Alķīmiķa dienasgrāmata Opcijas

[Hikari]

Tātad, spēle sākas.

Šodien ir saulaina vasaras diena. Eksāmeni jau ir aiz muguras, izlaidums vēl nav bijis. Lai sagādātu neaizmirstamas atmiņas par 12 klases beigām Jūs (spēles dalībnieki) kopā ar savu skolotāju esat nolēmuši doties ekskursijā uz izslavētajām alām, kurās notiek dažādas dīvainības. Norunātā tikšanās vieta ir skolas pagalms, pie ieejas. Jūs visi pamazām tur pulcējaties un skolotāja (es) Jūs tur jau gaida. Autobuss, ar kuru Jums jādodas ceļā, vēl nav piebraucis, tapēc vēl atliek laika sarunām, par eksāmeniem, kuri tikko ir beigušies un citām lietām.

vairāk par pašām alām un pārējo lasiet šeit- spēles ATD

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 10.11.2006 14:11

[Snorkes Jaunkund...]

Nana pacēla galvu un uzsmaidīja Isidoram. Vai nu mēs iebraucām kāda bedrē, vai arī tu guļot sazvārojies un atsities ar galvu pret stiklu. viņa teica un smejoties skatījās kā Isidors cīnas ar Šarloti.

[Eņģeļu gūstekne]

šarlote pieliecās censdamās izvairīties no Isidora. Neizdevās, tā jau dredos sapītie mati izgulēti izskatījās dīvaini, bet nu viņa vnk izskatījās pēc maza mošķēna. Meitene uztaisīja ģīmi it kā būtu neiedomājami aizvainota, taču tā bija viltota grimase, jo kā klase viņi parasti uzvedās draudzīgi un dīvaini. Es neizskatos, es vnk esmu dīvaina un jocīga.

[Margo]

Au!Grēta iekliedzās, kad autobuss bija sācis ripot.
Es?viņa noprasīja.Nekas īpašs, tikai dažs labs pamatīgi nokaitināja.
Meitene pasmaidīja, tad iekārtojās ārtāk un pagriezās uz puiša pusi.
Izidors pielēca kājās un sāka bužināt Šarlotes matus.
Šarlot, tici man esi, tu smieklīga!no sirds smejoties noteica Grēta. VIņas gastāvoklis bija manāmi uzlabojies.

[.kreizī.]

Mia smiedamās noskatījās bedres radītās sekmes. Tad viņa sadrūma, un rokās trina kādu lapiņu, uz kuras bija rakstīts. Sveika, te vecāki! Lūdzu nebrauc uz alām! lūdzu! Mia nesaprata vecāku uztraukumu, bet tikuntā iuztraucās. Kas noticis? Tad viņa paskatījās uz Mišelu, un atpakaļ uz rokām, kurās virpināja zīmīti.

[Eņģeļu gūstekne]

Es taču jau apstiprināju, ka nēesmu kā vairums mietpilsoņu. Šarlote smējās atbildot Grētai un tad metās virsū Isidoram, arī viņa mati tika pakļauti vētrai. Meitene bužināja puiša matus tikmēr kamēr pati nogura. Esam kviti. Viņa sarkastiski izšāva un jau atkal atgriezās sēdvietā.

[Ného]

Izvairoties no meitenes atriebes viņa matiem, Isidors ieslīga dziļāk krēslā, bet ar to nebija līdzēts. Viņa garie mati izkatījās gandrīz pēc makaronu rūpnīcas sprādziena. Aha kviti nu mēs esam, tikai tavā degunā nekas nav iebraucis. Puisis draudīgi izslējās, bet tad ar klusu būķšķi un sašūpojot krēslus un reizē Nanu, atkrita savā vietā un sāka kārtot savu frizūru.

[Pūķēns Sāra]

Hei, mazā degunu urķītāja! Mišels jautri uzsauca Šarlotei. Vai paurbināsi arī manu degunu? Viņš piepacēla galvu, lai viņai būtu vieglāk piekļūt viņa degunam, bet tad smejoties nolaida atpakaļ galvu. Visā visumā es gribēju jautāt, vai tu paņēmi, ko sarunājām? Viņi abi bija izdomājuši mazu atvadu joku, lai mīļie klases biedri un audzinātāj viņus neaizmirstu. Šoreiz Šarlotei bija jāpaņem matu putas un pāris flakoniņi izpūšamās matu krāsas.
Viņa skatiens atdūrās pret Isidora matiem. O, Isidor tev nu gan ir glīta frizūra, kādēļ gan tu tikai tagad esi izmainījis matu sakārtojmu? Varu saderēt, ka skolas laikā tev ap kaklu būtu kārušās visas meitenes. Viņš ar ļoti nopietnu sejas izteiksmi klāstīja savy viedokli, bet viņa acīs dzirkstījās nebēdnības liesmiņas.

