"Saullēkta Nesējs", [C] [PZP] Opcijas

[Eņģeļu gūstekne]

Saullēkta Nesējs.


Bija pienākusi ilgi gaidītā diena, visskaistākā gada diena. Ikviens vecpilsētas stūrītis bija izpušķots ar spožām lampiņām, egļu zariņiem un krāsainām virtenēm. tieši iepretim Rātsnamam bija milzīga eglīte, gaumīgi rotāta, ar zeltītu zvaigzni pašā galotnē, un gaišām lampiņu virtenēm, ar zelta bumbiņām zaru galos un brīnišķīgām mākslīgām dāvanām zem eglītes. Pie Rātsnama durvīm stāvēja divi apsargi, ne tādos ģērbos kā parasti-melnos uzvalkos un melnām brillēm uz acīm, bet sarkanos uzvalkos ar zeltītiem izšuvumiem, rūķu cepurēm galvās un sarkaniem zābaciņiem ar uzlocītiem purniem kājās. Kāds vīrietis ģērbies tikpat jancīgi vēra vaļā durvis uz balli uzlūgtajiem viesiem. Ik pa laiciņam piebrauca kāds limuzīns un no tā izkāpa pāris, ar maskām uz sejām, greznos tērpos. Visbeidzot piebrauca pirmais limuzīns ar galvenajiem un pašiem jaunākajiem viesiem. No tā izkāpa Anabella un Vigo, kā parasti šis jaunais pāris izskatījās lieliski. Ar sirsnīgu smaidu uz lūpām durvju vērējs atvēra milzīgas ozolkoka durvis, pēc tam abiem jauniešiem nācās atvadīties no mēteļiem un kažociņiem kas nu kuram bija mugurā. Nākošajā limuzīnā atbrauca Šikamaru un Nevinda, arī šo pāri laipni ieaicināja iekšā. Pēc tam viens pēc otra atbrauca Lianna un Dantess, Noveau un Alsvida, Enija un Eliads. Visi tika laipni ieaicināti iekšā. Nedaudz tālāk aiz garderobes pa lielām veclaicīgām stiklotām durvīm viņi nokļuva lielajā zālē starp visiem pārējiem viesiem. Labajā stūrī bija vēl viena iespaidīga egle. Ik viens bija maskots. Pie katra no pāriem pienāca šīs balles organizātore Grāfiene Gabriela De Faula. Kā parasti viņa izskatījās lieliski neskatoties uz to, ka nedēļu atpakaļ tika apglabāts viņas nelaiķa vīrs.
(IMG:http://www.lazarobridal.com/laz_b/images_lg/LZ0533.jpg)
Aprunājusies ar katru no jaunniešiem, apjautājusies par mācībām un par to kā iet viņu vecākiem sieviete ļāva sākties ballei. Ritēja deja pēc dejas, taču maskas noņemtas netika. Visi kā rudens lapas vējā virpuļoja pa lielās zāles grīdu, daži pāri sēdēja pie antīkajiem galdiņiem zāles kreisajā pusē un sarunājās ar saviem paziņām kas bija atklājuši savu identitāti. Visbeidzot kad pulkstenis sita jau 23.30 balles vadītajs nostājies blakus Grāfienei De Faulai iesāka savu sakāmo. Visi neapšaubāmi pievērsās šim jaunajam vīrietim. Ir palikušas 6 dejas līdz maskas kritīs, es domāju, ka varam ļaut kāpt uz skatuves mūsu šīs dienas muzikantiem. Tai brīdī uz skatuves uzkāpa vīrieši ar vijolēm, čelliem un visādiem citādiem balles cienīgiem atribūtiem, šo gājienu nobeidza sieviete, kas visticamāk bija dziedātāja, viņa ļāva vīriem sakārtoties, viens no prestižākā paskata vīriešiem apsēdāš pie klavierēm. Es domāju, ka mēs varētu palaist kādu ātrāku deju. mierīgā un ļoti skaistā balsī noteica šī jaunā sieviete un paņēmusi mikrofonu, savā vakarkleitā ar sarkanu masku uz sejas iesāka dziedāt. Visi jau atkal varēja iesaistīties dejas ritmā kas šobrīd bija pacilājoš, taču straujš...

