Pils noslēpums, sākam spelēt! ^^ Opcijas

[Sarkanais Krūštu...]

31. oktobra vakars. Pusseši. Transilvānija.
Pili ieskauj bieza, necaurredzama migla. Pie debesīm ir savilkušies biezi lietus mākoņi.
Drīz līs.
Pilī bija silti un mājīgi, ja neiskaita to, ka visur bija smagnējas un tumšas ozolkoka mēbeles. Visesistabas kamīnā dega uguns. Dīvānā sēdēja meitene, kas izskatījās gluži kā vampīrs. Viņa kaut ko gaidīja.
Viesistaba un pārējās istabas bija izpušķotas un tumšas, kā jau parasti.

Postojiet paši ko darat un vai runājat ar meiteni or what... Vēlāk gan jau būs interesantāk nekā sākumā. Belive me. Tad jau notikumi risināsies paši uz priekšu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)


Šo rakstu rediģēja Siri: 22.10.2006 20:05

[josephine]

Pīts, tikko kā atnācis, stāvēja pie masīvajām pils durvīm. Viņš paskatījās pilkstenī - Nez vai pārējie jau ir ieradušies? -
Paskatīdamies uz draudīgajām debesīm Pīts pie sevis nosmējās - Tas viss, kaut kā ļoti atgādina neizdevušos šausmeni -
To nodomājis viņš pieklauvēja pie lielajām durvīm.

[Bizii van Dope]

Lidija pienāca pie pils durvīm, nesdama rokā vienu lielu ceļa somu. Viņa bija ģērbusies džinsos, ērtās krosenēs un melnā, velveta žaketē.
Sieviete ieraudzīja, ka pie lielajām pils durvīm stāvēja kāds vīrietis. Viņa droši devās pie vīrieša un nostājās viņam blakus.
Labdien!viņa sacīja viegli pasmaidot.Jūs arī esat atbaucis uz šo pili kā viesis?Lidija apjautājās un mazliet pasmaidīja.

[Andromeda]

Alex nesen kā bija ieradies. Viņš lēnā gaitā devās pa ceļa malu uz pili. No miglas brīžiem iznira pa kādam ķeburainam kokam. Viņš bija ietērpies tumšās, gotiskās drānās un uz muguras viņam bija melna mugursoma.
Šķiet nekas viņu nebaidīja, ik pa brītiņam viņš pievērsa savas zilās acis ceļam. Rokas, viņš bija salicis kabatās un jakas kapuce bija uz galvas.
Nonācis pie pils durvīm, viņš ieraudzīja turp stāvam Pītu un vēl kādu ko nepazina.
Sveiks Pīt! Alex uzsita Pītam uz pleca un paspieda viņam roku. Vai jau sen šeit stāvi? Alexa acis pievērsās Pīta sejai. Varbūt dosimies nu iekšā, šodien laikapstākļi nav nekāda dieva dāvana. viņš draudzīgi pasmējās. Tad viņš aplūkoja, balkus stāvošo sievieti. Labdien! Alex pasmaidīja. Pieklauvējis pie druvīm, viņš tās atvēra un ielaida sievieti pa priekšu.

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 22.10.2006 22:25

[Bizii van Dope]

Lidija plati uzsmaidīja jaunatnākušajam puisim.
Sveiki!viņa sacīja.Lidija Maglēra.sieviete paziņoja savu vārdu un celā gaitā ienāca pilī, tad viņa pagriezās pret abiem vīriešiem.Un uz kurieni mums ir jāiet tālāk? Kāds zin?sieviete apjautājās, ar zaļo acu skatienu lūkodamās te vienā, te otrā.

[Pūķēns Sāra]

Terijai mugurā bija saplēstas tīkliņ zeķubikses un svārki, kas muguras pusē pagarinājās, augšā viņai bija korsete, kas akcentēja viņas vidukli un krūtis, atlaistajos matos viņai bija iesprausta sarkana roze. Visā visumā viņa atgādināja meiteni, kas būtu izgājusi no kādas kaislīgas tango filmas.
Viņa lēna garā soļoja uz pili, bet ne kā visi pārējie pa ceļu, bet gan pavisam no otras puses. Viņa negaidīti parādījās pie durvīm. Sveiki puiši Viņa piemiedza viņiem ar aci. Sveika. Viņa uzrunāja Lidiju.
Jūs nu gan esat agri, Terija ieskatījās pulkstenī, Vai, es laikam esmu, tā pavēlāk, bet kāda starpība. Viņa vēlreiz visiem veltīja smaidu.
Kādēļ jūs neejat iekšā? Viņa jautāja un piespiedusi durvju kļoti atvēra durvis.
Ja kas, Aleks. Tev ir dievīgs mētelis, kur tu viņu dabūji? Jau ejot iekšā pa durvīm viņa viņam jautāja.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 22.10.2006 22:51

[Bizii van Dope]

ooc:Mēs jau esam iekšā.

