies līdz nāvei apstājās!Kāds vai Kas viņai tomēr sekoja!

[Elderons10]

Laikam vairs nav jēgas nogalināt Darlo tiko pamanija, ka Belli vairs nav te Kur viņā palika? labi vai nav vienalga. viņš nodomāja un apskatījās apkārt. Kur es esmu? Kas šī ir par vietu? Darlos ne pārāk apmierināts noteica un sāka iet prom uz meža pusi.

OOC tīko sapratu, ka belli vārdu visu laiku rakstīju nepareizi

[kriSSa]

Bella atviegloti nopūtās..!Viņai tikai izlikās!Velns parāvis!Kur es atrodos?!Un,kas šeit visiem kaiš?Bellas balsī mijās panika un bailes!Es gribu tikt mājās!Kkur es esmu!?Bella p\arv\ert\as atkal par cilvēku un bezspēkā nokrita uz ceļiem.

[NaeosPsy]

Selīna pamodās un ieraudzīja Dženīzi. Sākumā viņa nobijās bet tad pateica:Tā esi tu? Tagad, kad sienas ir sagrautas mēs varam tikt prom. Nāc līdzi! Un Selīna kā vienmēr, steidzīga aizsteidzās uz izejas pusi.

Šo rakstu rediģēja gints: 17.03.2007 21:01

[Eņģeļu gūstekne]

Selīna aizgāja, tāpat arī visi pārējie. Gruvešu radītās ēnas sakustējās un Leio, dvēseļu mednieks klusi un nedzirdami izslīdēja no tām. Rētas bija aizvilkušās un no gruvešiem iznira arī Murgs. Vīrietis uzleca sava rumaka mugurā un dzirdējis sievietes teikto papliķēja pa Murga skaustu un straujiem aulekšiem devās uz mežmalas pusi. Spēka aizvien bija maz, bija vajadzīga dvēsele. Vēl kāda dvēsele ko uzsūkt lai atgrieztu nepukstošajā sirdī dzīvības atbalsi. Leio uzlika baltmatainajā galvā kapuci un divām spilgti oranžām liesmiņām kvēlot zem kapuces paātrināja zirga tempus cenšoties ātrāk nokļūt tur, kur visvairāk ēnu un dvēseļu mājo. Mežā.

[Sarkanais Krūštu...]

Dženī negribīgi pagrieza galvu uz Selīnas pusi. Viņa piecēlās kājās un gāja nopakaļ steidzīgajai meitenei.
Viņai nekas nekaitēja, atšķirībā no dažiem labiem.
Klau, kad mēs tiksim prom no šejienes? Dženī ieminējās un apstajās. Un kā Tu tik droši zini, kur jāiet? Viņa nelikās mierā.

[NaeosPsy]

Es vienkārši eju uz meža pusi. Ja tu neesi pamanījusi sienu vairs nav. Turklāt šis mežs man ir pazīstams.Selīna atbildēja Dženīzei. Es šeit piedzimu. Un tapēc jau 7 gados izaicināju daudzus briesmoņus.
Šeit tika izstrādāts mans zobens ,lai kaut kā atkautos no tumsas radījumiem.

Šo rakstu rediģēja gints: 18.03.2007 14:51

[Sarkanais Krūštu...]

Ak tiešām? Dženīze mazliet ironiski novilka un turpināja iešanu. Vājprāta murgi, nevis mežs.. Tā lūk es domāju. Šeness sabozies un atriezis zobus, tomēr droši soļoja uz preikšu. Melnās acis šaudījas no vienas puses uz otru un meklējot jebko, kas apdraudētu saimnieci.
Un tālāk? Ko tur? Vai tur ir dro..? Dženī nepabeidza, bet sekoja savam vilku draugam, kas mezā devās pa citu pusi, ne tur, kur veda Selīna.
Tā bija tumša vieta, gandrīz tik pat melna kā Šenesa spalva. Dženī tvēra pēc zobena, kas bija piestiprināts pie muguras. Visādam gadījumam, ko var zināt...

