Helovīna šausmas. Opcijas

[Snorkes Jaunkund...]

Bija 31. oktobris, puspieci. Vecais muižas pārvaldnieks Kristaps, sēdēja pie Draudmuižas metāla vārtiem, un gaidīja kad ierodas muižas izīrētāji. Viņš skatījās debesīs un bija domās iegrimis. Palika arvien tumšāks un tumšāks. Kristapam rokās bija atslēgu saišķis. Viņš paskatījās uz muižu un nodrebēja. Kas tik tur nav noticis. Trakie jaunieši, trakie jaunieši. viņš novērsās.

Pamazām salasieties un ejiet pie Kristapa dabūt muižas atslēgu un dzirdēt ko viņš jums stāsta pa r muižu.

[Bizii van Dope]

Daniels pasmaidīja. Viņa miers bija nomierinājis Gabrielu.
Puisis lūkojās uz viņu un juta sevī uzliesmojam nekrietnumu un kādu vēlēšanos.
Jā, tik tiešām.Daniels viltīgi smaidot piekrita. Viņa sejā gailēja kas velnišķīgs un nekrietns. Daniels gribēja to izdarīt reizi par visām reizēm.

[Memory of Trees]

Visi pamazām izšķīrās. Alija nolēma sekot ''savam glābējam''. Atvēruši durvis viņi ieraudzīja tumšu siluetu. Kad kāds aizdedzināja sveces Alija ieraudzīja paunu.
Meitene vēroja paunu no kuras uz grīdas sūcās tumšs šķidrums. Apkārt stāvēja viņas draugi un tikpat vērīgi pētija paunu.
Izskatās pēc cilvēka... vai tiešām... nevarētu būt... tās taču nav asinis...
Atskanēja skaļš blīkšķis un likās, ka pat māja sašūpojas. Meitene pieķērās pie sienas, tā ka nagi gandrīz iegāja sienas apmetuma kārtā.

[Eņģeļu gūstekne]

Gabriela novēroja Danielu pustumsā viņas acis iemirdzējās un lūpas sarāvās negantā smīnā. Viņa sabužināja puiša matus un izvilka telefonu kuram gan zonas nebija un saskarsmi ar ārpasauli dabūt bija neiespējami, bet kaut kādu gaismu tas tomēr deva. Pieliekusi galvu lai to neapsistu viņa gāja dziļāk pa gaiteni iekšā telpā. Paejot garām Danielam viņa rotaļīgi papurināja dibenu iesmējās un pazuda tumsā vien varēja redzēt telefona radīto zilo gaismu un balto bikšu siluetu.

[kmn]

Mājai notrīcot Džo prātā pazibsnīja doma, ja nu mēs vairs neizkļūstam dzīvi no šīs apsēstās mājas? un tikpat ātri arī šo domu aizdzina prom. Tā bija pārāk biedējoša.
Viņas skats aizvien bija piekalts uz grīdas tekošajasm tumšajam šķidrumam, kas aizvien vairāk tuvojās draugu pulciņam. Es pietiekami daudz esmu skatījusies visādas filmas, lai iedomātos šausmīgāko, Džo teica blakusstāvošajam stāvam. Tev tā neliekas, ka mēs būtu nokļuvuši kādā ļaunā jokā?

[Hikari]

Nātans bija dzirdējis Džo teikto un uzlūkoja meiteni. Beidz nu jokoties, man neliekas, ka būtu jāsāk šādi teikt, vēl jau nekas nav noticis tāds, par ko būtu pārāk jāuztraucas, māja ir veca, varbūt kādā kļūme notikusi, caurules pārsprāgušas, vai arī vecis izdomājis ar mums pajokot puisis sacīja.

[kmn]

Es šaubos vai šajā mājā ir kāda caurule, kas nebūtu JAU pārsprāgusi, Džo atbildēja Nātanam.
Nu, vai kāds nevēlas apskatīt šķidrumu tuvāk? Varbū saini? man pašai gālīgi negribas, bet nevar jau šeit mēs visu laiku stāvēt skatoties uz grīdu.

