!''Savage garden''-horror hotel!, Pietiekšanās un citi sīkumi ATD PAVEDIENĀ! Opcijas

[maksligais_intel...]

Īss raksturijums :

Jūs esat 5 – 10 cietumnieki, kas ir nokļuvuši Losandzelošas stingrā režīma cietumā.
Jums visiem palēnām pienāk izlaišanas laiks un, tamdēļ, lai to saaīsinātu, jums tiek piedāvāta iespēja pastrādāt, kāda pussagruvušā, vecā viesnīcā Ņujorkā, kur jūs visu sakārtosiet un tālāk tiks doti rīkojumi, bet ierodoties viesnīcā jūs neesat diezko sajūsmināti. Godīgi sakot, jūs esat šokā, neko tādu nebijāt gaiidijuši. Viesnīca izskatās pēc kanalizācijas notekas, kura ir pamesta jau vairākus gadus. Viss ir klāts aiz zirnekļtīkliem ,skraida žurkas, prusaki un smird. Jā jums tas vis būs jāsaved kārtībā un jadzīvo šeit vesels mēnesis, taču jau pirmajā naktī šeit sākt notikt pagalam dīvainas lietas

Viesnīca:

Šādi izskatās no ārpuses :

(IMG:http://www.horrorchannel.com/img/story/cs-bullock.jpg)

viesnīcas gaiteņi:

(IMG:http://www.kapstadt.org/images/articles/urlaubsbilder-fotos-kapstadt/abandoned-house-g.jpg)


vēlāk uzzimēšu karti, lai vieglāk orientēties un mēģināšu atrast arī noteiktu telpu izskatus, bet doma ir uztverta 

Viesnīcas vēsture:

Pirms gadiem 70 šī bija viena no Ņujorkas smalkākajām un dārgākajām viesnīcām – ‘Savage garden’’ ,kur apgrozijās Ņujorkas un citu vietu augstākie slāņi.
Visiem labi zināms, ka viensīcas īpašnieks Fransuā Ženē( francūzis) bija iesaistījies nelikumīgās darīšanās un viņam bija daudz ienaidnieku. Tas arī tika manīts, kad pēc 7 gadu viesnīcas uzplaukuma laikos Ziemassvētku balles laikā tika aizdedzināta slavenā ‘’Savage garden’’, tas bija viens no spilgtākajiem ugunsgrēkiem Ņujorkā un par to zināja visa Eiropa. Bija daudz cietušo, viesnīca nenodega līdz pamatiem, to izdevās glābt.
Pēc ugunsġrēka dzēšanas sākās aktīva Fransuā Ženē meklēšana pa visu viesnīcu un visbeidzot to atrada pašā augstākajā stāvā pakārtu savā kabinetā.
Protams radās problēmas sakarā ar pussagruvušās viesnīcas pārmantošanu un tika meklēta Fransuā ģimene, diemžēl tā arī tika atrasta noglināta savā villā Malibu piekrastē. Gan pie Fransuā, gan pie viņa ģimenes tika atstātas divas vienādas zīmītes ar neizskaidrojamiem simboliem un tekstu franču valodā, kas tika angliski pārtulkots – ‘’ Un tas vis dēļ tavas spītības.... ‘’ un vēlreiz sekoja tie paši simboli, taču šoreiz priekšā tiem bij uzrakstīts skaitlis 4.
Tā arī viesnīcai nevarēja atrast mantiniekus, un toreiz tik slavenā ‘’Savage garden’’ spokojās tagad jau neapdzīvotā Ņujorkas ielā, kur pat klaidoņi nemājoja, jo tika dzirdējuši baumas, kas tur notiek .....