Bet šo meiteni Lidija gan pazina. Tā bija Terija. Sieviete viņai uzsmaidīja.
Čau.viņa sacīja, mazliet šķelmīgi piemiedzot acis.Kur ta nu agri! Ir taču vakars! Tieši kā laikā!Lidija smaidot atmeta.Un tu nemaz nekavē. viņa vēl piebilda.

[josephine]

Pīts sekoja Alexam. Tad kārtīgi nopētījis telpu, kurā viņi atradās, nosvilpās un teica - Tāda mīlīga vietiņa, ne, Alex? - Pasmējies, Pīts spēra vēl dažus soļus dziļāk plašajā istabā un vēlreiz palūkojies visapkārt, tā starpcitu apvaicājās - Un kur tad mums būtu jādodas tālāk? Man ir tādas aizdomas, ka te diezgan vēsi var arī apmaldīties . -

Šo rakstu rediģēja Josephine...: 22.10.2006 23:11

[Pūķēns Sāra]

Kavēt nekavēju, bet pirmā jau kā vienmēr arī neesmu. Viņa silti pasmaidīja un dziļi ievilka silto pils gaisu.
Mums vajadzētu iet uz viesistabu, jo tur vajadzētu satikties ar pils īpašnieci, bet liekas, ka mums vajadzētu pagaidīt pārējos. Terija smaidot nogrozīja galvu. Vajadzētu, vajadzētu un atkal vajadzētu, vajag tak atrast ko citu, un atkal jau vajag... Viņa pie sevis nosmējās.

[Bizii van Dope]

Lidija aplaida skatienu apkārt un klusu nosvilpās.
Grezni.sieviete noteica.Un tomēr es te dzīvot negribētu.viņa piebilda ar nopietnu seju.
Tieši tāpat kā es!Lidija beidza pētīt pils iekārtojumu un pievērsās Terijai ar jautru skatienu.Vajag gan.sieviete uzsvēra.Tas nebūtu visai pieklājīgi. Un....nu mums tā vai tā jāpagaida pārējie.viņa noteica.
Man te ne pārāk patīk.Lidijas sejā atbalsojās viņas nepatika.

[Andromeda]

Alex apsveicinājās ar Teriju un atbildēja: Sveika! Mēteli? Nesen biju iepirkties... Alex piemiedz Terijai ar aci un pasmaidīja. Iegājis pilī, Alex rūpīgi nopētija telpu, kurā viņi visi bija iegājuši.
Jā dekorācijas ir īsti vietā! Paskatījies uz Pītu viņš teica. Varbūt vienkārši mēģinam sasaukt kādu, kas šeit dzīvo?Gan pārējie atradīs mūs. Alex ierosināja.
Vēl rūpīgāk nopētijis telpu, viņš pamanīja durvis, tām pa apakšu plūda silta gaismiņa. Pieklauvējis pie durvīm, Alex tās atvēra. Istabā bija liels kamīns, kurā sprēgāja uguns. Uz maza dīvāniņa sēdēja meitene.
Sveiki! Atvainojiet, ka tā ielaužamies. Mēs bijām sarunājuši, šeit svinēt Helovīnu.

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 22.10.2006 23:40

[josephine]

Pīts sekoja Alexam, vēljoprojām rūpīgi pētīdam apkārtni un iztēlojoties, kā tas viss izskatītos, ja tā būtu Counter-Strike zona. Pīts tā reizēm mēdza iztēloties, kā kaut kādas vietas varētu izskatīties spēlēs, kur būtu kemperu iecienītākās vietas un kur notiktu lielākais acction.

[Sarkanais Krūštu...]

