Helovīna šausmas. Opcijas

[Snorkes Jaunkund...]

Bija 31. oktobris, puspieci. Vecais muižas pārvaldnieks Kristaps, sēdēja pie Draudmuižas metāla vārtiem, un gaidīja kad ierodas muižas izīrētāji. Viņš skatījās debesīs un bija domās iegrimis. Palika arvien tumšāks un tumšāks. Kristapam rokās bija atslēgu saišķis. Viņš paskatījās uz muižu un nodrebēja. Kas tik tur nav noticis. Trakie jaunieši, trakie jaunieši. viņš novērsās.

Pamazām salasieties un ejiet pie Kristapa dabūt muižas atslēgu un dzirdēt ko viņš jums stāsta pa r muižu.

[Eņģeļu gūstekne]

Gabriela saķērusi Danielu aiz rokas, aizvilka viņu tālāk pa vienu no tumšajiem gaiteņiem. Meitene paskrēja pāris durvīm garām, tad apstājās pie kādām skaistām koka durvīm, uz kurām bija uzgravēts sudraba zieds. Meitene uzlika roku uz roktura un atvēra durvis.
Gabija ieraudzīja istabu. Sienām bija nenosakāma krāsa, tāda sarkanas, zelta, zilas un oranžas krāsa sajaukums. Taču kopā sanāca skaista krāsa. Istabā bija milzīgs spogulis pie vienas sienas, un uz pretējās sienas bija sarkans mežģīnots aizkars, kuram neko nevarēja redzēt cauri. Blakus aizkaram karājās zeltīts auduma paraujamais. Vēl istabā bija dīvāns, tas izskatījās kā simtgadīgs, apputējis večuks. Dīvans bija asinssarkanā krāsā un tas stāvēja pretim lielam koka skapim.

Gabriela pasmīkņāja par Daniela apjukušo sejas izteiksmi kad viņa kā 10gadīgs skuķēns aizrāva puisi uz kādu viņu saistošu istabu. Protams telpu viņa vēl nebija manījusi tik' ieraudzījusi skaistās durvis, pavērusi tās viņa iegāja telpā. Elpa mazliet aizrāvās un vienu brīdi viņa pat saķēra Daniela roku kā skavās, bet tad jau puisis bija no viņas tvēriena mistiskā veidā atbrīvojies un nokļuvis līdz asinssarkanajam dīvānam un izklājis uz tā apmetni lai nesasmērētu savu pakaļiņu. Uzgaidi mirklīti. lūdzu. Gabija gan maigi uzsmaidīja puisim, bet domas vēl galīgi nevedās pie Daniela uz doto momentu meiteni bija piesaistījis aizskars un viņai neraksturīgi pat nepaskatījusies uz milzīgo spoguli Gabriela kā apsēsta devās uz mežģīņoto aizskaru pusi viens tvēriens un viņa parāva zelta virvi.

Šo rakstu rediģēja Eņģeļu gūstekne*: 22.10.2006 17:26

[Bizii van Dope]

Daniels ar nopietnu skatienu nolūkojās tajā, ko dara Gabriela. Puisī kaut kas aizdomīgi čukstēja, ka tas, ko meitene dara var būtu ar sliktām sekām.
Nu vienkāršāk sakot Danielam bija slikta nojausma.
Puiša skatiens pievērsās skapim.
Nu, ja jau mēs ķeramies pie visa pētīšanas, tad es labprāt piedalīšos. Man tas skapis neliek mieru.viņš noteica un ironiski pavīpsnājis piegāja pie skapja un dziļi ieelpojis atrāva vaļā tā durvis.

