Alķīmiķa dienasgrāmata |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Alķīmiķa dienasgrāmata |
10.11.2006 14:08
Raksts
#1
|
|
Skatās acīs baziliskam Grupa: Biedri Pievienojās: 19.07.04 Kur: Latvija <-> Japāna Sakuras ziediņš |
Tātad, spēle sākas.
Šodien ir saulaina vasaras diena. Eksāmeni jau ir aiz muguras, izlaidums vēl nav bijis. Lai sagādātu neaizmirstamas atmiņas par 12 klases beigām Jūs (spēles dalībnieki) kopā ar savu skolotāju esat nolēmuši doties ekskursijā uz izslavētajām alām, kurās notiek dažādas dīvainības. Norunātā tikšanās vieta ir skolas pagalms, pie ieejas. Jūs visi pamazām tur pulcējaties un skolotāja (es) Jūs tur jau gaida. Autobuss, ar kuru Jums jādodas ceļā, vēl nav piebraucis, tapēc vēl atliek laika sarunām, par eksāmeniem, kuri tikko ir beigušies un citām lietām. vairāk par pašām alām un pārējo lasiet šeit- spēles ATD Šo rakstu rediģēja Rowenny: 10.11.2006 14:11 |
|
|
12.11.2006 17:00
Raksts
#2
|
|
Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā Grupa: Biedri Pievienojās: 12.07.06 Kur: Thoughts have taken me hostage, I have no clue where they're taking me Susļiks |
Žozefīne atgūlās zālē netālu no bariņa, kas taisījās spēlēt zolīti. Viņa reiz mācījās spēlēt zolīti, bet bez redzamiem panākumiem, tādēļ šī kāršu spēle atstāja viņu stipri vienaldzīgu. Meitenei patika vērot, kā cilvēki spēlē kārtis, bet reti kad patika to darīt pašai. Žozefīnes skats viegli slīdēja pār klasesbiedru pulciņu un apstājās pie Artūra zaļajām acīm. Klasesbiedri jau bija pieraduši pie tā, ka meitene nebaidījās nevienam skatīties acīs, jo viņa to darīja ļoti bieži. Viņai patika skatīties cilvēkiem acīs, jo tās mēdza pateikt daudz vairāk, nekā pats cilvēks būtu gribējis atklāt. Kā reiz savā dzejolī rakstīja: "...acis taču melot nemēdz..."
|
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 27.05.2024 19:44 |