Nemirstība, dāvana vai lāsts? Opcijas

[Hēbe]

Lasot pavedienus par elfu nemirstību sāku domāt par šādu jautājumu-vai nemirstība ir dāvana vai lāsts? Tieksme pēc nemirstības ir visos cilvēkos,jo mēs gribam mūžīģi būt jauni,ātri,izturīgi un tāpēc cilvēki vai nu liek uz sejas kilogramiem kosmētikas,veicam plastiskās operācijas,aktīvi nodarbojamies ar sportu,lai mūsu ķermenis būtu vingrs un stiprs. Visvairāk mums ir žēl,ka tik daudz mērķus un sapņus mēs nesasniegsim,jo īsā dzīve mums to neatļauj. Protams,apiet laiku vienmēr cilvēkiem ir šķitis vilinoši,bet tomēr...vai ir jautri nodzīvot vairākus gadsimtus redzot kā apkārtējie cilvēki kurus tu esi mīlējis lēnām izzūd un pasaule mainās tā,ka tu vairs to nepazīsti? Beigās tu vienmēr paliec viens...

Ko jūs domājat par nemirstību? Vai jūs vilina doma,ka jūs varētu kļūt nemirstīgi?

[Roviela]

Mani - nē.
Īsta nemirstība ir lāsts. Iespēja dzīvot tik ilgi, cik vien vēlies - tā ir cita lieta. To gan es gribētu.

[Cecilia]

es jau tagad jūtos nogurusi no dzīvošanas, kaut fiziski esmu jauna. dzūvot un dzīvot, cauri gadsimtiem uzkrāt pieredzi, redzēt notikumus un vēlāk aplūkot grāmatas par ''seniem'' notikumiem, kas pašam šķituši teju vai vakardiena. lūkoties cilvēkos un vērot viņu laimi un ciešanas, zinot, kas salīdzinoši drīz viņi nomirs, viņu bērniem ieņemot senču vietu. redzēt, kā cilvēki atkal un atkal pieļauj tās pašas kļūdas. ja vien nebūtu mana jaunības ideālisma, es jau tagad būtu ciniķe, tad iedomājieties, kāda būtu pēc vien pāris gadsimtiem. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

[ievuks]

Es neuzskatu, ka būt nemirstīgam ir viegli, tas pat ir ļoti grūti.
Visu laiku redzēt, ka citi var nodzīvot tikai savu dzīvi, tikai noteiktu laiku, bet ''tev''
kā cilvēkam tas nav noteikts! Redzēt cilvēkus, kas ar laiku aizies, bet ''tu'' paliksi!
Es tādu dzīvi neizvēlētos!

[shocked mouse]

es par nemirstību vienreiz runāju ar vienu draudzeni, mēs nospriedām ka tas nav īpaši jauki..
baigā jēga palikt nemirstīgam mūžīgi... ja visi cilvēki piemēram jau sen ir nomiruši, uz zemes ir kkādi citplanētieši kas tevi spīdzina..brr.

ai, šī tēma man atgadināja grimmu filmu. tur arī bija sakars ar nemirstību tāds-ka tā ragana bija sev uzbūrusi nemirstību, bet nejau mūžīgu jaunību... nujā. jābūt prātīgam kad kautko patiešām vēlas.

pati es to neatbalstu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) katram cilvekam ir savs liktenis, un katram ir kautkad jānomirst.

[maichestera]

Domāju ka tas ir lāsts.Tu redzi kā tuvi cilvēki apkārt noveco,mirst,bet Tu paliec viens kā pirksts un nemainies.Tā jau var sajukt prātā.
Cita lieta ja dzīvo nemirstīgo sabiedrībā.
Varbūt tieši tapēc arī elfi atsvešinājās no cilvēkiem,jo viņiem bija jāpiedzīvo šādas sāpes redzot kas notiek ar viņu cilvēku draugiem..
Un es jau nu negribētu būt nemirstīga..
Gribu savā laikā atbrīvoties no savas miesas un doties tālāk..

