Pils noslēpums, sākam spelēt! ^^ Opcijas

[Sarkanais Krūštu...]

31. oktobra vakars. Pusseši. Transilvānija.
Pili ieskauj bieza, necaurredzama migla. Pie debesīm ir savilkušies biezi lietus mākoņi.
Drīz līs.
Pilī bija silti un mājīgi, ja neiskaita to, ka visur bija smagnējas un tumšas ozolkoka mēbeles. Visesistabas kamīnā dega uguns. Dīvānā sēdēja meitene, kas izskatījās gluži kā vampīrs. Viņa kaut ko gaidīja.
Viesistaba un pārējās istabas bija izpušķotas un tumšas, kā jau parasti.

Postojiet paši ko darat un vai runājat ar meiteni or what... Vēlāk gan jau būs interesantāk nekā sākumā. Belive me. Tad jau notikumi risināsies paši uz priekšu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)


Šo rakstu rediģēja Siri: 22.10.2006 20:05

[Flora]

aha...dotajaa bridii man ar te škiet taa ka pastulbi...eem vispar es te jau visu apsaktiiju....viesistaba bija omuliigaka...varbut vajadzetu iet atpakaļ un pagaidiit pareejos...?
pusis ceriigi ieminejaas...viņš vienkarši cereja, ka Lidija varbut atceras atpakaļceļu....

[Bizii van Dope]

Hm..Jā, ideja nav slikta.Lidija novilka.Taču es nezinu atpakaļ ceļu. Es esmu nomaldījusies,sieviete nopūtās un mazliet cerīgi lūkojās Ērnijā.Tu taču zini atpakaļ ceļu, vai ne? Jeb tu esi tādās pašās problēmās kā es?

[Atēna]

sieviete velarvien gaja pa gaiteni pakerusi aiz elkona savu viesnu. atena kautko loti aizrautigi caloja par sis majas vesturi un vel par visu ko... tad vina ieveda viesnu kada visai erta istaba ar mikstiem divaniniem un iekurtu kaminu.. si telpa pat butu loti jauka ja taja butu ari kada gaisa krasa un gar sienam nebutu sausminosas gleznas.. jus varetu palikt te.. palasiet kdu gramatu, paskatieties geznas ja loti velies vari pati papetit talak maju.... es aiziesu sameklet parejos... japaruna ar ar viniem.. iekartojaties erti! vina teica sievietei... tad vina izgaja.. durvis vina aizvera.. nograbeja metals un durvis noklakskeja... bleka gaja pa gaiteni. uz lidijas pusi

[Bizii van Dope]

Lidija jau atkal sev aiz muguras izdzirdēja soļus un pagriezās, uzgriežot muguru Ērnijam ar vislielāko prieku.
Taču prieks noplaka, ieraugot mājas saimnieci. Taču pašalaik Lidijas interesēs bija, lai viņa izved sievieti un njā...arī Ērniju no šī eju labirinta.
Ai, sveicināti!Lidija jau par gabalu sievietei uzsauca.Jūs nākat tieši kā laikā! Mēs esam nomaldījušies! Jūs taču mūs izvedīsiet no šī eju labirinta atpakaļ uz viesistabu?

[Džea]

Natālija īsti neieklausījās par ko sieviete pļāpāja,bet jaunajai meitenei aizvien vairāk uzmetas šermuļi pār kauliem.Nu jau viņa nožēloja ka nepiekrita Bleka kungam.Pa to laiku Atēna viņu jau bija ievedusi kādā istaba kas likās ļoti jauka.Tomēr tad meitenes skatiens pievērsās gleiznām pie sienas.
Papētīt gleznas?
Ar mazliet aizdomīgu skatienu Nata palūkojās uz pils saimieci,tomēr viņa jau bija aizgājusi.Izdzirdējusi durvju grabēšanu viņai likās ka ir ieslēgta,tapēc devās uz durvju pusi to pārbaudīt

[Sarkanais Krūštu...]

