Rēgu tramvajs, [LS][PZP][C] Opcijas

[Malduguns]

Rēgu tramvajs

No gaisa nāca tāds pretīgs mitrums, kuru par lietu gluži nevarēja nosaukt. Tas bija rasinātājs, kurš slapju padarīja jebko, kas uzturējās ārā ilgāk par piecām minūtēm. Nepatīkamajai smīlāšanai pievienojās arī auksts vējš, kurš pūta cauri visām drēbēm un ar savām aukstajām rokām aizskāra vēlo ceļotāju, likdams upurim nodrebināties saltumā.
Neraugoties uz draņķīgo laiku, kalendārs spītīgi rādīja vasaras sākumu. Nupat jau 20 minūtes ritēja 4. jūnijs.
Tramvajs katrā pieturā ieradās ar slimīgu precizitāti un atvēra tikai pirmā vagona pirmās durvis. Pēc visiem noteikumiem, braucējam vajadzēja arī iekāpt pa šīm durvīm un uzrādīt braukšanas apliecību vai nopirkt biļeti.
Vadītājs bija vīrietis ap piecdesmit gadiem. Nopietns un precīzs. Tumšie mati jau bija sākuši sirmot un aristokrātiskajos vaibstos varēja manīt īgnumu. Vīrietis bija palielas miesasbūves, diezgan masīvs, bet ne gaļīgs. Varēja redzēt, ka labāk pretī viņam nerunāt, jo tumšās, drūmās acis brīdinoši raudzījās vēlajos braucējos.
Tramvajs ripoja mierīgi un ātri. Ārā pa logu neko nevarēja redzēt, jo gaisma tramvajā bija pārāk spilgta. Tomēr tā ik pa laikam noraustījās un ļāva paraudzīties arī ārā.
Bija ieslēgta apkure, jo nemīlīgais laiks bija pārāk nemīlīgs, lai atstātu tramvaju aukstu. Tomēr siltums gan žāvēja, gan palīdzēja braucējiem kļūt miegainākiem.
Un tikmēr tramvajs traucās tālāk uz kādu no priekšpilsētām.


Tramvajā no galapunkta brauc:
Lea Iesmotāja - Demjens Ferguss
Massacre – Aleksandrs Priede
Ungārijas ragaste – Airita Štāla
Tējas lapa – Dens Birks
Mattiass – Simons Mētra

Pārējie kāpj pa vienam vai pa diviem pieturās. Patiesībā, nav svarīgi, kādās. Vien gribu atgādināt, ka darbības vieta nav skaidri norādīta un tas nozīmē, ka Rīgas tramvaja pieturu nosaukumus, lūdzu neizmantot.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 10.04.2008 17:25

[Massacre]

Galapunktā stāvēja kāds tumšs un interesantas formas siluets.
Aleksandrs speciāli tika nostājies gaismās tā, lai nebūtu redzama viņa seja un iespējamie dīvainie vakara līdzbraucēji nesāktu piesieties ar jautājumiem. Interesanto silueta izliekumu uz muguras veidoja uz pleca uzliktais saksafona futlāris, un seju vīrietis bija pavērsis uz augšu ļaujoties sīņāšanai.
Jā, šāds laiks nebija patīkams un savu mēteļa apkaklīti viņš bija uzlicis uz augšu un galvu ierāvis plecos, bet Aleksandrs nolēma, ka priecāsies vismaz par kaut ko šovakar, jo ļauties nogurumam un dabiskai vēlmei atpūtināt savu muguru, rādot neapmierinātu sejas izteiksmi, nebūtu gudri, jo parasti šādā stāvoklī vīrietis varēja pēkšņi sākt snauduļot turpat uz vietas, kājās stāvot.
Tramvajs, kā vienmēr, pienāca absolūti precīzi un Aleksandrs pamājot vadītājam un uzrādot kartiņu nosēdās pie loga, vienkrēslu rindā, novietoja saksafonu starp ceļiem uz grīdas un atspieda galvu pret loga rūti, lai lūkotos ārā zibošajās pilsētas nedaudzajās gaismās un izbaudītu tramvaja nomierinošo ritmu. Ātrāk mājās.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 10.04.2008 17:22