[Eņģeļu gūstekne]

Gabriela atkāpās no aizskara, viņai bija nedaudz bail lūkoties kas aiz tā ir. Pagriezusi tam muguru meitene iesmējās. Skaties, ka tev lielais ļaunais mošķis neuzbrūk. Gabija dzirkstoši uzsmaidīja Danielam. Šī istaba ir pavisam dīvaina. Pirmajā brīdī man gan likās, ka flīģeļu istaba bija baisa, bet šai telpai pat sienu krāsa ir nenosakāma es tagad tā domāju varbūt mēs kļūdījāmies īrējot tieši šo māju. Bet no otras puses visa šī baismā būšana taču pieder Visu svēto naktij. Ko tu darītu ja tagad istabas durvis aizcirstos un ar joni aizslēgtos? Izaicinoši vaicāja Gabriela pēc visa garā monologa izteikšanas.

[Bizii van Dope]

Pielūkošu.Daniels uzgriezis muguru skapim pasmīnēja un viņa acis nozibsnīja.Flīģeļu istaba?viņš uzrāvis vienu uzaci pajautāja.Zini, man šī vieta nemaz nepatīk. Gribas tikai ātrāk tīt makšķeres prom no šejienes.puisis noteica vēlreiz aplaizdams skatienu apkārt.Es nezinu. Tad jau redzētu.Daniels paraustīja plecus.Un tu?
Ja godīgi Danielam tad gribētos būt meitenei, jo tad viņš varētu izgrūst skaļu spiedzienu un atslēgties.

[Eņģeļu gūstekne]

Es domāju ka es pieskrietu pie tevis un ar skaļu spiedzienu ieķertos tev rokā. Gabriela godīgi atbildēja Bet patiesībā nemaz nevaru pateikt kāda būtu mana reakcija, jo neko tādu vēl nēesmu piedzīvojusi un ceru, ka nepiedzīvošu. Bažīgs skatiens tika pievērsts durvīm, bet tad Gabija pavisam piemirsusi par aizskaru ko bija atvērusi piegāja pie Daniela. Tu tici spokiem un tādām lietām? Meitene vaicāja lai uzturētu sarunu, bet patiesībā viņu tas pat īsti neinteresēja. Viņas zaļās acis tika piekaltas puisim un tikai tad kad kas līdzīgs caurvējam iepūta pa atvērtajām "sudraba zieda" durvīm kā tās savā galvā bija nodēvējusi Gabriela, viņa novērsās no puiša un piegājusi pie durvīm tās aizvēra. Tā jau labāk. Lai gan no otras puses varbūt bija muļķīgi taisīt durvis ciet. Gabriela nevarēja īsti saprast vai ir rīkojusies pareizi un atkal piegājusi pie puiša pavisam nelielā atstatumā no aizskara viņa atkal pievērsās durvīm un tad Danielam.

[Margo]

Beidz gvelzt niekus!Anna uzsauca un izrāva karti no Terijas pastieptās rokas.
Sirds sāka sisties nedaudz straujāk, ja nu patiesība?
Ko?Anna nespēja noticēt.
Kaut kas nav kārtībā ar to karti. Tā vienkārši nevar būt patiesība.viņa skaļi teica sitot ar plaukstu pa papīra gabalu.
Tad viņa to iegrūda atpakaļ draudzenes rokās.
Viņa bija uzvilkusies līdz pēdējam. Tā jau šī māja uzdzina šausmas, bet tagad, kaut kāds gaitenis, kas nemaz nebija iezīmēts mājas plānā.
Saņem sevi rokās!viņa sev teica un ar dziļu nopūtu centš nomierināties. Tas neaudz izdevās.
Tam jābūt kādam loģiskam izskaidrojumam.viņa pagriezusies pret draudzeni teica, taču visu laiku meta skatu uz tuneli, kas bija aiz muguras.
Pēkšņi tas likās vēl draudīgāks.