Meitene pacēla savas zilās acis un palūkojās uz četriem cilvēkiem, kas bija ieradušies pilī, kā jau sarunāts.
Logu gandrīz navienā telpā šajā mājā nebija, tādēļ pārsvarā nevarēja noteikt vai āra diena vai nakts. Tā bija arī šeit. Vienīgo gaismu deva kamīna uguns.
Viņa palūkojās uz to, kas bija sasveicinājies. Īpaši runīga viņa nebija, to varēja redzēt.
Enija.
Meitene pateica savu vārdu un piecēlās, lai ietu pasaukt savu audžumāti, kurai pils piederēja.
Gaidiet. Mierīgi. Tūlīt. Es tūlīt.
Viņa lēni devās uz kāpņu pusi un murmināja.
Viņa tūlīt. Es zinu. Pateikšu. Es ceru, ka nebūs atkal tā kā pāgajušo reizi...
Enija bija savāda. Varbūt šī savāduma dēļ pls saimniece viņu adoptēja? Iespējams. Bet varbūt dēļ kā cita. Labāka. Savādāka.
Tagad melnais apmetnis, kas bija aplikts ap meitenes pleciem vien noplīvoja un pazuda aiz līkuma kāpņu galā. Pārējiem vien atlika gaidīt. Pacietīgi gaidīt. Tas nevarēja būt tik ātri, ņemot vērā pils iespaidīgos apmērus un daudzās telpas, kuras pat saimnieki visas nav izstaigājuši...

[Bizii van Dope]

Sveiki!Lidija sacīja bālajai sievietei un noskatījās kā viņa aiziet melnajam apmetnim plīvojot. Tad viņa pagriezās pret draugiem.
Sajūta tāda it kā mēs būtu nonākuši filmā Van Helsings.sieviete iesmējās un papūta nost no sejas kadu no spurainajiem matiem.

[josephine]

- Whatever - nodomāja Pīts, viņam tādas filmas nosaukums neko neizteica. Pīts filmas skatījās ļoti reti, jo parasti tādām, viņaprāt, muļķībām viņam nekad nesanāca nedz laika, nedz patikšanas.
Pīts piegāja pie kamīna un nocēla no tā malas mazu, apputējušu ziloņkaula zilonīti, notrauca no tā putekļus un ar interesi aplūkoja - Jā, šķiet ka šeit var atrast ļoti daudz interesantu krāmu. -

[Andromeda]

Alex vēroja meitenes dīvaino izturēšanos, kad tā devās laukā pa durvīm.
Viņš noņēma no pleciem somu un nolika to pie galdiņa uz kura stāvēja vāze.
Vāzē bija vecas, nokaltušas rozes. Tad viņš pagājās pāris soļus pa istabu un pētīja senās lietas. Pie sienām bija dažnedažādas gleznas, visur bija putekļi un zirnekļu tīkli. Perfekta vieta, Helovīnam! viņš iesmējās un paskatījās uz Lidiju. Visi bija aizrāvušies ar istabas pētīšanu.
Tad viņš pagājās uz Pīta pusi. Kā iet pēdējā laikā? Viņš jautāja Pītam un atkrita uz dīvāna netālu no kamīna.

[josephine]

- Nu tāpat, dzīvojos... ya`know, kā jau parasti. Taisu tagad vienai firmiņai progu, bet pagaidām man kaut kas nesanāk, nevaru saprast, varbūt jāpamēģina taisīt Paskālā nevis Vizual beisikā. Ā nu jā un vēl man ir viena laba ideja mazai spēlītei, bet to es tagad neiteikšu, kad būs gatava, ja būs, parādīšu - Pīts mazliet viltīgi pasmaidīja. - Kā pašam? -

[Flora]

Ērnijs steidzas uz baliiti...taču nokavejis diez vai bus...apstaajies un paskatijies uz vietu kur taa tiks svineta, pusis nosvilpaas...forša vietiņa, neko teikt...
iegajis pilii viņs nevienu citu vel nemanija, taču no kaut kurienes naaca balsis...laikam no viesistabas.
Devies turp, pusis ieraudziija ari citus jauniešus...
Hei sveiki!!! pusis uzsauca...nebušu tak neko nokaveejis? viņš smiinot pajautaaja....

[josephine]

Pīts pamāja ar galvu Ērnijam, tā atņemdams viņa sveicienu, tad teica - Neesi gan tu neko nokavējis. Mēs te... gaidam visus pārējos. -
Pīts nolika ziloņkaula figūriņu atpakaļ tā vietā un nosēdās uz dīvāna, uz kura jau sēdēja Alex.

[Bizii van Dope]

Lidija bija nodevusies katra telpas priekšmeta apskatīšanai.
Njā...Īstā vieta priekš Helovīna svinēšanas.viņa nodomāja.
Tā kā zēni sāka runāt savā starpā Lidija pievērsās Terijai.
Nu, un kā tad klājas tev?sieviete apjautājās, taču pēkšņi ieradās Ērnijs.
Lidija sagribējās pārgriezt acis un igrūst aizkaitinātu nopūtu, taču viņa to nedarīja. Sieviete tā vietā pasmaidīja puisim.
Čau, Ērnij!sieviete vienkārši sacīja un mazliet šarmanti smaidīja.