Alķīmiķa dienasgrāmata |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Alķīmiķa dienasgrāmata |
10.11.2006 14:08
Raksts
#1
|
|
Skatās acīs baziliskam Grupa: Biedri Pievienojās: 19.07.04 Kur: Latvija <-> Japāna Sakuras ziediņš |
Tātad, spēle sākas.
Šodien ir saulaina vasaras diena. Eksāmeni jau ir aiz muguras, izlaidums vēl nav bijis. Lai sagādātu neaizmirstamas atmiņas par 12 klases beigām Jūs (spēles dalībnieki) kopā ar savu skolotāju esat nolēmuši doties ekskursijā uz izslavētajām alām, kurās notiek dažādas dīvainības. Norunātā tikšanās vieta ir skolas pagalms, pie ieejas. Jūs visi pamazām tur pulcējaties un skolotāja (es) Jūs tur jau gaida. Autobuss, ar kuru Jums jādodas ceļā, vēl nav piebraucis, tapēc vēl atliek laika sarunām, par eksāmeniem, kuri tikko ir beigušies un citām lietām. vairāk par pašām alām un pārējo lasiet šeit- spēles ATD Šo rakstu rediģēja Rowenny: 10.11.2006 14:11 |
|
|
12.11.2006 13:53
Raksts
#2
|
|
Gadalaiku aizstāve Grupa: Spēļu pārziņi Pievienojās: 14.11.05 Kur: Visa sākumā, vidū un beigās Spēļu pavēlniece |
Kas tad notika? Vai negribēja laist? Viņš ziņkārīgi prasīja, bet tad saprazdams, ka uzdod pārāk privātus jautājumus mazliet sakaunējās. Atvaino, pārāk aizrāvos ar... nu tu jau saproti. Viņš paraustīja plecus. Negribēju uzdod tik privātus jautājumus. Viņš apgūlās uz muguras un raudzījās zilajās debesīs. Bet protams, ka ir svarīgāki cilvēki, kas tev ir apkārt. Mūziku tu vari ignorēt, ja tā ir neciešama, bet cilvēkus sev apkārt... īsāk sakot ir daudz grūtāk vienkārši atpūsties, ja tev apkārt ir neciešami radījumi. Viņš pagrieza galvu uz Nanas pusi un mazliet pašļūca uz aizmugri, lai aiz Isidora muguras varētu saskatīt Nanas seju. Tu laikam esi ļoti sabēdājusies. Viņš klusām teica, tā lai to dzirdētu tikai Nana, Tavi smiekli parasti ir daudz priecīgāki un dzidrāki.
|
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 27.05.2024 16:23 |