Dižās Ķīnas apsēstība [C][PZP], [C][PZP] Opcijas

[Demiurgs]

Tātad darbība norisinās senajā Ķīna 222. gadā p.m.ē. (ņemsim vērā to, ka visam nav jābūt ideāli atbilstošam reālajai vēsturei un notikumiem).
Ķīna tikai nesen ir apvienojusies zem valdnieka Ciņa Šihuandi varas. Tiek uzsākta Lielā Ķīnas mūra celtniecība lai pasargātu valsti no ziemeļu iebrucējiem. Tikmēr robežas apsargā drošsirdīgu karavīru pūlki un cietokšņu nepieejamie mūri. Valsts ir drošībā no ārējiem iebrukumiem, arī valsts iekšienē vis sāk nokārtoties. Nelielie dumpji tiek apspiesti, miermīlīgi vai ar spēku, likumi un valsts struktūra jau gandrīz izveidojusies. Problēmas izčākst viena pēc otras, pat dumpinieki saprot, ka apvienotā valstī dzīvot labāk un drošāk. Vienkārši sakot jaunā valsts plaukst un zeļ.
Bet kādu rītu valdnieku pamodina skaļš bļāviens tieši pie gūltas gala. Ciņš uztrūcies savā priekšā ierauga sev pretī plati blenžam galma burvi un gaišreģi, vēl pēc mirkļa pa durvīm iesteidzas sargkareivji, un sastingst ieraudzijuši burvi, bet burvis velvienu reizi iekliedzas pārdabiski skaļā balsī un nokrīt bezsamaņā.
Burvis nekavējoties tiek aiznests pie dziednieka, bet tas visu dienu nomocījies neko nespēj pasākt.
Nākošajā rītā valdnieku atkal pamodina burvis taču šoreiz pilnīgi mierīgi, un saka –Dēmoni un gari aprīs šo zemi- burvis dodoties prom no valdnieka gūltas vēl ieber viņam gūltā sauju zelta un sudraba amuletu – Tik karotāju nāks pie tevis lai glābtu mūsu valsti-.
Dienas laikā pie valdnieka ierodas arvien vairāk vēstnešu ar ziņām, ka valstī uzradušies ļaunie gari un dēmoni kas uzbrūk pilsētām un ciemiem nežēlojot nevienu. Valdnieks iet konsultēties pie burvja bet tas tikai atkārto –Gaidi kamēr atnāks visi!! Gaidi kamēr atnāks visi!!-

Tātad jūs, spēlētāji, būsiet šie karotāji.Jūs visus uz galvas pilsētu un imperatora pili būs atvilcis neizprotams spēks, vienkārša nepārvarama velme doties tieši turp!!!
P.S. šī būs mana pirmā lomu spēle, tapēc neatteikšos no palīdzīgas rokas un kritikas!!!
______________________________________________________________________________

Kopš galma burvis sajucis prātā pagājušas jau trīs dienas. No visām valsts pusēm pie imperatora joprojām plūst lūgumi pēc palīdzības. Taču armija ar visu netiek galā. Un imperators lēnām krīt izmisumā.

Iestājoties vakara krēslai pie Imperatora pils galvenajiem vārtiem nomainās sardze un notiek kas negaidīts. No ēnām vārtu tuvumā lēni parādās tumši stāvi viens pēc otra iznākot lāpu gaismā. Sargi izkliedz brīdinājumus un jau gatavojas uzbrukt taču negaidīti atveras smagie vārti un tajās parādās vājprātīga paskata večuks. Pils burvis ar rokas mājienu apklusina sargus un ar majienu aicina varoņus iekšā.

[rudo lapu vilcēn...]

Dēmons klusējot gaidīja, kad burvis beigs runāt. Vēl aizvien palika neatbildēts jautājums, kas viņiem jādara. Tiekot atklātam zeltam un sudrabam, zīda audumiem, Erata acis tajos noraudzījaš vienaldzīgi. Ko līdzēja dārgumi, ja to izmantošana draudēja ar briesmām? Ko līdzēja augsts amats, ja tas traucēja slēpties?
Es neuzskatu sevi par pārāk dauļrunīgu puisi, tādēļ atvainojiet, ja ar savu tiešumu jūs aizskaru. Taču ko tieši jūs no mums gribat? Varbūt es pats lāgā nesapratu no jūsu iepriekš teiktā, taču varbūt variet paskaidrot? tumšās acis rāmi vērās burvī, kamēr balss saglabāja pieklājīgu toni.