[Džea]

Paklau es pati izlemšu kad doties prom un kad nē
Vina nikni uzsauca puisim kurš stāvēja dzīvokļa durvīs un vel centās Aleksu aizturēt.Veikli izsprukusi cauri spraugai starp Džimu un durvīm meitene izgāja ārā pat neatvadoties.Puisis jau vairrākārt bija centies atrunāt Aleksu no promiešanas. VBeigu beigās viņa nolēma aiziet pavisam.Jau no paša sākuma Aleksa nojauta ka no tās ballītes nebus nekāda labuma,taču Džims viņu bija pierunājis un meitene nespēja atteikt.Tikai jau pec pāris stundām viņa saprata ka tā tomēr bija kļūda.
izgajusi ārā no daudzdzīvokļu mājas Aleksa devās uz tramvaja pieturu.Parasti vina gan vairāk izmantoja došanos ar kājām,taču laiks nebija no jaukajiem.Turklāt ne jau tumsa meiteni biedēja.Pie tās viņa bija pieradusi.Drīzāk sliktais laiks pamudināja Aleksu šoreiz braukt ar tramvaju
Nonākusi pieturā viņa secināja ka braucamais ar kuru meitene parasti brauc līdz mājām sen jau ir aizgājis,taču pienāca nākamais un negribēdama ilgi stāvēt aukstumā, pat nepaskatīdamās uz kurieni tas iet Aleksa iekāpa tramvajā

[Lea Iesmotāja.]

Demjens sēdēja un vērās savā atspulgā. Pareizāk sakot viņš centās saskatīt lāsītes aiz loga, kas radās no lietus, ja to vispār varēja nosaukt par lietu, pieskaršānās stiklam. pāris minūtes puisis to aktīvi bija centies darīt, bet pats nezinot bija metis mieru un akli blenza savā atspulgā. Nogurums bija milzīgs. Demjens īsti pat nrazpinājās no kā, bet acis vai lipa ciet. varbūt pie vainas bija diena - svaru zāle, lekcijas un pagaidu darbs kādā bohemijas pārvaldītā sievietes dzīvoklī, ko regulāri pildīja smacīgs vīraka piekūpinās gaiss. remonts saucoties.. nodomājis viņš nožāvājās un pieklājīgi aizlika mutei priekšā roku. Ar mazliet miglainu skatu puisi novērsās no piķa melnā loga un uzmeta skatu apkārt esošajiem. pāris cilvēki. Negribējās do`mat un apskatīt tuvāk. viņš atkal akli pievēršās logam un vēroja spuldžu neoniskās gaismas.

[Semijs]

Kad tramvajs bija apstājies, iekšā iekāpa Deriks ar apdauzītu melnu beisbolu nūja no kuras, pateicoties gaismai atspīdēja asinis. Pašam puisim bija uzplēsta uzacs un lūpa. Neko draudzīgs viņš neizskatījās un samaksājis par biļeti, kuru arī saņēma, Deriks neiekompostrējot to apsēdās kādā no brīvajiem krēsliem.
Atradis savu melno iPod viņš sāka klausīties veselu izlasi ar ''Rammstein'' nedaudz kratot galvu līdzi ritmam. Atbalstījis kāju pret priekšējo soliņu, viņš sāka arī plaukstu vāji sist pret celi. Acis skatījās laukā pa logu, kur neko īsti nevarēja redzēt.
-Nu, ko. Reperīši vairs neblatos tik daudz..-
Puisis pie sevīm noprātoja.

