Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas

[josephine]

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

[Dženeta]

Pamājis ar galvu Rodžers paskatījās uz Darelu.-Tad Tu arī gribi uz kuģa tikt? Kas plāno būt? Esmu namdars visu mūž! Jau mazu man audzināja tā lai kļūtu par namdari...-Rodžera skatiens aizklīda tālumā. Man ģimenē vis vīrieš namdari cik nu es zin-Jūrnieks nosmēja.-Nu tā esmu aizpļāpājies,jāaizveras! Šad tad ar man tā notiek... Bet šoreiz tas gan tādēļ ka jau nedēļ tūlīt kā būs apkārt kopš neesm jēdzīg aprunājies...-Rodžers pažēlojās-Nu lab,lab tas jau nav svarīgi... Galvenais ka atkal uz kuģa tikšu-tā teikt ierast vid.

[josephine]

Smaidīga kā pati saulīte, krogus meita pienesa Džeka kūpošās, tikko no kastroļiem noņemtās pusdienas. Pa to laiku arī negaiss bija mitējies un viss gaiss svaigi smaržoja pēc slapjas zemes. Gaisa temperatūra bija nokritusies tieši līdz iedaļai "patīkams" un saule lēnu garu sāka posties uz gulētiešanu. Tas nozīmēja tikai vienu - Zeehond komandai bija laiks doties atpakaļ uz kuģi, kā pēc aizlūguma bija noteicis kapteinis Van Burens. Apsolīdami, pagaidīt Džeku, ja viņš akurāti netūļāsies ēst, Reiks un Raiens iedrošināja nākt līdzi un ar kapteini izrunāties arī Rodžeru un Darelu.
Mezdama oranžu sārtumu uz austrumu pamalē vēl manāmajiem negaisa mākoņiem, saule vēl nebija norietējusi, kad jūrnieki jau bija uz klāja. Tur priekšā sastapa Van Burenu un Džonu, kuri bija paspējuši atirties no pilsētas tieši neilgi pirms viņiem.
Arī Džespers bija taisni tikko ieradies, nolikt savas mantas - lādi un divas somas.

[Roviela]

Sēžot laivā, kas pamazām viņus veda tuvāk kuģim, un priecājoties par tā košo izskatu, Reiks domāja par to, ka ej un tagad sazini, kurp viņi dosies. Lorda Deja kartes gabalu viņš nav dabūjis, un kapus - Velns un elles! - viņš rakt neies un citus nelaidīs! Un kā savādāk to papīra gabalu dabūt, kanonierim nebija ne jausmas. Vienīgi, ja Deja atraitne pati to kaut kā atgādā. Tikai - kam viņai tas vajadzīgs?
Labi. Kas būs tas būs.
Cerams, jaunie biedri būs lietaskoki. Tas bija ne mazsvarīgāk par karti.

- Esam ieradušies, kaptein! - Reiks noziņoja, kad visi bija droši nonākuši uz kuģa klāja.

[echo3]

Kapteinis nebija vēl pārģērbies, kad dežurējošais matrozis viņam noziņoja, ka komanda ieradusies uz klāja kopā ar diviem nepazīstamiem puišiem, un iznāca no lielās apspriežu telpas visā savā godībā. Tikai cepuri bija noņēmis. Noskatījis komandu un aši uzlūkojis arī abas neredzētās sejas, Van Burens atzinīgi pamāja Reikam par brašo ziņojumu. Kapteinis mirkli apdomājās, ar ko vajadzētu sākt - un viņam likās, ka jautājums ar abiem vēl pie Zeehond komandas nepiederošajiem ir jānoskaidro vispirms. Jo sapulci viņš gribēja rīkot par veco pirātu karti, bet to, savukārt, pārrunāt svešinieku klātbūtnē nav prāta darbs.

Visi uz stundu brīvi! Kam maiņa, kam atpūta, paši ziniet. Pēc stundas sapulcēšanās pie manis. - Kapteinis atlaida komandu un pievērsās Rodžeram un Darelam. - Kas runājams? Vai darbā gribat līgt, vai arī kas cits? - To, ka Toms nav sameklēts, kā arī pārējie iespējamie jungas jau paguvuši nozust, Van Burens bija pamanījis. Viens no jaunajiem bija tieši jungas vecuma.