[Demiurgs]

Burvis nicīgi nosprauslojās uz Nii-Kei pusi un turpināja runāt.
-Nedomājiet ka šit te ir vis ko spējam jums dot.-
Burvis norādīja uz dārglietām, ieskatoties varēja manīt ka burvis patiesībā ir pilnīgi mierīgs, kamēr imperātors bija saniknots kaut arī neko neteica, bija acīm redzmas ka imperātoram nav pa prātam tāda uzvedība.
-Tev es spēju dot jaunu ķermeni, atriebību vai iespēju doties tālāk, vai arī jebko citu ko tu vēlētos, tas ir manā varā.-
Burvis joprojām runāja ar Nii-Kei.
-Un ja es varu tev likt arī ciest mūžīgas mokas. Bet ne par to ir runa, nupat jau esam pārāk novirzījušies no galvenā. Es šeit dzirdēju pilnīgi pamatotus jautājumus kas jums būtu jādara? Kā jau es minēju valstī ir aktivizē'jušies briesmoņi un gari, jā viņi šeit ir bijuši vienmēr, bet nekad nav bijis tā ka notiktu uzbrukumi pilsētām, mazāki ciemati tiek pilnībā izkauti, nogalināti tiek pat zīdaiņi. Cik man zināms šie briesmoņi uzradās nesen, tei nav šeit dzīvojuši , tie ir no aizsaules. To trakošana ir kautkā saistīta ar četriem visu varenajiem pūķiem, garu pavēlniekiem. Man ir zināms kur atrodas viens.no viņiem tam vārdā Veisu. Viņš ir debesu pūķis, jums ar viņu jārunā un jālūdz palīdzība, jālūdz viņu partraukt šos uzbrukumus. Taču pastāv iespēja ka šie pūķi paši ir izraisījuši šo ļaunumu. Kāds no viņiem 'jums iespējams palīdzēs bet kās uzbruks. Jebkurā gadījumā jums jādodas pie Veisu un jājautā viņam, cik man zināms viņš ir cilvēkiem draudzīgs un regulāri runā ar Rietumu kalnu mūkiem. Tur tad arī jums viņš būtu jāmeklē.-

[kikjo]

Hoshi, smaids kļuvai aizvien lielaks un lielāks. Bagātības vienmēr viņu bija pievilkušas, sevišķi zelts un rubīni, uzdevuma izpildes gadījumā viņi varētu nodz'vot visu atlikušo dzīvi pavisam mierīgi, varbūt pat aiziet noķīnas, uzcelt jaut kur mongolijā jauku mājiņu un rāmi tur nodzīvot visu savu mūžu. Bet cik liela gan bija iespēja, ka kāds no viņiem vispār paliks dzīvs, un ka viņai izdosies kaut sākt tērēt to milzu bagātību.
Viņa bija tkai cilvēks, ne tā kā daļa no pārējiem. Tas japānis vispār izskatījās pagalam aizdomīgs, un cīņā viņa viena no pirmajām, ja ne pirmā varētu atmest sandeles. POārējiem bija lielākas izredzes, bet vajadzētu ļoti ilgu laiku, lai pati sakrātu tik daudz kā šeit varēja iegūt, viss ko viņa vēlējās bija viegla un mierīga dzīve.
Un šeit to varēja iegūt...
Par spīti bailēm, kas bija sastindzinājušas viņas ķermeni, Hoshi zināja, ka piedalīsies. Pirmkārt, varēs nodrošināt sev normālu un vienmuļu nākotni, otrkārt, varbūt burvis varētu palīdz;et personiskākā jautājumā un treškārt, viņa šaubījās, ka viņai ir iespēja pateikt nē un palikt dzīvai.
Noliekusi galvu viņa skaļi uzrunāja burvi. Kungs, ja es piekrītu, cik drīz man ir jādodas ceļā?
Uzmetusi īgnu skatu pārējiem: Vel kāds vēlas ātri un nogurdinoši beigt savu dzīvi(pametusi īsu skatu uz Nii-kei) klusi piebilda, vai arī nebeigt. Un doties šai uzdevumā? Ja nē es esju viena, un mani šis variants pat apmierina daudz vairāk.