[Tējas lapa]

Dens pārgaja pāri ielai un gāja uz tramvaja galapunktu. Rokās viņš burzīja salveti uz kuras bija ātri uzrakstīts kārtējās meitenes telefona numurs. Eh šīs meitenes. Uzvilcis kārtīgāk cepuri uz galvas Dens apstājās galapunktā. Nepagāja ne piecas minūtes kad tramvajs jau bija klāt. Izmetis saburzīto salveti miskastē viņš iekāpa tamvajā, samaksāja par biļeti un apsēdās pašā pirmajā sēdvietā. Tagad man vajadzīga tikai duša un gulta.

[Mattiass]

Pēc kartiņas uzrādīšanas procedūras Simons bija iekārtojies uz viena no aizmugures dubultsēdekļiem labajā pusē (bet ne pie pašām durvīm), nolicis ģitāru sev blakus un ērti atlaidies. Viņam miegs vēl nenāca. Tomēr darīt tāpat nebija ko, un, palūkojies apkārt, jaunietis nodevās savām domām.

[washulis]

nu labi. tad tiksimies rīt. emanuela atvadījās no dažām paziņām.

pagadi. veiksmi tajā rītdienas noklausīsānās. viņai pieskēra klāt kāda cita meitene un iedeva buču uz vaiga.

nu labi. piezvanīšu tev velāk un pateikšu kā gāja. emanuela rosa noteica, paņēma savu mugursomu un somu čellam, uzkaronot to uz pleca, viņa iznāca no siltajām telpām tieši aukstajā gaisā.

un tā saucās vasara. fu... viņa nodrebinājās un ar skatu iedurtu asfaltā devās uz tramvaja pieturu. paskatoties sarakstu, kas atradās pie pieturas zīmes, vuiņa nopētīja ciparus un tad palūkojās savā rokas pulkstenī. divas minūtes. jācer, ka nekavēsies. pārāk riebīgs laiks. viņa vēl nosprieda un palūkojās pa kreizi gaidot tramvaju. tur tas arī precīzajā laikā bija. daudz nedaidot, mūzikas studente nogaidīja, kad tas apstājās un atver durvis. tad bez liekām ceremonijām iekāpa tajā...

Šo rakstu rediģēja washulis: 10.04.2008 18:07

[Īvs]

Kārtējo dienu darbs ritēja līdz vēlai naktij. Vesta stāvēja tramvaja pieturā, ar papēdi bungodama pa asfaltu. Darbā bija lielas problēmas, milzīgas; visai daudz solījās viņai to zaudēt. Sievietes galvā bija tukšums, tāds, kā rudens vidus stiprais vējš, kas aizklāj visas problēmas ar neredzamu tinti. Vesta iztēlojās, kā pa sliedēm graboši atšļūc šurp vēlā vakara tramvajs, kā viņa tajā iekāpj un tuvojas mājām. Miegs nenāca. To varēja nosaukt par pēcdarba eiforiju. Tā parasti notiek, bet ne bieži.
Pienāca tramvajs. Izvilkusi no mēteļa kabatas pēdējās monētas, sieviete, papēžiem skanot, gāja ieņemt vietu pie loga, divvietu krēslos, kreisajā pusē. Logi bija aizsvīduši no siltuma, kas plūda tramvajā. Un viņa lūkojās tukšumā.

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 10.04.2008 18:01

[Nīcele]

Teita aizvēra grāmatu un vēroja kā pret loga rūtīm sitas lietus lāses.
Viņa ātri uzvilka mēteli, paņēma grāmatu kaudzīti, kas stāvēja uz galda un izgāja ārā.
Ieraudzījusi tramvaju viņa nopriecājās, ka nebūs ilgi jāstāv lietū un metās skriet, lai viens no retajiem šī vakara tramvajiem neaizietu gar degunu.
Viņa salijusi, steidzīgi iekāpa tramvajā un samaksājusi, gaidot biļeti noskatīja sev sēdvietu. Saņēmusi biļeti viņa devās un apsēdās aiz vīrieša ar saksafona futlāri.
Viņa ērti iekārtojās un lasīja savu iemīļoto dzejoļu krājumu.