Spēles gaita :

Tātad jūs ieradīsieties viesnīca un jūs sagaidīs veca tantiņa, kas te par spīti visam dzīvo šajā ēkā, jo palikusi uzticīga šai vietai – bijusī ‘’Savage garden’’ administratore.
Viņa jums ierādīs telpas un pastāstīs vēl smalkāk par viesnīcas vēsturi.
Jums par palīgu būs arī velviena ģide – vienīgā izdzīvojusī viesnīcas apkopēja( kas starpcitu būs viena no dalībniekiem ) .
Jūs iekārtosieties viesnīcā un par pārējo es , kā būdama GM par visu par parūpēšos un apsolu, ka nelikšu jums garlaikoties. Galvenais, lai jūs būtu aktīvi ! 

Dalībnieki:

*5 – 10cietumnieki
*1 mājkalpotāja ( šī būs ļoti specifiska loma, jo šeit jums būs jādarbojas pilnīgi saskaņā ar GM.Šis būs vienīgais dalībieks, kurš zinās puslīdz manu stradēģiju un visu pārējo, tamdēļ šim cilvēkam būs jābūt ļoti aktīvam, jo patstāvīgi mēs sazināsimies pa PZ un es teikšu ,kas un kā.Protams tas nenozīme, ka būs jārīkojas pilnīgi kā es teikšu, taču no ceļa noiet nevarēs, jo atceraties, jūs NEESAT cietumnieku pusē )

Anketa cietumniekiem:

Vārds, Uzvārds:
Vecums:
Īss bio(+ģimene)
Noziegums dēļ, kura nokļuvāt cietumā:
Cietumā piespraistais laiks un cik jau esat nosēdējuši:
Bilde(obligāti)
Raksturs:

mājkalpotājas anketa:

Vārds, Uzvārds:
Vecums:
Cik ilgi strādāja hotelī:
Bio:
Raksturs

Mājkalpotājas anketu lūdzu sūtīt pa PZ, taču cietumnieku tepatās. Kad būšu apstirpinājusi anketu vai arī būsiet izlabojuši kļūdas, kuras es pateikšu iepostosiet vēlreiz anketu ar sarkaniem burtiem! Tas , lai vieglāk pēctam būtu orientētēties un atrast svarīgāko (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Kā arī jums tiks katram piedēvētas maģiskās spējas, jo bez tām jums tur neiztikt, taču tās es ptieikšanās beigās sadalīšu, lai būtu interesantāk un nebūtu nez kādi supervaroņi.

Paldies un ceru uz sadarbību (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Eņģeļu gūstekne]

Šikamaru ceru, ka neiebildīsi ja bišķiņ pabīdīšu notikumus.

Gabriela beigu beigās bija atklājusi Šikam, ka no uztraukuma un pat bailēm no nezināmā, ja tā nav kāda neatliekama situācija, meitenei sametās šķērmi ap dūšu un ķermenis izstrādā aizsargsistēmu, kas parasti izpaužās drudža veidā. Brīvās pusstundas laikā šikamaru bija spējis nomierināt Gabrielu un nu blondā jaunkundze vairs nejutās tik slikti patiesībā šķiet, ka pat šī muļķīgā vājuma pazīme bija veiksmīgi atkāpusies no Gabrielas. Paķērusi Šiku aiz rokas viņa klusi un mīlīgi iesmējās un rotaļīgi iekodusi puisim degunā veda viņu lejā pa trepēm. Gabija apstājās iepretim Žozefīnei. Es taču teicu, ka ar mani viss ir labi. Jauniete triumfā noteica un apmetās uz viena no krēsliem aizvien raudama līdzi Šiku.

[Grēkmeistars]

Pēc atpūtas vienkārši veroties laukā pa logu, (kur arī pavērās skats, atšķirībā no cietuma kameras) Patriks piecēlās no gultas. Viņš lēni izgāja no istabas, lēni arī devās pa gaiteni un lejup pa kāpnēm. Viņš apsēdās uz diezgan nebojāta dīvāna, blakus Nikolai. Viņu nepārāk interesēja, kāpēc viņš šeit tika atsaukts. Droši vien bārstīs noteikumus un dalīs pienākumus. Viņš nožāvājās un izstiepās uz dīvāna, salikdams rokas aiz galvas un pārlikdams kāju pār kāju.

[maksligais_intel...]