Šo rakstu rediģēja kikjo: 02.11.2006 08:57

[Demiurgs]

Burvis ar smaidu sejā paskatījās uz Hoshi.
-Lieliski vismaz viens šeit saprot ko vēlas un ko viņam piedāvā. Ceļā jādodas pēc iespējas ātrāk. Bet baidos ka jums vienam pašam galā netikt. Ja pārējie, vai vismaz lielākā daļa no jums nepiekritīs paveikt šo uzdevumu tad mūsu zeme ir nolemta iznīcībai, kopā ar visiem kas uz tās dzīvo vai nedzīvo.-

[Skalds]

Haku izdzirdējius par atalgojumu sausījās,, ja burvis nemaloja viņam nebūtu nekas pretī izmantot tā maģiju, lai...
Zelts viņam bija vienaldzīgs, jo visam tā viņam netrūka .
Haku nopūtās laikam jau viņs piedalīsies.
Viņš sāka klepot kad uzzināja pie kā būs jaiet un jālūdz ķīnas imperātora vārda palīdzība. Jebkam citam taču ne Veisu. Ne jau lielajam Veisu. Vienīgajam no visam radībām, kura ienīda viņu un kuru viņš pats. Agrākj ar Veisu Haku pat sapratās tāču pēc tā atgadījuma.......
Pēc klusuma brīža kura laika viņš bija paņemis medaļjona.
Viņš ar vienaldzīgu sejas izteiksmi jautāja vai tādā gadījuma, ja es piekristu nebūtu izdevīgāk iet pie kāda cita pūķa no atlikušajiem trim? Ja nē tad es nevēlos piedalīties.
Caur augumu izskrēja drebulis un Haku acīs iemirdzējās divainas uguntiņas

[kikjo]

Stulbenis, Hoshi nodomāja, nejau dzimtenes mīlestības labā viņa to dara, viņa taisījās tikai un vienīgi izmantot radušos situāciju, cik vien labi tas bija viņas spēkos. Nekāda viduvēja pesteļotāja atzinība viņai nebija nepieciešama.
Arī tas, ka viņas dzimtene ir nolemta iznīcībai viņu neuztrauca, pārvākšos dzīvot citur. Pavisam vienkārši, bet pat ar šāda pesteļotāja palīdzību varētu izdarīt pietiekami daudz.
Tas dīvainais japānis atkal bija sācis muldēt. Ja tu esi vienīgais kandidāts mana ceļabiedra postenim, tad es labāk eju viena. Tu izskaties pēc vampīra, turklāt tu esi japānis, nespēju saprast kurš variants man vairāk nepatīk, bet tev ir abi. Turklāt, kas tev par personisku naidu pret cienito Veisu?
Tākā visticamākasi tu neatbildēsi, tad es tev atbildēšu pirmā. Viņš ir vienīgais kurš varētu mēģināt mums palīdzēt, turklāt ar viņu ir vismazākā iepēja, ka viņš ir nodevējs. Viss skaidrs. Es netaisos savu dzīvību pakļaut lielākām briesmām, kā tas ir nepieciešams.

[rudo lapu vilcēn...]

Dēmons klusējot klausījās paŗējo sarunā un uzdevumā. Kl;usībā kaut kas ietrīcējās. Varbūt tā ir jauna iespēja? Ne tikai bezjēdzīgi slēpties un baidīties no katras ēnas, bet patiesi iet un cīnīties, lai arī mirstot, ja dieviem tā labpatiktu. Viņam būtu patiesi savs uzdevums.
Un kāpēc ne? viņš skaļi eijautājās, viegli apsmaidot. Smaidā varēja manītvilka ilkņu galiņus mutes kaktiņos.
Kāpēc nepamēģināt? Vai tad mums ir vairāk ko zaudēt, kā sava vienkāršā dzīvība. Tas ir pat gods, atdot kaut ko tik nevērtīgu savas tēvzemes labā. tie, kas ieklausījās ciešāk, varbūt smanīja vieglu ironijas pieskaņu.
Esmu gatavs iet. Kādas garantijas tiek sniegtas šim ceļam? balss ieguva leitišķu pieskaņu. Vai tiskim apgādāti ar pārtiku, kas neļaus mums apstāties pusceļā dēļ spēku izsīkuma? Vai ar pilnvarām, kas ālut paņemt mums nepieciešamo pa ceļam atrodamajos miestos? Ieročiem, zirgiem? acis šķita nedaudz dīvainas. Līdzīgas cilvēka un reizē ne.

