Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas

[josephine]

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

[Andromeda]

Raiens smaidīja platu smaidu un nosvilpās. Kas to būtu domājis, nu tik būs jautrības...
Īrs pētīja visus parējos telpā esošos. Visi likās tikpat izbrīnīti kā viņš pirms brīža.
Pie šitādiem pārsteigumiem pamazām būs jāpierod...Lorda Stemforda brāļa dēls... Raiens vēl joprojām smaidīja un lūkojās uz mapīti ko Džeks bija nolicis uz galda kapteinim priekšā.

[Aiva]

"Veik, tad jau mums teju pu darb jau padarīt, ne tā?" Džess pasmaidīja. "Divas kartes daļas mums jau iraid. Atliek vien otras div atrast, un mēs zin kur vien meklējam..."

Tad viņš paliecās uz priekšu. "Mans arī gribēt to sarakst, kas mumsim jāiepērk un jāpārdoid ieks PortRojal"

[echo3]

(OOC - Starp citu, kāpēc Karlosam drēbes ir sadriskātas? Noteikti vēlas nepaklausības sodu? Jo kapteinis pieteica, ka nevēlas skrandaiņus uz klāja redzēt.)

Kapteinis tikai piemiedza acis, kartes fragmentu ieraudzīdams. - Ā, izrādās, mums būs jāmeklē mazāk! Un tu, Džek, domā, ka varētu būt noderīgs Lordu Deju meklējot? Nu ko, var arī tā, vienīgi Karloss tad krastā netiks - vienam stūrmanim jāpaliek te.

Un vēl, - lai gan tu, Džek, ar savu daļu vari rīkoties, kā pats vēlies, tomēr domāju, ka kartes daļām arī jāpaliek uz kuģa, krastā līdzi ņemot tikai karogu.



Šo rakstu rediģēja echo3: 07.11.2006 21:28

[Roviela]

Reiks bezmaz izmeta no rokām savu vīna kausu, kuram bija pievērsies ar lielu aizrautību - diena karsta un tā -, kad kapteinis paziņoja, ka viņam tiek uzdots meklēt Portrojālā lordu Deju. Ar kartes gabalu, protams.
Nu labi, ser..., viņš iesāka, bet tad otrais stūrmanis izlika tādu savu trumpi, ka kanonieris tādu brīsniņu bija spiests mierīgi iedzert vīnu un paklusēt, pirms domas sakārtojas saprotami izrunājamā tekstā. Kā par brīnumu, tas notika drīzāk, nekā viņš gaidīja.

Ser, tātad, skaidrs, man uzdots meklēt Lordu Deju un dabūt no viņa karti. Un drīkstu ņemt divus līdzi. Džeks, jā, tas būtu viens, bet otru es gribētu Tomu. Un vēl... Reiks paminstinājās, ja mēs atrodam meklēto, tad ko drīkstam solīt par kartes atdošanu? Ja nepavisam negrib dot, tad, ē... tad domāsim, kā citādi dabūt, bet, ja viņš vēlas ko pretī, kaptein? Es saprotu, ka tas, kas var sanākt, ir mūsu visu daļa, tad no cik esam ar mieru atteikties?

[echo3]

Īsu brītiņu kapteinis izskatījās aizdomājies. Tad teica, - Lai arī Zītko iet jums līdzi. Smaids un labs noskaņojums reizēm var izdarīt vairāk, kā nopietni vārdi.

Solīt... Viņi apraka savu mantu, jo paši tā gribēja. Diez vai nauda būs tā, ko gribēs arī tagad. Varbūt vajadzēs kaut ko izdarīt Lorda labā, vai kā izpalīdzēt, nu, galu galā, - karti var arī kārtīs vai kauliņos vinnēt. Nezinu. Vispirms Lords Dejs ir jāatrod. Portrojāla ir liela pilsēta, ja nepaveiksies, varam ilgi ostā nostāvēt. Te man gan jāsaka - vai atradīsim vai nē, ostā stāvēsim ne mazāk kā četras dienas un ne ilgāk kā divas nedēļas. Nekādi labojumi kuģim nav nepieciešami, tāpēc ilgāka kavēšanās jau būs aizdomīga.
Bet mēs atgriezīsimies, ja šoreiz nepaveiksies! Tā ir tirgotāju priekšrocība.

Turpināja, pagriezies uz bocmaņa un koka pusi. - Džes, saraksts ir pie Raiena. Ja ir kas īpašs, kad atgriezīšos no pirmā darījumu kārtošanas brauciena, krastā dosies tu, varēsi pats nopirkt. - Nosmīnēja savu parasto smaidu. - Un arī tev nav aizliegts piedalīties meklējumos, tāpat Ērnijam, kas ar tikpat labu iemeslu apmeklēs tirgu. Ņemiet katrs līdzi pa matrozim.

