Alķīmiķa dienasgrāmata Opcijas

[Hikari]

Tātad, spēle sākas.

Šodien ir saulaina vasaras diena. Eksāmeni jau ir aiz muguras, izlaidums vēl nav bijis. Lai sagādātu neaizmirstamas atmiņas par 12 klases beigām Jūs (spēles dalībnieki) kopā ar savu skolotāju esat nolēmuši doties ekskursijā uz izslavētajām alām, kurās notiek dažādas dīvainības. Norunātā tikšanās vieta ir skolas pagalms, pie ieejas. Jūs visi pamazām tur pulcējaties un skolotāja (es) Jūs tur jau gaida. Autobuss, ar kuru Jums jādodas ceļā, vēl nav piebraucis, tapēc vēl atliek laika sarunām, par eksāmeniem, kuri tikko ir beigušies un citām lietām.

vairāk par pašām alām un pārējo lasiet šeit- spēles ATD

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 10.11.2006 14:11

[rudo lapu vilcēn...]

Aspers nebija nekur īpaši tālu aizgājis, turpat pie namiņa šir tur paraudzījās un kavēja laiku. Atvēolētajai stundai beidzoties, puisi viens no pirmajiem stāvēja zālē un gaidīja. Iekšā mazliet urdīja ziņkārība par to, kas būs un ko tieši viņi redzēs un ko viņiem stāstīs.

[gone away]

Kad stunda bija pagaajusi, Arturs iegaaja atpakalj naminjaa un piegaaja pie skolotaajas. Pamaniijis, ka sheit jau staav Aspers, puisis draugam uzsmaidiija un saciija Tu jau sen te? Kapeec nenaaci ar mums aaraa? vinjsh paluukojaas uz izejas durviim- kur gan bija paareejie?

[Snorkes Jaunkund...]

Nana pienāca pie jau stāvošajiem un gaidošajiem klasesbiedriem. Sveiki! Nu, kur tad tas gids ir? Un kur ir skolotāja Nana likās kļuvusi atkal par jautro, smaidīgo Nanu, viņa palēcās un apgriezās. Atvainojiet, es vienkārši esmu laimīga, ka beidzot sāksies jautrība! viņa plati smaidīja.

[gone away]

Arturs pagriezaas un paluukojaas uz Nanu ar platu smaidu, saciidams Es pats arii nespeeju vien sagaidiit, kad viss saaksies, ceru, ka paareejie ieradiisies pietiekami aatri, lai viss vareetu saakties. puisis atzina ar platu smaidu.

[Pūķēns Sāra]

Stunda paskrēja nemanot, jaukā saruna ar Līvu un viņas pašas klātbūtnē, brīžiem lika sev jautāt, kur gan viņš visu šo laiku bija skatījies. Apjēdzis, ka viņi jau kavē un stunda jau pagājusi, puisis piecēlās un pasniedza roku Līvai, lai meitenei ir pie kā pieturēties.
Viņi abi piegāja pie jau mazā bariņa. Skaista vieta jo īpaši, kad apskata tuvāk. Puisis palūkojās uz klasesbiedriem. Un atvainojiet, ka aizkavējāmies, laiks paskrēja nemanot.

[Hikari]

Skolotāja uzlūkoja sanākušos un ielūkjās pulkstenī. Sieviete cerēja, ka pārējie arī drīzumā ieradīsies un varēs doties pa gida izvēlēto maršrutu uz alām. Gids stāvēja skolotājai blakus un, palūkojies uz skolēniem sacīja Skatos, ka esat entuziasma pilni!

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 19.02.2007 12:18

[rudo lapu vilcēn...]

Puisis viegli pasmaidīja, kad Artūrs viņu uzrunāja.
-Tepat ārā vien biju, tikai viens pats.- Aspers viegli paraustīja plecus. Skatiens aši paŗskrēja paŗi sanākušajiem. Rādījās, ka visi ir gatavi sākt. Vismz visi sanākušie. Pāŗejos klasesbiedrus vēl nemanīja.

[Margo]

Grēta lēniem soļiem smaidīga pienāca pie klasesbiedriem. Bija pienācis laiks sākties jautrībai. Apkārtni viņa bija kaut nedaudz izpētījusi. Vakar solījās būt jauks. Neko neteikdama Grēta nostājās aiz Aspera.
Bija sapulcējušies gandrīz vai visi. Patiesi entuziasma pilna bija Grēta. Pacilātais garstāvoklis cēla vai spārnos.

[gone away]

Es jau nu noteiti! atzina Arturs, kuram ljoti patika izzinaat jaunas lietas un vinjsh cereeja, ka driiz varees visi kusteeties uz priekshu.

[Melleņu kamenēns]

Džo smaidīdama pienāca pie klasesbiedriem un gida un skolotājas. Meitene nespēja vien sagaidīt, kad sāksies lielā jautrība un jaukā ekskursija. Meitene cerēja, ka tā būs interesnta un aizraujoša, jo par alām bija dzirdētas gan labas, gan sliktas lietas.

OOC: Mm.. kāds nevar īsi pastāstīt ko darījāt pirms manas ierašanās? Cik saprotu, jums bija kautkāda klejojamā stunda, ne?

