Helovīna šausmas. Opcijas

[Snorkes Jaunkund...]

Bija 31. oktobris, puspieci. Vecais muižas pārvaldnieks Kristaps, sēdēja pie Draudmuižas metāla vārtiem, un gaidīja kad ierodas muižas izīrētāji. Viņš skatījās debesīs un bija domās iegrimis. Palika arvien tumšāks un tumšāks. Kristapam rokās bija atslēgu saišķis. Viņš paskatījās uz muižu un nodrebēja. Kas tik tur nav noticis. Trakie jaunieši, trakie jaunieši. viņš novērsās.

Pamazām salasieties un ejiet pie Kristapa dabūt muižas atslēgu un dzirdēt ko viņš jums stāsta pa r muižu.

[Snorkes Jaunkund...]

Edgars nostājās blakus Nātanam un arī skatījās, kā Arejs uzstāda mūziku. Kad atskanēja vārdi "sākam ballēties?" Edgars piegāja pie Annas un joka pēc, paklanījās līdz zemei. Tad viņš zemā un svinīgā balsī, kurā varēja dzirdēt arī slēptus smieklus ierunājās:
Ak, augstdzimusī lēdij, vai nāksit ar mani uz vienu valša deju?
un sāka smieties, bet tad izstiepa roku un pamāja ar galvu, lai Anna nāktu dejot.l

[Eņģeļu gūstekne]

Gabriela atmeta sveicienu un tikai pamāja ar roku tā teikt kad būs laiks pastāstīšu ko vairāk, tagad ietusējam. Viņa pārskatīja lielo zāli un piegāja pie somas kuru kā jau labi draugi [cerams] bija staipījuši līdz un nu re baltā Nike mugursoma stāvēja netālu no aparatūras. Gabija no tik tiešām piebāztās tašas izlvilka "pienu'' un tad nāca grandiozs iznāciens viena no pimajām reizēm viņas mūžā kad no somas tika izritināta kokteiļkleitiņa, viņa īsu mirkli aistājās aiz pamatīgās aparatūras un nu jau viņai mugurā vairs nebija baltais sporta tērps, bet gan šī kleita, kājas bija kailas un tās atstāja nospiedumus vietām kur putekļu bija vairāk. Gabriela atkal jau piegāja pie Daniela un ironizējot sacīja. Ak, mans daiļais princi. Jūsu baltais rumaks ir padzirdīts un izsukāts. Vai es varētu jūs lūgt uz vienu deju?(IMG:http://cdn-73.cdn.buzznet.com/assets/users12/godthishurts/default/msg-115895007455.jpg)

[Hikari]

Un kapēc gan nē? Mēs puiši taču esam tik neatvairāmi Nātans noplātīja rokas un, piegājis pie Terijas, satvēra viņu aiz rokas un pats iesmējās- viņš ienīda šādi uzvesties, tā kā īstens jampampiņš, kuram ir narcistiskas noslieces. Padejosim? viņš sacīja- pavisam vienkārši. Ja Terija atteiks, gabals jau nenokritīs. Bet tomēr gribējās ar viņu padejot...

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 14.11.2006 20:18

[Pūķēns Sāra]

Terija plaši pasmaidīja, bet tad paskatījās sāņus, it kā cītīgi domātu. Nu, es nezinu. Viņa palūkojās uz roku, kuru turēja Nātans, Vai tu mani gadījumā necenties iespaidos, la piekrītu? Viņa ieskatījās puiša acīs un pamāja ar galvu. Ar lielāko prieku, Nātan. Viņa nenosakāmā tonī atbildēja un piegāja vēl mazliet tuvāk Nātanam.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 14.11.2006 20:37

[Kary]

Redzot dažu labu dejojam viņa aigāja pie durvīm kur stāvēja viņas sarkanā ādas somiņa. Piegājusi pie somiņas viņa to paņēma rokās. Ataisijusi vaļā un izņēma cigarešu paciņu ar šķiltavām. Aizskūpinājusi cigareti, viņa nolika somiņu atpakaļ. Atspiedusies pret sienu Karolīna mierīgi smēķēja.
Ak šī balīte.....
Tas bija vienīgais ko varēja padomāt par šeit notiekošo.

[Hikari]

Nātans gaiši pasmaidīja un pavirzījās Terijai tuvāk, lai būtu ērtāk dejot. Un pats lēnām sāka kustēties. Nātana dejas kustības bija līganas un krietni profesionālas. es tikai ceru, ka šeit neksanēs tikai aizmidzinoša mūzika viņš pie sevis nodomāja, jo gribējās kārtīgi iztrakoties arī.

[Bizii van Dope]

Jā, liekas, ka es arī, ko manīju.Daniels piekrītoši nosacīja un kopā ar Gabrielu izgāja cauri zālei.
Un tālāk jau viņi sastapa savus draugus.
Daniels savilka lūpas šķelmīgā smaidā uz apkārtējiem. Viņa acīs dega jautras uguntiņas.
Čau, visiem! Noilgojāties pēc manis?puisis jautri jautāja apkārtējiem, kuri dalījās pa pāriem, lai dejotu. Pēkšņi pie viņa pienāca Gabriela.
Daniels nopētīja meiteni un, tad mazliet pasmīnēja.
Lieliski. Bet, vai zābakus jau nospodrināji?puisis apjautājās.Nu, protams, princesīt!viņš satvēra meiteni ap vidukli un paraustīja uzacis.