[Bizii van Dope]

Lianna uzsmaidīja savam kavalierim apburošu, mazliet nebēdnīgu smaidu. Viņas acis spoži mirdzēja. Balle bija sajūsminājusi jauno lēdiju.
Nu, sāksim dejot?viņa jautāja galantā izskata vīrietim, kurš šovakar bija viņas izredzētais pavadonis.

[Ného]

Sieviete uz skatuves aicināja visus vienoties ātrākā dejā. Noveau un Alsvida piems pēdējās dejas bija nogājuši malā atsvaidzināties. - Mana sakaistā, Alsvid, vai tu vēlētos ar mani ļauties ātrākiem dejas ritmiem? - Puisis paklanījās meitenei un iztiepa roku, gaidot atbildi, kas nepārprotami būs pozitīva, jo viņi abi šodien bija nodejojuši pilnīgi visas dejas, kas tika piedāvātas.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 18.11.2006 16:10

[rudo lapu vilcēn...]

Un kāpēc gan ne? Alsvida viegli pakniksēja un smaidot pielieca galvu, ielikdama savu plaukstu puiša plaukstā. Mēs taču šeit esam ieradušies, lai dejotu. viņa draiski piebilda, sākdama soļot blakus savam pavadonim uz zāles centrālo daļu.

Šo rakstu rediģēja Rudens bērns Renīna: 18.11.2006 16:14

[Romija]

Anabella ļāva Vigo turēt viņas roku, kad viņi kāpa ārā no limuzīna un devās uz Rātsnamu. Jaunā sieviete izskatījās žilbinoši pēc kosmetologa un friziera apmeklējumiem, pēc solārija un ilgās iepirkšanās, kā rezultātā viņa bija ieguvusi fantastisku kleitu. To, protams, sponsorēja tēvs. Toties viņas čabulītis Vigo Anabellai bija dāvājis dārgu kaklarotu, ko pieskaņot kleitai.

Laipni apsveicinājusies ar apsardzi, Anabella ļāva Vigo pieturēt viņa kažoku. Viņa kā vienmēr sabučojās ar vecākiem un citiem, ko šajā ballē pazina, lai dotos tālāk uz deju zāli.

Dejas sekoja viena otrai, bet Anabella nanogura. O, nē, viņa izbaudīja katru soli, ko spēra kopā ar savu izredzēto. Abi būdami lieliski dejotāji, viņi neizlaida nevienu deju.

"Iedomājies, vēl tikai 6 dejas, līdz iestāsies jauns gads," Anabella žūžoja ausī Vigo. "Ejam, šo mēs nedrīkstam izlaist! Lai pārējie skatās un apskauž!" viņa saņēma Vigo aiz rokas un uzsāka deju, kopā pilnīgi saskaņoti liekot soļus, jūtoties brīvi un pasakaini. Varētu domāt, ka ikdienā viņi nevis staigā, bet dejo! Lai arī sejas sedza maskas, tomēr Anabellas žilbinošo skatienu nenoslēpa. Viņa bija laimīga.

[Ného]

Noveau aplika roku ap meitenes gurnim un ar otru maigi satvēra viņas otru roku. kad iesāka skanēt mūzika Noveau un Alsvida sāka deju, viņi griezās riņķiem vien arvien straujāk un straujāk, Noveau sirdspuksti kļuva straujāki.

[rudo lapu vilcēn...]

Viegli smaidot meitene ļāva sevi vadīt pa deju placi. Grieziens sekoja griezienam arvien straujāk un straujāk, liekot vaigos iezagties vieglam sārtumām, bet sirdij pukstēt straujāk. Acīs mirdzēja prieka dzirksteles, bet lūpās rotaļājās smaids.
Pārā kustības bija vieglas un enpeispiestas, šķiet abi gandrīz prata lasīt viens otra domas.

