Ko lasa Latvijā? Opcijas

[ils]

Piektdienas Dienā publicēts Zanes Radzobes raksts "Paralēlā dzīve", kurā tiek vērtēts nesen pabeigtais pētījums par visvairāk lasīto literatūru Latvijas bibliotēkās 2003. un 2004. gadā. Fragmenti:

-----------------
Dž. K. Roulingas "Harijs Poters un Uguns biķeris", "Harijs Poters un filozofu akmens", "Harijs Poters un Noslēpumu kambaris" – tas nav tikko aizvadītā skolēnu brīvlaika televīzijas programmas konspekts, bet gan Latvijas bibliotēkās visvairāk lasīto grāmatu saraksta galvgalis 2003. gadā. Pēc gada spēku samērs mainījies vien mazliet – Māra Putniņa "Mežonīgie pīrāgi" (2003. gadā – ceturtajā pozīcijā) izspieduši Dž. K. Roulingu no topa pirmās vietas, nobīdot kārtējās "Harija Potera" daļas uz otro līdz ceturto topa pozīciju. Abu sarakstu pirmo desmitnieku pārliecinoši aizņem grāmatas bērniem.

No latviešu literatūras grāmatām vai nozīmīgākajiem daiļliteratūras tulkojumiem, kas recenzēti presē un apspriesti kā mākslas parādības, sarakstos atrodamas vien Laimas Muktupāvelas "Šampinjonu derība" (Īrijas aktualitāte!), Vizmas Belševicas "Bille". Redzami arī bestselleri Dena Brauna "Da Vinči kods" un Dž. K. Roulingas "Poters". Dzirdēti dažu latviešu bērnu grāmatu autoru vārdi. Bet populārāki lasītāju vidū par vairumu šo darbu bijuši, piemēram, Gabijas Šusteres romānu tulkojumi – "Pirmā nakts", "SMS Džozefīnei", Elizabetes Adleres "Vienotā sirdspukstā" un "Gaistošie tēli", Brigites Blobeles "Sāra", "Mana skaistā māsa", "Draudzenes", "Pēkšņi viss ir citādi", "Čau, skaistulīt!", "Vienkārši mīlestība", Danielas Stīlas "Neatļautā mīla", "Neizmērojamā mīlestība" un "Dāvana". Un šīs ir tikai ražīgākās autores – nepazīstami nosaukumi sarakstā turpina virknēties. Lielākoties lubenes, pa retam kriminālromānam. Un bērnu literatūra.

-----------------

To, ka saraksti atbilst viņu topam, konstatē arī Rīgas Centrālās bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā. Vienīgi šai nodaļā sarakstu lasa priecīgāk un ar gandarījumu – bērni lasa un lasa daudz. Liela loma esot lasīšanas veicināšanas programmai "Bērnu žūrija", kas ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu darbojas kopš 2002. gada. Katru gadu četrās vecuma grupās (bērniem vecumā no pirmās līdz devītajai klasei) tiek izveidoti oriģinālliteratūras un tulkotās literatūras saraksti, ko bērni, parakstot īpašu līgumu ar bibliotēku, apņemas izlasīt un novērtēt gada laikā. Populārākie autori un grāmatas tiek prēmēti, bērniem tiek rīkoti pasākumi. Pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra datiem, 2005. gadā bērnu žūrijā darbojās jau 15 000 dalībnieku visā valstī. Bet "Potera" tulkojumus lasītāji vienkārši nevarot sagaidīt – bibliotēka iepērk grāmatas arī angļu valodā, un bērni lasa oriģinālu.

-----------------

Sociālantropologs Roberts Ķīlis intervijā Dienai (KD 5.I) stāstīja, kā tiek pētīts kultūras patēriņš Latvijā šodien. 2005. gadā veiktā aptauja, piemēram, liecina, ka 32% respondentu gada laikā nav pabeiguši lasīt nevienu grāmatu. 37% izlasījuši līdz četrām, 11% – līdz astoņām, bet attiecīgi 6% un 7% izlasa vidēji vienu vai divas grāmatas mēnesī. Tas ir normāls temps cilvēkam, kas profesionāli nav saistīts ar kultūru. Vairāk izlasa aptuveni 7% aptaujāto. Sievietes grāmatas lasot biežāk. Bez tam – grāmatu lasīšana, tāpat kā kultūras raidījumi televīzijā un ceļojumi, esot salīdzinoši populārākās kultūras nodarbes. (Kas notiek citās nozarēs, ja trešdaļa nācijas vispār ignorē literāro dzīvi, pēc pētījuma tātad – vienu no pieprasītākajām kultūras jomām?)

