Helovīna šausmas. Opcijas

[Snorkes Jaunkund...]

Bija 31. oktobris, puspieci. Vecais muižas pārvaldnieks Kristaps, sēdēja pie Draudmuižas metāla vārtiem, un gaidīja kad ierodas muižas izīrētāji. Viņš skatījās debesīs un bija domās iegrimis. Palika arvien tumšāks un tumšāks. Kristapam rokās bija atslēgu saišķis. Viņš paskatījās uz muižu un nodrebēja. Kas tik tur nav noticis. Trakie jaunieši, trakie jaunieši. viņš novērsās.

Pamazām salasieties un ejiet pie Kristapa dabūt muižas atslēgu un dzirdēt ko viņš jums stāsta pa r muižu.

[Kary]

Tara izbeidz!Van šķiet ka viena, minēja karo Tam večukam nepietiktu spēka ierīkot pat vien! iesmējās Karo. Kuram ir vīns? vai šampanietis/ Šis tak ir jānosvin!

[Pūķēns Sāra]

Hei, neesi tik nopietns! Nātanam ienākot pa durvīm Terija teica. Mēs te atnācām izklaidēties. Viņa piegāja pie puiša un jau nopietnāk teica. Gan jau tu paspēsi izpētīt šīs mājas noslēpumus. Viņi mums neaizies secen, vienkārši optimistiksa uztvere mums ļaus to uztvert mazliet vieglāk Viņa pie miedza viņam ar aci un nopietnās sejas izteiksmes vietā, atkal uzradās smaids un viņa pievērsā Karai
Es gan saku, ka līdz piecām. Viņam tak bija visa dzīve, lai tās uztaisītu un no vīna es neatteikšos. Tam noteikti jābūt virtuvē.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 18.10.2006 18:19

[Memory of Trees]

Piedod Karo bet man nav nekā!
Alija noplātija rokas.
Nezinu! Ai gan jau redzēsim vai būs sagatavotas kādas lamatas vai nē. Nezinot tajās biekrist būs vēl patīkamāk...
Smaidiņš parādijās meitenes sejā.

[Kary]

Žēl novilka karo....
Karolīna pieskrēja ai muguras Tarai un nodūdoja Būuū un aiskrēja gabaliņu tālāk

[Hikari]

Nātans atsmaidīja draudzenei un pamāja Bet protams, ka esam nākuši izklaidēties, to es arī darīšu! puisis atzina un noņēma no muguras somu, kurā bija vairākas pudeles pussaldā sarkanvīna. Kāda no Jums nevēlas? puisis piedāvāja.

[Kary]

Karo pačēra vienu no puiša rokām. Paldies! viņa nodūdoja....

[Hikari]

Nātans pasmaidīja un iesmējās Skaties tikai nepielejies pārāk, citādi vēl būs tevi jāpieskata, lai nedari muļķības vai, lai ar Tevi nekas nenotiek! puisis sacīja un otru pudeli iebāza savā somā, jo pats patreiz negribēja vēl sākt dzert. Puisis devās dziļāk iekšā muižā.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 18.10.2006 18:25

[Pūķēns Sāra]

Tev vienmēr par visu ir jāpadomā Terija pazobojās par Nātanu, bet pedelēm tikai uzmeta skatu. labāk noliecos tās pagaidām malā, mums pietiks ar vienu. Viņa jau nopietni teica un pievērsās Karo, Un kā tu tasies viņu dabūt vaļā? Viņa zobgalīgi pasmaidīja un piebilda, Tikai nesaki, Nātan, ka arī pa to tu esi padomājis.

[Melnais Akvareļu...]

Stefans izvilka atslēgu no durvīm un iebāza kabatā, vienlaikus pārlaižot skatu telpai.
Nu ko tagad darīsim? Man liekas, ka vajadzētu atrast kadu telpu, kur piemesties.
viņš ieķiķinājās
Visās nozīmēs

[Hikari]

Nātans pasmaidīja Terijai un no somas izvilka korķu viļķi Padomāts ir par visu puisis atzina un pasmaidīja. Tev taisnība, Stefan, vajadzētu atrast kādu siltāku un ērtāku stūrīti! viņš piekrita.

