"Cilvēkbērns", Jānis Klīdzējs Opcijas

[Hēbe]

Populārā grāmta par autora bērnības piedzīvojumiem,kur viņš sevi dēvē par Boņu. Jāsaka,ka man šī grāmata nepatika,dēļ galvenā personāža domām un dzīves uztveri (lai gan tikai bērns,bet nepatika),kā arī valoda man negāja pie sirds. Īpaši tracināja vietas kur Boņs sarunājās ar Bibuku,kura nevarēja puišelim paskaidrot,ka viņa ar sīku knauķi neprecēsies. Mani aizkustināja tikai tā vieta,kad "nozagtais" suns Žiks atgriežas mājās.

Gribētu uzklausīt jūsu domas par šo grāmatu.Paskaidrojiet iemeslus kāpēc patika/nepatika grāmata!

[Klāra]

man ļoti patika! viegli lasīt, diezgan smieklīgi un interesanti. kad lasīju fragmentus, kas bija skolas grāmatā likās garlaicīgi, bet kad lasīju visu-aizraujoši. filmai arī nav ne vainas.

[Antons Ego]

man šodien ir tāds ne īpaši iejūsmojošs garastāvoklis, tāpēc man nepatīk visas šitās apdauzītās autobiogrāfijas.

[Parfīme.]

Pašā sākumā nevarēju ciest. Lasīju pret savu gribu un tikai tādēļ, ka vajadzēja.
Bet tuvojoties beigām man pat iepatikās! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)

[~Vanesa~]

Lasīju, jo tā bija obligātā literatūra. Bija, protams, dažas smieklīgas vietas, piemēram, kur Boņuks sprieda par dvēseli "tur iekšā" – kopā ar kartupeļiem un kāpostiem. Taču grāmata man nepatika. Ne tā sīča mānīšana, kad viņš gribēja precēt Bibuku, ne arī lāča maizes vešana no meža. Bonifācija muļķība (vai spītība) pat kaitināja. It sevišķi Boņuka apgalvojums, ka Bibuks nav tāds kā visas citas meitas – viņai nav nabas.

Šo rakstu rediģēja ~Vanesa~: 03.05.2009 16:44