Helovīna šausmas. Opcijas

[Snorkes Jaunkund...]

Bija 31. oktobris, puspieci. Vecais muižas pārvaldnieks Kristaps, sēdēja pie Draudmuižas metāla vārtiem, un gaidīja kad ierodas muižas izīrētāji. Viņš skatījās debesīs un bija domās iegrimis. Palika arvien tumšāks un tumšāks. Kristapam rokās bija atslēgu saišķis. Viņš paskatījās uz muižu un nodrebēja. Kas tik tur nav noticis. Trakie jaunieši, trakie jaunieši. viņš novērsās.

Pamazām salasieties un ejiet pie Kristapa dabūt muižas atslēgu un dzirdēt ko viņš jums stāsta pa r muižu.

[Snorkes Jaunkund...]

Edgars pārsteigts skatījās uz Nātanu. Bet tur bija pat četras dažādas garšas. Bumbieru, medus, citronu un rīsu. Es taču redzēju. Var jau būt ka tas tiešām nav no Japānas, bet sakē tas noteikti ir, tā ka ja godīgi, man ir pilnīgi vienalga no kurienes tas ir. puisis iesmējās. viņš tad pievēršas Danielam un Arajm! ei, čav! beidzot atbraucāt, ja?


OOC: starp citu, Rov, es tiešām redzēju Rīgas maximā nosauktos sakē un mēs bumbieru pat nopirkām. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif)

Šo rakstu rediģēja Snorkes Jaunkundze: 20.10.2006 15:07

[Pūķēns Sāra]

Izdirdot Annas vārus, Terija veikli noslēpa papīra lapu un piegāja pie Edgara un Nātana.
Pilnīgi vienalga vai tas ir rīsu vai bumbieru sakē, tāpat tas nav no Japānas Viņa pieliecās un paņēma vienu sakē pudeli. Tev tak nebūs iebildumi? Viņa mīļi uzprasīja Edgaram, bet negaidot atbildi aizgāja atpakaļ pie Annas.
Ko mēs te uzkavēsimies? Vai tagad nebūs mūsu kārta atvērt kādas durvis? Varbūt mūsu roka būs veiksmīgāka par Stefana. Viņa paņēma Annu aiz rokas un sāka vilkt pa kādu gaiteni uz priekšu. Paceļam piemiedzot ar aci Nātanam, Ja man kādreiz paveiktos... izskrēja doma caur viņas prātu, bet tik pat ātri arī pazuda. Terija atlaida Annu un pieksrēja pie kādām skaistām divviru durvīm. Kā tev liekas, šīs būs labas? Viņas acīs varēja redzēt aizrautības dzirkstis un tas viennozīmīgi nozīmēja, ka par spīti visam viņa tāpat atvērs šīs durvis.

[Hikari]

Nu es jau nesaku, kā tādu garšu nav, vienkārši oriģinālo sakē, cik esmu pats dzirdējis un varbūt nepareizi, taisa tikai no rīsiem. Un esmu dzēris tikai tādu, iedod tad pagaršot to bumbieru, jo vīnu man nemaz nagribas puisis atzina un paņēma sakē pudeli. Viņš to atvēra un pagaršoja. Hmm, tīri interesanti. Un, taisba, mums vajadzētu iet tālāk istabu izpētē!

ooc: tiešām? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif) Es nekad neesmu dzirdējusi par šādu garšu sakē, tas arī viss.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 20.10.2006 15:19

[rudo lapu vilcēn...]

Ikviena telpa laba, ja pietiekami liela! Arejs jautri ateic, nemaz nepievērsdams uzmanību faktam, ka juatāts netika viņam.
Ar pilnu sparu puisis metās durvīs, bet, parāvis rokuturi un pagrūstījis tās uz vienu un otru, secināja, ka aizslēgtas.
Nu ta joki! Kādam ir atslēgas? viņš vērsā pie pārējiem.