Atēna tika aizvedusi Natāliju uz kādu citu vietu. Neomulīgu istabu, gar kuras sienām karājās atbaidošas un pretīgas gleznas. Taisnība, durvis, pēc namamātes iziešanas nograbēja, jā, viņa tika ieslēgta. Un pat ja labi gribētu, tad netiktu ārā.
Kā jau katrā stāstā, tad bija labais un ļaunais. Un ļaunais bija pametis gūstekni vienu- tas savukārt nozīmēja, ka nu loma bija jāspēlē labajam. Proti- Džonatanam.
Durvis atkal nograbēja, šoreiz jau manāmi klusāk. Mazliet čīksot tās atvērās. Pa tām ienāca mājas saimnieces vīrs.
Cik "omulīga" vieta, kur pavadīt pēdējās atlikušā mūža stundas, varbūt pat minūtes.
Viņš ironiski noteica un aizvēris durvis, nostājās pie sienas. Precīzāk ar vienu sānu pret to atspiedās. Istaba kā jau istaba, tā bija ta pati no kuras pirmīt tika skanējusi tā mūzika. Šī bija tā vieta, kur Enija vēlājās nonākt, bet nez kādēļ bija apmaldījusies. Un šis Džonatans- pie tā Enija tik izmisīgi rāvās, pie tā vīra varēja justies droši, pie tēva.

[Pūķēns Sāra]

Enijai atverot istabas durvis, Terija ar acīm redzamu interesi sekoja Enijai līdzi istabā. Kamēr Terija vēroja istabu Enija bija atvērusi kādu eju un pati jau gāja viņā iekšā. Iet vai neiet? Viņa piegāja pie ejas ieejas. Viena es te negribu palikt u arī tas nebūtu ieteicams. Viņa paspēra soli ejā, Jā un arī Eniju negribās atstāt tur vienu, kaut gan varu saderēt ne jau viņa te apmaldītos, bet es. Viņa, vairs ilgāk nedomādama, sāka kāpt lejā pa kāpnītēm. Pagaidi, Enij. Viņa uzsauva meitenei un nonākusi viņai blakus, nopētīja smilšaino pamatu. Tu tak nedomāji, ka laidīšu tevi vienu? Viņa nopietni uzlūkoja meiteni.

[Džea]

Pār Natālijas seju pārlaidās baiļu atspulgs atskāršot ka ir ieslēgta ar šīm gleznām,tad durvis atkal nograbēja un pa tām ienāca pils saimnieces vīrs lai gan Natālija bija gaidījusi Atēnu.Meitene jau bija gatava atviegloti nopūsties,tomēr tad atskanēja Džonatana vārdi kas lika meitenei sastingt
pēdējās atlikušā mūža stundas
Pār galvu atbalsojās šī frāze atkal un atkal
vai jūs lūdzu nepaskaidrotu kas te notiek?
Viņa jautāja mazliet atguvusies no sastinguma un nu pilnībā pievērsusies vīrietim

[Atēna]

atena pasmaidija.. ja uz vinu uzmanigi butu skatijusies tad smaida varetu rdzet launuma atspulgu uz viesistabu gan ne.. uz kadu citu istabu.. uz turieni es gribeju aizvbest visus.. tacu jus esat izskirusies... skiet ka bus jamekle parejie..tad nu sekojiet man! vina sava ''miligas namamates'' balsi teica pamadama ar roku... vina velreiz atskatoties lenam gaja uz otru pusi neka bija atnakusi

[Sarkanais Krūštu...]

Enija aizsedza seju ar rokām un pagriezās pret ejas galu, kas aizvijās līkumos. Noņēmusi rokas no sejas, meitene paraustīja plecus. Varbūt domāju. Viņa nočukstēja un paķēra kādu lāpu. Eja bija pietiekoši šaura un neliela, bet pilnīgi pietika vietas diviem cilvēkiem, ja ti vēlejās iet blakus, tikai pa laiciņam varētu uzskriet kādai lāpai.
Viņa raitā solī devās pa to uz priekšu, aju atkal vilkdama Teriju sev līdzi aiz rokas.

***

Džonatans pasmaidīja, jo kādam beidzot bija ienācis prātā šis ģeniālais jautājums- kas šeit notiek? Šeit- tikai Atēna mēģina jūs un pārējos "izklaidēt". Vēl šim vārdam "izklaidēt" ir sinonīms- nogalināt. Balsī bija jaušams milzīgs un neaptverams optimisms, šādai situācijai.
Galu galā- ko, jaunā dāma, jūs cerējāt atbraucot uz šādu vietu?
Visi savāksies šajā istabā... Jā, tāda bija arī mana iecere. Lai Atēna to īsteno, pēc tam būs mirklis atelpai. Un tad, beidzot, būs beigas.
Džonatana galvā jaucās dažadas domas, viņš beidzot piesēda kāda krēslā.

[Bizii van Dope]

Lidija mazliet pasmaidīja nama mātei. Taču visai atturīgi, jo pat viņas laipnie vārdi Lidijā neviesa simpātijas. Un Lidija pat nezināja kā tad īsti viņu sauc. Taču no otras puses sievietei bija pilnīgi vienalga kā sauc šī nama īpašnieci. Viņai tik tiešām bija pilnīgi un galīgi vienalga.
[B]Labi. Mēs jums uzticīgi sekosim.[B]Lidija sacīja un pameta īsu skatienu uz Ērnija pusi.