[earnella]

Ariadne, šķietami pat neievērojusi neko no tā, ko vēroja pārējie, pētīja lakotos nagus, kad sadzirdēja klauvējienu pie durvīm. -Nu ja, es laikam aiziešu ielaist. Viņa neiedomājās, ka varētu notikt kas neparasts, un neviens cits arī nepaguva viņai neko bilst, kad savādā meitene, garajiem, melnajiem zābakiem viegli skanot pret putekļaino grīdu, aizsteidzās prom pa gaiteni.
Sasniegusi gaiteņa galā esošās ārdurvis, Ariadne visubeidzot ievēroja ko savādu - tās izskatījās jau sazin cik ilgi nekustinātas, pat tas, ka viņi bija ienākuši, šķita atstājis gluži nelielas pēdas. Īpaši nepievērsusi tam uzmanību, viņa atrāva bultu un atvēra durvis, aiz kurām stāvēja Miko.

[Hikari]

Nātans pasmaidīja un pamāja Mjā, par tām caurulēm tev laikam taisnība puisis piekrita un palūkojās vispirms uz saini, tad uz šķidrumu un lēnām tam tuvojās, jo lielas vēlmes to apskatīt nebija, bet tas jau laikam bija jādara. Hmm, bet kas gan tad tas bija par sprādzienu, ja ne kāda veca caurule?

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 25.10.2006 22:08

[Bizii van Dope]

Daniels ar smīnu noskatījās kā Gabriela nozūd tumsā. Viņš sabāza rokas kabatās un klusu nopūtās.
Taisni vai liekas, ka šī meitene spēj nojaust manas netīrās domas.vīrietis nodomāja un sekoja Gabrielai tumsā.
Pagaidi, zaķīt.viņš erotiskā balsī sacīja un pasmīkņāja,

[Margo]

Anna sadzirdēja soļus, kas nāca no gaiteņa. Tā bija Ariadne, bet izskatījās, ka meitene viņu nepamanīja.
Atguvusi elpu Anna pieslējās kājās un piegāja pie durvīm, kuras meitene tikko bija atvērusi.
Sveika!meitene ar smaidu sveicināja Miko.
Atvainojos par tik neviesmīlīgu sagaidīšanu, bet man vajadzīga palīdzība.viņa skaidroja abām meitenēm.
Vienā no zālēm izcēlies ugunsgrēks!viņa uztraukti klāstīja plātot rokas, jo pati nezināja ko darīt.
Viņa satraukti vērās abās personās, cerēdama uz kādu palīdzību.

[Melnais Akvareļu...]

Stefanam sareiba galva tieši tajā pašā brīdī, kad tika ieslēgta galva. Viņs noņema brilles un atslīga uz zemes, tādējādi neredzēja to kas pavērās citiem. Galvā mazliet dunēja...

[ooc:sorrz, ka tik ilgi nerādījos)]

[Snorkes Jaunkund...]

Džo, Nātans, Fīke, Stefans, Arejs un Edgars pretīgumā skatījās uz paunu. Fui, kas tas ir? Edgars iesaucās un tad ar mazliet drebošu roku pastiepās uz paunas pusi un gatavojās to noraut, lai redzētu, kas zem tās ir apakšā. Taču tad puisis pamanīja, ka Stefans atslīgst pret sienu, likās ka viņam kļuvis slikti. Stefan, kas tev kaišs?! viņš nokliedzās, aizmirsis par paunu.
Gabriela ar Danielu tikmēr gāja pa tumšo gaitenīti, līdz ieraudzīja aiz pagrieziena spīdam gaismu. Pēkšņi bija kļuvis arī daudz karstāk.
Anna un Miko stāvēja pie durvīm, un Anna stāstīja, ka zālē izcēlies ugunsgrēks, bet tikmēr Terija atradās degošajā zālē, un mēģināja apdzēstu uguni izmanotojot visu kas bija pie rokas, galdautus - mesdama tos virsū ugunij, un ar skatienu par spīti tumšajiem dūmiem, meklēja vai telpā nav kāds šķidrums, kaut gan tas likās neticami. Tomēr pēc brīža, viņa uz vien no galdiņiem ieraudzīja metāla spaini, kaut gan meitene varēja apzvērēt ka pirms mirkļa tas tur nebija. Spainī skalojās dzidrs un tīrs ūdens.

[rudo lapu vilcēn...]