[Piligrims]

Džons bija pārģērbies "mājas drēbēs" un pārskatīja rakstāmpiederumus. Pēdējās dienās ir bijis daudz ar tiem jādarbojas, un tagad tiem vajadzēja veikt profilaksi - noasināt spalvas, papildināt tintes pudelītes saturu, arī smilšu maisiņš bija kļuvis visai šļaugans. Pat spalvu asināmais nazītis vairs nepildīja savas funkcijas ar maksimālo atdevi kā to bija pieradis Džons. Viņam patika kārtība un instrumenti bija tie, kuriem pirmajiem viņš pievērsa vislielāko uzmanību.
Pacietību un prasmi rīkoties ar rakstāmajiem, viņš bija apguvis pie mūkiem, kad atkopās no ievainojuma. Dīkā gulšņāšana viņam bija ātri apnikusi, un, tiklīdz viņš spēja patstāvīgi piecelties un staigāt, viņš centās sameklēt kādu darbu kā varētu būt noderīgs saviem glābējiem. Viņš sadraudzējās ar mūkiem grāmatu pārrakstītājiem un daudz no viņiem iemācījās. Apguva viņu tehniku, attīstīja savu rokrakstu, kā arī spēju stundām ilgi ņemties ar šo, pavirši skatoties, visai garlaicīgo un piņķerīgi nogurdinošo nodarbošanos. Bet viņš skatījās cauri šim virspusējam skatupunktam un iemīlēja kaligrāfiju. Lai arī viņa nemierīgais raksturs nepieļāva visu mūžu veltīt šai nodarbei, taču viņš spēja saskatīt tās dziļāko sūtību un tā savukārt atstāja iespaidu uz viņu. Viņš nomierinājās, domas sakārtojās un sāka plūst vienmērīgāk bez tā agrākā ekstrēmisma un emocionālā pavadījuma. Viņa raksturs un apkārtne sāka iegūt kārtību. Un notika mijiedarbība – iekšējā sakārtotība atspoguļojās ārējā lietu kārtībā, bet apkārtne savukārt iedvesa mieru un kārtību viņa domās un raksturā.
Pabeidzis ņemties ap rakstāmpiederumiem, viņš tos salika kastītē un, paņēmis to līdzi, izgāja uz klāja, jo paredzēja, ka šo divu svešinieku klātbūtne uz kuģa prasīs atkal viņa pakalpojumus un viņš vēlējās būt gatavs tam.

[Dženeta]

Rodžers piekrītoši pamāja ar galvu-Jā,tā gan esmu nācis darbu meklēt! Vēlētos namdaris būt ja jums tāds vajadzīgs. Esmu Rodžers,Rodžers Bongs. Pieredze man ir liela... Kuģoju jau 11 gadu tākā šo to jau sajēdzu-Rodžers nosmēja.

[Andromeda]

Kad Džeks beidzot bija paēdis kārtīgas pusdienas, jūrnieki devās uz kuģi. Arī Pelēcis priecājās par apburošo saulrietu. Kaut brītiņu novērs skatienu viss mainījies līdz nepazīšanai. Krāsas spēlējas ar mākoņiem un pēdējiem saulesstariem. Viņam nekad nebija apnicis vērot šo pasakaino spēli.

Uz klāja uzkāpuši un sagaidījuši kapteini, nu bija dots brītiņš laika, lai pārvilktu jaunu drēbju kārtu, kas bija vairāk piemērota darbiem uz kuģa. Viņš arī pārskatīja vai iepriekšējai nav nepieciešami kādi labojumi vai mazgāšana.

Padarījis lietas ap apģērbu, jo par to bija jārūpējas, lai nestaigātu skrandaiņi un kapteinim tādi nemaz negāja pie sirds, viņš devās uz kravas telpām pārbaudīt, cik labi matroži pastrādājuši un vai sakārtojuši visu pēc viņa norādījumiem. Mazliet vīlies, ka tomēr tā vis nav noticis un šur tur viss bija gluži pretēji un samaisīts vienā putrā, viņš devās uzmeklēt resgaļus, kas bija šim darbam norīkoti un lika visu pārkārtot kā nākas, lai viss būtu viegli atrodams. Raiens šoreiz gan pats uzraudzīja un nokomandēja, kur kam jābūt. „Nu auna pieres, būs vai nebūs kārtība! Kustās! Tā tur mučele pie citām un zirņu maiss blakus graudu maisiem nevis pie citroniem! ”

„Tīrā sodība! Izlaidušies būs, vairs nekam nepiegriež vērību!” Raiens ņurdēja, kāpdams atpakaļ uz klāja.