[Demiurgs]

Burvis noklausījās vairākus jautājumus un apsvēra visu dzirdēto, tad beidzot atbildēja
- Pie cita pūķa iet nevaram gan, jo pārējie ir pametuši savas mītnes un viņu atrašanās šobrīd nav zināma, vienīgi Veisū mēs šobrīd spējam atrast, viņš kā zināms nekad nav dzīvojis konkrētā vietā, bet aptuvens areāls ir zināms, turklāt mūki pratīs viņu uziet kad jūs nonāksiet līdz viņu templim. Ja cienītajam vampīram ir personīgas darīšanas ar Veisu tad viņš varēs gaidīt mūku templī kamēr pārējie ar viņu runās, nedomāju ka viņš sagrautu templi. Kas attiecas uz nepatiku pret japāņiem, man patiesi iepriecina tavs entuziasms Hoshi, bet man šķiet ka viens no pūķiem būs meklējams arī Japānā, vai arī vēl aiz tās.
Kas attiecas uz garantijām tās visas jums sniedz imperatora medaljons, ikvienā miestā kur jūs iegriezīsieties jums izrādīs cieņu un dos visu kas nepieciešams, par to visu samaksās valsts ierēdņi, takā par pārtiku un guļvietām varat neuztraukties, turklāt jums līdzi dosies arī viens no mūsu armijas lieliskākajiem virsniekiem.-
Burvis ar roku norādīja uz zāles sānu durvīm un no pustumsas iznāca kareivis, pareizāk kareive. Neliela auguma izskatīga sieviete bruņojusies ar diviem zobeniem kas novietoti uz muguras un ģērbusies vieglās bruņās.
-Iepazīstieties Leitinante Sou Vu Jonga, viņa dosies līdzi tiem kuri galu galā piekritīs šim uzdevumam. Bet nu turpināsim apsriešanos pie kādas dzēriena glāzes, esmu izsalcis.-
Uz burvja mājienu zālē momentāni ieskrēja kādi trīsdesmit kalpi, daži nesa lielu galdu bet pārējie ēdienus un dzērienu, paris sekundēs galds bija pilnībā nokrauts ar visu ko, piekrēja vēl daži kalpi kas atnesa krēslus, Imperators palika savā tronī viņam tika pienests pašam savs galds. Uz galda netrūka pilnīgi nekā, vis bija pielāgots viesiem.
Haku varēja uz galda saost pat svaigas cilvēka asinis, smarža nāca no palielas sudraba krūkas. Šeit bija pilnīgi vis ko vien viesi varētu vēlēties!!!
-Sēdieties, sēdieties, tie kas vēlas nedaudz uzkost.-
Burvis pats apsēdās galda tālākajā galā ar seju pret Imperatora troni.

[rudo lapu vilcēn...]

Tikko jaušami uzacis tika parautas uz augšu. Sieviete, armijā? jautājums neizskanēja skaļi.
Taču ilgi Erats nebrīnijās. Viegli aplocījis galvu, pret atnākušo leitnanti, dēmons atļāvās ieņemt vietu pie grezni klātā galda. Pirms apsēsties, viņš palocījās pret imperatoru un pēc tam pret burvi. Tasa vairāk bija ieradums, nekā cieņas apliecinājums.
Ēdienam dēmons nepieskārās. Nebija vajadzības. Arī dzerts bija nesen. Skatiens nesteidzīgi paŗslīdēja pāri galda biedriem, itkā novērtēdams katra labās un ne tik albās īpašības.

[kikjo]

Uz japānu heh, tad jau mums būs sasodīts gids.
Hoshi ar neizpratnes pilnu skatu paraudzījās uz netālo stāvošo vīrieti. Viņai bija asa dzirde, un pirms brīža šķita, ka viņš ko bija teicis, bet Hoshi nebija pārliecināta par to ko dzirdēja, tas bija tik klusi, ka viņai varēja tikai izlikties.
Veikli palocījusies, viņa puslēcienā apsēdās pie nokrautā galda. Kaut gan viņa skatījās taisni uz priekšu, nepameta dīvaina sajūta, ka kāds viņu vēro.
Lai kā arī nebūtu, iespējams, ka pie visa bija vainojams tikai uztraukums un šī sasodītā padarīšana.