[Christina]

manuprāt viens no sāpīgākAJiem lāstiem. kā te jau kāds izteicās-tu cauri gadsimtiem redzi,kā mirst visi,kurus esi mīlējis utt.
tad jau labāk mirt sev paredzētajā laikā, nevis visu mūžu ciest zaudējumus!
protams, nemirstībai ir ari pozitīvā puse-tu vari redzēt,izdarī tisu,jo tu nemirsti!tev vienkarsi tem pietiek laika...

[Žuburs]

lasts. vai nav vienalga pa zinasanam un pieredzi. pec pirmajiem 50 g. tev izpete piegriezisies. pec 100 g. vis bus vienalga. nedomaju ka cilveciska butne izvilks vairak ka 200 gadus. ja runa par elfiem viniem ne draugi ne radi nemirst taka tas iz savadak

lasts. vai nav vienalga pa zinasanam un pieredzi. pec pirmajiem 50 g. tev izpete piegriezisies. pec 100 g. vis bus vienalga. nedomaju ka cilveciska butne izvilks vairak ka 200 gadus. ja runa par elfiem viniem ne draugi ne radi nemirst taka tas iz savadak

[Cecilia]

arī man tā ''brāļi grimmi'' filma lika padomāt par to, ka ar tīru nemirstību dzīvošana nebūs normāla, tad ir jādabū ar mūžīgā veselība un skaistums. nu, tiem, kas jau ir skaisti.

patiesībā nemirstības piedavājums ir tiešām kārdinoš. savā ziņā tu kļūsti pārāks par citiem, nu, ja vien prātā neesi tupaks. tev ir iespēja pašam visu ko pieredzēt, jā, arī negatīvās lietas. visvairāk kas tāds varētu vilināt zinātkāros. un piekrītu arī Christinai, pati tik bieži izjūtu to, ka laika nav daudz.

[Purple mist]

Mani nevilina doma kļūt par nemirstīgu. Galu galā jādzīvo vien mums atvēlētais laiks. Bez tam, ja mēs ap 90gadiem izskatamies kā nožēlojami nespējīgie, kā mēs izskatītos un uzvestos tad, kad dzīvotu mūžīgi?
Būtu sagrauta CILVĒKA nozīme.

Protams, ja būtu piesolīta mūžīgās jaunības nemirstība, tad tā būtu cita lieta. Nebūtu vecuma, reimatisma, un citu vecu cilvēku nebūšanas. Bet pieņemot to, ka mēs vairojamies, mēs būtu "vienā vecumā" ar saviem mazmazmazmazmaz[nu jūs sapratāt] mazbērniem. Zeme būtu pārapdzīvota. Sāktos līdzekļu trūkums utt.

Un vai tad jūs apmierinātu mūžīgā dzīve, ar mūžīgajām likstām? Vai jums tas neapniktu?

[SilverDove]

Manuprāt, tas pilnīgi un noteikti ir lāsts. Tu dzīvo un redzi, kā lēnām mirst visi tavi mīļie cilvēki. Un ir taču nogurdinoši dzīvot tik ilgi. Varbūt gribas tāpat, kā pēc grūtas dienas doties gulēt. Īsti neatceros kā, bet Harija Potera pirmajā grāmatā, kad runa gāja par Nikolasu Flamelu, Dumidors teica, kaut ko apmēram līdzīgu. Cilvēkam, kas tik ilgi ir dzīvojis, nāve būs tikai, kā došanās pie miera pēc garas dienas.
Es personīgi negribētu būt nemirstīga.

[Grēkmeistars]

Šajā pasaulē nemirstīgam būt ir lāsts. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/ermm.gif)
Bet citā - labākā. Protams es vēlētos nemirstību.

[Hēbe]

Šajā pasaulē nemirstīgam būt ir lāsts. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/ermm.gif)
Bet citā - labākā. Protams es vēlētos nemirstību.

Kā citā labākā pasaulē tu iztēlojies nemirstību?

[Grēkmeistars]

Kā citā labākā pasaulē tu iztēlojies nemirstību?