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 08.08.2012 11:05

[Hobits]

Tad sveiks Pelēci es esmu Darels Salazars es gribu pieteikties jūsu komandā par jungu Darels pabeidza sarunu ar Raienu un pagriezās uz Rodžera pusi un teica -
Jā, protams, sen neesmu bijis uz kuģa un ceļojis, es varbūt varēšu būt par jungu. Tad jau forši, ka esi namdaris mans tēvs bija angļu kareivis, kas krita aizsargājot angļu Barbadosas koloniju pret spāņu uzbrukumu. Darels bēdīgi noteica Nē nekas, nekas aizpļāpājies tu nēsi vari droši ar mani runāt. Jā, es arī nevaru sagaidīt kad atkal būšu uz kuģa, jūrā
Pabeidzis sarunas krogā, Darels gāja līdzi Reikam un iesēdās laivā, ar kuru brauca uz kuģi. Darels uzkāpa uz kuģa kopā ar visiem pārējiem un, kad kapteinis uzaicināja viņu un Rodžeru uz lielo apspriežu telpu, tad, iegājis tajā, teica - Es esmu Darels Salazars, es esmu ceļojis pa jūru uz franča kuģa par koka palīgu vienu gadu. Es vēlos pievienoties jūsu komandai par jungu un vēl varu palīdzēt taisīt ēst, ja nu gadījumā kādreiz vajadzēs.

Šo rakstu rediģēja Hobits: 08.08.2012 22:38

[echo3]

Ak tā. - Van Burens noteica, apgāja apkārt galdam un apsēdās savā krēslā. - Lai notiek. Darbu dabūsiet abi. Sēdiet nost, parunāsim. - Īsos vārdos kapteinis izstāstīja par līguma noteikumiem un kārtību uz Zeehond. - Tātad, 5 procenti līguma naudas tagad uz rokas, lai varat pirms brauciena nopirkt, kas nepieciešams un tā. 35 procentus es uz jūsu vārda noguldīšu Holandes bankā, lai nes peļņu, pārējo saņemsiet dienasnaudās. Prasīšu, lai strādājat kārtīgi, sliņķus es neturu, jo komanda kuģim maza. Toties pie labiem darījumiem katram lielāka peļņas daļa tiek. - Nosauktās summas bija krietni lielākas, kā amatiem atbilstošās uz angļu vai franču kuģiem.

Tad Van Burens pievērsās Rodžeram, - Vai tajos vienpadsmit gados uz kāda holandiešu kuģa arī esi bijis? Šeit daudz darba Tev neparedzu, Zeehond ir jauns. Bet sākumā droši vien pamācīties nāksies, kuģis Amsterdamā būvēts, ne šeit, arī takelējums atšķiras.

Par Darela runu kapteinis pasmaidīja, - Vajag mums gan jungu, gan arī kokam palīgu. Mūsu koks ir cienījamos gados, tā ka protošs palīgs ar pāri veiklu roku un žiglu kāju būs tieši laikā. Un vēl ko no Tevis prasīšu - mācīties rakstīt, rēķināt un visu citu, kas rakstvedim un kravas pārzinim nepieciešams. Un, protams, visus kārtīgam jūrniekam zināmus darbus.

Kapteinis sagaidīja abu piekrišanu, tad piecēlās, pavēra kopkajītes durvis, gribēja jau kādu saukt, lai aizskrien pēc rakstveža, bet turpat netālu pamanīja Džonu ar visu rakstveža lādi. Re, pat neviens nebija pakaļ jāsūta. - Džon, nāc, lūdzams, un uzraksti divus līgumus.