[Ného]

Puisis juta meitenes sirdspukstus, kas arī kļuva straujāki, viņam likās, ka vinā kājas un viņš pats kļūst viegls kā dūna. Ausīs skanēja mūzika un acīm pazuda pārējie dejotāji, tikai Alsvida, viņa Alsvida, bija viņam blakus, viņa rokās - Man liekas, ka mēs dejojam pāri mākoņiem un paši esam kā dūnas!

[rudo lapu vilcēn...]

Lūpās mirdzēja smaids un seja šķita starojam klusā priekā. Meitene jutās tik viegla, tik vienkārša un reizē pilna ar nebeidzamu prieku. Kājas nešķita skaram grīdu, bet gan mākoņu plūksnas. Apkārt šķita mirdzam zvaigznes, bet gaisāš acis raudzījās tikai kavaliera maskotajā sejā.
-Un apkārt mirdz tūkstošiem zvaigžņu!- gandrīz nemanīdama, ka atbild, Alsvida klusi ierunājās.

[.kreizī.]

Nevinda ģērbtuvē nolika savu plāno mētelīti.Abi ar Šikmaru iegāja zāla, un visus nopētīja. Neva izskatījās burvīgi. Viņas melnā kleita bija nedaudz piespīlēta, bet tas nekas. Viņai uz pleca bija neliela somiņa, kurā viņa bija iestūķējusi savu ikdienas apģērbu. Lianna (tā sauca viņas audžumammu) teica, lai neņemot, bet...Viņa ar Šikmaru āka dejot. Nu kāpēc man jāiet uz šo balli? tas man traucē. Nevinda sadrūmusi nodomāja, bet smaidīja. kā tev te patīk? Viņa savā medainajā balsī nodūdoja viņam pie auss, un pasmaidīja.

[Ného]

Abiem dejotājiem acis mirdzēja no sajūsmas par šo deju, kas sanāca vislabāk no visām līdz šim dejotajām. Bet tā vēl nebija beigusies, abi dejotāji bija cieši sakļāvušiesun svētlaimīgi griezās mūzikas ritmā

[Roviela]

Vigo šovakar bija taisni laimīgs. Un kā ne, ja viņa Bella, viņa dārgums Anī šovakar noteikti un neapšaubāmi bija pati skaistākā meitene šeit. Viņš, protams, nepierēķināja faktu, ka, pats meitenē ieķēries "līdz ausīm", diezin vai spēja to objektīvi novērtēt, un tomēr - par ko gan citu liecināja skaudīgie skatieni, sačukstēšanās, vecāko radinieku vēlīgie smaidi un fotogrāfu uzmanība?
Vigo tas viss bija jau ierasts un zināms. Viņam nesagādāja grūtības ne skaisti smaidīt, ne laicīgi pamanīt kāda fotogrāfa uzmanību, lai kopā ar Anī paspētu ieņemt efektīgu pozu.

Ceremoniāla sasveicināšanās, cieņas pilni, jau iepriekš zināmi jautājumi un tikpat trafaretas atbildes. Vai tad visa aristokrātu dzīve nav tāda? Vigo to pieņēma nedomādams. Anī, viņaprāt, bija pati pilnība - nemaz nerunājot par izskatu, meitene zināja un prata visu, ko vien Vigo varēja vēlēties, un viņš vēlējās un gribēja daudz.
Tieši pašlaik viņš vēlējās dejot, un Anī vēlējās to pašu.
Vēl sešas! Vesela mūžība, viņš smaidīdams atbildēja, atkal vadot savu dāmu uz dejas grīdu, un tad būs šampanietis. Es jau zinu, lai cik Gabrī (tā viņš dēvēja grāfieni) ir skopa, šampanietis būs pats labākais.
Un tad, Vigo iečukstēja ausī Anī, piespiezdams viņu sev klāt pirms strauja grieziena, būs dāvanas, mana princese!
Viņš, protams, varēja būt apmierināts, jūtot sev kabatā mazo kārbiņu ar iepriekš pasūtīto un nebūt ne lēto dāvanu Anabellai.