[washulis]

uzsoļojusi pa tramvaja pakāpieniem, emanuela iegāja tramvajā un palūkojās uz tiem dažiem cilvēkiem, kas tik vēlā stundā brauca. tā, kartiņa man ir... labi. viņa pie sevis nodomāja, uzliekot roku uz kabatas, zem kuras slēpās viņas kartiņa. nosēdusies pie loga, pa kuru sāka vērties ārā, viņa vēl uzmeta skatu savam apģērbam. galīgi slapjas džinsas, nedaudz netīras kedas, jaka, labi, ka kapuce bija. apakšā vienkārša jaka un zem tās krekliņš. ērti un vienkārši...

palūkojoties atpakaļ uz logu, viņa kaut kur sadzirdēja "rammstein". ak, kāpēc es nepaņēmu neko, ko klausīties. tas pats rammsteins būtu derējis.

Šo rakstu rediģēja washulis: 10.04.2008 18:11

[Zōzā zač zač]

Puisis kādā pieturā gaidīdams lūkojās uz cigarešu paciņu, kuru bija izņēmis un aplūkojis. Tā bija atvērta un vienu cigareti viņš slidināja iekšā paciņā, tad no tās ārā.
Skatiens bija dziļdomīgs.
Es vēl joprojām nesaprotu, kāda velna pēc to sāku darīt.
Nodomādams puisis, jeb precīzāk vīrietis ieslidināja cigareti atpakaļ paciņā un to aizvērdams ielika paciņu somā, kas viņam bija no jogas treniņa, ja tā var izteikties.
Tālumā varēja redzēt, kā brauc tramvajs.
Puisis bija atradis kādu īsāko ceļu, kā nokļūt līdz pieturai. Viņš nepievēra uzmanību, ne to, kādā pieturā bija, nedz arī to, ka tramvajs bija atnācis, tikai pēdējā brīdī puisis iespraucās pa tramvaja durvīm iekšā vagonā.
Viņš nopētīja katru, kas te atradās un uzreiz apsēdās, kādā brīvā vietā. Somu viņš nolika sev pie kājām. Zem krēsla.

[Malduguns]

Tramvajs, iespējams, pat pārāk strauji paņēma pagriezienu un visiem pasažieriem nācās pieturēties, la nenoslīdētu no krēsliem.
Uz mirkli noraustījās elektrība un sāka līt stiprāk. Lietus lāses sitās logos un kāda ūdens tērcīte appilināja Aleksandra jaku un dažas lāses uzšļakstījās arī uz Teitas dzejoļu grāmatas.

[Tējas lapa]

Dens domīgi skatījās uz lietus lāsēm, kas lija uz tramvaja loga un gandrīz nokrita no krēsla, kad vadītājs pārāk strauji paņēma pagriezienu. Labi, ka Denam ir laba reakcija un viņs varēja ātri pieķerties pie krēsla malas. Uz kurieni tad viņs steidzas. Apsēdies normāli viņš atkal pievērsās loga pētīšanai un gaidīja kad pienāks vajadzīgā pietura.

[Semijs]

Deriks uzmeta izaicinošu acu skatienu Zozā tēlam un gribēja teikt viņam ''Ko lupī?'', bet tramvajs veica strauju pagriezienu un puisim nācās pieturēties pie krēsla, lai nenogāztos.
-Vo bļ..-
Viņš nolamājās un nedaudz pamirkšķināja acis, kad elektrība sāka raustīties.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 13.04.2008 15:00

[Massacre]

Šajā braucienā Aleksandrs tikai vienu reizi izslējās krēslā, lai lautos izbrīnam par to, ka šovakar ir tik daudz nakts braucēju. Nodomājis, ka šodien ir kāda īpaša aktivitāte vai kāds labvēlīgs enerģētiskais apstāklis, viņš atkal atspieda galvu pret loga rūti, lai lūkotos nebaidzamajā debesu veldzes akcijā, kura nu jau bija kļuvusi par īstu lietu. Domas lidoja gaisā un pēkšņais pagrieziens vīrieti izsita no miera un uz mirkli aizgaiņāja nogurumu Sliedes labo, vai? Neatceros šādu pagriezienu. bet viņa domas ātri vien pārtrauca lietusūdens uzpilēšana jakai, ko viņš ātri laboja, ūdeni notrausdams no tās un nopētīdams, no kurienes sūcās ūdens. Ja tā turpināsies, nāksies pārsēsties.