[Piligrims]

Esmu gatavs jums pakalpot, kaptein - Džons, kā jau bija paredzējis un sagaidījis Van Burena uzaicinājumu, devās iekšā pa kopkajītes durvīm. Apsēdies pie galda, viņš sagatavoja abu jauno komandas biedru līgumus. Iedevis viņiem tos parakstīt un pagaidījis līdz arī kapteinis tos paraksta viņš tos apkaisīja ar smiltīm.

[Dženeta]

Kapteiņa runu noklausījies Rodžers pamāja ar galvu ka piekrīt. Uz Van Burena jautājumu jūrnieks atbildēja šādi-Esmu bijis uz holandiešu kuģa bet tas laiks bija ļoti īss,tāka liela pieredze man nav... Strādāšu ar es kārtīgi,to varu apsolīt. Un arī ar jaunu kuģi nelaime var notikt...vētra sāksies-viss var būt,bet vispār tas ka kuģis jauns ir jauki,jau braucot laivā varēja redzēt ka kuģis labs!-Rodžers nobeidza "runu".

Kapteinis pasauca kādu vīru kurš uzrakstīja abiem līgumu. Rodžers to izlasīja un parakstīja-viss viņu apmierināja.

Šo rakstu rediģēja Vingrotāja: 10.08.2012 20:15

[josephine]

Līdz ar līgumu parakstīšanu, saule jau bija ienirusi jūrā, matroši sadedza kuģa lākturus un kapteiņa noteiktā stunda drīz jau arī bija iztecējusi. Pienācis apspriežu laiks - ko darīt un kur doties tālāk - šīvakara galvenie jautājums.

[Roviela]

Ticis vaļā no jauno puišu pavadoņa pienākumiem Reiks devās uz savu kajīti, kur izejamās drānas nomainīja pret ikdienas apģērbu - ne tik košu, toties praktisku un ērtu.
Atlikušo laiku kanonieris pavadīja pārbaudīdams, vai kuģa lielagabaliem kas netrūks, vai viss ir sagādāts un kārtībā. Viņš uzticējās kravas pārzinim, par to nebija runas, tomēr labāk pārbaudīt pašam. Ja būs jāšauj, lai Jaunava Marija novērš!, tad būs par vēlu sūkstīties par ložu vai pulvera iztrūkumu.

- Esmu ieradies, kaptein! - tieši norādītajā laikā, jo pat te, ostā varēja dzirdēt pilsētas pulksteņa lielos zvanus, Reiks pabāza galvu apspriežu telpā.

[Hobits]

Darels apsēdās un klausījās ko kapteinis Van Burens saka Labi, slinkot es netaisos nekādā ziņā un centīšos strādāt cik vien labi iespējams, kaptein. Tad kapteinis pasauca vīru vārdā Džons, lai iedodot Darelam un Rodžeram līgumus. Darels izlasīja līgumu un parakstīja to.

[echo3]

Nu re, abi jaunpieņemtie savus līgumus parakstīja. Kad nu visas formalitātes bija pabeigtas, un arī avansa nauda Rodžeram un Darelam izmaksāta, kapteinis abus uzlūkoja sevišķi nopietni. - Tā kā mantu jums līdzi nav, tās uz Zeehond atgādāsiet rīt. Šovakar ir jau vēls, lai uz krastu dotos, tāpēc pārnakšņosiet uz kuģa un piedalīsieties arī kopsapulcē, par kuru dzirdējāt. Tas, ko mēs pārspriedīsim, nebūs tālāk nevienam stāstāms, vai sapratāt? - Neko vairāk Van Burens uzreiz nestāstīja - gan sapulcē dzirdēs, un arī noteiktais laiks jau bija klāt.

Reizē ar zvana skaņām telpā parādījušamies kanoniera galvai kapteinis uzjautrināts pavēlēja, - Sauc visus iekšā, Reik! Arī jauno dakteri.

Kad visi bija sanākuši, kapteinis komandu iepazīstināja ar jaunajiem jūrniekiem, un tad ķērās pie nopietnākā jautājuma. - Kopsapulci sasaucu tāpēc, ka ir laiks pārrunāt, ko darām tālāk. Dejs gan Portrojālā ir bijis, bet viņa kartes daļu, vismaz, cik šobrīd zināms, dabūt nevaram. Lai gan, atkārtojiet vēlreiz, Džek un Reik, kā tieši Deja atraitne teica? - Nupat līgumus parakstījušie, iespējams, nesaprata, par kādu karti ir runa, bet Deja vārdu gan viņiem būtu vajadzējušiem dzirdēt. Viens no Četriem Lordiem!