Šo rakstu rediģēja sirds1: 20.11.2006 18:32

[Pūķēns Sāra]

Terija paklausīgi sekoja Enijai, viņa šai knīpai uzticējās. Interesanti uz kurieni šī eja ved? Meitene aizdomājusies gandrīz ieskrēja lāpā, Uzmanīgāk meitēn, uzmanīgāk. Viņa sevi pabrīdināja, bet tad turpināja vērot eju. Anna jau sen bija kaut kur nozudusi ar visu savu blociņu un rakstāmo, pārējie bija palikuši lejā, bet varbūt arī vairs nē. Meitene lēnām turpināja iet, viņas deju kurpes izdeva dīvainu šņirkstoņu uz smiltīm, tas viss atgādināja par mājām. Mums vēl tālu? Bija vienīgais, ko Terija saņēmās pajautāt, domas par mājām uzmācās ar vien vairāk un vairāk, un viņa vēlējās ātrāk tikt ārā no šeienes vai arī viņa par sevi neatbildētu.

[Džea]

Nu,to ko jaunieši parasti dara atbraucot uz tāda veida pasākumiem-Izklaides un labi pavadīt laiku.
Natālija atbildēja līkojoties uz Džonatana kungu sāka kļūt aizvien baisāk un meitene jau sāka šaubīties par pārējo sastapšanu.
Vai jums šajā pilī ir arī kāda patiešām šermuļneudzenoša istaba?
Nata piesardzīgi vaicāja bailīgi uzmetot acis lielajām gleznām

[Andromeda]

Nu tad dosimies palūkot, kas šim spokam par bēdām! Alex smiedamies teica un atvēra durvis.
No istambas triecās tāds vēja pūtiens, ka notrieca Alexam jakas kapuci no galvas. Istabai nebija kārtīga loga, visur bija zirnekļa tīkli, putekļi un skrandas. Kopumā izskatījās, ka telpā nekā nav, tāpēc Alex ierosināja apskatīt kādu citu telpu. Šķiet, ka šis spoks aiz bēdām visu būs saplosījis. Ejam apskatīt ko citu.

[josephine]

Pīts iemeta aci telpā, kuras durvis Alex tikko bija atvēris un šķietami vīlies nomurmināja - Toč` nekā interesanta... nu tad ejam ar` tālāk. Nosauc uz randomu divus skaitļus!- Pīts lūdza Alexam.

[Andromeda]

Pilnīgi vienalga kādus? Em...Trīs un septiņi, mani mīļākie skaitļi. Alex iesmējās un viņa smiekli atbalsojās dziļi gaitenī. Uhuu! Tālu gan skan. Interesanti cik tas gaitenis garš? Vajadzēja izmērīt pēdās.

[josephine]

- Traks esi! - Pīts smējās par Alexa domu izmērīt gaiteni pēdās - Tā tev paies viss vakars un visa jautrība paslīdēs gar degunu! Tā... tu teici trīs un sptiņi? ahā... trīs reiz septiņi. Tātad divdesmit viens! Un pa labi vai pa kreisi?- Pīts noskaitīja divdesmit vienu soli un pagriezās pret Alexu, lai noklausītos viņa atbildi par to, kuras puses durvis vērt vaļā.

Šo rakstu rediģēja Josephine...: 03.05.2007 20:03

[Andromeda]

Jā, tev taisnība, tas nu galīgi nebūtu jautri un tā mēs skaitītu līdz bezgalībai...beigu galā pa šo gaiteni klīstu divi sirmi večuki ar salīkušu muguru. Alex iesmējās vēl skaļāk un piebilda Pa labi

[josephine]

Pīts pagriezās uz durvīm, kas atradās pa labi, paspēra soli tām tuvāk un atvēra tās. Tur bija plaša telpa ar kāpnēm augšum... vēl neiegājis iekšā Pīts pagriezās pret Alexu - Skat, tur laikam var tikt uz trešo stāvu! -

[Andromeda]

OOC: UZSKATĪŠU KA IEPRIEKŠĒJĀ DARBĪBA KO RAKSTA smaidīgā_ine NAV NOTIKUSI, iesaku lasiit lomuspeelju noteikumus dārgā!

Jā, šķiet tev taisnība Pīt! Ejam palūrēt, kas tur trešajā stāvā ir? Alex ierosināja
Šķiet, ka otrajā stāvā nav nekā īpaša.