[Kary]

še viņa padeva pudeli Nātanam un tad uzsauca Kādam šī labirinta karte ir?

[Hikari]

Nātans, paņēmis no Karo pudeli, piespieda to pie sevis, lai ērtāk varētu atvērt, pagrieza pāris reizes korķu viļķi un pudele ar klusu paukšķi atvērās. Lūdzu puisis pasmaidīja un padeva atpakaļ meitenei viņas pudeli. Man jau nu noteikti nav kartes Nātans sacīja

[Melnais Akvareļu...]

Man viņs iedeva tikai atslēgas. Laikam būs jāmeklē pašiem.
Stefans nopūtās un piegaja pie tuvējām durvīm
Laikam vienkārši jāsāk pētī, kas kur atrodas
un tās atvēra

[ooc: ceru, ka GM pastāstīs, ko es redzu]

[Hikari]

Nātans sekoja Stefanam, puisis bija iebāzis korķu viļķi atpakaļ somā, kura tagad atradās uz viņa pleciem. Viņš lūkojās apkārt un prātoja, cik gan liela šī muiža izskatījās no ārpuses, viņš tā īsti nebija pētījis, gribot pēc iespējas ātrāk tikt iekšā.

[Kary]

Paldies noteica karo un paņēma no puiša pudeli. Tad viņa piegāja pie stefana un apskatijās uz istabu smuka istabiņa viņa nodūdoja.

OOC: Man šķiet ka šeit būtu jāpstāj postot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif)


Šo rakstu rediģēja Kary: 18.10.2006 18:42

[Memory of Trees]

OCC: Nu tikai vēl vienu (No tēmas vēl tikai piecas minūtītes (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) )

Es biju pirmā un man jau nu viņš nekādu karti neiedeva.
Alija iestarpināja.
Vispār man tiko ienāca prātā... Kāds par mūziku ir padomājis? Man nav...
Viņa skatijās no viena uz otru

[Kary]

OOC:Nu es domāju par istabu...
Kā būtu ar roku? viņa apjautājās. Ej kuram ir atskaņotājs? Varbūt man zvanīt un jauta't ko vajag. Bet tad vajag sastād';it sarakstu

[kmn]

Zinādama, ka nokavējusies Džo raitā solī devās norunātās ballītes vietas virzienā. Kā lai satiekos ar pārējiem?Piezvanīt nevaru, zonas šeit nav.
Mirklīti vēlāk, nonākusi pie muižas smagnējajiem vārtiem, viņa apstājās un uzmeta acis iespaidīgās celtnes virzienā. Tā likās tik liela, neapdzīvota, spocīga un draudīga, ka uz brīdi viņai prātā pazibēja doma, vai labāk nebūtu iet atpakāļ. Bet tad pārdomājusi lielos pūliņus lai pārģērbtos par gotisko lolitu, viņa šo domu atmeta.
Pārvarējusi nepatiku viņa pagrūda vārtus, kas smagi čīkstēdami atvērās. Nu tik atliek iet uz priekšu.. Ej.. Ej.. neskaties atpakaļ.. Drīz jau tu būsi klāt. Raitā solī, ejot pa taisnāko ceļu, pāri mitrajai zālei viņa nonāca pie smalki grebtajām smagajām durvīm. Tumsā neatradusi durvju zvana rokturi, Džo cik stipri varēja piklauvēja.

[Kary]

Karo sadzirdēja troksni pie dorvīm un aigāja un atvēra tās. Sveika, Nāc iekšā viņa sveicinājās

[kmn]

sadzirdējusi pazīstamu balsi Džo patiešām nopricājās - nebija diez ko patīkami spokainajā naktī vienai stāvēt pie lielām durvīm.
Ienākusi iekšā viņa noelsās - māju viņa bija iedomājusies pavisam savādāku. Atvainojiet, ka nokavēju - redzu jūs arī šeit neesat ilgi. Viņa draudzīgi pasveicināja pārējos. Es atnesu mūziku - zināju ka būsiet aizmirsuši tik svarīgu lietu. viņa teica velkot ārā savu CD kolekciju. Kādam atskaņotājs ir? Derētu iekārtoties ērtāk. Man līdz ir arī ģitāra, ja nu gadījumā neko neatrodam.