Pils noslēpums, sākam spelēt! ^^ Opcijas

[Sarkanais Krūštu...]

31. oktobra vakars. Pusseši. Transilvānija.
Pili ieskauj bieza, necaurredzama migla. Pie debesīm ir savilkušies biezi lietus mākoņi.
Drīz līs.
Pilī bija silti un mājīgi, ja neiskaita to, ka visur bija smagnējas un tumšas ozolkoka mēbeles. Visesistabas kamīnā dega uguns. Dīvānā sēdēja meitene, kas izskatījās gluži kā vampīrs. Viņa kaut ko gaidīja.
Viesistaba un pārējās istabas bija izpušķotas un tumšas, kā jau parasti.

Postojiet paši ko darat un vai runājat ar meiteni or what... Vēlāk gan jau būs interesantāk nekā sākumā. Belive me. Tad jau notikumi risināsies paši uz priekšu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)


Šo rakstu rediģēja Siri: 22.10.2006 20:05

[Atēna]

bleka bija aizmirsui par pefejo no viesiem... izdzirdejusi ka tas atstaj rozes uz galda un aiziet vina izgaja ara no slepenas ejas panea rozes un uz mirkliti aizskreja uz savu istabu... tad vina atkal izslideja ara no kadam durvim... labu gabalinuuz prieksu no parejiem un vel neviens vinu nevareja redzet...

[Andromeda]

Alex devās iekšā istabā. Tā bija tumša un gaiss bija drēgns. Cik nu bija iespējams saskatīt vārgajā lāpas gaismiņā, tad visus priekšmetus klāja putekļi un zirnekļu tīkli. Griesti istabai bija ļoti augsti un tās stūros bija kolonnas pie sienām bija gleznas. Alexam radās sajūta, ka viņš ir nonācis gleznu galerijā, kur gleznas tiek vērtētas pēc to pretīguma un neglītuma. Tajās bija attēloti portreti un dažādas ainavas.
Paskat tik! Kas par kolekciju! Alex iesmējās un nopurināja no rokas zirnekļu tīklu. Tad viņa uzmanību piesaistīja galdiņš, uz kura stāvēja fotogrāfijas.

[josephine]

Pīts sekoja Alexam un ar interesi nopētīja vecās gleznas un nonāca pie secinājuma, ka neviena no tām viņam nepatika, ne kaut piespiežoties. Pīts peigājis pie vienas no gleznāp paslīdēja un gandrīz nokrita uz putekļainās parketa grīdas. Viņš pietupās, lai apskatītos, kādēļ paslīdējis un ieraudzīja uz grīdas tumšu šķidrumu. Istabā gan bija par tumšu, lai pateiktu, kas tas par šķidrumu un no kurienes nācis, tādēļ Pīts, lieki nelauzīdams galvu, nosmējās un teica - Šī ir pati piemērotākā vieta šausmeņu filmēšanai, kādu es jebkad esmu redzējis. -

[Atēna]

sieviete izdzirdeja ka kadas durvis iecikstas un nodip 2 dazadi soli.. neparak talu.. divas pelites gusta.. paliek vel dazas... mmm asinis te ir lijusas ne vienu reizi vien... ne pagasa ne si nebus pedeja... vina nodomaja un launi iesmejas... vina saka tuvoties istabai kura bija iegajusi abi viriesi

[Margo]

Anna sakārtojusi žaketi, devās atpakaļ pa gaiteni. Nonākusi pie vīteņveida kāpnēm viņa nokāpa lejā.
Kāpēc tāds klusums?viņa nodomāja un paksatījās, kas notiek telpā ar kamīnu.
Nevienu neieraudzījusi viņa nosprieda, ka visi kolektīvi aizgājuši apskatīt māju.
Bailes bija pārgājušas. Viņa vēlreiz apskatījās apkārt.
Pie kāpnēm stāvēja nomestā soma. Anna aizgāja to pacelt. Klusums... Tad soļu troksnis.
Anna nekustējās, bet vēroja katru redzamo sprīdi.

[Sarkanais Krūštu...]

