Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas

[josephine]

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

[Andromeda]

Sienot mezglus, Raiens pamanīja, ka kapteinis ir piecēlies.
Pēc pusdienām viņš paņēma piezīmju bloku un devās uz kapteiņa kajīti, parunāties par kravas lietām.
Pa ceļam viņš dungoja vecu meldiņu. Īra mati saulē izskatījās vēl ugunīgāki nekā parasti.
Pirms nonācis pie kapteiņa kajītes viņš uzgāja Reiku un Zītko lāpām buru.
Neslikti šujas... Raiens nodomāja skatoties kā abiem veicās.
Tad viņš pieklauvēja pie kapteiņa kajītes durvīm un devās iekšā.

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 03.11.2006 21:15

[Roviela]

Lāpīšana vedās tīri jauki un ātri. Ja vēl pāris reizes pa vidu aizgāja pēc kaut kā dzerama, un noteikti neizlaida pusdienas, tad tā vien izskatījās, ka agrā pēcpusdienā darbs varētu tapt pabeigts. Tik ātri gan negāja, un laiks virzījās vairāk uz vakariņu pusi, kad namdaris un kanonieris beidza lāpīšanu.

Ufff... Reiks atlieca muguru. Darīts! Ei! viņš uzsauca tuvākajam matrozim, pasauc vēl pāri puišu, bocmanis lika šo te nostiept virs klāja, lai saule nededzina!
Sagaidījuši palīgus, viņi visi kopā izveidoja tādu kā nojumi, bet tā, lai ātri var nojaukt. Ja sacelsies vējš, tad rājas sāks kustēties, un bura būs pagalam.

[Flora]

Zītko apmierināts paskatījās uz nostiepto buru.
nu tagad tai vajedzetu vel ilgi izstureet...negribas jau lielīties, bet labak salapiit diez vai mēs būtu varējuši.... pusis pasmaidija.

Pēkšņi viņš sajutāas arī diezgan izsalcis...paskatiijies debessis, viņs beidzot pamanījaa ka nāk jau vakars...
nu ko...ceru pavārs bus sagatavojis ko patiešam labu... pēc šāda ilgstoša darba vakariņas bij taisni tas kas vajadzīgs.

[echo3]

Van Burens bija visai dziļi aizdomājies, kad kāds pieklauvēja, un kajītē ienāca Raiens.

Nu, kas sakāms? - kapteinis pacēla galvu. - Vai kravai kas noticis? Vispār mums derētu aprunāties par Portrojālu, - kā un ko tur darīsim.

[Andromeda]

Labdien, kaptein! Raiens teica.
Kravai nekas nav noticis, bet mums trūkst šādas tādas lietas. Ērnijs parsīja pēc dažām garšvielām, nedaudz svaigiem citrusaugļiem un žāvētas gaļas, divām mučelēm ruma. Vēl vajadzētu kādu vistu un jaunu gaili, graudus. Ja mēs ceļojam ilgāk, tad arī kādu sivēnu vajadzētu. Ak, un vētrā saplīsa dažas bļodas, kas arī būtu jānopērk Raiens teica un nolika kapteinim priekšā kravas sarkastu, kam bija pievienots sarakts ar lietām, kas būtu vajadzīgas. Vēl pirms izkāpsim krastā pajautāšu, pārējiem vīriem, vai nav vajadzīgi kādi darbarīki vai instrumenti.

[echo3]

Van Burens ātri pārlaida acis sarakstam. - Tie ir sīkumi. Kad dosimies krastā, izsniedz Ērnijam naudu un norīko matrozi palīgā, lai izstaigā tirgu un nopērk, ko uzskata par nepieciešamu. Mums tagad par nopietnākām lietām jāaprunājas.

Kad būsim līdz Portrojālai aizkūlušies, nevienam nedrīkst rasties aizdomas, ko mēs tur meklējam. Tāpēc darīsim tā - es, tu un Viljams dosimies kārtot darīšanas kā jau tirgoņiem pienākas. Iesim pie ostas priekšnieka, uz banku, uz spīķeriem. Prece ko pārdot mums ir, un arī ko tālāk vedamu pārdodamu pirksim, ja būs izdevīgas cenas. Visu kā parasti. Komandu sadalīsim divās daļās - uz krastu dosies pēc kārtas, tā, lai uz Zeehond vienmēr ir pietiekami prasmīgu ļaužu, un tas var jebkurā brīdī pacelt buras. Tad arī nebūs aizdomīgi, kā tad, ja nevienu krastā nelaistu. Tālāk, - es tagad prasu tavas domas, - kuram uzticēsim karogu un misiju meklēt Lordu Deju? Lai kā gribētos, ne es, ne tu tie nebūsim.

Kapteinis brītiņu klusēja, tad turpināja, - Tagad pasauc šurp bocmani, abus stūrmaņus, Reiku, Viljamu, Tobiasu, Zītko, Ērniju, Džo un Tomu. Un padomā, - kurš no viņiem? Lai Ērnijs no kambīzes atnes kādas vīna pudeles, varbūt tā domāšana veiksies labāk.