[Flora]

Leo paklausija un apsēdās pie galda...viņš neuzskatiija par ipašu vajadzigu apliecinaat savu piedalīšanos šajā pasākumaa...galu gala medaljonu viņš bija panemis un jau noglabajis kaut kur savaas drēbēs...
arī viņu pavadone - sieviete viņā nekaadas īpašas emocijas neizraisiija...

Dēmons gaidīja , kad burvis beigs runat...
Viņš bija gatavs doties ceļā kaut tūlīt...

[Eņģeļu gūstekne]

Nī-Ke nopūtās un nikni paķēra medaljonu. Tomēr lai kā viņa spītētos šī lietiņa viņai patika.... Interese auga dzirdot par pūķi un tā tālāk, bet bruvis viņai derdzās. Meitene pieslīdēja pie galda un apsēdās vēl īsi pamādama imperātoram ar galvu. Vīrieša neapmierinātā sejas izteiksme Nī īpaši uzjautrināja. Viens no sardzes vīriem palūkojās uz garu ar nosodījumu un pat naidu. Pēkšņi ne no kā sargs sagrāba kaklu tad sānu, viņa ierocis nokrita un tad viņš sāka asiņot. Viņu nebija skāris ne viens asmenis nekas... bet pāri kaklam bija pārvilkta dziļa brūce, kas bija pārrāvusi arī elpvadu. Arī sāns asiņoja. Vīrietis nespēja ievilkt elpu un nokrita uz zemes. Nī-Ke pēkšņi saķēra muti šoka izteiksmē. Itkā viņa būtu šokēta ar pēkšņo notikumu, lai gan protams vainīga bija pati Nī-Ke.

[kikjo]

Hoshi pasmīnēja par jauko skatu, piemērots tieši pusdienošanai, bet ja tas sīkais vampīrelis izdomās mesties virsū kritušajam, ,Hoshi gandrīz sāka smieties, šis skats būtu uzjautrinoš.
Viņa negribēja ēst, negribēja dzert, negribēja atrasties šai telpā un skatīties citu izklaidē.
Lai gan bija jāatzīst, ka slepkavas sejas izteiksme bija vienkārši ģeniāla.
Hoshi gribēja doties ceļā, šī nīkšana viņu garlaikoja, un šķiet, ka pārējos arī, vienīgi burvis izskatījās apmierināts. Nu ja bet viņam jau savādākam arī nevajadzētu būt. Kā ne kā muļķu komandu atradis, doties ceļā piespiedis, tagad var pasēdēt un iedzert tējiņu. Ha.

[Demiurgs]

Kad Nī-Ke uzbruka sargam imperators pielēca kājās un ar reibumu paskatījās uz mirstošo sargu, viena lieta bija atļaut nolais asinis pāris cietumniekiem lai sarūpētu vakariņas vampīram bet šeit tika nogalināts vīrs no no viņa personīgās sardzes.
-Tu pats šeit tiksi galā. Es dodos pie miera.-
Imperators aizgāja pa slepenajām durvīm aiz sava troņa.
Burvis pamāja ar galvu, bet kad aizgāja imperators viņš pamāja ar savu spieķi uz zemē guļošo sargu. Visas iztecējušās asinis satecēja atpakaļ ķermenī un brūce kaklā aizvilkās.
Taču kareivis necēlās.
-Nolādēts viņš jau ir miris.-
Burvis noteica bez īpašas nožēlas balsī.
-Nu tā pats vainīgs, neiešu tērēt savus spēkus lai sauktu viņa garu atpakaļ. Ķermeni es atdzīvināju bet dvēsele jau prom. Aizvāciet to tukšo miesu un aprociet.-
Burvis uzbļāva pārējiem sargiem. Viņš pat nepaskatījās uz Nī-Ke, lai gan zināja ka to izdarīja viņa.
-Tātad, pietiks pļāpāšanas rinķī un apkārt. Ir laiks jums doties ceļā. Tie kas ir gatavi ejiet pie leitinantes.-
Burvis norādīja uz leitinanti, viņa stāvēja pie durvīm pa kuriem viesi bija ienākuši, neviens pat nebija ievērojis to kā viņa līdz turienei nokļuva.
-Pārējie varat palikt ar mani vēlajās vakariņās, gan jau es pratīšu "izklaidēt" palicējus.-
Burvja sejā iezagās negants smaids.