Enija visu laiku bija klusi un lēni devusies uz priekšu. Pavisam aizmirsusi, ka meklēja ko konkrētu, nevis kā parasti- vienkārši un bezmērķīgi klīda apkārt pa pili. Viņa aši apstājās un atskatījās.
Vai tiešām viņi visi?
Meitenīte nodomāja un nodrebinājās. Varbūt to istabu atradīs vēlāk? Bet varbūt aizvest Teriju līdz istabai un tad iet meklēt pārējos? Bet kas liek domāt, ka vēlāk savādā pils ar Atēnas palidzību neizdarīs ko nelāgu? Kā pagājušo reiz..? Bet varbūt Teriju ņemt līdzi un iet atpakaļ?
No mūzikas skaņam viņas abas jau sen bija tālu prom, to vairs nevarēja dzirdēt, bet gaitenis nemaz negrasījās beigties... Gaiteņa gals bija tik pat tālu cik iepriekš... Bet arī optiskas ilūzijas un slepenas ejas te bija pa pilno. Lai iespaidīgāks efekts, tā teikt. Vienalga. Teriju Enija ņems līdzi.
Nāc. Nāc atpakaļ. Viņa klusītēm noteica. Pat meitenes čuksti mazliet atbalsojās bezgalīgajā gaitenī.

Viņa atkal atgriezās. Atkal tur pat. Kas zin kādu joku tālāk iztaisīs tas, ko Enija tik cītīgi vēlējās satikt? Varbūt tālāk varēsim doties uz to nelaimīgo bibliotēku, kas drīzāk bija labirints ar simtiem mīklu? Varbūt, bet cerams nē.
Enija atvēra gandrīz katras durvis, kas bija vaļā. Visas nebija. Daudzās arī neko nevarēja redzēt, jo bija pārāk liela tumsa. Dažas turpretī bija gaišas. Nekādas elektrības- tikai dzīvs uguns

[Eņģeļu gūstekne]

Gabriels izpētīja telpu kurā nonāca un pamanīja trepes kas veda uz pagrabstāvu, saprastdams, ka te darīt nav ko puisis noņēma platmali un nosviedis to lejā pa pēc skata bezgalīgajām trepēm aizgriezās un devās ārā no telpas iegājis atpakaļ viesistabā Van Helsings devāš augšā pa iespaidīgajām kāpnēm un iegāja pa durvīm kas izskatījās krāšņas un smalki grebtas tur bija bibliotēka. Gabriels paņēma vienu no grāmatām un brīnumainā kārtā tā viņu patiesi ieinteresēja. Viņš apsēdās krēslā un iegrima dziļi grāmatas dzīlēs.

[Margo]

Viņa redzēja vīru, kurš aizgāja viņai garām. Viņa bija laimīgi paslēpusies trepju paēnā, tāpēc nevarēja Annu saskatīt. Viņš lēnā solī uzkāpa pa kāpnēm.
Sirds atkal sāka dauzīties. Anna nebija atpazinusi šo vīrieti. Viņš pavēra durvis un iegāja kādā istabā. Tikai pēc tam Anna atsāka kustēties.
Uzmetusi somu plecā, Anna klusiem soļiem devās augšup pa trepēm uz istabas pusi. Ziņķārība atkal ņēma virsroku. Durvis nebija aizvērtas un Anna ieskatījās pa durvīm. Šķirbiņa bija pārāk neliela, lai kaut ko redzētu, tāpēc žurnāliste tās pavēra.
Čīks...tās iečīkstējās, un Anna sarāvās.

[Nedaudz mistiski, ka nepamanīji Annu, tāpēc nolēmu sastādīt kompāniju-tomēr...]

[Eņģeļu gūstekne]

Gabriels nedaudz salecās un tomēr atguvies no durvju čīkstoņas palūkojās uz šķirbu. Jā kas tur būtu? Lūdzu ienāciet es aizdomājos. Puisis dzirkstoši iesmējās un piecēlās kājās grāmata kuru viņš bija šķirstījis un pat lasījis tika aizvērta un pēc īsa mirkļa jau atradās savā vietā. Van helsings piegāja pie durvīm un pavēra tās plašāk aiz tām stāvēja diezgan izskatīga taču pēc skata lietišķa sieviete. Jā ko vēlējāties? viņš vaicāja pasmaidot. Simpātiskajos sejas vaibstos iegūla piemīlīgas bedrītes. Vai Jums sastādīt kompāniju?Šķiet ka šaj' milzīgajā skaistajā ēkā esat nomaldījusies Viņš vaicāja. Gabriels bija nokavējis saimnieces uznācienu tāpēc šī māja viņam itin nemaz nešķita dīvaina. Tikai šeit valdošā atmosfēra nekādi neatgādināja ballīti un tas bija nomācoši. Puisis saņēma Annas roku un to maigi noskūpstīja dīvaini zaļganbrūnās acis mirdzēja. Puisis bija ļoti jautrs un draudzīgs... to varēja manīt pat kārtīgi nenovērojot.