OOC: Takš spēles sākuma jau teicu, ka katram būs dota kāda magiskā spēja, lai interesantāk

- Labi sāksim bez pārejiem - Žozefīne pārlukoja visus un tad uzreiz jautāja
- Vai vēlaties, lai izrādtu telpas vai vispirms tiksiet galā ar šo telpu un savām istabiņām, lai būtu daudzmaz tīras? - Viņa ieinteresēti pajautāja un protams zināja jau atbildi.

[Snorkes Jaunkund...]

Šika bišku pārsteigts par Gabijas kodumu viņa degunā, juta, ka meitene viņu velk ārā no istabiņas, un puisis vēljoprojām mazliet apmulsis iekrita tajā pašā krēslā, kurā Gabija un iecēla viņu sev klēpū, beidzot pievērstadiems arī Žozefīnei.

[Seila]

Aksels stāvēja uz kāpnēm kāpdams lejup un uzmanīgi sekoja līdzi žozefīnes jautājumiem...
-Domāju, ka nakad nenāktu par ļaunu iepazīties ar pilnīgi visu teritoriju, lai varētu aprēķināt padarāmā darba daudzumu. Un tikai pēc tam vajadzētu ķerties pie savu istabiņu tīrīšanas...
Viņš domīgi atbildēja. Uzmanīgi vērodams telpu. Un atmiņās kavēdamies pie dažādiem pagātnes murgiem.

[mehaniskais koli...]

" Neuzskatu kā dara tikai trakās!"Art`emija a`si noteica un s`aka piekopyt izstabu.

Beigusi vinna devaas lejaa un gaidija paareejos.


OOC:es kaadu laiku netikssu pie datora pamekleessu kaadu kas var mani aizstaat bet es nezinu soory
ceru ka daudz uz prieksu neaizskriesiet (dators ir kaput ka saka vaaciessi)

[maksligais_intel...]

OOC: Es vados pēc kartes ko uzzimēju (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

- Labi, tad sekojiet man - Žozefīne noteica un piecēlās kājās
-Šo telpu esat jau apskatijuši un domāju tā būs pirmā pēc jūsu istabiņām ,kurai vajadzēs tīrīšanu -
-Tur tālāk ie pieliekamā tā ir aizslēgta un es neieteiktu jums tur iet iekšā -
Žozefīne norādija ar pirksut uz lielām dzelzs durvīm.
- Otro stāvu jūs esat apskatijuši, ja neesat ievērojuši pašā gaiteņa galā ir arī durvis, kuras ir aizslēgtas - tādas, lai tās arī paliek. Trešais stāvs ir tāds pats, kā otrais tikai tur vairs nav apdzīvotas istabiņas. Tās pilnīgi ir sadegušas un tās, kuras vel nav aizbrukušas atrodas pilnīgi tukša vieta bez jebkādām ērtībam.Ceturtais stāvs ir aizbrucis un tur nav iespējams tikt -
Tas īsumā viss -

Šo rakstu rediģēja maksligais_intelekts*: 05.12.2006 11:59

[Seila]

šitā vietiņa ir lielāka nekā es biju domājis. nu bet tas nekas neizskatās, ka te varētu būt pārāk daudz darba aksels nodomāja un uzdeva vēl vienu jautājumu, kurš jauno cilvēku interesēja ļoti.
-Kāds būs mūsu dienas režīms?
Viņš palnā nopietnībā pajautāja.

[maksligais_intel...]

- Pagaidām šīs trīs dienas jums būs tikai un vienīgi jākopj, jātīra un jāmazgā, par ēdienu es parūpešos -
- Bet nu ir jau pārak vēls - Žozefīne paskatijās pa logu. Bija satumsis un āra plosijās šausminoša vētra. Ēka bija kļuvusi pavisam tumša un Žozefīne iededza dažas sveces. Katra seja šajā puskrēslā izskatijās draudoša. Te nebija patīkama atmosfēra...te bija kāds vēl...parak neomulīgi. Nodārdeja pērkons un Žozefīne pēksņi sasita plaukstas un nokliedzas - Pa istabām -