[.kreizī.]

Mia iesmējās, un pasmaidīja. Sliktā oma bija prom. Nu gan... intersanti... Mias domas bija aizklīdušas pavisam cit'ā frontē.

[Snorkes Jaunkund...]

Nana skatījās uz trakojošajiem klasesbiedriem un smējās. Tad Isidors sašūpoja krēslus un Nana sazvārojās. Vā, trakais! Nana iesaucās un pieķērās pie priekšējā sēdekļa. Viņa atlaidās krēslā un pāršķīra vienu mangas lappusi.

[Darka]

Pēc Mišela negaidītā rāviena uz leju, kas nebija iecienīta vieta, jo labāk bija vienmēr doties tikai uz augšu.

Mišel!!! Meitene uzrausās kājās, bet vismaz bija atradusies vietiņa, kur sēdēt, pateicoties šim kritienam. Un to nu Līva nolēma arī izmantot. Nosēžoties uz grīdas - segas, līdzās Mišelam. Diezgan neparasts sēdēšanas veids bet bija jau jauki.

Zini, ko mēs šeit varētu tā darīt? Meitenei bija iešāvusies kāda mūlsinoša ideja, bet tas klases biedrus pārsteigt nevarēja, jo visi pazina meitenes samaitāto joku uztveri.

Meitene pieliecās pie puiša auss. Pamīcīties! viņa iesmējās, jo protams tas bija koķets jociņš.

Bet drīz vien meitene pievērsās ar savu smaidu Šarlotei. Bet kāds gan sakars ar krievu žargonu? Meitene pakasīja savu pakausi, bet cik ātri jautājums bija uzdots tik ātri radās atbilde. Ak nē, es pat nenojautu... viena roka piesitās priekšā mutei, cenšoties saturēt smieklus. Tas... tas... Nespēdama nomierināties viņa centās izskaidrot Izrunā ar latvisko [ou]... Tas nav tā, bet kā roze. Roža. Nevis Roža... Es pat to nebiju šo gadu laikā pamanījusi ...

[Pūķēns Sāra]

Meitenes maigā elpa ar jauko balss tembru un vēl visam klāt mazais, izvirtušais jociņš, lika pār viņa ādu pārskriet tirpām, bet kad viņš vēlējās atbildēt, viņa jau bija pievērsusies Šarlotei un runāja par ierasto Lotes iesauku.
Mišels pieliecās pie meitenes auss, Ja tu tā gribi. Viņš tikai dzirdot viņai čusktēja, Tad varam visu nokārtot. Viņš uzspieda mazu, nemanāmu buču uz viņas austiņas un izstaisnojās. Šādas lietas viņam gāja pie sirds un jau atkal vai Līva to ņems nopietni vai neņems tas bija viņas ziņā. Puisim pat bija interesanti kā reaģēs meitene, jo paredzēja, ka viņa reaģēs noliedzoši, bet tas viņu nekādi nesāpinātu, viņš zināja, ka visticamāk šis ir viens liels joks, kurā viņš tēlo savu lomu un par to viņš nesūdzējās.

[.kreizī.]

Mia pašķielēja uz Mišela pusi. Sāpīgi. Mia nodomāja, un izvilka no somiņas nelielu blociņu, un sāka zīmēt dažādus ķeburiņus.

[Ného]

Mišel, tikai nesāc, es jūtu, ka tev kas padomā un tas man diezin vai patiks. - Isidors ar ļoti nopietnu sejas izteiksmi kārtīgi iegrozījās savā sēdvietā - Piedod, Nana, centīšos vairs neveidot zemestrīces - tālākais tika pateikts mazliet skaļāk - ja vien man kāds meteors neuzkritīs uz deguna !

[Hikari]

Autobuss, īpaši nesteidzoties, ripoja pa lielo šoseju uz priekšu. Saule šajā brīdī bija paslēpusies aiz māķoņiem, taču vispār tā cepināja krietni karsti un autobusa salonā bija pamaz gaisa. Vēl bija jābrauc krietns laiks. Diena šodien bija lieliska- zilas debesis ar pūkainām mākoņu aitiņām, saule un ainava, kura pagaidām gan vēl izksatījās krietni pilsētnieciska, taču azvien vairāk sāka parādīties koku un pļavu un mājas pamazām pazuda no skata.