Saku vēlreiz! Meklēs visi, izņemot mani un Raienu. Un arī mēs nejauši varam ko uzzināt. Fortūna ir neparedzama! Bet uz pārrunām dosies Reiks, Džeks, Zītko un Toms.

Skaidri zinādams, ka Karlosam vienīgajam viņa rīkojumi pašlaik neiet pie sirds, piemiedza ar aci savam pirmajam stūrmanim. - Karlos, angļu pārvaldīta pilsēta tev kā spānim var nepatikt. Portrojālā ļaudis ir karsti, un veci pāridarījumi tiek pieminēti ilgi. Gan būs arī draudzīgākas ostas.

[rudo lapu vilcēn...]

Apsēdies un nesteidzīgi iemalkojis vīnu, Tobiass klausījās, kas tika pavēstīts. Domas vērpās un pinās, veidojot dažādus variantus, taču tās ātri pagaisa, kad jauneklis gandrīz aizrijās ar vīna malku, Džekam izvelkot vienu ceturto daļu no kartes.
Paskata, apskat, aks apr putniņu ir otrais stūrmanis. Ne velti tika paņemts līdzi, nebūt ne. puiša domas sāka pīties tikai ap to.
Tomēr pēc brīža, nolicis pustukšo kausu uz galda, Tobias apdomāja piedāvāto. Krastā varēs doties, meklēt uz savu roku. Taču puisis šaubījās, ka viņam veiksies kaut uz pusi tik labi, kā tiem, aks nosūtīti uz krogu.
Ievilcis elpu un nospriedis apr to galvu lauzīt nedaudz vēlāk, jauneklis tikko jaušami pasmaidīja.

[Ausminta]

Pie grandiozajiem jaunumiem noplēsta kartes gabaliņa izskatā Toma uzacis pacēlās ļooti augstu. Velns, kādi te dažiem ir radinieki! Un neko iepriekš nav stāstījis. Junga pablenza uz Džeku visai aizdomīgi. Ko var zināt, ko tādi pirātasiņu veči var perināt. Aptīrīs kapteini, tad uzdurs uz dunča Deju, un to pēdējo taču nieks. Mulķības, tad viņš neko nebūtu stāstījis. Un vispār - viņš taču ir stūrmanis.
Toms no prieka vai palēcās, kad Reiks nosauca viņa vārdu, tomēr noturējās, to neizdarījis, tikai ļoti apmierināti un plati pasmīnēja. Ja viņš nebūtu izlēmis aizdomīgām vīna glāzēm šovakar nepieskarties, tagad sekotu braša kausa pacelšana.
- Gan Fortūna būs ar mums, Kapt'n! -

[Melnais Akvareļu...]

Izdzirdējis, ka tā ir angļu osta, Karloss gluzī vai nopriecājās, ka nav nekur jāiet. Viņam gan bija kādas pāris mantas, ko vajadzēja dabūt, bet vīrietis nosprieda, ka palūgs, lai kāds tās viņam nopērk.
Vai no man's vēl kas vaidzīgs?
Viņs ieņurdējās, jo kājas sāka likt par sevi manīt un viņs šobrīd kaut kā neredzēja nevienu vietu, kur apsēsties.

[Flora]

uzzinadams ka vajadzees doties līdzi uz pārrunām, Zīkto it kaa apstirpinot kapteiņa vārdus tiešam neviļus pasmaidiija vienu no saviem visgaišākajiem smaidiem...
Pusim gribeejās ātrāk tikt uz pilseetu...viss šeit notiekšosai viņu buija pamatiigi aizraavis un viņš velējās būt pēc iespējas noderīgāks...

[josephine]

Nāca jau vēls vakars, bet Melnais Džo un Viljams vēl joprojām, kopš vētras, nekur netika manīti, tas jūrniekos sāka radīt nelāgas priekšnojautas un visnotaļ neomulīgu pašsajūtu.

[Roviela]

Sapulce bija beigusies, un Reiks izgāja uz klāja. Izstaipījās. Nāk jau vakars, drīz var cerēt uz vakariņām. Viņš pameta acis atpakaļ, kapteiņa kajītē.
Hmmm... viņš norūca tā, ka tuvākie varēja dzirdēt. Kur tad Viljams un Džo? Vai t' viņiem te nebija jābūt?

[Ausminta]

- Ē... - Toms pakasīja sarkano pakausi pie Reika jautājuma (no kanoniera pēc pēdējiem jaunumiem viņš bija izlēmis atstāties pēc iespējas retāk) - Nav redzēti kopš vakarvakara. - Gan jau kaut kur guļ, viņš gribēja attraukt, bet tad saprata, ka pat īstiem pelavu maisiem tāds miega daudzums būtu par ilgu. Tas jau bija ... hm. Aizdomīgi.
- Varbūt - te Toms gandrīz izmuldējās savā prātā bieži pārgremoto frāzi blondais boksterēšanas speciālists, tomēr galu galā izlīdzoties ar pieticīgo - Viljams kaut kur starp saviem papīriem nav aizpresējies. Hei, Raien? Viljams jūsu kojā?