Kā mūžīgu dzīvošanu.
Bet būdama mirstīga, es nemaz nespēju aptvert nemirstību, gluži tāpat kā bezgalību. Man var tikai likties, kā tas varētu būt. Bet tikai likties.

[Renaate]

Tas ir lāsts.
Pirmkārt, cilvēks nogurtu no dzīves, taču pat nevarētu tai padarīt galu.
Otrkārt, ja mēs visi būtu nemirstīgi, tas vairs ne mazākajā mērā neliktos interesanti, un vilinoši.
Treškārt, ja visi būtu nemirstīgi, tad piemēram, kad dzimtu jauni cilvēki, iedzīvotāju skaits tikai palielinātos, un uz pasaules drīz vairs nebūtu vietas.
Ceturtkārt, tā vienkārši ir iekārtots.
Protams, es iespējams gribētu nedaudz ilgāku cilvēka vidējo dzīves ilgumu, nevis septiņdesmit, bet simts vismaz, jo tas nozīmē, vairāk pieredzes, un lēnāku novecošanu, taču nemirstību nē.

Lai gan, ir divi varianti, kas notiek pēc nāves. Vai nu cilvēks nonāk kādā citā pasaulē, kur dzīvo tāpat mūžīgi, vai arī pārdzimst citā. Takā abos variantos sanāk, ka dzīvojam mūžīgi, tikai to neapzināmies.

[NaeosPsy]

Es piekrītu ka nemirstība ir lāsts. Tiešam vislabāk ir dzīvot cik ilgi vēlies.( Tad jau tevi var pakaart un tu muzjaam karājies pusdziiivs)

[Hikari]

Es pieturos pie tā, ka nemirstība tomēr ir lāsts. Lai gan es nebūt neatteiktos mūžam būt jauna, tomēr es negribētu dzīvot mūžīgi. Es vēlētos vienkārši palikt tādā izskatā, kā tagad un varēt to, ko es varu tagad, tikai būt normālā vecumā, pieaugt, bet nemainīt izskatu. Un tad, kad pienāktu laiks, nomirt.
Uzskatu, ka ir lieki būt nemirstīgam. Varbūt pirmos 100 vai pat nedaudz vairāk gadus tas arī var fascinēt, pēc tam tas vienkārši sāktu ne tikai garlaikot vien.

[gone away]

Nemirstiiba noteikti ir laasts, piekriitu visiem iepriekshizteiktajiem liidzigajiem viedokliem. Tas buutu shausmiigi -dziivot visu muuzhu un just, kaa vis apriebjaas un veerot, kaa pasaule un taas cilveeki noposta pashi sevi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

[photozõõm]

Nevaru īsti spriest vai nemirstība ir lāsts vai dāvana. Lāsts varbūt tāpēc, ka nākotnē ir gaidāms sazin kāds pasaules gals, bet savukārt dāvana, jo es pat nezinu, kas tur tik labs.

Nemirstība būtībā laba lieta. Tikai kā jau teica Roviela, iespēja dzīvot tik ilgi cik vēlamies ir patiešām vilinoša. Ja nu gadījumā nemiristība, tad arī nemirstību visiem cilvēkiem, kuri ir man blakus un ar kuriem diendienā tiekos, galvenais nemirstību ģimenei.

Daudz nav ko runāt. Dzīvot ir dots vienreiz. Labi šoreiz atliksim domu par nākamo dzīvi maliņā.

[Mattiass]

Mani - nē.
Īsta nemirstība ir lāsts. Iespēja dzīvot tik ilgi, cik vien vēlies - tā ir cita lieta. To gan es gribētu.

Pilnīgi piekrītu, tomēr domāju, ka ja man piedāvātu nemirstību bez citiem variantiem, tikai "pieņem vai atsakies", es piekristu. Nomirt jau var vienmēr (nedabisku iemeslu dēļ). Galvenais, lai dzīvojot veselība neklibo un ir iespēja izbaudīt dzīvi. Un vēl ir labi nebūt vienīgam tādam.