[Eņģeļu gūstekne]

Dženīzei no mugurpuses atskanēja klusa, taču karsta elpas pūsma. Aiz viņas atradās Leio ar murgu. Puisis pielika pirkstu priekšā lūpām un noņēma no galvas kapuci. Nebīsties, viņš savā dobjajā balsī nočukstēja un noleca no zirga. Murgs lūkojās vai tuvumā nav kāds, kas varētu būt bīstams. Leio ieņēma savas ēnas veidolu, vilka. Iepretim Dženīzei nu atradās ēnu vilks. Iekš dūmiem līdzīgā ķermeņa vizēja divas spilgti oranžas acis. Vienā slaidā lecienā VIlka ēna apņēma Dženīzi un viņas vilku un viņi izgaisa. Tāpat pazuda arī Murgs.
Pēc mirkļa viņi visi atradās pavisam tuvu mežmalai. Leio jau atkal izskatījās pēc sevis, tikai viņa ēna nodevīgi atgādināja vilku. Murgs sprausloja un vērās iekš meža. Es negribēju tev uzbrukt. Dvēseles metās virsū visiem, kas varēja izraisīt draudus.

[Sarkanais Krūštu...]

Pirmajā mirklī Dženī sirds mazliet salēcās un viņa strauji apgriezās. Tomēr viņa klusēja, lai arī bija mazliet sabijusies. Un dusmīga, noteikti dusmīga..
Skatiens Selīnas virzienā, kas devās uz mežu. Pa to laiku Leio vietā stāvēja jokaina paskata vilks. Tāds kā ēnās tīts..
Nokļuvusi tuvāk mežmalai, pirmais ko Dženīze darīja, bija satraukts skats apkārt, lai pārliecinātos par Šenesa klātbūtni. Tas klusi rūca uz Leio.
Jocīgi gan, ka nevēlējies man uzbrukt. Iepriekš, tad, kad tikai novēroju Tevi, es tiku pieskaitīta pie tiem, kuri Tev uzbrūk, dārgumiņ. Viņa visai ironiski noteica un pasmīnēja. Un kāda gan vispār Tev būtu daļa gar mani.. Vai nav vienalga?

[Eņģeļu gūstekne]

Daļa man ir tāda, ka vēl nav tavas dvēseles laiks. Es nejūtu saiti, kas vieno tevi ar dzīvi, tātad tā vēl nav izaugusi tik gara. Priekš Dženīzes varbūt šie vārdi bija bezjēdzīgi, bet Leio zināja ko viņš ar to domāja. Es atvainojos par savu rīcību. Mans vārds ir Leio, esmu dvēseļu mednieks, kā jau paspēja pastāstīt tā mežone.

[Sarkanais Krūštu...]

Pieņemsim, pieņemsim, ka nav manas dvēseles laiks.. Dženīze nodomāja, lai gan īpaši nesaprata par ko Leio runā. Vismaz viņa šobrīd nevēlējās iedziļināties tādās muļķībās.
Mhm, priecājos iepazīties, Leio. Viņa pastiepa roku rokas spiedienam. Dženīze.
Ar to `mežoni`, Tu domāji Selīnu..? Dženī viņu gluži tā nenosauktu, bet lai jau...

[Eņģeļu gūstekne]

Prieks iepazīties. Leio balss bija vēsa un nepatīkama, bet tāda tā bija vienmēr. Dvēseļu mednieku daba bija būt aukstiem un nemīlīgiem. Viņš satvēra Dženīzes roku un to pieklājīgi noskūpstīja. Selīnu gan, ja jau viņu tā sauc. Vīrietis nedaudz nosprauslojās, tikmēr Murgs piegāja pie Šenesa un ar savām ugunīgajām acīm, liesmu krēpēm plosoties paskatījās uz vilku.

[Elven]

Maikls paskatījās ,ko dara Leio Nožēlojomai ,ko viņš domā darīt pielabināties tagad visiem? viņš izvilka vienu no savām pistolēm kā lodes bija UV un sudraba nitrāta apvienojums. Viņš notēmēja ar pistoli Leio galvā un izšāva apmēram piecas lodes...

[Sarkanais Krūštu...]