[Seila]

Pa istabām? Viņa patiešām uzskata, ka mēs esam mazi bērni, kuriem vajag uzraudzību un kuri, bez pasūtīšanas nespēj aiziet gulet? Aksels bija nedaudz pārskaities, bet tikai mazliet. No vienas puses viņš ļoti labi,saprata, ka miegs ir nepieciešams, bet no otras viņu šausmīgi kaitināja, kad kāds centās viņu komandēt...
-Ar labu nakti un saldus sapņus...Žozefīnes kundze...
Viņš pagriezās, lai dotos augšup pa kāpnēm un tad pagriezās...
-atvainojiet par nepieklājīgu jautājumu, bet vai nav gadījumā iespējams dabūt paciņu vienalga kādu cigarešu? Starp savām personīgajām mantām es tās neatradu...
Viņš maigi pasmaidīja un viegli paklanījās.

[Snorkes Jaunkund...]

Šika vilka Gabiju aiz rokas un klusējot vai arī smīnot, klausījās ko sieviete runā, bet tad kad Žozefīne nokliedžas "pa istabām" Šikamaru vairs neizturēja un sāka nicīgi smieties. Akdievs, ar mums te apietas kā ar piecgadīgiem bērneļiem. Nāc, Gabij, ejam. Šika vēl uzmetis laisku skatienu Akselam, un tad aizvilka Gabrielu uz viņu istabu.

[maksligais_intel...]

- Rītā - Žozefīne neapmierināti nosmaidīja un palūkojās uz Akselu


Visi iegāja pa savām istabiņām. Tur bija tumšs. Uz galda metājās kādas 3 sveces. Bija ļoti neomulīgi un pat bailīgi. Neviens negribētu atrasties viens istabā. Pret logiem sitās smagās ūdens lāses un ārā valdīja piķa melna tumsa. Bija 12 naktī.

[Eņģeļu gūstekne]

Gabriela apsēdusies uz šausminošās, putekļainās un čīkstošās gultas skatījās uz Šikamaru siluetu kas viegli iezīmējās tumsā. Vajadzēja pierast acīm lai to maz manītu, turpretī Gabrielas siluets dēļ blondajiem matiem bija saskatāms vieglāk. Viņa smaidīja neskatoties uz neomolīgo gaisotni un tā tālāk, viņa bija apmierināta ar šo vietiņu, vētras un lietus bija viņas mīļākās dabas stihijas. Gabija gribēja atvērt logu un ielaist dzirkstošo vētras gaisu telpā, ļoti gribēja, bet saprata, ka tas varētu būt bīstami. Tā nu lūk sieviete no sēdus stāvokļa atgūlās gultā un lūkojās griestos. Atmiņā atsaucās visi laiki sākot ar bērnību beidzot ar šausminošo skatu kad māti aizveda uz slimnīcu izkropļotu. Gabrielai pat neapzinoties sažņaudzās sirds. Tikai tagad viņa apjauta, ka tā nebija domājusi. Viņa negribēja, vienkārši depresija bija pārņēmusi pārāk spēcīgi. Viņa ievilka saraustītu elpu un turpināja klausīties klusumā ik pa brīdim dzirdot tuvējajās istabiņās čaboņu.

[Snorkes Jaunkund...]

Šika stāvēja tumsā un domīgs lūkojās laukā pa logu. Viņam uzmācās grūtsirdība un garīgs nogurums. Viņš klusām piegāja pie gultas, kurā Gabija gulēja un viegli iekrita viņai blakus. Tad pēc mirkļa vilcināšanās, puisis viegli saņēma meitenes roku savējajā.

[Kary]

Iegājusi istabā Nikola to ar pretīgumu nolūkuja. Te būs pamatīgi jākopj... Tad vinā paskatijās pa logu. Nikola paņēma vinu no svecēm un nesa to uz savas gūltas pusi. Vinā to uzmanīgi uzlika un naktsgaldiņa blakus gūltai. Viņa paņēma rokās lielu grāmatu kas bija ievīsta biezos ādas vākos. Tad viņa apsēdās gūltā. Nikola klusēja. Viņai šī diena bija pietiekami raiba, un vel pievērst nekam nevajadzīgu uzmanību negribējās.