22% respondentu starp izcilākajiem sasniegumiem literatūrā minējuši 90. gadu latviešu rakstniekus (visbiežāk Noru Ikstenu, Gundegu Repši, Ingu Ābeli), padsmit procentus savākusi arī padomju literatūra un latviešu literatūra līdz 1940. gadam. 20% ir viena piektdaļa – tātad visai daudz, tomēr, ņemot vērā pārējos rādītājus un kaut bibliotēkās iegūtos datus, šķiet nepieciešami tuvāk noskaidrot – vai tās ir skolas un masu mēdiju iemācītas zināšanas vai pašu spriedums? Un, ja tas ir autoritāšu viedoklis, mode, kam tad vispār literatūra Latvijā ir vajadzīga? Tikai literātiem?

-----------------

Literatūras kritiķis Rimands Ceplis ir skarbāks: "Lasītprieka rādītājs liecina, ka ētiskā paguruma tēma viegli uztveramās klišejās vai latviskās idiotijas variācijās mazskaitlīgajai zemnieku tautai ir īstā tauku maize." Un ironiski piezīmē: "Tas nemaz nav tik bezcerīgi. Šajā piecdesmitniekā ir arī divi labi izņēmumi: Belševica un Muktupāvela." Saraksts viņu nesatraucot, jo "latviešu mistiskā gaume – tāpat ir skaidrs, ka tāda neeksistē attiecībā pret to rakstīto vārdu, kas dēvējams par mākslas daļu." Patīkami viņu pārsteidz fakts, ka lasītājs joprojām dabiski un atsaucīgi reaģē uz brīnumpasaku sižetiem (Dž. K. Roulingas grāmatu popularitāte). R. Ceplis gan atzīst, ka liela daļa sarakstā minēto autoru viņam ir sveši, tomēr sabiedrības sadrumstalošanās daudzās mazākās grupās "ir apsveicama parādība, jo tas, kas der visiem, neder nevienam". Tā arī nav skaidrs, vai šādi runā sarūgtinājums vai patiesa vienaldzība.

-----------------

Patīkami, ka sarakstā tomēr ir fakti, kas arī pārsteidz. Patīkami. Piemēram, M.Salējs atzīmē, ka "mūsu pašu autora M.Putniņa grāmata Mežonīgie pīrāgi 1. grāmata (2003) ir ierindojusies 2. vietā uzreiz aiz Roulingas". Un — "otrkārt, tas, ka ļoti iecienīta ir bērnu literatūra — bez M. Putniņa augstajā 8. vietā tikusi M. Runguļa Divdabis un Stulbcepure". Patiesi — eksistē taču arī stereotips, ka bērni nelasa. Kur nu vēl latviešu autoru darbus.

Visvairāk lasīto grāmatu Latvijas bibliotēkās 2003. un 2004. gadā Top 10:

1. Dž. K. Roulinga "Harijs Poters un filozofu akmens" (2001)
2. M. Putniņš "Mežonīgie pīrāgi" 1. grāmata (2003)
3. Dž. K. Roulinga "Harijs Poters un Uguns biķeris" (2002)
4. Dž. K. Roulinga "Harijs Poters un Noslēpumu kambaris" (2001)
5. H. Parigers "Gangsteru medības" (2002)
6. H. Parigers "Tālbraucējs Toms trako" (2003)
7. Dž. K. Roulinga "Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis" (2001)
8. M. Rungulis "Divdabis un Stulbcepure" (2003)
9. A. Valiks "Kā tev klājas, Anna?" (2002)
10. Dž. K. Roulinga "Harijs Poters un Fēniksa ordenis" 2.d. (2003)