[kikjo]

Vienu pavisam īsu brīdi Hoshi gribēja atcirst, ka labprāt paliktu un izklaidētu viņu, tad nu redzētu kuram būtu vēlās vakariņas, bet pēdējā brīdī pārdomāja. Viņa jau tāpat uzvedās kā mazs bērns, ar to šodienai arī pietika. Pēc pārāk lielas muļķītes viņai nevajadzēja izskatīties, pietika jau ar paveikto. Pirmais iespaids bija radīts tiesi tāds kā vajag. Viss pārējasi vairs nebja svarīgs.
Pateikusies Hoshi piecēlās un devās pie leitnantes. Šķita ka vēl arī daži citi sakustējās, bet Hoshi neatskatījās. Drošības pēc iebāzusi roku kabatā viņa satvēra nazi, ja nu kas. Pietiekami liela iespēja lai tas viss būtu lamatas.

[rudo lapu vilcēn...]

Īss un varbūt nedaudz neveikls atga'dijums ātri izjauca mierīgo gaisotni un vakariņas. Erats par to neuztraucās. Priekšā gaidīja ceļš.
Piecēlies un kā atvainodamies, viegli pakalnījeis, dēmons nesteidzīgi sekoja jaunajai sievietei, kas pirms viņa bija apspējusi piecelties.
Soļi bija viegli un gaita vingra.

[Skalds]

Apsēdies pie galda Haku pirkstos sāka virpināt medaljonu pūķa izskatā . Drakona rubīna acis gaisma dzirkstīja. Haku mierīgi sēdēja, par viņam paredzētajām asinim neliktamies ne zinis.
Sadzirdējis tiko jaušamo asins tecēšanas skaņu viņs instinktīvi pagrieza galvu. Redzot zemē nokritušo sargu viņš tikai pasmīnēja, bet instinti sarosījās.
Haku tikai tagad saprasta ka viņš ir iekūlies milzīgā ķezā , no kuras jātiek pēc iespējas ātrāk laukā. Tāpat, kā visi citi viņš sekoja sievietei.

[Flora]

Leo skatiijas uz mirušo sargu. neizsteigsmigajaa seja paviideja taada ka skumju izsteiksme...
redzeejis ka visi parejie ceļas augšaa, deemons vel paskatiijies uz burvi, sekoja pareejiem...

[Demiurgs]

Leitinante Jonga nesagaidīja lai redzētu cik tad īsti sekotāju būs, kad daži pirmie sāka nākt uz viņas pusi viņa izgāja no zāles un nokļuva uz galvenā laukuma kur viņa pustumsā uzgaidīja līdz sekotāji pienāk tuvāk.
-Pie galvenajiem vārtiem mūs gaidīs zirgi, tiem kuriem tie būs vajadzīgi varēs tos izmantot.-
Leitinante staruji pagriezās un sāka iet uz vārtu pusi, viņai griežoties uz mirkli varēja manīt nozibam divus medaljonus, vienu zelta otru sudraba, tie bija tieši tādi paši kā pārējiem. Taču viņa pamanījusi ka tie izslīdējuši no drēbju apakšas zibenīgi atkal aizmeta tos aiz apkakles.
Dzirdīgas ausis attālināti varēja sadzirdēt klusus smieklus nākam no galvenās zāles!!!

Šo rakstu rediģēja Demiurgs: 11.11.2006 22:32

[rudo lapu vilcēn...]

Dēmons viegliem soļiem sekoja leintnantei. Viņa dzirdīgās ausis uztvēra smieklus un skatiens pamanīja arī medaljonus, pēc strauja apgrieziena.
Pustumsā gandrīz nemanāmi jauneklis ieguva vilka ausis, kas ātri izgaisa. Viegls smaids uz mirkli rotaļajās viņa lūpās, taču acīs jautās aizdomas.
Nonācis pie zirgiem, viņš uzmanīgi pieskārās viena rumaka purnam.
Tev taču nebūs iebildumi mani pavizināt? viņš klusi čukstot zirgam vaicāja.

Šo rakstu rediģēja Rudens bērns Renīna: 13.11.2006 16:25