[mr Bl@ck]

Diena pagāja lielākoties slaistoties pa kuģi. Cik nu to varēja saukt par slaistīšanos. Pec sarunas ar Reiku un Tomu, Džeks vēlreiz pārbaudīja kuģa atrašanās vietu. Tīri vai aiz garlaicības. Tad viņš pieteicās palīdzēt matrožiem izberzt klāju. Tas parsīja daudz pūļu bet vismaz bija nodarbošanās. Pēc pusdienām viņš devās uz savu kajīti lai mazliet pastrādātu vai palasītu kādu grāmatu kas glabājās viņa un Karlosa kajīte. Kapteinis bija noskaidrojis kur īsti viņi bija un devās prom, bet Džekam uzmācās doma ko tad darīt Portrojālā? Jo ja rīt saceltos vējš viņi jau aizparīt būtu ostā. Džeks izvilka no lādes ādas vāko iesieto papīra lapiņu ko mantojumā bija saņēmis no tēvoča un diezgan ilgi vēroja to un domāja un iespējams kaut ko arī gaidīja.

[Andromeda]

Raiens noklausījās visu, kas kapteinim bija sakāms un kļuva nedaudz domīgs.
Uz kapteiņa jautājumu Raiens atbildēja pēc krietna klusuma brīža.
Es domāju, ka karogu un Lorda Deja uzmeklēšanu var uzticēt Reikam, viņš ir lāga zellis, krietns un uzticams. Uz viņu var paļauties.
Tad Raiens devās pildīt kapteiņa pavēli. Būs darīts, Kaptein! Viņš vēl noteica un devās uzmeklēt pārējos.
Sasaucis visus pārējos un vēl pieteicis, lai Ērnijs paņem līdzi vīna pudeles, pēc kapteiņa lūguma, Raiens lēnā garā kātoja atpakaļ uz kapteiņa kajīti, pārdomādams visu ko kapteinis tika teicis.
Izklausās nopietns pasākums...Galvenais visu nesalaist dēlī... viņš nodomāja.

[Roviela]

Viņi nupat bija beiguši nostiept buru pār klāju, kad Raiens pasauca abus darboņus. Izdzirdis, ka visiem jāejot pie kapteiņa runāties, Reiks noskaloja sasvīdušo seju un noslaucīja tai pašā lupatā, kas viņam līdz tam bija ap galvu. Jau ejot, viņš uzvilka kreklu un sabāzīja to biksēs.
Pēc brīža kapteiņa kajītē pabāzās kanoniera galva
Kaptein, saucāt?

[Ausminta]

Smeļoties zināšanas par stūrmaņošanu un (tikai mazliet) simulējot buras lāpīšanu, laiks jau drīz vien jau sliecās uz pusdienu. Pēc attiecīgā noilguma Toms jutās arī gana spējīgs uzrāpties mastā un aplaist apkārt vērtējošu skatu. Par neražu, nekādas Portrojālas gan vēl pamalē nemanīja. Ko darīsi - ar visu svilpošanu nekāda vēja.
Pēc pusdienām Raiens sauca visus pie kapteiņa. Un vēl ar vīnu, junga saausījās. Kas nu būs? Toms dega nepacietībā un aši vien laidās uz sapulču telpu. Ē.. ja vien... Tomēr šķita, ka kapteinis neko nezināja par šorītu vai vismaz neizrādīja zinām, cik labi.
- Jā, Kapt'n, mēs esam klāt, - Toms nostājās pie sāna Reikam, būdams pati uzmanība.

[Logan]

Ērnijs uzklausīja Raiena prasību un sameklēja vīnu. kopā ar pārējiem jūrniekiem viņš devās uz kapteiņa kajīti.
Vai ta' beidzot neuzzināsim kaut ko vairāk par Portrojālu?
Kaptein, Ērnijs palocīja galvu un nolika uz galda vīnu un glāzes.

[mr Bl@ck]

Nupat notika kaut kas tāds ko Džeks saskatīja par fottūnas zīmi, kapteinis aicināja visus uz savu kajīti lai bez šaubām aprunātos par Portrojālu. Par ko gan citu? Pasacījis Raienam ka tūlīt nāks Džeks mazliet sakārtojās un devās pie kapteiņa pie viena paķerdams ādas vāciņos ielikto papīra lapiņu.
Saucāt Kaptein? Viņš ienācis jautāja kapteinim nostādamies līdzās komandas biedriem.

[Andromeda]

Tā prātodams Raiens bija nonācis atpakaļ pie kapteiņa kajītes. Viņš pieklauvēja un devās iekšā.
Pie kapteiņa bij sanākuši nupat sasauktie vīri, kas ar nepacietību gaidīja, ko kapteinis svarīgu pavēstīs.
Raiens pamāja kapteinim un nostājās blakus Ērnijam, gatavs uzklausīt katru kapteiņa teikto vārdu.

[Flora]

Zītko steigšus devaas uz kapteiņa kajīti. Pvēris durvis viņš redzeja ka lielakaa daļa jau ir atnakuši...lai nu kaadas bija iemsls šai sapulcēšanai, bet nekada apspriešanas vel nebija sakusies, tapec pusis vienkarši klusi ieslideja telpa, nostadamies blakus parejiem...

