Alķīmiķa dienasgrāmata Opcijas

[gone away]

Arturs apstaajaas netaalu no visiem un ieklausiijaas gida teiktajaa un peec tam saciija Jaa, pirms mees braucaam uz shejieni, es internetaa izpeetiiju un atradu to, ka ir kaada veca legjenda par mantkaariigu viiru, kursh centies kaut ko ieguut un peecaak vinjam nekas nav izdevies un alaas esot noticis kas diivains un ik pa reizei kas diivains notiekot tagad, tachu tur bija ljoti maz teikts. Taadeelj es nezinu neko vairaak par to, ko zina paareejie puisis atzina.

[Snorkes Jaunkund...]

Nana arī apstājās un paskatījās uz gidu. Ja ieiet alā, tad notiek kaut kas dīvains? viņa teica, un acis kāri klejoja pa laukumiņu. Nana paspēra pāris soļus uz priekšu, it kā gaidīdama, kad gids beidzot ies tālāk un skatījās viņa acīs.

[Hikari]

Gids prieciigi pasmaidiija un saciija Juusu zinjas ir krietni pareizas, priecaajos, ka musdienaas cilveeki ir izgliitoti un internetaa tik daudz var atrast. Tachu mees esam visu to izpeetiijushi siikaak un luuk kaada ir patiesaa alas legjenda: Senajos laikos, kad pasaule pazina maģiju un dēmonus kāds vīrs, vēloties iegūt bagātību, izsauca senu kā mūžība radījumu kurš, kā kāds šim vīram bija teicis, atnesīs viņam kaudzi zelta, kura pietikšot līdz mūža beigām un vēl pāri. Taču gars nebūt nešķita priecīgs, pēc vairākiem tūkstošiem gadu atkal atvērt acis. Radījums saniknojās un nosvilināja ciematu, kurā bija dzīvojis naudas kārais muļķa vīrietis. Tuvējā ciemā bija dzīvojis kāds jauns vīrietis, kuram, kā mēļoja ļaudis, piemita neparasts spēks. Viņš tūlītēji tika atsaukts, lai kādā veidā pamēģinātu nomierināt dēmonu. Shis viirs esot zinaajis kaadu rituaalu, kursh deemonu aizsuutiijis atpakalj uz vinjsauli. gids ietureeja pauzidu un pasmaidiija Daudzi peetnieki gan uzskata, ka shiis alas ir vienkaarshi energjeetiskajaa krustpunktaa un taadeelj sheit koncentreejas liels energjijas daudzums un ar cilveekiem notiek visaadas diivainiibas. Bet nu es beigshu runaat. Labaak iesim un izpeetiisim visu pashi, sekojiet man. Peecaak vareesiet uzdod jautaajumus saciija gids un devaas uz priekshu, pienaakot pie alas ieejas.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 07.04.2007 17:00

[Margo]

Grēta bija apklususi, kad gids sāka stāstīt leģendu. Meitene uzmanīgi klausījās. Beidzot viņi bija sākuši kustēt uz alas ieejas pusi. Grēta devās kopā ar pārējo bariņu, bet šoreiz klusēja. Beidzot, beidzot alas. Lēniem soļiem, sakrustojusi rokas uz krūtīm, Grēta sekoja gidam.

[Snorkes Jaunkund...]

Nana klausījās gida stāstījumā un sajuta, ka viņas ķermenis no aizrautības jau trīs. Viņa gandrīz jau lēkāja. Kad gids sāka iet, Nana mazliet par ātru sāka iet un attapās jau gidam blakus, kuru gandrīz jau būtu apdzinusi, ja nebūtu neviļus pagriezusi galvu un pamanījusi viņu. Meitenes vaigi piesarka, un viņa piebremzēja.

[Darka]

Čalas tikai uz mirkli pierima, lai uzklausītu gidu. Gids no tiesas bija labs, bet acīm redzot citus daudz vairāk aizrāva pašas alas, vismaz to varēja redzēt Grēta un Nanas acīs. Bet par laimi Līvu šīs alas neuztrauca, tās taču bija parastas alas kas veidojušā erozijas ceļā, bez tam, bija kāds, kas Līvu uztrauca daudz vairāk un šis kāds bija daudz īstāks un tuvāks par alu mistisko pusi.

Bet protams meitene sekoja bariņam un devās alu virzienā ik pa mirklim uzmesdama netīšu skatienu Mišelam.