[Eņģeļu gūstekne]

Nu te gaitenī ir salasījusies puse no mūsu bariņa, tur tai istabā ir vēl daži feisi un tur aizskrēja Anna ar Teriju un visubeidzot Arejs netiek istabā Gabija nobeidza sawu sakāmo un uzsmaidīja Danielam. Ka es tev saku tava pēcpuse ir neatvairāma. Gabriela to teica daļēji jokojot, daļēji runājot nopietni. Ev ejam arī mēs pameklēt kādu tussam piemērotāku istabu? Meitene vaicāja ieliecot galvu uz vienu pusi tādejādi zaķa austiņām izskatoties simtkārt piemīlīgāk.

Šo rakstu rediģēja Eņģeļu gūstekne*: 20.10.2006 16:42

[kmn]

Ak, cik jauki, ka tu, Arej iedomājies paķert līdzi kaut ko skaļāku par magnetolu, Džo mīļi smaidot uzrunāja puisi, piedāvājot tam Edgara atnesto sakē. Garšo lieliski. Viņa teica un iedeva pudeli koķeti pasmaidot.
Tad viņa turpināja Atslēgām jābūt pie Stefana, Stefāān! viņa uzsauca, atbalsij atskanot no visām mājas sienām.

Šo rakstu rediģēja kmn: 20.10.2006 17:50

[Melnais Akvareļu...]

Stefans strāvēja maliņā un bija aizdomājies. Viņs atjēdzās tikai tad, kad kads sauca viņa vārdu
Ko? Ā... jā... atslēgas... viņs apjucis buldurēja Tūlīt
Viņs sāka iztaustīt savu tērpu, līdz beidzot atrada arī atslēgas
Še... viņš pasniedza atslēgas Arejam

[Margo]

[Neņemiet vērā manu postu par klavierēm. Anna vāroja situāciju un izbijās no tās stīgas plīšanas. Paldies Sāra, ka izglābi un aizvilki no tās istabas... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif) ]

Anna nepaspēja noreaģēt, kad Terija jau viņu bija paķērusi aiz rokas un vilka prom. Meitene paspēja paņemt kleitas malu uz augšu, lai nenokristu.
Kad viņas apstājās Anna piekārtoja kleitas malu un noteica: Kur tu skrien... taču tad viņa ieraudzīja divviru durvis.
Aha...Anna pabeidza un paskatījās uz Teriju.
Viņa rokā turēja sakē pudeli.
Viņa nopētīja gaiteni, vai tiešām tur neviena nebija. Tagad meitenei gan bija nedaudz bail. Tikai divas vien.
Bailule...viņa sevi norāja un par spīti bailēm viņa uzlika roku uz durvju roktura.

[Snorkes Jaunkund...]

Gabriela saķērusi Danielu aiz rokas, aizvilka viņu tālāk pa vienu no tumšajiem gaiteņiem. Meitene paskrēja pāris durvīm garām, tad apstājās pie kādām skaistām koka durvīm, uz kurām bija uzgravēts sudraba zieds. Meitene uzlika roku uz roktura un atvēra durvis.
Gabija ieraudzīja istabu. Sienām bija nenosakāma krāsa, tāda sarkanas, zelta, zilas un oranžas krāsa sajaukums. Taču kopā sanāca skaista krāsa. Istabā bija milzīgs spogulis pie vienas sienas, un uz pretējās sienas bija sarkans mežģīnots aizkars, kuram neko nevarēja redzēt cauri. Blakus aizkaram karājās zeltīts auduma paraujamais. Vēl istabā bija dīvāns, tas izskatījās kā simtgadīgs, apputējis večuks. Dīvans bija asinssarkanā krāsā un tas stāvēja pretim lielam koka skapim.
Tikmēr Džo, Arejs, Edgars, Nātans un Stefans stāvēja pie aizslēgtajām durvīm. Kad Džo paņēma atslēgas, viņa izmēģināja četras atslēgas, tikai piektā atslēdza durvis. Meitene atvēra durvis. Istaba bija tumša, neko nevarēja saskatīt. Uz zemes kaut kas gulēja, varēja redzēt apveidus. Iskatījās pēc ļoti maza cilvēka, kurš sarāvies nomests zemē. Istabā bija liels logs, taču tas nekādu gaismu nedeva. Draugi stāvēja un skatījās uz zemē guļošo radību.
Anna un Terija stāvēja pie divviru durvīm. Anna attaisīja durvis. Meitenes stāvēja un skatījās uz gaiteni, kurš aizveda tālumā, nenosakāmā virzienā. Gar gaiteņa sienām bija sveces, tās mazliet izgaismoja gaiteni, un varēja redzēts,k a tas aiziet ar līkumu tālāk. Meitenes apmulsušas stāvēja un domāja vai iet tālāk, vai atgriezties atpakaļ.