[Dženeta]

Rodžers labprāt piekrita tam ka mantas uz kuģi atgādās rīt. Uz kapteiņa teikto ka neko kopsapulcē teikto tālāk stāstīt nedrīkst Rodžers atbildēja apstiprinoši. Varbūt jūrniekam patika papļāpāt bet turēt muti ciet viņš arī prata.
Te galvu iekšā pabāza Reiks un kapteinis lika visus saukt iekšā.
Kad sākās sapulce nevarētu teikt ka Rodžers daudz ko saprastu... Par kādu karti iet runa viņam nebija ne mazākās nojausmas. Bet par Deja vārdu gan viņš bija dzirdējis,leģendu par četriem lordiem viņš bija dzirdējis! Bet Rodžers pievaldīja mēli un neprasīja kas tā par karti. Ja vajadzēs noteikti pastāstīs. Nevajg lieki uzbāzties...

[Roviela]

Reiks, nogruntējies savā ierastajā sapulču vietā, saknosījās.
- Deja kundze teica tā - Tā kartes daļa atdusas turpat līdzās mana nelaiķa vīra pīšļiem, ser.
Varbūt tieši tā arī bija, bet kanonieris nekad nebija aplaupījis kapus un turpmāk negrasījās to darīt. Tas taču liels grēks! Tādu uz savas sirdsapziņas Reiks negribēja. Ko līdzēs dārgumi, ja tos izdosies iegūt, ja tāpēc pēc nāves mūžīgi elles katlā jāvāras?

Viņš paknosījās vēlreiz.
- Mēs bijām kapsētā, kur tas piemineklis. Nav tur kapličas tuvumā, tik' labi kopta kapa vieta ar pieminekli, kā pieklājas.

[Mattiass]

Džespers (kuru, acīmredzot, Reiks arī bija iesaucis, pirms iekārtoties savā vietā), ātri uzķēra domu. Sena leģenda, un šī kuģa ļaudis laikam nopietni domā par dārgumu atrašanu. Viņš uzrāva uzaci.

— Karte iebāzta kopā ar līķi kapā? Tā satrūdētu kopā ar līķi, ja vien nebūtu kaut kā no tā nodalīta. Tā var arī nebūt zārkā. Tā var būt noslēpta kapa piemineklī, vai jebkurā citā objektā, pie kura tapšanas mironim bija kāda teikšana. Galu galā, es viņu vietā censtos visu nokārtot tā, lai vācot kopā mantas, mani neviens ne par ko neturētu aizdomās. Aiziet, pasēdēt pie otra kapa nav aizdomīgi.
Viņš pieļāva iespēju, ka varētu nākties tomēr rakties. Nepatīkama būšana, taču neko neizdarāmu viņš tur nesaskatīja.

[Andromeda]

Uz klāja uzticis, Raiens secināja, ka ir pienākusi kapteiņa norādītā stunda tāpēc aši pievienojās visiem apspriežu telpā. Runas bija pavisam nopietnas, kā nekā, ja kartes daļa atrasta netiks, arī pie dārgumiem viņiem visticamākais netikt. Pat ja nozīmēja rakties zārkā, varbūt bija to vērts.

Tomēr arī Pelēcim šāds grēks pie sirds negāja, lai arī nekāds svētais viņš nebija un reiz aizsardzības dēļ dažus vīrus zemē bija guldījis, nemaz nerunājot par lielgabalu darbiņiem.

[Hobits]

Darelu kapteinis uzaicināja kopā uz lielo kopsapulci un arī teica, ka šonakt viņam un Rodžeram būs jānakšņo uz kuģa. Kapteinis sapulcē runāja par kaut kādu karti Darels klusām klausījās ko kapteinis saka un nodomāja. Hmm... par kādu karti viņi īsti runā to par četriem lordiem? viņš nodomāja un turpināja klausīties