[Melnais Akvareļu...]

Karloss dienu bija pamanījis klibodams apkārt un lādēdamies, par karstumu un vēja trūkumu. Tagad viņs devās pie kapteiņa. Spēcīgi "pieklauvējis" pie durvīm, viņš ieklumzāja telpā un pārlaida visiem savu parasto sašķobīto grimasi, pie kuras visi jau sen bija pieraduši. Sazīmēt tajā kādas izjūtas varēja tikai daži, pārējiem tā likās vienādi neapmierināta kā priekos, tā bēdās.

[rudo lapu vilcēn...]

Tobiass, kaŗtīgi atvilcis elpu, bija izgājis uz klāja, tūlīt secinādams, ka ir nežēlīgi karsts. Samkelējis lielāku via mazāku ēnu unbrīdi sarunājies ar matrožiem, klusi pie sevis lādēdāmies, ka bija nogulējis buras lāpīšanu, kas skaitījās viens no viņa tiešajiem pienākumiem, puisi pasauca pie kapteiņa.
Sakārtojies kaut cik peikājīgi, jauneklis viens no pēdējajiem ieslīdēja kapteiņa kajītē, pieklājīgi palokot galvu pret sanākušajiem.
Laba diena, kapitan. viņš samērā moži sveicināja.

[Aiva]

Džess vēl norīkoja pie darbiem pēdējos matrožus, kas patrāpījās pa rokai neguļot, un tad devās uz kapteiņa kajīti.

"Džess ieradies, Kapt'n," viņš palocīja galvu sveicienā. "Mans skatās, visi jau priekšā."

[echo3]

Sēdieties visi ap galdu, aprunāsimies nopietni. - Van Burens teica sanākušajiem. Tad norīkoja jungu, - Tom, izvelc no lādes kausus, lai varam vīnu saliet! - Kad rīkojums bija izpildīts, un visiem priekšā nolikts pa kausam laba vīna, kapteinis turpināja, - Runāsim par Portrojālu. Drīz būsim tur, tāpēc mums jāizdomā, kā vislabāk veikt nākošās kartes daļas meklējumus, tās, kura atrodas pie Lorda Deja. Vieglas mantas kārotāju pilsētā ir pietiekami, ziņkārīgu acu un ausu arīdzan, tāpēc mēs nedrīkstam radīt nekādas aizdomas.

Mans priekšlikums ir tāds. Es pats un Raiens, kopā ar dažiem matrožiem, kārtosim tirdznieciskos darījumus, kā jau tirgoņiem pienākas. Karogu kopā ar uzdevumu atrast Lordu Deju un dabūt karti, uzticēšu Reikam. Reik, - tu drīksti izvēlēties sev līdzgājējus, vienu vai divus. Lielāks bars jau būs aizdomīgs. Kad iebrauksim ostā, pavēlu uz kuģa vienmēr būt pusei no komandas tā, lai jebkurā brīdī Zeehond var pacelt buras. Uz maiņām krastā dosimies - es un bocmanis, un abi stūrmaņi. Pārējie, kas tieši nepavadīs Reiku, var veikt meklējumus uz savu roku, bet atcerieties, - izpļāpāšanās var maksāt ne tikai naudu, bet arī dzīvību.

Tagad uzklausīšu jūsu domas. - Kapteinis iedzēra vīnu.

[mr Bl@ck]

Kaptein, Tad nu man ir kas svarīgs, Es piesakos Reikam par ceļa biedru. Jūs jautāsiet kālab? Jo es esmu Lorda Stemforda, brāļa dēls. Kā pierādījumu tam es sniedzu jums savu ceturto daļu no kartes. Džeks nolika uz galda ādas mapīti kuru pirmīt bija turējis rokās. Iekšā atradās apdriskāta papīra lapiņa uz kuras bija rakstīts: ".. no Puerto Cabello".
Ceru, ka saprotat par ko es domāju?Ja karogs būs kādam kas ir bijis saistīts ar Lordiem tas vedinās Lordu Deju uz krietni lielāku uzticību.
Džeks apklusa un nolūkojās uz komandas biedriem kādu tad iespaidu uz viņiem atstāja viņa paziņojums.

[Melnais Akvareļu...]

KArloss noklausījās kapteiņa sakāmajā un tad arī Džeka teiktajā
Ak tad mums rados ir spaņu izkāvējs, ko? Tas nav labi... navlabi...
Tad viņs ierunājas
Par sevi var' teicīt, ka es jau tāpatām saist par daudz ac', ta kā naf ko cer't, ka uz man' neskatīs's.
Viņs norādīja uz saviem saverkšķītajiem un netīrajiem matiem, tik pat netīro, bizītēs sapīto bārdu un nodriskātajām drēbēm, un turpināja
Spriežot pēc man' paskat' jūs redz, ka man vislab'k būtum iekš krog', ja tas i ar kād' pa ceļam, es tik būš priec'gs. Protam' liet' ka es darīš' to, ko kaptein's liks, tā k' spried't paš'