OOC: Nekas, Row, ja kādreiz aiziesim uz to pašu Maximu, es tev parādīšu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)
ā, un man iepatikā srakstīt. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) Sorry par tik garu penteri. bet jūs tagad esat sadalījušies grupiņās un tāpēc man vajadzēja katram izdomāt savu vietu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)

[Hikari]

Nātans gaidīja, kad atvērsies durvis, kad piektā atslēga beidzot derēja, puisis pasmaidīja. Istabas durvis atvērās un Nātans ielūkojās tajā. Bija pārlieku tumšs, lai kaut ko varētu saskatīt, taču puisis samanīja uz grīdas savādu apveidu, kas viņam atgādināja... cilvēku. Nātans pārsteigts atrācvās nostāk, bet tad tomēr nolēma ieiet istabā un izpētīt, kas tas ir pat apveidu, puisis taustījās pēc sveces pie sienas. Varbūt kāds man varētu palīdzēt atrast sveci, kuru iededzināt vai arī kādam ir lukturītis? Manējais nedarbojas sacīja puisis.

[Ļipa]

Fīke vel joprojām stāvēja blakus Edgaram, kurš pilnībā bija noignorējis meitenes vēlmes pēc glāzēm.
Tu šodien esi nolēmis ar mani nerunāt?
Atskanēja meitenes dzirkstošie smiekli un seja pārvērtās uzjautrinošā izteiksmē. Pārtrūkusī stīga bija piemirsusies un viņa kāri tvēra apkārt notiekošo. Viens bariņš mēgīnāja tikt pa durvīm, bet otrs kaut kur nozuda.
Kur man iet?
Uz mirkli Fīke iekoda lūpā, bet palika blakus Edgaram.

[Margo]

Spocīgi...nodomāja Anna, bet neizrādīja bailes, kas nedaudz žņaudz sirdi.
Es biju domājusi, ka aiz divviru durvīm varētu būt kāda zāle, bet "figu ragu"...Anna noteica un pakāpās atpakaļ no durvīm.
Sveces dega un apgaismoja gaiteni.
Nu? Ko darīsim? meitene noprasīja, jo viena viņa tur iekšā doties negribēja.

[Snorkes Jaunkund...]

Edgars attapās. Ko tu teici? Sorry, nedzirdēju. Glāzes? viņš nedaudz apmulsis paskatījās uz Fīki. Puisis iesmējās un aplika viņai roku ap pleciem. Nē, es ar tevi runāšu, neuztraucies. un pavedinoši uzsmaidīja meitenei.

[Pūķēns Sāra]

Negaidīti. Terija nodomāja un atšķirībā no Annas pakāpās pāris soļus uz priekšu.
Varbūt ejam paskatīties, kas ir tālāk? Mums vienmēr ir iespēja griezties atpakaļ. Viņa paspēra vēl pāris soļus uz priekšu. Es esmu par iešanu tālāk. Un atkal viņas acīs bija redzamas aizrautības dzirkstis, kas nozīmēja, ka ja pat Anna atteiksies, viņa ies viena pati.

[Margo]

Bailule!atkal viņa sevi rāja.
Ejam...Anna droši noteica un aizspraucās garām Terijai devās pirmā pa gaiteni.
Kā tu domā, kur šis ved?viņa apjautājās un pameta skatu atpakaļ uz Terijas pusi.
Anna bija pacēlusi melnos svārks lai tiem neuzkāptu virsū un ar vienu roku turējās pie sienas.