Dženīzei pār kauliem pārskrēja tirpas un viņa sakrustoja rokas. Šī vieta neizskatījās viena no tām labākajām un arī perosans, kas te savākušās bija šaubīgas. Nepatīkamas, varētu teikt.
Izskatās, ka jūsu starpā jau paspējušas būt kādas nesaskaņas. Dženī izteica minējumu.
Viņai nepatika tas zirgs. Un arī Šenesam viņš nepatika - kad tas pietuvojās, vilks pakāpās dažus soļus uz preikšu, tomēr joprojām manāmi sabozies.

Dženīzes vieglais rokas mājies un lodes, ar spēcīgu vēja pūsmu, no mērķa - proti Leio galvas novirzījās krietnu gabalu prom.
Noželojami.. Dženīze noteica un nosodoši pakartīja galvu.

Šo rakstu rediģēja Emo.tional.: 18.03.2007 20:02

[NaeosPsy]

Un es esmu Selīna kā jau Dženīze tev pateica. Selīna iesaucās. Un tūlīt jau bija klāt pie Leio. Laikam tava saite, vai kaut kas tamlīdzīgs vēlas pārtrūkt, ja jau tu atgriezies. Tad Selīna jau bija tur. Es pa ceļam biju mājās. paskaties ko es atvedu no maniem senčiem. Tad Leio ieraudzīja baismīgo un šaušalīgo vilkati, kas mierīgi sekoja Selīnai. Selīna ātri izvilka zobenu, kurš kā saprotams iemirdzējās. Tad viņa pielika to Leio pie kakla. Tad viņa apstājās. Tava izvēle. Pievienosies- izdzīvosi. Turklāt neviens nav pasargāts arī tu tā kā nesaceries. It sevišķi no.... vampīriem. Ja godīgi esmu klana līdere, tā kā tu cauri netiksi.

[Sarkanais Krūštu...]

Ja godīgi, tad šo daļu mēs varētu arī izlaist.. Dženīze nosodoši raudzījās Selīnā. Viņa ar roku atgrūda zobenu no Leio kakla, bet tā rezultātā pati netīši sagrieza roku pret zobena asmeni. Saspiedusi plaukstu dūrē, Dženīze šķielēja vilkaci. Turklāt man ir visai nepatīkami uzturēties sabiedrībā, kas atgādina tādu pašu dabas kļūdu kā es.. Pavisam klusi pār lūpām skanēja meitenes vārdi, tos bija ļoti grūti saklausīt, bet tāda jau bija tā iedeja.
Kas jums abiem ir.. Kādas savstarpējas antipātijas? Un beigu beigās viss nonāks līdz nāvei, bet to laikam jau jūs abi tik ļoti vēlaties. Vismaz cik es spēju spriest pēc jūsu abu uzvedības.
Acis joprojām vēroja vilkaci un tagad arī Šenesu, kuram, kā likās nebija iebildumu pret to.

[NaeosPsy]

Jā, jo es zinu kurš mirs. Selīna paņēma zobenu atpakaļ. Un starp citu neviens netiks cauri šim mežam viens. Un es labāk vēlētos neredzēt 7 līķus un 1 izdzīvojušo-mani. Tāpēc es jums laipni piedāvāju piebiedroties man un mans klans jūs izvedīs cauri mežam.

[Sarkanais Krūštu...]

Es laikam tomēr iespītēšos kā mazs bērns un iešu bez Tevis. Dženīze sarkastiski noteica un pagriezās, lai dotos prom. Pagājusi dažus soļus uz priekšu, viņa apstājās un atskatījās.
Citiem ceļabiedriem neatteikšu, ja kāds vēlas var piebiedroties man.. Dženīze atkal pagriezās un nesteidzīgi, kopā ar Šenesu, devās meža virzienā.

[mehaniskais koli...]

Satīna bija mazlietapmulsusi tāpēc vienkārši bija sekojusi visiem,kad vīni nonāca mežmalā viņa sajutās daudz labāk,un turpinājja klusi sekot,klusi sačukstoties ar rasas lāsām,un jautājot tām par ūdens gariem un tuvākajiem ezeriem ,par vietu no kurienes tās nākošas,viņā valdija gandrīz nepārvarama vēme kādu nogalināt,bet pagaidām tā tika apspiesta viņa devās kāda klāt vai jūs nezinat kur mēs esam? viņa klusi jau`taja,skaņa atgādināja viļņu šalkoņu