[Kary]

Aizmikt var!
Karolīna ātri izmēķējusi savu cigareti. Novikusi atlikošo daļu malā viņa devās pie Areja.
Kāds ātrāks gabals tev nav? Man šķiet ka es un ja ne es tad kāds cits tulīt aizmigs!
To viņa ātri un litišķi noteica izņemdama savu telefonu.
Bāc! šeit tak nav zonas!
Karo domās par to nolamājās.

[rudo lapu vilcēn...]

Karo pienāksāna iztraucēja puisi no darba. Pacēlis galvu viņš pārlaida īsu skatienu paŗi zālei un pievērsās meitenei. Šobrīd skanēja The Devain Comedy dziesma "Lady of a certain age"[nosaukums var būt mazliet neprecīzs]
Ir viss. Ko specifisku vēlies? viņš viegli smaidot pajautāja. Draugi zināja, ka puiša portatīvajā varēja atrast gandrīz visas grupas un visus albūmus. Ja kaut kā nebija, tad Arejs vēl nebija atradis vaidu kā dabūt attiecīgo albūmu.
Šobrīd mūzika vēl aizvien bija diezgan klusa. Ierastām kustībām Arejs sāka pakāpeniski palielināt skaļumu, lai tas vairāk atbilstu ballītei.

[Snorkes Jaunkund...]

Kamēr visi vai nu dejoja, vai nodarbojās ar kaut ko citu, ārā kļuva piķa tumšs. Tad pēkšņi aiz loga bija žilbinoši balts zibens zibsnis, un noskanēja tāds pērkona grāviens, it kā tas būtu skanējis te, iekšā. Edgars salēcās un paskatījās uz logiem. Ārprāc, kas par blīkšķi. Nekad mūža neesmu dzirdējis tik skaļu pērkona grāvienu.

[Kary]

Vienalga ko, bet tikai ātru.
Viņa mierīgi teica. Bet tad Karo sabijās no lielā blīkšķa.
Tu dzirdēji?

[Memory of Trees]

Kas tas bija?
Alija salēcās un iesucās.
Kā var sākties negaiss ja pirmīt bija tik jauks laiks?
Nu jā es ceru ka tas bija negaiss.
Nervozi nogludinājusi kleitas malu viņa piegāja pie loga un palūkojās ārā. Neko īpašu vairs neredzēdama meitene apsēdās uz palodzes.

[Pūķēns Sāra]

Terija bez nekādām grūtībām tika līdzi Nātanam, mūzika kļuva mazliet skaļāka un viņa zināja, ka šo deju drīzvien vajadzēs beigt, bet jāsaka, ka viņa no visas sirds to nevēlējās. Meitene neapzināti samazināja attālumu starp sevi un Nātanu, viņas acis mirdzēja, mirdzēja no mīlestības pret deju un varbūt arī dēļ kaut kā cita.

Uz mirkli kļuva gaišs un tūlīt pēc tam sekoja skaļš pērkona grāviens. Meitene no sirds nobijās un bailēs apķērās puisim ap kaklu, tik cieši, ka varēja likties, ka no tā būtu atkarīga viņas dzīvība. Pēc kāda brīža viņa saprata savu neveiklo stāvokli. Ak, atvaino. Meitene atlaida vaļīgāku savu tvērienu, bet nelaida rokas pavisam vaļā, viņas vaigos bija iesities viegls sārtums.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 21.11.2006 07:44

[rudo lapu vilcēn...]

Arejs viegli paraustīja plecus par atbildi un pagriza mūziku vēl skaļāk. Pēkšņi atskanēja grāviens, kā pamatīgā negaisā.
Uz m mirkli sastindzis, viņš vērās laukā pa logu, neapzināti nogriezis mūziku klusāk.
Es dzirdēju, un pēc tā kāds varbūt arī vairs nedzirdēja. pusis klusi atbildēja, mulsi raudzīdamies apkārt.
Sāka skianēt smagie basi no tuimbām, krietni klusāk, nekā tiem vajadzētu, jo mūzika vēl aizvien atgādināja fonu, tādēl, ka puisis bija to nogriezis.
Iemetis aci datora displejā, viņš pagrieza mūziku atkal normaļākā skaļumā.

[Snorkes Jaunkund...]

Spēle atsākas!

Skanēja skaļa mūzika, visi vai nu dejoja, iestiprinājās, pļāpāja, vai vnk stutēja sienu, vai arī vnk darīja kko citu.
Aiz loga sāka līņāt tāds plāns, neliels lietus.
Zālē dega sveču gaismas, kas radīja brīnišķīgu gaisotni, likās, ka muiža varētu būt apburta, vai spoku pilna.
Edgars piegāja pie galda, un paņēmis vienā rokā pudeli vīna, piegāja pie Alijas, kura viņam stāvēja vistuvāk.
Vai tev tiešām liekas, ka pirmīt bija jauks laiks? Debesis jau tā bija tumšas un arī vēl pirms mēs te ieradāmies, jau lija. Nu, vienalga, ja kāds mani meklē, pasaki, ka aizgāju sameklēt toleti un drīz būšu atpakaļ, ok? viņš piemiedza Alijai ar aci un aizgāja līdz zāles durvīm, un izgāja ārā.