[Pūķēns Sāra]

Ar karti viss ir kārtībā, Viņa ieturēja pauzi un bailīgā balsī turpināja. Kas būtu, ja šī māja būtu kas līdzīgs 'Rauz redai'? Tas večuks tak teica, ka māja nav droša. Viņa lūkojās uz Annu, bet turpināja iet, tad Terija sāka skaļi smieties.
Kā es tevi izjokoju. Viņa turpināja smieties.
Nomierinies Anna. Kad viņa nomierinājās, dzirkstoši teica, viņas balsī nevarēja vairs dzirdēt ne druskas no bailēm. Šī karte nav precīza un māja ir liela. Kāds tur brīnums, ka kaut kāds gaitenis nav iezīmēts. Viņa smaidīja. Vai tu tiešām domā, ka gaiteņa galā mūs gaidīs kāds liels, slieņajošs briesmonis, kurš gribēs mūs apēst? Vai arī māja sāk pārtikt no mūsu enerģijas?

[Bizii van Dope]

Daniels nenoturējās un iesmējās.
Hm....Tas man patiktu.puisis nodomāja un nevilšus izbrauca ar roku caur matiem.
Es arī ceru, ka nekad nenāksies ko tādu piedzīvot.viņš piekrītoši noteica un aizdomīgi pāvērās apkārt it kā tūlīt pat no zemes taisītos izlēkt spoks.
Vispār...jā.Daniels mazliet pavilcinājies atbildēja.Un, liekas, ka šajā vietā man nāksies noticēt vēl vairāk. Te ir spocīgi. Nebrīnītos, ja te spokotos.viņš noteica, palūkodamies uz griestiem.
Gabriela aiztaisīja durvis. Daniels nolaida skatienu līdz meitenei.Es nezinu. Nekas jau nemainās. Durvis, ja gribētu tā vai tā varētu aizslēgties.

[Eņģeļu gūstekne]

Tur nu tew taisnība Gabrielas balsī nedrošība un bažas pazuda, kā nekā viņi tomēr telpā bija divi nevis katrs atsevišķi pa roku galam izmētāti visā muižā. Jā... šī muiža ir tik milzīga un neizprotama, ka nebrīnītos ja te staigātu apkārt pat zombiji. Man liekās, ka te pat pats saimnieks nav izstaigājis visu ēku. Un ja arī ir tad atkārtotu pārskati viņš visticamāk, ka nav veicis un ja kāds nejaušs viesis būtu apmaldījies tad turpat arī būtu atdevis galus. Gabija iesmējās un novilka biezo balto dūnu jaku un nometa uz dīvāna. Vai tikai man tā liekas vai arī te ir šausmīgi karsts. Meitene noskurinājās un vieglu smaidu sejā aizgāja līdz dīvānam un apsēdās tajā. Nezinu kādēļ, bet man negribās ne skatīties aiz aizskariem un skapī, ne arī iet no šīs telpas prom.

[Margo]

Anna jutās kā muļķe.
Nu bet protams!viņa sevi rāja.
Anna pagriezās un atkal pagāja garām Terijai.
Es iešu pa priekšu!viņa noteica un atkal pacēlusi svārkus un turoties pie sienas viņa devās tālāk.
Viņa neteica ne vārda.
Nu bet protams!Annai jau nav nekādu jūtu. Viņu nevar aizvainot...viņa nodomāja, jo viņu bija tik viegli aizvainot. Neviens nekad viņu nebija uztvēris nopietni. Viņa vienmēr bija bijusi "pelēkā".
Anna vēroja ceļu priekšā. Nu vairs nejuta baiļu. Drīzāk spītu, ka jādodas tālāk.

Šo rakstu rediģēja North_see: 22.10.2006 19:32

[Bizii van Dope]

Daniels īsi iesmējās un aizcirta skapja durvis, pat nepaskatoties, kas ir iekš skapja. Viņš pat negribēja zināt.
Kas zin, kas te atstiepis galus.viņš noteica un pieklauvēja pie skapja durvīm.Varbūt te iekšā ir kāda nabadziņa līķis vai pat kāds aizvēsturisks skelets.Daniels spocīgā balsī ķircinājās un atstutējās pret skapja durvīm, noskatīdamies kā Gabriela apsēžas.
Es gan labprāt pārbaudītu vai kāds zombijs nesēž skapī, bet nebojāsim nu mūsu romantisko pasēdēšanu šajā putekļainajā istabā, kurā liekas viss jau tūlīt tūlīt sāks pūt.Daniels zemā balsī novilka.

