Joki no brīvdabas spēlēm Opcijas

[Kedriks]

Nu lūk. Palasījos es te pa http://kulickhi.com visādus pastāstus, kas šamiem Krievijā spēlēs atgadījušies un mani pārņēma nepārvarama vēlme dažus no tiem pārtulkot. Principā, kādreiz lffb lapā notika regulāra pēcspēļu joku publicēšana, tagad diemžēl tas kaut kā apstājies.. Tad nu mēģinu ko darīt lietas labā ar pirmo stāstu no 1990. gada hobitu spēlēm (pirmais larps toreiz vēl padomju savienībā).

Kā zināms, HS-90 notika Krasnojarskas apkārtnē, pie Manas upes (Manduīna Dižā).

Pirms spēles visas komandas devās uz savām dislokācijas vietām, bet es, kā neorganizēts teleri, klaiņoju gan šur, gan tur, kur vien vēlējos. Un aizabridu uz Rivendellu - ciltsbrāļus apciemot.

Rivendellas cietoksni būvēja krastā un apkārt tam kūsāt kūsāja dzīve - visi kaut kur skraidelēja, kaut ko būvēja, tikai Elronds Dīkdienis stāvēja, kā Volgas krasts, mokoties ar paģirām.

Un te pa upi piepeld divi plosti, no tiem nokāpj tūristi, bet viņu vecākais dodas pie Kolobajeva (Elronds), kā pie vienīgās nekustīgās ainavas sastāvdaļas, sākot aurot, ka šī ir viņu vieta, ka viņi šeit, teju pusi dzīves pavadījuši, bet "jūsu šeit nebijis".

Kolobajevs pilnīgā prostrācijā klausās šo bļaušanu apmēram 10 minūtes, pēc tam noņem no jostas ragu un sāk taurēt trauksmes signālu.

Uz sienām parādas desmits lokšāvēju ar bultām uz stiegrām, no vārtiem izmaršē kājnieki ar zobeniem, no kreisās puses, bruņām grabot, virzās rūķu falanga, no labās puses no krūmiem ar nelabiem bļāvieniem izveļas orku pūlis, kuriem, principā, te šai brīdī nebija īstā vieta, bet vienalga, prieks paākstīties...

Epilogs. Tūristi klusējot krāmējas atpakaļ plostos un peld atpakaļ, tas ir, augšup pa upi, pretī straumei. Plosti ar tādu ātrumu nepārvietojas!

Sastādīts pēc Svetas Gluščenko atmiņām.

Tā ka lūgtum, visiem, kas piedalījušies kādās spēlēs, padalīties ar dažādām smieklīgām situācijām, ko esat piedzīvojuši! Nopietni - tādu nav mazums!