[Sarkanais Krūštu...]

Kolīdz Gabriels piecēlās, krēsls, kura viņš bija sēdējis, saļodzījās un tam nolūza kāja.
Pēc neilga laiciņa logs, kas šajā mājā bija viens no retajiem, ar skaļu "bums", aizcirtās. Telpā palika vēsaks nekā iepriekš.
Durvis lēni vērās ciet. Vai nu skriet āra no telpas- gaitenī vai palikt te pat- telpā. Izvēla bija Gabriela rokās. Tikai aši, pierms tās aizveras pa visam.
Paturēt tās vaļā būtu pilnīgi neiespejami. Likās, ka neredzma, milzīga, bet spēcīga roka tās grūstu ciet. Pratotes nevarēja...
Varēja redzēt noplaiksnājam zibeni. Noskaneja pērkona grāviens. Noderebēja loga rūts. Tā ieplaisāja...
Ārā vai iekšā...

Šo rakstu rediģēja Liliya: 25.10.2006 20:07

[Eņģeļu gūstekne]

Gabriels pagriezās pret logu kas tikko kā bija aizcirties nopūties viņš tā vietā lai ietu ārā no telpas kur durvis vērās ciet piegaja pie loga un aizvēra ar kloķi to ciet. Tam vajadzētu mitēt caurvēju šaj' telpā. Bet nē te palika vēl vēsāks. Vienīgais glābiņš šaj' brīdī gan bija mētelis kas bija bijis puisim mugurā. Viņš uzvilka mēteli un tikai tad gāja uz durvju pusi kur vēl stāvēja Anna[cik norpotu]

[Džea]

Pa ceļu ārpus pilij lēnām sāka tuvoties zila mašīna kurā iekšā sēdēja Natalija.Veikli novietojusi to kādā no brīvajām vietām meitene paķēra somu un devās uz pils pusi.Neviļus noskurinājsuies viņa pameta acis atpakaļ kur bija migla.Tikusi līdz lielajām durvīm viņa tās viegli paraustīja bet nekas nenotika
Tā ir kad nokavē.
Nata īgni nodomāja.Kā par nelaimi meitenei bija vel jāpabeidz kursa darbs tādejādi arī viņa aizkavējās.Brītiņu pastāvējusi un padrebinājusies aukstumā meitene nolēma izmēģināt laimi pa parādas durvīm.Pēc neilgas meklēšanas apkārt pilij Natalija tās atvēra un viņas skatam pavērās virtuve.Pasmaidījusi viņa veikli tai izgāja cauri un atvērusi nākamās durvis nolēma doties tālāk meklēt vietu kur notiek ballīte

[Flora]

Ērnijs škiet bija neduadz apmaldiijies. Dīvaini, viņš bija gājis tikai nelielu gabaliņu aiz pārējiem, iegajis apskatīt kādu iztabu, un izgajis arā atklājis ka visi pazuduši! Puisim atkal sametās baisi, bet viņš turpinaja pētit māju, ceriba ka drīz atradis pārejos. Godīgi sakot viņam labak patiktu sakt baliiti, nevis vazaaties apkart pa maju, kas šķiet bezmazvai nak no kādas šusmu filmas un paši tās iedzīvotaji nav labāki.
iegājis vel kaadaa citaa istaba pusis redzeja, ka šeit škiet sen neviens nav bijis, jo šur tur redzeja zirnekļtīklus. Pusis noskurinajas - viņš ciest nevareja zirnekļus... diemžel atlika par to vien iedomāties, kad viņam acu priekša tievā pavediena nolaidās tāds riktīgs melns zirneklīts....
Nesavaldījies un iekliedzies Ērnijs izmetās no izstabas...
Ak, Dies...parejie to noteikti dzirdēja... pusis nelaimigi nodomaja, nedaudz nomierienājies, ejot atpakļ pa to pašu gaiteni.

[Sarkanais Krūštu...]

Bibliotēkas durvis pavisam aizvērās. Pagriezās rokturis. Telpa bija slēgta, bet no ārpuses. Ja kāds iedomātos, ka Gabriels šeit atrodas, kas gan bija maz ticams, tad varbūt būtu iespēja tikt arī ārā. Nu, taisnību sakot viņš pats izvēlējās vai mainīt savu brīvību pret ieslodzījumu.