[Seila]

Ienācis istabā aksels viegli saviebās par to kāda miskaste te valdīja. uzturēties telpā viņam nebija ne mazākās vēlēšanās. Vēl mazāka vēlēšanās bija doties gulēt. Aŗā trakoja vētra, kura Jaunajam vīrietim nepatika vēl vairāk. Parasti vētras bija patīkamas, bet šajā vietā šķita, ka kaut kas briest. Kaut kas ļoti liels, nepatīkams un bīstams.
Garlaicība. viņa skatiens pārslīdeja pār galdu un Aksels uz tā ieraudzīja sveces. Ilgi nedomādams viņš vienu sveci novietoja stateniski tomēr tā nestāvēja. tad viņš sameklējis istabas stūrī vienu pudeli ar nodauzītu kakliņu iestutēja sveci tajā un aizdedzināja. istabu pārņēma spokainas gaismas. Un ēnas sāka savas spocīgās spēles uz istabas sienām...

[Pūķēns Sāra]

Kad Žozefīne paziņoja, kad jāiet lejā, puisis bija izlaidies gultā un nejauši iemidzis, bet kad viņš pamodās, nogājis lejā dzirdēja tikai to daļu par mājas izvietojumu, tādēļ neapmierināts pie sevis nopūtās, bet lieki netrokšņoja.

Tagad, kad visi bija aizgājuši pa istabām, viņš izgāja no vietas, kur bija visu laiku stāvējis un klausījies.
Atvainojos, Žozefīn. Puisis piegāja pie sievietes, Es zinu, ka lūgums var skanēt mazliet dīvains. Mazliet. Dens pie sevis sarkatiski nodomāja, Vai jūs lūdzu nevarētu pastāstīt sīkāk par šīs viesnīcas īpašnieku? jautājums tiešām bija dīvains, bet puisim tas likās ļoti svarīgi, pat ļoti un tas bija redzams arī viņa acīs.

[maksligais_intel...]

- Viss kas tev bij jāzin ir jau pastāstīts - Žozefīne strupi sacīja
Pēc brīža atmaiga
- Viņš bij labs cilvēks....bet sapinies sliktās lietās...tā bija viņa lielāka kļūda -

Šo rakstu rediģēja maksligais_intelekts*: 07.12.2006 15:23

[mehaniskais koli...]

OOC:esmu atpakaļ daudz ko nesmu palaidusi garām ir ok:D


Atgriezusies savā istaā Artēmija apsēdās uz gultas malas ikpa brīdim zibens izgaismoja telpu aptvērusi ka viņai ļoti patīk viesnīcas atmosfēra artēmija sāka koncentrēties lai arī tumsā spētu visu labi saskatīt pēc dažām sekundēm viņa jau saprata katru telpas niansi un netīrumu.
" ko tu taisies darīt rīt,domāju ka daudzi meiģinās bēgt tu arī taisies meiģināt? " viņa jautāja Dennam kas tiko bija atgriezies istabiņā.

[Grēkmeistars]

Patriks iekārtojās gultā un, izlikdamies, ka guļ, viņš vērās pa logu, cenzdamies nemirkšķināt acis. Miegs nenāca. Šeit bija baisi un Patrikam ts patika. Laukā zibeņoja un debesis bija gandrīz vai melnas. Spožajās šautrās izgaismojās istaba. Nikola, spriežot pēc iedegtās sveces, arī negulēja. Uz brīdi Patriks jutās tā, it kā viņš negulētu cietumā, bet parastā istabiņā savās mājās, sajūta bija savāda - viņš beidzot varēja vērot pasauli pa logu, redzēt negaisu un lietu, nevis tumšās kameras sienas. Lēnām viņš aizvēra acis un apsedzās ciešāk nepārāk mīkstajā segā.