[Eņģeļu gūstekne]

Tu esi vienkārši nepārspējams iesmējās Gabriela izgūlusies nu jau par visu dīvānu vērdamās griestos kuros bija manāmas plaisas. Aizskars vairs īpaši meiteni neinteresēja tā mierīgi guļot un lūkojoties griestos Gabija nebija piefiksējusi, ka viņai ir neērti un piecēlusies pussēdus viņa norāva pūkaino ļipu no džinsām un tad uzmetusi to virsū Danielam jau atkal atgūlās dīvānā. Man vairs nav ne mazākās vēlēšanās vilkties uz telpu kur pārēji visticamāk dzer smejās un viennozīmīgi ārdās.

[Snorkes Jaunkund...]

Kad Gabija parāvas zelta auklu un aizgriezās, sarkanais aizkars nokrita zemē. Aiz tā bija durvis. Spoži pulēts, melnas, metāla durvis. Tās ļoti izcēlās uz pārējās, maigās istabas fona. Taču Gabija bjau bija aizgriezusies un sākusi pļāpāt ar Danielu,kurš attaisījis skapi, atklāja ka tas ir tuksš un aiztaisīja to. Kad Gabija aiztaisīja durvis, un viņi abi ar Danielu sāka pļāpāt, pēc pārsi sekundēm noskanēja klikšķis. Durvis bija aizslēgusās. Vai nu kāds tās bija nop ārpuses aizslēdzis, vai...noskanēja vēl viens klikšķis un melnās metāla durvis nodrebēja. Tās bija vaļā.
Tikmēr Anna un Terija aizrautīgi runāja un studēja karti. kad Anna spīta dēļ sāka iet pa priekšu, meitenei likās ka tunelis nekad nebeigsies. Tas tikai gāja un gāja aizvien dziļāk mājā. Pēc pāris minūšu iešanas, tunelis spēji pagriezās pa labi, unmeitenes nonāca pie skaistām stikla divvirus durvīm. Cauri tām varēja redzēt mirdzošu, brīnišķīgi skaistu un lielu balles zāli. Tajā dega sveces un vēl tur bija mazi galdiņi, uz katra trīs svecītes. Zāle pati gan bija mazliet krēslaina, taču daudzās svecītes deva ļoti romantisku un patīkamu apgaismojumu.
Pārējie draugi stāvēja tumšajā istabā un skatījās uz zemē guļošo lietu. Nātana roka sataustīja svečturi vienā istabas malā. Viņš ar pirkstiem sajuta ka svečturī ir trīs garas sveces iekšā. Ja tās aizdegtu, rastos gaisma.

Šo rakstu rediģēja Snorkes Jaunkundze: 22.10.2006 21:20

[kmn]

Redzēdama, ka Nātans atradis svečturi, meitene vaicāja vai kādam ir sērkociņi, vai .. šķiltavas? teikums pārtrauca noslēpumaino klusumu, kas pēkšņi bija iestājies visā mājā. Mūzika bija apklususi, varēja dzirdēt pat vēja šalkas aiz loga.

Šo rakstu rediģēja kmn: 22.10.2006 21:43

[Melnais Akvareļu...]

Stefans stāvēja durvju ailā un lūkojās tumsā. Viņs savas sliktās redzes dēl nemanīja uz zemes guļošo... lietu... Izdzirdis par šķiltavām viņš teica
Erm... man liekas, ka man vajadzētu būt...
Puisis sāka rakņāties pa kabatām (kādas nu tās gladiatora tērpā varētu būt). Pēc pāris minūšu neatlaidīgas pūlēšanās, viņš atrada meklēto - Pavisam parastas, atkal uzpildāmas šķiltavas, ar izbalējušu, nenosakāmu zīmejumu uz tām.
Še viņs pasniedza šķiltavas tur, kur it kā stāvēja Nātans.