[Romija]

Annabella spēja tikai murrāt, griežoties deju soļos. Viņa bija gatava dāvāt pretī kaut vai visu sevi, jo uzskatīja to par gana vērtīgu un ievērojamu dāvanu.

Vēl sešas dejas, kas tuvināja ne tikai jaunā gada iestāšanos, bet viņas un Vigo laulības. Anabella veica elegantu apgriezienu un atkal bija izredzētā skāvienos. Viņa nepievērsa īpašu uzmanību pārējiem, tik vien kā ik pa laikam pamanīja netālu nozibam kādu maskotu seju. Bet daudzus no šeit esošajiem viesiem viņa neuzskatīja par tik svarīgiem, lai kavētu balles laiku sarunās ar viņiem, ja te bija Vigo, mūzika un iespēja būt visskaistākajai.

[Snorkes Jaunkund...]

Šikamaru ienāca zālē un maigi apņēma Nevindas ķermeni, un sāka dejot. Puisis viegli pasmaidīja. Tu izskaties ļoti skaisti. Ar tevi man patīk būt visur. un apklusa, pievelkot Nevindu sev tuvāk. Viņš šovakar izskatījās padrūms, vai arī domīgs, daudz nerunāja, un arī smaidus deva tikai Nevindai.



OOC: Lady Delish, manu tēlu sauc Šikamaru, nevis Šikmaru. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

[.kreizī.]

OCC:uj. sorzz... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)

Nevinda pasmaidīja. jūtos glaimota. ko tu tāds padrūms? Neva jautāja, un pasmaidīja gaiši jo gaiši. Viņa nodomāja. Jopcik, ko es te daruu? Viņa panikā nodomāja, un nopētīja citus pārus. Visi bija augstdzimuši... Neva pasmaidīja un turpināja dejot. Tikai sešas dejas līdz jaunam gadam... Nevinda sacīja, un pasmaidīja vēl platāk.

[Snorkes Jaunkund...]

OOC: nekas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Šika paraustīja plecus un arī pasmaidīja meitenei. Tu taču mani pazīsti, es laikam šodien atkal būšu iekritis savā filozofiskajā, klusajā garstāvoklī. Bet ja tu mani noskūpstīsi, varbūt es tāds centīšos nebūt. puisis pasmīnēja un pievilka meiteni sev tik tuvu klāt, ka gandrīz aizrāvās elpa.
Jā, sešas dejas. Ceru, ka tu tās visas ar mani nodejosi, un neviens tevi man nenozags. Šika klusi iesmējās.

[.kreizī.]

Nevinda iesmējās, un ļāva lai puisis viņu pievelk tuvāk. Viņa viņu noskūpstīja, un pasmaidīja. Un tagad? Neva smaidīdma sacīja. Tici man, mani neviens nenozags. Nevinda iečukstēja viņam ausī, un strauju dejas pagriezienu uzgriezdama, atdzīvināja savu labo garastāvokli.

[Snorkes Jaunkund...]

Šika iesmējās. Labi, labi. un viņš pasmīnēja, arī sākdams likt ātrākus un karstasinīgākus soļus. Viņš atlieca Nevu gandrīz līdz zemei, un tad atkal uzrāva viņu augšā, gandrīz saskaroties ar deguniem. Šika bija kļuvis nevaldāmāks, un karstasinīgāks.

[Hworang666]

Protams kādēļ gan ne? un veltījis apburošu smaidu savai partnerei Dantess pieņēma uzaicinājumu. Lianna, vai ne? Jeb es kļūdos? Pēdējā laikā nav sanācis pārāk atpūsties, tādēļ ceru, ka man izdosies nekrist jums uz nerviem, un mazliet piesarcis gaidīja atbildi...

[.kreizī.]

Deja pāatrinājās, un Nevas grastāvoklis arī. Viņa pasmaidīja, un ieskatījās Šakam acīs. jauki. Nevinda nočukstēja, un turpināja dejot, daudz ātrāk. Jahū, nu viss kārtībā. Nevinda nodomāja, un nedaud lēn;ak pielika soli, bet tad turpināja dejot tempā.