Kad tika atrastas atslēgas, Arejs pieklājīgi pakāpās sāņus, ļaujot Džo atvērt durvis. viņš bija viens no pirmajiem, kas ziņkārīgi iesoļoja istabā un pavērās apkaŗt. Sainis piesaistīja, taču ne pārāk. Daudzajās kabatās tika meklētas šķiltavas, kuras tā arī palika neatrastas, jo gaismu jau iededza Nātans. Ziņkārīgs skatiens raudzījaš apkaŗt istabā, cik nu to atļāva vājais apgaismiojums.
Taču puiša acis ik pa brīdim atgriezās pie paunas.
Izskatās dīvaini. viņš mazliet domīgi teica, pietupdamies un paraustīdams lupatas, īpaši neieklausoties paŗējo runās.
Atskanot blīkšķim Arejs nogāzās, bet tūlīt pat atkal pieslējās uz ceļiem, viegli smaidamies. Puiša smiekli izskanēja baisi, apklusušajā telpā, tādēļ viņš atri pārtrauca.
Ko jums visiem tik drūmas sejas? Ir taču Visu svēto diena, vajag peiminēt un līksmoties! viņš uzsauca un parāva lupatu spēcīgāk, ziņkārīgi cerot atklāt to, kas slēpās zem pārsega un tā biedēja paŗējos. Vismaz viņu lielās acuis, kas bija pievērstas sainim, šķita izbijušās.

[Kary]

Karolīna piekrita Ai! Ielīksmojam šo vakaru piekrita Karo, un staigāja visiem apkārt.

OOC: Žēl ka visu nedēļu nebiju. Varbūt varu dabūt kopsavilkumu?

[Snorkes Jaunkund...]

Arejs norāva lupatas. Zem tām gulēja beigta žurka, kurai no vēdera tecēja neparasti daudz asiņu. Edgars atviegloti sāka smieties. Tikai žurka. viņš teica. Bet kapēc tā ir zem tik daudz paunām? Vai nav vienalga, ejam sameklēt pārējos, lai varam beidzot sākt ballēties! viņš vēl joprojām turēja Fīki aiz pleciem un kad sāka iet ārā no istabas, vilka viņu līdz.

[Hikari]

Nātans ar satraukumu gaidīja, kas notiks tad, kad Arejs noraus lupatas. Zēns bija aizturējis elpu. Kad zem paunām izrādījās paslēpusies tikai beigta, asiņojoša žurka, puisis atviegloti nopūtās. Šī māja ir veca, te varētu būt diezgan daudz šādu iemītnieku, kas savā starpā kaujās par pēdējo kumosu, tikai kapēc tik daudz paunās viņa ir jāslēpj? Nevar vienkārši kāds ārā izmest? Vai tad tas vecis šeit nemaz netīra? puisis pabrīnījās un sekoja pārējiem.

[kmn]

Jā. Neparasti, Džo domīgi skatījās uz atklāto nosklēpumu, Labi, ka tā bija tikai žurka. Viņa nodomāja un pievienojās pārējiem projāmejošajiem. Laiks ballītei! Džo uzsauca iepakaļ palikušajiem.

[Hikari]

Nātans vēl joprojām nespēja īsti tik pāri pārdzīvotajām sajūtām. Un Ja nu tā nebūtu bijusi žurka, ko tad mēs darītu? Man tās sāk nepatikt! Laikam kāds ir gribējis mūs nedaudz pabiedēt puisis sprieda.

[Kary]

Nu ko domā? vaicāja Karo apķeroties Nātanam ap kaklu. Nelauzi savu skaisto galviņu bet iedzer! meitene nātanam rokās izspieda pudeli.

Šo rakstu rediģēja Kary: 29.10.2006 22:00

[Eņģeļu gūstekne]

Gabriela ik pa brīdim skrēja ātrāk lai atkāptos tālāk no Daniela un nedaudz viņu pakacinātu. Meitenes seja staroja priekā. Viņa pagriezās pret puisi un uzsmaidīja viņam, tad piegāja pāris soļus viņam tuvāk un rotaļīgi pastiepusies uz pirtsgaliem iekoda Danielam degunā. Lai cik smieklīgi tas neskanētu tā nu tas bija tad viņa pagriezās atpakaļ pret ceļu, telefons kā par nelaimi izlādējās. Gabija to ielika atpakaļ kabatā un paskatījās uz ceļu tālāk dega gaisma, bija kļuvis manāmi karstāks. Meitene nopūtās un novilka jaciņu kas bija bijusi zem kurtkas nu viņa palika īsā baltā topiņā ar dziļu dekoltē. Te ir karsti... Arā rudens te kā vasarā. Fū...