-Rituāls, kas izsauc dēmonu, kas padara bagātu, nav slikti. Bet domāju gan, ka dēmons bija dusmīgs pamostoties ieraugot neglītu večuku, ja varētu ieraudzīt mani. Da labi, ieraugot mani viņš no bailēm adotu naudu un aizmuktu! Uz sejas uzzagās citiem nesaprotams smaidiņš, bet atbilde slēpās meitenes galvā.

-Laikam dēmons no gultas izkāpa ar kreiso kāju!!!! Nonākot pie alu ieejas, Liva izteca un pavērās uz tām. Tā jau man likās - ne kas īpašs.

[Margo]

Grēta izdzirdēja Līvas piezīmi, meitene smaidot pagriezās pret viņu. Gids atkal klusēja, tāpēc atkal bija iespēja kārtīgi patērzēt un papļāpāt.
Uh. Pakāpusies pie Līvas, meitene noteica. Viņa nopētīja alas ieeju. Nez vai te vēl tā gulta saglabājusies? viņa nosmēja. Gribētos nosnausties.

[Darka]

Nu dien ne kas īpaš no tās alas nebija sanācis. Varēja būt kaut kas interesantāks, teiksim - izveidota gotikas stilā ar lauvu, pūķu figurām, bet tā vietā, te bija tikai ala. Bet Līva nepardzīvoja, galvenie jau bija viņas draugi, kas bija līdzās un likās aizrauti.

Beidzot kāds bija atsācis runāt.

Ah, tad intresējies par dēmona gultu? Kuram tad šeit patīk sliktie zēni? Viegla dunka Grētas sānos Nez kā šis dēmons izskatījās, ja līdzīgi kā Muletā, tad es piesakos rindā!

[Margo]

Nedomā, ka tu mums vienīgā, kas kā tāds saldumu mīļotājs. Iekosties tajos smukulīšos! Grēta noteica un pasmaidīja.
Velns. Vienā jau senis iekodos. Izrādījās āķis. Tagad mētājos kā zivs bez ūdens. viņa nodomāja un nodūra skatienu. Kurpes purngals rakāja zemi. Tad meitene atkal pacēla acis. Viņa negribēja, lai kāds domātu, ka viņa ir nomākta.

[Darka]

Atskanēja jautri smiekli no Līvas pses. Sen jau nebija tik labi smiets un kā gan savādāk ja visu laiku bija spriedze par eksāmeniem, bet tagad, tagad bija viena alga. Meitene vēlējās tikai izpriecāties un aizmirst par visām neveiksmēm, kas viņu bija vajājušas, tagad bija laiks atpūtai.

A zini, kožam abas kopā! Es Kreisajā austiņā, bet tu labajā.

[rudo lapu vilcēn...]

Puisi bija pievienojies pārējo smiekliem, bet neko nesteidzās atbildēt. Viņa uzmanību viarāk saistīja gids un tā stāsts. Šis tas jau bija dzirdēts, tomēr vienmēr varēja uzzināt ko jaunu.
Kaut arī vieta nešķita nekāda izcilā, puisi pārņēma patīkamas satraukuma tirpas. Vienmēr varēja gadīties kas neparasts. Varbūt notiks kas vārdiem neaprakstāms?

[Melleņu kamenēns]

Džo kādu brīdi kusēja. Runājamais bija izrunāt, un meitene kļuva nopietna. Gida stāstīto leģendu viņa jau zināja. Pirms ekskursijas viņa bija mazliet, patiešām mazliet, painteresējusies par vietu, uz kurieni taisās doties. Ha, internetā pat savus vecākus var nogalināt. Labi tas laikam bija pārāk rupji Šo domu Džoanna attiecināja uz gida piezīmi par viņu izglītotību. Un nez kas gan ar mums notiks? Dēmōns šņākdams un trakodams metīsies virsū? Varētu jau pamodināt viņu vēlreiz.

[Sonrisa]

Mia noklausījās to, ko teica gids un nepacietīgi sāka mīņāties uz vietas, jo ļoti vēlējās pēc iespējas ātrāk nokļūt alā iekšā. Meitenei bija ārkārtīgi interesanti, vai ar viņu arī notiks kas dīvains vai arī nē.

[Hikari]

Alas ieeja nebija pārlieku liela, taču tajā vienlaicīgi, kopā ejot, varēja ienākt trīs cilvēki. Ieejot alā varēja redzēt, lūk, ko: garu tuneli, kurš vijas kaut kur tāluma mijkrēslī. Alas sienas un grīda bija robotas.
Sekojiet man! gids sacīja un devās iekšā, ejot pa garo tuneli uz priekšu.
Pie alas sienām bija piestiprinātas gaismu izstarojošas ierīces, taču tik un tā bija pietiekami patumšs, tādēļ varēja paklupt, bija jāuzmanās.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 11.05.2007 19:42

[Snorkes Jaunkund...]