[Pūķēns Sāra]

Terija veikli panāca Annu un tagad gāja viņai blakus.
Nav ne jausmas, bet gan jau drīz uzzināsim. Viņa palūkojās atpakaļ uz durvīm. Es vienīgi ceru, ka gaitenim nebūs atzari. Viņa nepatikā noskurinājās un pievērsās Annai.
Kā tev liekas, vai mums pirms gājām prom, nevajadzēja to pateikt pārējiem?

[Margo]

Beidz!viņa teica un vārdi atbalsojās gaiteņa sienās.Starpcitu, mums taču ir karte, un vai tad mšu "aiziešanu" neviens nepamanīja.
Anna stāstījā un ik pa laikam meta acis te uz Teriju, te uz gaiteni, kas bija priekšā.
Un jā...muiža no ārpuses nelikās nemaz tik liela.viņa noteica, taču viņa vienkārši sevi mierināja, jo muiža izskatījās iespaidīga.

[kmn]

Saņēmusi no Stefana atslēgas, Džo steidza tās izmēģināt. Pamēģināja pirmo gan jau nākamā derēs, otro, trešo Varbūt tās nav īstās? ceturto Vai tiešām? un ieliekot slēdzenē piekto atslēgu, saspringtajā klusumā atbalsojās klakšķis un durvis atslēdzās. Saņēmusi rokās veclaicīgo grezno rokturi viņa nospieda to uz leju. Durvis attaisījās, kā tikko ieeļļotas. Visi nepacietīgi gribēja ielūkoties istabā. telpā bija krēsla, tāpēc neviens neko skaidri saskatīt nevarēja, bet uz grīdas varēja apjaust tāda kā maza cilvēka aprises. Džo nobāla un pavirzījās tuvāk Fīkei.

[Pūķēns Sāra]

Laikam jau pamanīja. Terija piekrītoši pamāja un viņai rokās parādījās papīra lapa.
Tā paskatīsimies. Viņa atlocīja lapu. Mēs bijām šeit. Viņa norādīja uz priekšnamu, Tā, viņa ciešāk sāka pētīt lapu. Liekas šī te ir istaba ar klavierēm un lūk pa šo gaiteni mēs nonācām pie durvīm. Viņa pārsteigumā iepleta acis, Te nav uzrādīta nevienas durvis aiz kurām ir gaitenis! Viņa papurināja galvu, Es esmu ko sajaukusi. Viņa sāka vēl cītīgāk pētīt lapu, bet atkal nonāca pie tā paša secinājuma, ka tādas vietas kartē nav.
Ņem, paskaties, varbūt tu tomēr atradīsi šo vietu.

[Bizii van Dope]

Daniels visai ironiski pavīpsnāja. Viņam pēkšņi kaut kā pārgāja visa vēlēšanās tusēties ar draugiem. Puisis nopūtās.
Tātad noprotu, ka tusēties te vēl neviens nav īsti sācis.puisis noteica un mazliet iesmējās, pagrozot savu pēcpusi.Ticēšu, zaķīt!viņš smīnot noteica un palūkojās apkārt.
Te viņa acu skatiens smīnīgi apstājās pie Gabrielas. Viņa bija ļoti labs ķēriens.
nu labi...puisis novilka un uzmeta īsu skatienu alkoholam.
Lai jau paliek pie manis pagaidām.viņš nodomāja un apjucis ļāva, lai Gabriela viņu rauj sev līdz uz kādu istabu.
Daniels nokrāva maisiņu uz grīdas ar smagu džinkstoņu un aplaida skatienu apkārt. Puisim kaut kā nepatika tas aizkars un skapis. Tā vien tikai likās, ka tajos kas slēptos.
Daniels palūkojās uz Gabrielu un domās sevi nosauca par nekur nederīgu gļēvuli.
Puisis piegāja pie dīvāna un novilcis apmetni to izklāja uz dīvāna.
Vari nākt piesēst.viņš ieteicās un viltīgi pasmaidīja.