Šo rakstu rediģēja Liliya: 26.10.2006 09:29

[Andromeda]

Fotogrāfijās, kuras Alex pētīja, bija vecā pils. Tās bija melnbaltas un izskatījās ļoti vecas, bet dīvainā kārtā pils nemaz neizskatījās jaunāka. Tā bija tikpat tumša un baisa, kāda tā bija tagad. Tad novērsies no fotogrāfijām, Alex pamanīja tumšo šķidrumu, kur Pīts bija paslīdējis. Kas tad tas! Alexam nevajadzēja milzīgu daudzumu gaismas, lai saprastu, kas tas ir. Asinis! viņš noteica un pieliecās, lai apskatītos tuvāk.
Vai nu kāds te jokodamies izlējis, kāda lopiņa asinis vai ... Alex kādu brīdi klusēja Vai arī es domātu, kāds te ir novākts. Bet ņemot vērā, ka tagad ir Helovīns, nebrīnītos, ka namamāte būtu biški pajokojusies. Varbūt laiks sameklēt pārējos? Vai varbūt ejam pablandīties pa citām telpām? Alex prasīja.

[Sarkanais Krūštu...]

Sveicināta, jaunā dāma!
Kāda balss no kāpņu aukšgala teica Natālijai. Tur stāvēja kāds vīrietis uz kādiem gadiem četerdesmit pieciem, sešiem.
Viņš jauki un silti smaidīja. Iepriekš viņš nebija redzēts.
Esmu Džonatans Bleks. Kāds būtu jūsu vārds, jaunā dāma?
Viņš sava tēviškajā balsī jautaja un nāca lejā pa kāpnēm.
Es seit dzīvoju, bet tu laikam būsi mazliet aizkavejusies vai nomaldījusies...
Viņš turpināja runāt vienā laidā. Viņs bija runīgs un šī drūmā vide viņam nemaz nepiestavēja. Drīzak viņam būtu jādzīvo kādā skaistā, greznā un jaunā maja, bet ne šajā pussabrukušajā pilī.
Neēsi redzejusi vēl kādu culvēku vai kādu mazu meitenīti?
Viņs jautāja un paskatījās apkārt. Tagad jau virs stāvēja iepretīm Natālijai.
Neesmu nevienu citu, kā tevi, redzējis.
Viņš mazliet sērīga balsī piebilda un apsēdās tuvējā dīvānā.

[Džea]

La...Labdien!
Natālija apjukusi noteica veroties vīrietī,visai neierasts šādai videi.
Mani sauc par Natāliju..Un es esmu atnākusi šeit uz Helowīnu svinēšanu.
Neizskatījās ka šis Džonatans būtu kāda ļaunuma iemiesojums,tomēr uzmanīties vajadzēja
Un jā,es aizkavējos bet kad atbraucu lielās ieejas durvis bija ciet un pašlaik nevienu nēsmu satikusi.
Nata atbildēja nu jau raitāk un apjukums pamazām zuda

[josephine]

- Ejam tālāk - Pīts diezgan nevērīgi atbildēja, viņš gribēja izpētīt pēc iespējas vairāk istabu. Šī pils bija dīvaina un tas Pītu ieintriģēja, tā nebija, kā tās vecās, mīļās pilis, ko Pīts bija redzējis, būdams maziņš, kad vēl dzīvoja Anglijā. Šī patiešām bija... baisa.

[Flora]

Ērnijs centaas tikt atpakļ viesistaba un pagaidiit tur parejos...neviena istabaa viņš vairs negaaja un ka viņam pašam likas-devas atpakļ pa to pašu gaiteni pa kuru bija atnacis...diemžel izradiijas ka ta nav - viņš nonaca vel vienaa citaa neredzetaa gaitenii...gar sienaam šeit karaajas dažas senlaiciigas gleznas un gaiteņa malaas atkal bija durvis uz istabaam...
...ak vai ... pusis nokunksteejas...kur pie velna, palikuši visi parejie...?!
pa šo gaitne viņš negaja...pagriezies atpakļ Ērnijs devaas pa iepriekšejo gaiteni ceriiba ka tur tomeer bus taas sasodiitas kaapnes...

[Bizii van Dope]

Lidija bija apmaldījusies. Viņa nezināja ne kur iet, ne ko vairs darīt. Viņa zināja tikai to, ka ir dziļi pils labirintos un, ka ārā tik vienkārši no tiem netiks.
Sieviete gāja caur kāda gaiteni, taču atvērt un paskatīties pa kādām durvīm Lidijai kaut kā nebija vēlēšanās.
viņa gāja cerēdama, ka kādu sastaps.