Nana trīsot airautībā, un plati smaidot, sekoja gidam, ar apbrīnu aplūkojot katru centimetru alā. Viņa lika soli pēc soļa un pavisam viegli pieskārās sienām. Gida kungs! viņa gribēja iesaukties, bet pašai par pārsteigumu atskanēja tikai čuksts.

[Pūķēns Sāra]

Puisis neko neteica par abu meiteņu teikto, nezin kādēļ viņa uzmanību bija tā piesaistījis gida stāstītais, it kā jau stāsts, ja tā to drīkst teikt, bija ļoti sen zināms, kad viņš bija maziņš, viņa tēvs mēdza tajās retajās reizēs, kad bija mājās, stāstīt dažādus nostāstus un leģendas. Kā nekā viņa vecvectētiņš jeb tēva vectētiņš bija folklorists un kaut ģimene no tā laika ir ar politisku ievirzi, nekur arī nav pazudusi šī īpašība, vienmēr zināt un izpētīt ko jaunu.
Pati ala attaisnoja to ko viņš no tās bija gaidījis, vai pareizāk vecvectēva pieraksti precīzi bija atainojuši alas sākumu. Vispār jau vecvectēvs bija arī pētījis šo alu ar tās nostāstu, bet nonācis pie secinājuma, ka te nekā nav, tādēļ arī pats puisis neko īpašu no alas negaidīja. Neuztraucies, Nana. Viņš gāja tieši aiz meitenes, Te pat arī esam mēs pārējie.

[Sonrisa]

Mia, cenšoties neatpalikt no pārējiem ekskursijas dalībniekiem, sekoja viņiem un gidam, cenšoties nepaklut alas esošajā mijkrēslī. Meitene vēlējās, la gids vēl kaut ko interesantu pastāsta. Tas tiešām likās aizraujoši.

[Darka]

Bija grūti noticēt tam ko redzēja Līva. Gandrīz ik vienā sejā bija redzama aizrautība, zināma bijība un varbūt pat ticība šiem dēmoniem un tas likās dīvaini. Šī leģenda spētu ieintereģēt mazu bērnu, bet ne viss 12 klases absolventus. Tas bija par daudz.

Meitene ne ko nepateica vienkārš sekoja baram, atļaujot tumsai paslēpt viņas uzjautrināto sejas grimasi.

[Hikari]

Jo tālāk viņi gāja, jo vēsāks palika. Kad viņi bija gājuši uz priekšu jau kādas minūtes trīs, ekskursanti nonāca līdz alas sazarojumam un gids apstājās un pagriezās, ar lielu aizrautību uzlūkodams visus, kas šeit bija sapulcējušies Kā redzat, šeit ala sazarojas. Labajā pusē ir telpa, kuru mēs aplūkosim, taču kreisajā pusē ir vieta, uz kurieni Jūs nedrīkstat doties, tā ir alas slēgtā daļa, Pietam, tā arī ir tā daļa, kurā ar cilvēkiem notiek dažādas neparastas lietas. Kopš vienai sievietei tur palika pavisam slikti, tā daļa ir slēgta. Par kreisās puses telpu es pastāstīšu vēlāk, pašreiz sekojiet man, uz šo pusi. un gidrs devās tālāk uz labās puses alas sazarojumu. Pēc kāda brīža viņi nonāca ieapaļā, lielā telpā un gids apstājās. Tālāk vairs nebija kur doties.
Telpa bija apaļa, ne pārāk liela. Uz vienas sienas bija iegravētas savādas zīmes. Tās atgādināja kādus hieroglifus, bet nelikās pazīstamas. Pie šīs sienas bija novietoti gaismekļi un izveidots neliels koka stends, kurā bija uzlikta informācija par šīm alām un to, kad tās atklāja un sīkāk par to vēsturi, kā arī nedaudz par paša novada vēsturi. Pārējās telpas sienas bija kā vienkāršām alām, aprīkotas, tāpat kā visur citur, ar gaismekļiem, tādēļ šeit bija gaišs un daudz gaišāks kā ejot uz šo telpu.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 11.05.2007 19:42

[rudo lapu vilcēn...]

Aspers ziņkāri devās tālāk alās un, īpaši neieslīgdams apkaŗtnes vērošānā, ar enpacietību gaidīja, aks būs priekšā. Nonaķot pie sazarojumiem, puiis palika viens no pēdējajiem. Nenovērsis acis no sazarojuma, viņš ļāva domām plūst savu gaitu, klusi urdot ziņkārībai - kas gan tur tāds slēpjas?