[kmn]

Stefan, tur nav Nātana, teica Džo, paņemot puiša sniegtās šķiltavas un padodod tās Nātanam.
māju pārņēma spiedīgs klusums. Visi gaidīja gaismas parādīšanos, kas arī atklātu uz grīdas guļošo noslēpumu. Nu komon, Džo aiz savas ziņkāres pie sevīm nodomāja. Viņa neatlaida acis no grīdas.

[Bizii van Dope]

Es zinu.Daniels novilka ar pašapmierinātu smīnu. Puisis noķēra Gabrielas sviesto ļipu un pasmīnēja.Un, ko tad tu piedāvā darīt, zaķīt?viņš apjautājās zemā, seksuālā balsī, virpinot pūkaino ļipu prirkstos.
Pēkšņi aizslēdzās durvis un atvērās durvis, kuras bija izrādījušās aiz aizkara.
Daniela sirds iepukstējās strajāk. Viņš nosvieda ļipu zemē.
Kas tas?....

[Pūķēns Sāra]

Terija nolūkojās uz Annas muguru un negaidīti uzlika uz viņas pleca roku.
Atvaino. Viņa saprata, ka aizvainojusi Annu, Es negribēju tevi aizvainot, vienkārši... Viņa noņēma roku no Annas pleca un nostājās viņai blakus, tai pašā laikā paraustot plecus, ... vienkārši vajadzēja noņemt spriedzi. Viņa kautrīgi pasmaidīja un nopietnā balsī turpināja. Ja tā godīgi man ir bail. Viņa bija atklājusi, ko tādu, ko varēja zināt tikai tuvākie cilvēki, jo viņa reti kad atklāja savas bailes. Tikai nedomā, ka esmu zaķpastala. Viņa palūkojās uz priekšu pa gaiteni.
Kad reiz tas gaitenis beigsies? Viņa nepacietīgi pajautāja un drīz vien viņas nonāca pie skaistajām durvīm. Oho, liekas mēs esam dabūjušas lielo laimestu. viņa pameta skatu Annas virzienā, un tad metās pie durvīm. Tu atvēra iepriekšējās, es šīs. Viņa jau atkal rezgalīgi teica un atvēra durvis.

[earnella]

Ariadne visubeidzot atrada telpu, kurā pulcējās pārējie ballītes dalībnieki.
-Sveicināti.. Beidzot uzgāju šo vietu. Tas bija viss, ko viņa pateica sākumā, pēc šiem diviem īsajiem teikumiem viņa apsēdās uz grīdas un sakrustoja garajos zābakos tērptās kājas. Aptuveni pēc minūtes viņa ierunājās vēlreiz, klusā, mierīgā, jautājošā balsī. -Kā tad mums visiem te klājas? Vai līdz šim atgadījies kas aizraujošs? Viņa šos jautājumus uzdeva, lūkodamās putekļainajā grīdā, un meiteni, šķiet, nebūt neskāra fakts, ka uz šīs netīrās virsmas viņa sēž ar tīriem, pelēkiem džinsiem. Putekļi bija pelēki, bikses bija pelēkas. Viss kārtībā...

Šo rakstu rediģēja Earnella (Still Alive): 22.10.2006 22:40

[Hikari]

Nātans turpināja taustīties gar sienu un beidzot sajuta, ka viņa pirksti atduras pret kaut ko cietu. Puisis taustījās tālāk un sataustīja to, ka tas ir svečturis, kurā iekšā ir trīs sveces Vai kādam nav sērkociņi vai šķiltavas? puisis griezās pret pārējiem, jo šķiltavas līdzi Nātans nenēsāja, bet sērkociņus bija piemirsis. Viņš cerēja, ka kādam būs kāds rīks, ar ko šīs sveces aizdedzināt. Kad Džo puisim piedāvāja šķiltavas, Nātans uzsmaidīja meitenei un, paņēmis tās no viņas, aizdedzināja sveces, kuras pirmīt bija sataustījis.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 23.10.2006 16:47