[Hikari]

ooc: es tev personīgi visu paskaidrošu vēlāk, sarunāts Meila? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Tā kā visi nu bija sanākuši, skolotāja vēl pati personīgi to pārbaudīja, varēja doties. Pamājusi skolēniem, viņa nu uz atlikušo vakara daļu apklusa, lai dotu vārdu gidam.

Iznākuši ārā no maža kalnu namiņa visi sekoja gidam, kurš pa taciņu devās mežā. Pagaidām gan viņš vēl neko nestāstīja, jo līdz alām bija krietns gājiens.

Mežs visapkārt bija kluss, mierīgs. Kokos čivināja putni, saule pamazām laidās uz debesu malas otru pusi, taču līdz rietam bija vēl savas piecas- sešas stundas, tā kā visu varēja paspēt izdarīt.

[gone away]

Arturs, ilgi neprātojot, sekoja skolotājai un gidam, vērojot, kā izmainās apkārtne viņa acu priekšā, kad viņi iegāja mežā. Puisis cerēja pēc iespējas ātrāk nokļūt līdz alām. Pamanījis Džo, kura gāja netālu, puisis pret viņu pagriezās un sacīja Nu ko, beidzot mēs tiksim līdz tām alām.

[Melleņu kamenēns]

Džo pagriezās, lai dotos līdzi gidam. Nez kāpēc gan vēderā bija uzradušies viegli tauriņi. Viņa uzsmaidīja Artūram, kurš gāja turpat netālu, viņa noteica. Jā, beidzot. Es ļoti gribētu zināt, kā tās izskatās īstenībā. Nu par tām ir daudz dzirdēts.

[gone away]

Arturs uzsmaidīja Džo Jā, tev ir pilnīga taisnība. Es vēl internetā papētīju, vajadzētu izskatīties pietiekami vareni, godīgi sakot! puisis aizrautīgi sacīja, ejot pa taciņu uz priekšu. Viņš bija pienācis meitenei tuvāk, lai būtu ērtāk runāties.

[Melleņu kamenēns]

Džo smaidīja. Viņa jtās tik priecīga, tik pacilāta, ka viņa vienkārši nespēja nesmaidīt. Turklāt vēl priekšā esošā ekskursija viņas garstāvokli tikai uzlaboja. Jā, vareni. Turklāt katrs par alām domā kautko citu. Tas ir vēl aizraujošāk. Uzzināt, ko domāt citi, un tad pārdomāt, ko domājam mēs paši. meitene paskatījās uz Artūru, tad viegli palecās.

[gone away]

Taisniiba Arturs pasmaidiija prieciigi un turpinaaja iet uz prieshu. Paluukojies apkaart, vinjsh saciija Sheit tieshaam ir skaisti, jaatziist vinjam sheit patika.

[Pūķēns Sāra]

Mišels gāja kaut kur aizmugurē visam šim baram, bija garlaicīgi. Līva bija, kur nozudusi, bet puisim nebija šobrīd vēlme viņu iet meklēt, tā pat arī Anna un Nana. Arturs runāja ar Džo, viņus nebija vēlme traucēt. Hei, Isidor! Mišels uzsauca puisim, kurš nebija īpaši tālu no viņa, un pats veica to mazo ceļa gabaliņu, lai tagad jau soļotu viņam blakus. Kā domā, vai alas būs tieši tādas kādas mēs esam iedomājušies?

OCC. Tagad tik atliek pabakstīt šo biedru, lai viņš atceras pa šo LS (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

[Melleņu kamenēns]

Saruna sāka izvērsties visai vienveidīga, taču meitene tas šobrīd nebija diezko svarīgi. Šī pati tēma viņai šķita ļoti intyeresanta, jo ekskursija bijailgi gaidīta, un beidzot pienākusi nesa jaukas domas. Mežs ir patiesi jauks, un te ir daudz jaukāka atmosfēra nekā mājās. viņa pieliecās, lai noplūktu kādu glītu puķīti ar violetu, košu ziediņu, cerēdama, ka tas nav aizliegts, meitene to pasmaržoja, tad iesprauda sev matos. Nu viņa jutās vēl pacilātāka.

[rudo lapu vilcēn...]

Aspers, sākot visiem sekot gidam, nesteidzīgi gāja nopakaļ. Puiša sejā vizēja viegls smaids un šķita, ka viņš jūtas savā ziņā laimīgs. Apkārt pārējie klases biedri nodevās sarunām, kurās puisis klasuījās tikai pa ausu galam. Vairāk viņu interesēja meža radītais klusums, kaut kur tālāk skanošas putnu dziesmas, vēja un saules vieglie glāsti cauri zariem.

[gone away]

Veerojot, kaa Dzho iesprauzh savos matos kaadu ljoti nelielu, violeetas kraasas ziedinju, puisis pasmaidiija. Shii pukje ljoti piestaaveeja meitenei, kad vinja to ielika matos. Tev piestaav. vinjsh godiigi atzina un paluukojaas veeriigaak uz pukji- kas gan tas bija par ziedu? Arturs nespeeja atcereeties ekaadiigi.