[Eņģeļu gūstekne]

Šarlote pasmaidīja platu smaidu Mišelam, esmu tikai reizi mūžā aizmirsusi paņemt mācību grāmatas. Ironizējot noteica meitene un ar papēdi iespēra pa somu kas mētājās zem krēsla. Bija dzirdams strinkšķis taču nekas vairāk un nodomāt kas tad tur bija varēja visu ko. Lote pievērsās Isidoram un parādīja mēli kurā,ierasts, bija tas pats pīrsings ar bļembiņu LICK. Nabaga meitenei nācās grozīt galvu uz visām pusēm jo nez kāpēc daļai klasesbiedru bija vēlme patērzēt ar viņu. Atgriezusi skatienu atpakaļ uz zemi Lote tikai pasmīkņāja. Lī, tu jau nekad nēesi izcēlusies ar pārmērīgu pelēkās šūnas pielietošanu. Protams meitene to nekādi neteica nopietni, tas tikai tāds savējais āšais joks.

[Snorkes Jaunkund...]

Nana sāka smieties par Isidora atbildi. Labi, tad es pieskatīšu, lai tev neviens meteors neuzkrīt uz deguna. meitene smaidot teica un tad ar vieglu knipi uzsita Isidoram pa degunu un tad pieķeroties pie Isidora krēslapakšas, sāka kratīt viņa krēslu pie reizes pati raustoties līdzi un smejoties. neliela atriebība, cerams tu pārāk neiebilsti.

[Ného]

Nē, neiebilstu, ja tā ir tik neliela, un galu galā cietējam tiesības iegūt gandarījumu. - Isidors pasmaidīja un iekārtojies atkal kārtīgi krēslē uzlika uz ausīm austiņas.

[Darka]

Piepešā Mišela pieliegšanās pie auss, nedaudz meiteni sabiedēja, jo patiesībā, viņa nemaz nebija gaidījusis, ka puisis atbildēs, bet pēdējā laikā daudzi atbildēja, bet tas jau no 16 gadu vecuma pat bija patīkami, pat maigi zaglīgais skūpsts uz auss ļipiņas, kurā NEBIJA ausskaru. Līva plati pasmaidīja, pat nezinādama ko atbildēt, parasti jau klases biedri, nebija turpinājuši šos divdomīgos jociņus.

Līva pagriezās ar seju pret Mišelu un smaidīja vēl vairāka, nedaudz ķiķinot. Viņa pieliecās pie puiša auss un atčukstēja.

Ar TEVi jebkad un jeb kur tikai bez lieciniekiem... Meitene lēnām atliecās no puiša skatototies izaicinoši viņa acīs, sejā rotājās viltīgs smaidiņš, kurš neļāva saprast, vai Līva tēlo vai runā patiesību. Ka ne kā viņa darbojās dramatiskajos pulciņos, bet vairāk atbalstīja improviziāciju jeb kā citi to pazina - Teātr Sportu.

Viņa knapi noturējās, lai neatbildētu Roužai, bet acu kontakts bija šoreiz svarīgāks, par visām pelēkajām šūniņām kopā ņemot.

[Pūķēns Sāra]

Tad jau ilgi jāgaida Puisis tēloja lielu sarūgtinājumu, Bet gan jau es samierināšos. Viņš turpināja lūkoties Līvas acīs, Kaut gan tas būs grūti. Viņš plaši pasmaidīja, jau atkal neļaudams noprast vai tas ir joks, vai nopietni. Liekas viņi abi to nesaprata.
Mišels izbeidza acu kontaktu un palūkojās uz Isidora pusi. Hei, Isidor! Viņš diez gan paskaļi uzsauca puisim, jo šaubījās vai viņš caur austiņām, ko dzird. Iedod kārtis, savādāk nav ko darīt. Viņš pagriezās atpakaļ pret Līvu un jautri viņai uzsmaidīja, atkal klusi teikdams. Jo te kāds visu grib darīt bez lieciniekiem.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 17.11.2006 19:23

[Ného]

Isidors atkal bija iemidzis, tā ir, ka aiziet vēlu gulēt, tādēļ viņš nedzirdēja Mišela teikto. Tāteikt uzprasījās uz kārtējo dunku.