[Andromeda]

Hmm... Neesmu šo tur redzējis jau labu laiku. Raiens noteica un sāka domās pārcilāt,
kur šis varētu būt palicis. Viņš pēc vētras bij ienācis pārvilkt sausas drēbes. Arī Melno Džo nekur neesmu manījis. Dikti dīvaini...nebūs tak kaut ko savārījuši abi....
Varbūt vajadzētu iet šos uzmeklēt? Raiens ierosināja.

[Roviela]

Ejam gan... Reiks piekrita. Cik tā darba, kuģi apskriet.
Es gan pirmspusdienā apstaigāju, bet gluži visos kaktos nepaskatījos. Būs uguns jāpaņem.
Pirms doties lejā, zem klāja, kanonieris paņēma un aizdedza lākturi, kas turpat pie sienas tādam gadījumam karājās.
Nu tad ejam!

Staigājot pa kuģi un lūrot visos kaktos, Reiks visiem sastaptiem prasa, lai tie arī meklē. Visā drīzumā meklē vai visi kuģa ļaudis.

(OOC - GM - kāds ir meklēšanas rezultāts?)

[Aiva]

Džess pagrozīja galvu.

"Kaut kur droš vien šūt..." viņš nomurmināja, kad Raiens bija griezies pie viņa ar šo ziņu. "Labs ir."

Drīz vien bocmaņa svilpe sasauca kopā matrožus, un visiem tika pavēlēts pārlūkot kuģi, kur palikuši divi pazudušie. Pats Džess arī piebiedrojās.

Vienīgais, kas par šādu pasākumu bija sajūsmā, bija kuģa runcis, kas veiksmīgi tvarstīja pāris izbiedētas žurkas.

[Melnais Akvareļu...]

Karlosam vairāki cilvēki bija teikuši, lai viņs pārmeklē kuģi. Tā kā kājas kļuva aivien stīvākas, viņs aprobežojās ar tīri simbolisku tuvāko telpu apstaigāšanu. Tur nevienu nemanījis viņs apsēdās netālu no durvīm un gaidīja, kas nu būs...

[echo3]

Tagad, pēc sapulces, Van Burenam beidzot bija laiks arī pašam kārtīgi apdomāt vēl vienas kartes ceturtdaļas atrašanos otrā stūrmaņa īpašumā. Būs jāaprunājas ar Džeku divatā, jo šāda situācija varēja radīt problēmas. Un ne mazās.

Kas attiecas uz Viljama un Džo piepešo pazušanu, tad kapteinis pašlaik vienkārši gaidīja kuģa pārmeklēšanas rezultātus. Uz līdzenas vietas debesīs jau uzbraukuši nebūs, - vai nu vētra vainīga, vai pašu daba.

[josephine]

Raiens aizgāja uz savu kaīti, lai apskatītos, vai Viljams nav tur. Viljams bija nokritis uz grīdas, pavisam bez spēka, viss pārklājies aukstiem sviedriem. Nebija vajadzīga mediķa acs, lai pateiktu, ka cilvēks mocās. Viljams lielajā karstumā bija dabūjis nopietnu saules dūrienu.
Visa pārējā komanda nesekmīgi centās sameklēt melno Džo, bet tā arī viņu neatrada, jo viņš vētras laikā, jusdamies pavisam slikti bija uzgājis uz klāja un pārliecies pār bortu atvadījās no brokastīm, bet kāda prāvāka viļņa nests, pārlidoja pāri pats. Tā kā neviens no komandas, šo faktu neredzēja, viņiem atlika tikai zīlēt kafijas biezumos, kur izgaisis Džo.

Šo rakstu rediģēja Josephine...: 12.11.2006 20:41

[Roviela]

Reiks, veltīgi apstaigājis visus kuģa nostūrus Džo meklējumos (par to, ka Viljams ir atradies, to viss kuģis uzzināja drīz), atgriezās uz klāja pie bocmaņa ar ziņojumu.
Ser! kanonieris iesāka, visu kuģi izložņāju, Džo nav atrodams. Kā dzirdēju, Viljams esot savā kajītē, un ar šo neesot labi. To Raiens zinās.

[Andromeda]

Raiens devās plūkot vai Viljams nav atgriezies kajītē.
Un tur jau šis bija, gulēja noklāts aukstiem sviedriem. Neizskatījās, ka ar viņu ir lāgā.
Raiens iecēla Viljamu guļvietā un tad nolēma iet uzmeklēt kādu, kas varētu palīdzēt.
Izgājis laukā, viņš gandrīz uzskrēja virsū Reikam, kas pastāstīja, ka Džo nekur nav atrodams.
Atradu Viljamu. Gulēja uz dēļiem, kā beigts. Ar viņu nav lāgā. Raiens izskatījās norūpējies.
Nezinu vai tur vairs kas līdzams. Iešu uzmeklēt ārstu.