Šo rakstu rediģēja eyedam: 15.01.2007 00:06

[Daniels_Redclifs]

nekas paarsteidzosh, jo lielaaka Latvijas cilveeku dalja nemaz nelasa graamtas, ja arii las,a tad cilveeki labaak nopeerk graamatu, nevis njems to biblioteekaa... nu ko lai saka, HP paarnjeemis visu LV (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[manpatīksuņi]

Pēc tā topa izskatās, ka "Fēniksa ordeņa" otro daļu lasa vairāk nekā pimo! xD

[Mauvaise Mademoi...]

Murgs ir tas , ka lasa tik daudz lubeņu.
Man ir žēl , ka tā , ka cilvēki domā tik vienpusīgi. Ir tik daudz mīlasstāstu, kurus ir vērts lasīt, taču tie ir piemirsti.
Arī romantiku sāk ražot masveidā, tāpat kā cilvēku dvēseles un daudzums nenorāda uz kvalitāti. *ak*

[(sun)]

Murgs ir tas , ka lasa tik daudz lubeņu...........

[Purple mist]

Tiešām prieks par to, ka Hp ir topa virsotnē, un ir pārņēmis topu, gandrīz visu.
Man arī HP grāmatās ir pirmā vieta. Un vienmēr būs. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)
Ir pierādīts, ka HP ir izraisījis bērnos interesi par grāmatām.
Nu vnk ideāli (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Kaķurēgs]

Daļu no grāmatu nosaukumiem es pirmoreiz redzu. Piemēram, "Divdabis un Stulbcepure","Tālbraucējs Toms trako" utt. Bet Poteru un Mežonīgos pīrāgus arī esmu lasījusi. Nemaz nezināju, ka Potera pirmā grāmata ir tādā cieņā!:)

[Hikari]

ESmu šo grāmatu lasījusi un cik man ir zināms, tas nav viņš, bet gan viņa Aidi Vallika! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Hēbe]

Sievietes grāmatas lasot biežāk. Bez tam – grāmatu lasīšana, tāpat kā kultūras raidījumi televīzijā un ceļojumi, esot salīdzinoši populārākās kultūras nodarbes. (Kas notiek citās nozarēs, ja trešdaļa nācijas vispār ignorē literāro dzīvi, pēc pētījuma tātad – vienu no pieprasītākajām kultūras jomām?)
20% ir viena piektdaļa – tātad visai daudz, tomēr, ņemot vērā pārējos rādītājus un kaut bibliotēkās iegūtos datus, šķiet nepieciešami tuvāk noskaidrot – vai tās ir skolas un masu mēdiju iemācītas zināšanas vai pašu spriedums? Un, ja tas ir autoritāšu viedoklis, mode, kam tad vispār literatūra Latvijā ir vajadzīga? Tikai literātiem?
-----------------
Literatūras kritiķis Rimands Ceplis ir skarbāks: "Lasītprieka rādītājs liecina, ka ētiskā paguruma tēma viegli uztveramās klišejās vai latviskās idiotijas variācijās mazskaitlīgajai zemnieku tautai ir īstā tauku maize."
----------------
Patīkami, ka sarakstā tomēr ir fakti, kas arī pārsteidz. Patīkami. Piemēram, M.Salējs atzīmē, ka "mūsu pašu autora M.Putniņa grāmata Mežonīgie pīrāgi 1. grāmata (2003) ir ierindojusies 2. vietā uzreiz aiz Roulingas". Un — "otrkārt, tas, ka ļoti iecienīta ir bērnu literatūra — bez M. Putniņa augstajā 8. vietā tikusi M. Runguļa Divdabis un Stulbcepure". Patiesi — eksistē taču arī stereotips, ka bērni nelasa. Kur nu vēl latviešu autoru darbus.

Sievietes lasot biežāk? Interesants apgalvojums,kam es pat necentīšos strīdēties pretī (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) .Nja...stereotips,ka bērni nelasa latviešu darbus un iespējams lasa tikai mēdiju ietekmes dēļ-ir par ko padomāt.