OOC: tagad sāksies jautrība..... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/shifty_a.gif)

[Eņģeļu gūstekne]

Gabriela bija dejojusi ar savu kavalieri un visu laiku smējusies, ik pa laikam viņas šampanieša glāze bija pipildīta ar balti brūnu šķidrumu kas nepārprotami bija moka ar pienu. Meitene nu jau bija manāmi apreibusi viņa vēlreiz iegriezās dejojot ar Danielu un nenoturējusi līdzsvaru ieķērās Daniela kreklā tādejādi noturoties, Meitenes acis spīdēja kā tādas spuldzītes dēļ reibuma un ne tikai. Vai zini, tu sasodīti labi dejo. Gabija ķiķināja vienkārši, bez aplinkiem noskūpstot pusi.

[Margo]

Anna klusi stāvēja maliņā klausīdamās mūzikā. Meitene nedaudz šūpojās līdzi ritmam.
Viņa stāvēja ar vienu roku atspiedusies pret galdu.
Anna bijā kautrīga, tāpēc viņa nesteidzās nevienu uzlūgt. Viņa labāk pastāvēja maliņā, kaut arī sirdī bija neliels rūgtums.

Pēkšņi nogranda spēcīgs pērkons.
Ak Dievs!viņa iesaucās, jo bija iztrūkusies.
Tad viss atkal norima un Anna atkal iešūpoja "ritmu". Kaut gan prāts nelika mietu par dīcvaino pērkona grāvienu.

Nodūrusi skatienu, Anna noputās. Tad viņa nemanot pameta acis uz Areja pusi, cerēdama, ka tās nesastapsies ar puiša acīm. Kaut gan sirdī uzplauksnīja cerībiņa, kas gribēja, ka puisis viņu ievēro.

[Hikari]

Nātans bija dzirdēkis pērkona dārdienus aiz loga un sajuta, kā Terija piespiežas pie viņa ķermeņa pavisam tuvu klāt. Tas bija silti un patīkami, Nātana sirdī kaut kas skaļi nodunēja. Neatvainojies puisis silti uzsmaidīja meitenei. Terijas vaigi bija sārti, meitene izskatījās patiešām lieliski, puisis nemaz negrasījās laist viņu vaļā. Vismaz pagaidām noteikti nē, tādas vēlmes nebija, viņš turpināja dejot, cenšoties būt pēc iespējas tuvāk Terijai, taču tā, lai tas neizskatītos pārlieku uzbāzīgi. Nātans smaidīja. Viņš pagrieza galvu un palūkojās pa logu. Sācis līt viņš tā, starp citu, konstatēja faktu.

[Pūķēns Sāra]

Tiešām. Meitene klusām nočukstēja, tas viss likās tā mazliet dīvaini, bet nepārprotami patīkami. Cerams,ka līdz tam brīdim, kad viss beigsies, tas būs beidzies. Savādāk būšu slapja kā pīle. Terijas seju rotāja viegls smaids, bet kāda tam starpība? Viņas acīs iedzirkstījās nebēdnība, bet skatiens ātri tika nodurts zemē. Pēc kāda mikļa viņa atkal paskatījās uz Nātanu, nevarēja saprast, ko meitene domā, bet varbūt to nemaz nevajadzēja. Viņa paskatījās Nātanam garām un pamanīja Annu, sejā iezagās skumjas.

Nātan? Viņa negribīgi pakāpās soli uz atpakaļu. Es domāju man būtu jādod arī citām meitenēm iespēja izdejoties, nevien vienai pašai tevi aizņemt. Lūpas arvien smaidīja, bet zaļajās acīs iezagās mazs sarūgtinājums. Kaut gan man tā to negribētos. Terija nolaida rokas gar sāniem. Paldies, Nātan. Par būrvīgām dejām. Viņa pagāja pāris solīšus uz priekšu un uzspieda uz puiša vaigu maigu buču, vairāk jau viegli pieskārās ar lūpām. Liels paldies. Atrāvusies no viņa vaiga, meitenei skatījās Nātana acīs.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 18.12.2006 21:34

[Hikari]

Nātans, nedaudz pārsteigts par šādu iznākumu, tikai to vien spēja, kā truli pamāt. Puisis nebūt negribēja, lai Terija tik ātri iet prom, viņš cerēja, ka vakarā gaitā vēl varēs ar viņu padejot. Viņš uzsmaidīja meitenei un nočukstēja klusi, pieliecoties pie viņas. Tu tikai nekur pavisam nepazūdi! Es gribēšu vēl ar Tevi padejot, ja ļausi! un tad, pagriezies, sāka sev meklēt jaunu dejas partneri.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 18.12.2006 22:00