[Nīcele]

Ak, tīrā sodība, Teita nedaudz sapīka par īso pārsteiguma momentu un nolikusi grāmatu malā nolēma pavērot pārējos tramvajā esošos.
Jā, var redzēt, ka ne visiem iet pie sirds šāda vasara, Teita domīgi pārlaida skatienu pār tramvaja vagonu un pievērsās skatam, kas bija redzams pa logu.
Tramvajs bija izbraucis no galvenās ielas gaismām un brauca pa pustumšu ceļu, kurš veda uz..
hmm, dīvaini, Teita nodomāja, priekšā nekas nav redzams. Tik vien kā dažas ceļa zīmes, kas norāda par pieturu. Ak, laikam vainīgs lietus
Gar logu nozibēja zils BMW un Teita iekšēji atslāba, jo saprata, ka viņas dīvainajām šaubām par šī tramvaja maršutu nav pamata. Viss ir kā parasti.

Šo rakstu rediģēja Nīcele: 10.04.2008 18:27

[washulis]

oi... velns! emanuela pieķērās pie priekšā esošā krēsla rokturīša, lai nenogāstos. ja viņa būtu to izdarījusi, tad droši vien viņas čella futrālis nokristu zemē un viņa nemaz negribētu zināt, kas ar to varētu notikt. trakie vadītāji. un vēl jābrīnās, kāpēc tik daudz avāriju. varbūt tā bija sagadīšanās, bet pēdējai laikā viņai sanāca iekāpt tramvajā un tas uzbrauc ka'dai mašīnai, vao kam citam. labi, ka tas parasti nav bijis nekas nopietns, bet nu tik un tā...

miegs nedaudz lipināja acis ciet. kā nekā viņa bija nomodā jau kopš agra rīta, tad mācības, tad vēl pēc tam un tad vēl šitais tusiņš. eh... esmu aizņemts cilvēks. viņa nedaudz ar ironiju nodomāja un turpināja vērties ārā pa logu, pret kuru nu jau stiprāk sitās lietus lāses. gluži kā dziesmu svētkos, atklāšanas dienā. tad vienmēr līst. un pēc tam suta...

Šo rakstu rediģēja washulis: 10.04.2008 18:39

[Ungaarijas ragas...]

Tramvajs, tur jau tas nāca, meitene uzsāka strauju sprintu un pēdējā mirklī ielēca pa atvērtajām durvīm. Uzrādījusi vadītājam savu mēnešbiļeti kopā ar apliecību un viņa apsēdās un sāka drūmi raudzīties pa logu, vēl joprojām uz vaigiem juzdama nu jau nožuvušo asaru pēdas. Tramvajā bija silts un meitene pamazām aizmirsa par aukstumu ārā.
Vienā brīdī tramvajs nolīgojās un Airita, pēdējā brīdī pieķerusies pie priekšējā sēdekļa, klusu pie sevis nolamājās, un mēģināja saskatīt vietu, kurai viņi bija pabraukuši garām. Bet nakts tramvaji jau parasti brauca ātri, tā, ka reizēm likās, ka tie piedalās sacīkstēs par to, kurš ātrāk izbrauks konkrēto maršrutu.

[Semijs]

Deriks tik turpināja skatīties laukā pa logu un domāja par to, ko vēlāk iesākt, kad satiksisies ar saviem draugiem. No ''Rammstein'' jau iPodā pārgāja uz ''Devildriver''(death metal), kas citiem varbūt izklausījās pēc dēļu zāģēšanas, bet puisim tā bija māksla.
Galva turpināja lēnām kratīties un kāja sitās pret tramvaja grīdu. Šad tad, puisis uzmeta aci apkārt uz pārējiem, bet neko citu.